Par aktuāliem notikumiem šajā nedēļā kaimiņvalstīs portāla “nra.lv” Igaunijas un Lietuvas plašsaziņas līdzekļu apskats.
Atbildot uz ETV raidījuma “Esmine Studio” vadītāja jautājumu par to, kāpēc daudzus gadus, veidojot valsts budžetu, nav bijis iespējams tikties ar lielām interešu grupām, piemēram, skolotājiem un glābējiem, Igaunijas finanšu ministrs Jirgens Ligi (Reformu partija) atbildēja, ka “viņi vienmēr ar viņiem tiksies”. "Visu laiku viņi nāk, un patiesībā man tas ir visskumjākais," viņš teica, norādot, ka grasās ierosināt valdībai atteikties no privilēģijām, kad kāda alga pastāvīgi aug straujāk nekā citu algas. Jautāts, kur tiek pieļauta kļūda, kad sola paaugstināt algas, vai budžeta veidošanas laikā, kad nepilda solījumu, Ligi atbildēja, ka tā ir vārdu spēle. Pēc viņa teiktā, indeksēšana un spēlēšanās ar procentiem ir adekvāta tikai retos gadījumos. "Tā ir verbāla maģija. Nedomāju, ka kāds to solīja," teica finanšu ministrs. Uz raidījuma vadītāja piezīmi, ka šādi solījumi dažreiz pat ir ierakstīti koalīcijas līgumā, Ligi atbildēja, ka tie tur ir ierakstīti kā mērķis, nevis kā solījums paaugstināt algas. "Nedomāju, ka kāds tieši to teica, un, ja viņš to teica, tā bija viņa neprofesionalitātes izpausme, un par to ir jāprasa konkrētai personai," teica Ligi. Izglītības ministre Kristīna Kallasa (“Eesti 200”) tiek pelta par to, ka viņa pirms četriem gadiem teica, ka skolotāju algas līdz 2027. gadam būs 120% no vidējās algas Igaunijā. Pēc Ligi teiktā, Kallasa bijusi pavirša. "Ja skatāmies vairāk vai mazāk ilgtermiņa perspektīvā, skolotāju algas jau ir izrāpušās no dziļas bedres līdz pieņemamam līmenim," atzīmēja Ligi. Skolotāji vēlas, lai viņu minimālā alga būtu 2312 eiro. Vienlaikus glābējiem tagad piedāvā 1654 eiro. Ar šādu naudu ir ļoti grūti dzīvot. "Cilvēki izdara savu izvēli, un bieži vien viņiem ir vairākas iespējas. Es nevaru zināt, ko viņi domā, bet tonis, kādā viņi pieprasa naudu, man, maigi izsakoties, ir nepatīkams," sacīja finanšu ministrs. Pēc viņa vērtējuma, glābēju algu pieaugums par 24% 2019. gadā nebija ilgtspējīgs, jo algas turpmākajos gados nepalielinājās. "Es nepiekrītu šādai algu paaugstināšanai," piebilda Ligi, skaidrojot, ka ir jānovērtē sarežģītība un darba slodze, kā arī pastāvīgi jādomā par strukturālām reformām. Ligi arī norādīja, ka glābēju algas aug straujāk nekā inflācija vai aptuveni tādā pašā tempā. Finanšu ministra ieskatā tiem, kuriem tiek izdarīti pozitīvi izņēmumi, nevajadzētu sūdzēties skaļāk par jebkuru citu. Atbildot uz jautājumu, vai partijas, kas solīja nākamo četru gadu laikā paaugstināt algas, melo, Ligi sacīja, ka šādas partijas melo jebkurā gadījumā. "Realitātē neviena valdība šīs algas budžeta stratēģijā neindeksē," atbildēja Ligi. Arodbiedrības ir sašutušas par izglītības ministres un partijas "Eesti 200" priekšsēdētājas Kristīnas Kallasas solīto niecīgo algas pieaugumu nākamgad skolotājiem, policistiem, glābējiem un kultūras darbiniekiem. Tiek pieņemts, ka nākamgad skolotāju minimālā alga pieaugs līdz 2030 eiro bruto. Pieaugums būs 3%. Līdzīgs pieaugums plānots kultūras darbiniekiem, glābējiem un tiesībaizsardzības iestāžu darbiniekiem, tomēr atšķirībā no skolotājiem viņiem nebūs minimālā alga, bet gan algu fonds. Darba devējs lems, kam un cik liela alga jāpaaugstina. Glābēju arodbiedrība ziņoja, ka, pat sadalot summu starp visiem, bruto ienākumi pieaugs par 48 eiro.
