Septembris zemniekiem ir rosīgs mēnesis, jo jāpabeidz gan ražas novākšana, gan jāsagatavojas ziemai. Un tad vēl jārēķina, vai var cerēt uz peļņu, ja dīzeļdegvielas un minerālmēslu cenas kāpj debesīs. Latvijas zemkopji šajā vasarā bija diezgan labā situācijā, salīdzinot ar Eiropas dienvidu un centrālo valstu kolēģiem, kuru sējumi un dārzi cieta no karstuma un sausuma.
Vai tas dos kādas priekšrocības, lielāku peļņu? Par to “nra.lv” jautāja ekspertiem un nozares praktiķiem.
Lauku atbalsta dienesta (LAD) direktora vietnieks Indulis Āboliņš atzīst, ka pagājušajā gadā zemkopjiem bija ļoti lielas problēmas ar ražas novākšanu, taču šis gads izskatās labāk. “Ja neskaita lielo vētru augustā, šogad laika apstākļi ir bijuši labāki. Tiem zemniekiem, kuru kultūraugu kompozīcija bija tāda, ka viņi varēja novākt ražu savlaicīgi, tā bija labāka nekā iepriekšējos gados.
Šā gada augusta beigu vētra un lietusgāzes iegrieza tiem, kam bija vairāk vasarāju un kas nebija paguvuši visu novākt vai kam labība vēl nebija gatava novākšanai. Tomēr kopumā šis gads ir labāks.
Tikmēr citās Eiropas valstīs šogad bija karstums un sausums. Nesen biju darba braucienā uz Bulgāriju, un no lidmašīnas varēja redzēt Polijas dienvidus, Rumānijas un Bulgārijas laukus, kur vajadzētu redzēt dažādu krāsu mozaīku, kur būtu jābūt gan dzeltenai labībai, gan zaļiem ziemājiem, taču tur viss bija dzeltenbrūns. Varēja redzēt arī to, ko rāda televīzijā - ka Donava ir pussausa. Eiropas centrā un dienvidos šī sezona ir bijusi traka - daudz sliktāk, nekā Latvijā.”
“nra.lv” novēroja, ka graudu cenas pasaules biržā ir cēlušās, piemēram, kviešu cena mēneša laikā par gandrīz 6%, gada laikā par gandrīz 42%. Vai tas sola labus ienākumus Latvijas zemniekiem?
“Tie, kam graudi ir, var labi pārdot. Tagad visiem graudiem cenas ir cēlušās. Eiropā sausuma dēļ bija grūti sagatavot arī lopbarību. Līdz ar to tas sezonas gaitā atspoguļosies arī piena iepirkuma cenā,” spriež Indulis Āboliņš.
Platību maksājumi Latvijai joprojām nesasniedz Eiropas Savienības (ES) vidējo līmeni, atzīst Indulis Āboliņš. “Tomēr ir lietas, kas pēdējo dažu gadu laikā ir izdevušās.
Šajā plānošanas periodā ir ieviestas ekoshēmas. Tā nauda, kas pienākas Latvijai, tiek pārdalīta par labu ražojošajiem lauksaimniekiem. Ekoshēmas ir noteiktas tādā veidā, ka nauda tiek piešķirta tiem, kas kaut ko ražo, nevis tikai audzē zāli.
Lauksaimnieki saņem maksājumus par platībām un par dzīvniekiem. Es atbildu par šo jomu. Gadā tas ir aptuveni 350 miljoni eiro. Tas pamatā ir ES finansējums, un dažiem pasākumiem ir arī neliels Latvijas finansējums. Nauda tiek piešķirta saskaņā ar Zemkopības ministrijas sagatavotiem Ministru kabineta noteikumiem. Mūsu uzdevums ir atbilstoši noteikumiem saņemt lauksaimnieku pieteikumus un attiecīgi aprēķināt, cik kuram pienākas,” pastāsta LAD direktora vietnieks.
Graudu raža šogad bijusi laba, cena biržā tiem ir augsta. Latvijai nepieciešama tikai neliela daļa, un pārsvarā tie domāti eksportam. Vai izdodas atrast tirgus un izdevīgi pārdot, jautāja “nra.lv”.