Tartu rātsnams plāno iegādāties tūkstoti jaunu elektrisko velosipēdu, kas ir saderīgi ar pilsētā darbojošos velosipēdu nomas sistēmu. Ja konkurss būs veiksmīgs, nākamajā sezonā Tartu ielās parādīsies vismaz 250 jaunu velosipēdu. Pilsētas velosipēdu nomas sistēma Tartu darbojas jau vairāk nekā septiņus gadus, un tagad ir jāatjaunina elektrisko velosipēdu parks. Pēdējais jaunu velosipēdu iegādes konkurss tika organizēts 2026. gada pavasarī un beidzās neveiksmīgi. Tagad tiks veikts jauns mēģinājums, un konkurss tiks izsludināts līdz septembra beigām. Tartu vicemērs Prīts Humals sacīja, ka četru gadu laikā, pamatojoties uz pamatlīgumu, plāno pilsētai iegādāties 1000 jaunu elektrisko velosipēdu. "Vēlamies viena konkursa ietvaros iegādāties lielu skaitu velosipēdu, lai visi potenciālie dalībnieki skaidri saprastu pilsētai nepieciešamo apjomu un sniegtu viņiem nepieciešamo pārliecību, lai plānotu savas darbības un attīstību, ņemot to vērā. No otras puses, tas ļaus pilsētai samazināt cenu. Līdz šim velosipēdi tika iegādāti nelielās partijās, un tāpēc vienas vienības cena bija pārāk augsta," skaidroja Humals. Viņš piebilda, ka konkursa paredzamās izmaksas ir 1,6 miljoni eiro un Tartu gaida, ka viena velosipēda cena nepārsniegs 2000 eiro. "Precīza cena un galīgie lēmumi būs zināmi, kad saņemsim piedāvājumus valsts konkursa ietvaros," sacīja Humals. Pašvaldības sabiedriskā transporta uzņēmuma “Tartu Linnatransport” direktors Romans Mēksa sacīja, ka, ja konkurss tiks veiksmīgi pabeigts, jau nākamajā sezonā Tartu ielās varētu parādīties vismaz 250 pirmo jauno elektrovelosipēdu. Autobusu kompānijas kritizēja valdības jauno iepirkumu. "Mums vissvarīgākais ir tas, lai šie velosipēdi būtu saderīgi ar mūsu pašreizējo sistēmu, tas ir, lai tos varētu piestiprināt mūsu pieslēgvietās un tur uzlādēt, un, protams, lai tie būtu saderīgi ar mūsu programmatūru," skaidroja Mēksa. Humals norādīja, ka saderība ar esošo infrastruktūru iepriekš bija viena no galvenajām problēmām. "Tā kā pašreizējās pieslēgvietas sistēmas piegādātājs pārtrauca savu darbību pirms dažiem gadiem, tirgū nav tik daudz uzņēmumu, kas varētu piedāvāt ar šo sistēmu saderīgus velosipēdus. Mēs redzam, ka, lai izteiktu piedāvājumu, piegādātājiem ir jāpieliek papildu pūles un jāsedz papildu izmaksas, lai nodrošinātu saderību ar mūsu pieslēgvietas sistēmu," sacīja Tartu vicemērs. Mēksa piebilda, ka konkursa sagatavošanas ietvaros tika veikta mārketinga izpēte. Tā apstiprināja, ka tirgū ir pietiekami daudz piegādātāju, kas spēj ražot piemērotus velosipēdus. "Mārketinga pētījuma mērķis, pirmkārt, bija noskaidrot, vai papildus esošajiem piegādātājiem, proti, ražotājam no Tallinas un ražotājam no Portugāles, ir vēl kādi piegādātāji, kas spēj ražot velosipēdus mūsu sistēmai, tādējādi palielinot konkurenci un samazinot produktu cenu. Interese ir. Vai viņi iesniegs piedāvājumus konkursā, ir cits jautājums, un, ja iesniegs, tad par kādu cenu, taču interese ir izrādīta," sacīja Mēksa. Pagājušajā gadā Tartu vairāk nekā 13 000 cilvēku veica vismaz vienu braucienu ar elektriskajiem velosipēdiem no nomas sistēmas, un sistēmas regulāro lietotāju skaits ir aptuveni 6000 cilvēku.
Trešdiena, 30. septembris, ir pēdējā diena, lai iesniegtu pieteikumu līdzekļu izņemšanai no otrā pensiju līmeņa, ja persona vēlas saņemt uzkrātos līdzekļus līdz 14. oktobrim. Iedzīvotāji iesniedz pieteikumus uzkrājumu izbeigšanai otrajā pensiju posmā saviem pensiju uzkrājumu uzņēmumiem. Pensiju uzkrāšanas uzņēmumi izskata pieteikumus par uzkrāšanas izbeigšanu katru ceturksni. Tādējādi lēmums tiek pieņemts pēc ceturkšņa beigām, un nauda tiek pārskaitīta nākamā ceturkšņa pirmajās desmit darba dienās. Piemēram, ja pieteikums līdzekļu izņemšanai tiek iesniegts līdz 2026. gada 30. septembrim, lēmums tiks pieņemts pēc 30. septembra (pēc ceturkšņa beigām), un līdzekļi tiks pārskaitīti līdz 2026. gada 14. oktobrim. Ja pieteikums tiek iesniegts pēc 2026. gada 1. oktobra, uzkrātā nauda iedzīvotājam tiks nosūtīta janvārī. Tādējādi, ja iedzīvotāji vēlas saņemt uzkrātos līdzekļus vēl pirms 14. oktobra, pieteikums līdzekļu izņemšanai no otrā pensiju posma jāiesniedz līdz 30. septembrim.
Uz Latvijas iedzīvotājiem tas neattiecas, jo Latvijas valdošās partijas cieti nolēma, ka nekādas otrā pensiju līmeņa izmaksas nenotiks.
Pēc uzbrukumiem musulmaņiem Viļņā un Kauņā, kurus tagad izmeklē policija, valsts vadība nepieņēma nekādus notiesājošus spriedumus - tikai daži politiķi nāca klajā ar kritiku. Diskusijas publiskajā telpā par autostāvvietu trūkumu pie mošejas Kauņā pārauga akcijā, kuras laikā uz lūgšanu namu tika nesta cūkas galva, un tās dalībnieki ieslēdza skaļu mūziku. Nedēļas nogalē tika izplatīts arī video, kurā pirms nedēļas Viļņā it kā tika sadedzināts Korāns. Turklāt tuvākajā laikā plānots protests pret migrantiem.
LRT aptaujātie eksperti norāda, ka nesenās darbības nebija vērstas pret politiķiem vai lēmumu pieņēmējiem, bet gan pret musulmaņu ticīgajiem. Sociologs un organizācijas "Daudzveidības attīstības grupa" dibinātājs Karolis Žibs uzskata, ka tādu darbību kā cūkas galvas demonstrēšana pie mošejas var saukt par "absolūti neadekvātu". Viņš uzskata, ka neapmierinātība ar to, ka musulmaņi Lietuvā netiek izmitināti esošajā mošejā, ir iekšpolitiska problēma, jo valstij vajadzētu būt ieinteresētai, lai šī kopiena lūgtos oficiālās reliģiskās iestādēs, nevis neatkarīgi aprīkotās telpās vai dzīvojamās mājās. “Iespējams, konflikts jau būtu deeskalēts, ja uz diskusiju būtu uzaicināti ne tikai kopienas līderi, bet arī Kauņas pašvaldības pārstāvji,” teica Žibs. Savukārt cilvēktiesību aizstāve un organizācijas “Garīgās veselības perspektīvas” (“Mental Health Perspectives”) projektu vadītāja Aurēlija Auškalnīte norāda, ka, neskatoties uz līdzīgu akciju dalībnieku un viņu atbalstītāju sarunām sociālajos tīklos par musulmaņu migrantu radītajiem draudiem, statistika neliecina par būtisku migrācijas pieaugumu no islāma valstīm. “Tas nav gluži iebrukums, un tā nav peldēšana. Atvainojiet, es pat negribu atkārtot šādus vārdus - tie ir pilnīgi nepiedienīgi. Ja sabiedrība un politiķi nolemj, ka migrācijai jābūt mazākai vai ka darba tirgus problēmas ir jārisina citādi, tas