Indulis Āboliņš pastāstīja, ka šīs lietas ir diezgan labi sakārtotas - divi Latvijas lielie kooperatīvi seko līdzi biržai un prot pārdot. Latvijas graudi tiek eksportēti uz ļoti daudzām valstīm - daudz uz Ziemeļāfriku, kur cilvēku skaits liels, bet apstrādājamas zemes maz. Tomēr šis bizness nav viegls - pēdējos pāris gados laika apstākļi nebija labi, ir graudu saimniecības, kurām ar finansēm ir pagrūti.
“No 15. septembra esam sākuši maksājumu izmaksas par 2026. pieteikuma gadu. Citos gados tas bija no 16. oktobra, bet šogad ir agrāk, lai lauksaimniekiem uzlabotu naudas plūsmu. Tiek vēl sēti ziemāji, un viņiem ir dažādas situācijas ar kreditoriem, ar bankām, ar minerālmēslu tirgotājiem un degvielas iegādi. Viņiem vajag ātrāk norēķināties un lai tā nauda, kas viņiem pienākas, nonāk pie viņiem ātrāk,” piebilda Indulis Āboliņš.
Zemnieku saimniecības “Priedule” īpašnieks un politiķis Augusts Brigmanis norāda, ka tam, kurš nolemj nodarboties ar lauksaimniecību, jāapzinās šīs nozares riski un bonusi.
“Par riskiem ir skaidrs, ka tā ir nozare, kas pakļauta sezonalitātei un laika apstākļiem, kurus nevar regulēt - tie var būt sausums, lietus, krusa, vētra, kam klāt vēl nāk visādas augu un lopu slimības. Ar to jārēķinās, un atkarībā no savas rocības cilvēki veic apdrošināšanu.
Un tad vēl citi jautājumi - piemēram, degvielas cenu kāpums, kas atkarīgs no notikumiem ārpus Latvijas - karš Tuvajos Austrumos un Krievijas agresija pret Ukrainu. Vēl arī jautājumi par ostām.
Un izejvielas. Graudkopībā tie ir minerālmēsli, bez kuriem nevar iztikt, un tie ir ļoti sadārdzinājušies - sevišķi fosfora mēslojums.
Graudiem cena biržā ir ļoti svārstīga, atkarībā no tā, vai kādu ostu aiztaisa ciet, vai Hormuza šaurumu bombardē vai nebombardē. Tas viss spēcīgi attiecas arī uz graudu cenām. Un, protams, šīs cenas neparāda tās izmaksas, kas nepieciešamas, lai graudus izaudzētu. Ja pērn kvieši maksāja 180 eiro par tonnu, bet tagad 244, tas vēl nenozīmē, ka nozare ir ļoti rentabla.
Klāt te vēl stāv arī visi jautājumi par ES atbalsta maksājumiem, kas Latvijai ir vieni no zemākajiem ES. Un jāmaksā algas strādniekiem, nodokļi valstij. Un ļoti būtiski ir pieaugušas cenas servisa pakalpojumiem un traktoru remontiem, traktoru un kombainu rezerves daļām. Tur nekas nenotiek bez tūkstošiem eiro,” stāsta Augusts Brigmanis.
“Pamats saimniekošanai lauksaimniecībā ir zeme. Lai gan pastāv daudz ķibeļu, tomēr Zemgalē tā īsti nav pieejamas zemes, ko pirkt vai nomāt. Ja arī kāds zemnieks izdomā pārtraukt strādāt nozarē, ātri vien atrodas jauns īpašnieks vai nomnieks.
Vēl ir jautājums par kredītiem, kādi nu tie kuram ir un ar kādiem nosacījumiem ņemti. Man pašam viens līzings par tehniku drīz būs nomaksāts, bet zinu, ka daudziem zemniekiem ar maksājumiem ir ļoti nopietnas problēmas. Un tad viņiem ir jāpārdomā, ko ar savu saimniekošanu darīt,” saka lielu zemes platību īpašnieks pie Jelgavas un Pūrē Augusts Brigmanis.