ir normāli,” sacīja Auškalnīte. Pēc viņas teiktā, migrantu radīto draudu novērtējums lielā mērā ir subjektīvs. "Tiešām var rasties iespaids, ka Lietuva ir kļuvusi daudz daudzveidīgāka nekā iepriekš - ej pa ielu un redzi vairāk dažādu cilvēku. Bet iedomāsimies 20. gadsimta sākumu - varbūt cilvēki, kas ieradās no Dzūku vai Žemaitijas ciemiem, pilsētā pat nesaprata viens otru. Varbūt toreiz viņi bija lielāka daudzveidības izpausme vienam pret otru nekā šodien, kad redzam dažādas sejas, bet visi klausāmies vienu un to pašu mūziku?" Karolis Žibs uzsver, ka uzbrukumi migrantiem nav saistīti ar reāliem draudiem. Lielākā daļa migrantu Lietuvā joprojām ir ukraiņi un baltkrievi. Tipisks musulmaņu migrants, pēc viņa teiktā, ir kravas automašīnas vadītājs no Centrālāzijas, kuru valsts iedzīvotāji, visticamāk, pat nesatiks uz ielas. Tomēr mazpilsētās situācija var būt citāda. "Sabiedrības attieksmes maiņa nav saistīta ar migrācijas apmēriem, bet gan ar retoriku publiskajā diskursā. Mēs redzam, ka migrantu skaits no musulmaņu valstīm pieaug, bet ne eksponenciāli. Pateicoties jaunajiem kontroles mehānismiem, šī izaugsme stabilizējās 2024.-2026. gadā,” uzsver sociologs. Pēc LRT intervēto teiktā, uz neseno notikumu un uzbrukumu fona ir pārsteidzošs valsts augstāko amatpersonu reakcijas trūkums. Daži labējie politiķi runāja par it kā imigrācijas politikas problēmām.
Pēc Žiba teiktā, pašreizējā saspringtajā situācijā būtu palīdzējusi politiķu publiska distancēšanās no šādām darbībām, taču tā vietā viņi faktiski attaisno uzbrukumus, apgalvojot, ka situācija joprojām ir saspringta. "Viņi turpina komentēt notiekošo caur vispārējo migrācijas prizmu, it kā tam nebūtu nekāda sakara ar radikalizāciju vai starpetniskās spriedzes kurināšanu. Tādējādi spriedze nemazinās, bet gluži pretēji - pieaug," saka Žibs. Turklāt sociologs norāda, ka politiķi jau ilgstoši runā tikai par migrantiem kā par draudu un tas nebūt ne vienmēr ir pamatoti. Iepriekš viņš kritizēja konservatīvā Viļņas mēra Valda Benkunska vārdus, ka migrantu īpatsvars pilsētā 10 procentu līmenī it kā rada problēmas, jo šādus apgalvojumus neapstiprina pētījumi. "Mums nav nopietnu problēmu valsts un vietējā līmenī, bet no politiskās darba kārtības viedokļa mēs mēdzam dramatizēt draudus," uzskata Žibs. Aurēlija Auškalnīte uzsver, ka mūsdienu sabiedrības līderi nav "morāli atbildīgi" par tiešu apgalvojumu, ka cilvēku pazemošana reliģijas, kultūras vai izcelsmes dēļ ir nepieņemama. "Mēs varam apspriest, kādu migrācijas sistēmu mēs vēlamies un kā mēs veidosim darba kārtību. Bet cilvēku pazemošana ir absolūti nepieņemama un kaitē visai mūsu sabiedrībai," viņa saka.
Saskaņā ar Lietuvas Sociālo pētījumu centra pagājušajā gadā veikto aptauju, 51 procents valsts iedzīvotāju nevēlējās, lai musulmanis būtu kaimiņš. Tas ir viens no augstākajiem rādītājiem, vairāk (59 procenti) lietuviešu nevēlējās dzīvot tikai romu kopienas pārstāvju tuvumā. Katrs piektais valsts iedzīvotājs arī nevēlējās dzīvot blakus citas rases pārstāvim.
