Elita Veidemane / Viedokļi

Inteliģence, erudīcija un bagātība ne vienmēr nosaka cilvēka uzvedību. Svinīgās vakariņas Alpu kūrortā Davosā pārvērtās skandālā, par ko gan neviens publiski nevēlas runāt. Vakariņās, ko rīkoja ASV miljardieris Lerijs Finks, sakot tostu (?), aizvainojošu izrunāšanos atļāvās ASV tirdzniecības ministrs Hovards Latniks, kurš dažādos toņos un gradācijās kritizēja Eiropu.

Par 65 kilometrus garo Suvalku koridoru faktiski zina visi. Kad Baltijas valstis un Polija pievienojās NATO, Suvalku koridors starp Poliju un Lietuvu kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu. Ja starp Krieviju un Baltkrieviju no vienas puses un NATO no otras puses izceltos militārs konflikts, Suvalku koridora ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis. Bet ir vēl viens zemes gabals, kas gan atrodas Baltijas jūrā, un tas, iespējams, ir mūsu drošībai ievainojamāks par Suvalkiem. Tā ir Igaunijai piederošā Hījumā sala.

Otrdien valdības sēdē tika pieņemts Ministru kabineta rīkojums nr. 1 “Par civilā eksperta dalības laika pagarināšanu Eiropas Savienības Padomdevēja misijā civilā drošības sektora reformām Ukrainā”. Runa ir par civilo ekspertu Krišu Ēlertu, kura darbība Ukrainā, kā noprotams no valdības rīkojuma pavadošajiem dokumentiem, bijusi ļoti svarīga un neatliekama, jo nauda piešķirta no budžeta sadaļas neparedzētiem gadījumiem.

“Nu, ko tad jūs te atkal tādu pretvalstisku esat sastrādājuši?” dzirkstoši smiedamies, mūsu “Atmodas” virtuvītē kā labvēlīga pavasara vētra iebrāžas Jānis Danoss. Iedzeram tēju, izrunājam politiskās aktualitātes, un Danoss atkal ir prom. Jānis Danoss bija zinātnieks, asa prāta īpašnieks, viens no Latvijas Tautas frontes dibinātājiem, kvēls Latvijas Satversmes aizstāvis.

…Man bija 16 gadu, un es pirmo reizi aizgāju uz Raimonda Paula koncertu Dzintaru koncertzālē. Atceros dziesmu, kas mani dziļi saviļņoja. “Savāda vasara”. Dziedāja Nora Bumbiere un Viktors Lapčenoks. Jutu, ka visapkārt virmo mīlestība. Raimonda Paula pieskārienos klaviertaustiņiem, Noras un Viktora dziedājumā, katrā klausītājā. Arī manī. Tolaik droši vien vēl nesapratu, ka mūzika var radīt mīlestību. Bet laiks tecēja, un es sāku to saprast. Saprast to, ka Raimondu Paulu nevar nemīlēt. Šodien, viņa 90. dzimšanas dienā, es viņu mīlu tāpat kā toreiz, kad man bija sešpadsmit gadu.

Ikviens, kurš pazina latviešu basketbolisti Uļjanu Semjonovu, ar pārliecību var teikt, ka sirsnība un labestība bija viņas galvenās cilvēciskās īpašības. Nu viņas dvēsele greznos debesu velves. Uļjana, kuru visi dēvēja par Uļu, bija latviešu sieviešu basketbola simbols.

Kas ļauj agresorvalsts diversantiem Baltijas jūrā bojāt zemūdens infrastruktūru – iezīmētu vietu trūkums, kur izlaist kuģim enkurus, vai NATO kuģu trūkums – par šiem un citiem ar drošību saistītiem jautājumiem aptaujājām militāros un sakaru jautājumu ekspertus.

ASV mediji ziņo, ka svētdien ASV sagūstītais Venecuēlas prezidents Nikolass Maduro atrodas aizturēšanas centrā Ņujorkā. “Astoņus karus apturējušais” Tramps Dienvidamerikā ir paveicis to, ko negribēja darīt ar Putinu. Sestdien no rīta vairākās Venecuēlas galvaspilsētas vietās notikuši septiņi sprādzieni. Donalds Tramps savā “Truth Social” apstiprināja, ka ir atbildīgs par šiem notikumiem: “ASV veiksmīgi realizēts plaša mēroga uzbrukums Venecuēlai un tās vadītājam, prezidentam Nikolasam Maduro, kurš kopā ar sievu ir sagūstīts un izvests no valsts.”

*

Tas, ka tieši garajās ziemas brīvdienās “uzplauka” Latgales vēstniecības “Gors” dramatiskā tēma, šķiet, nav nejaušība: ir tik daudz dienu, kad dažādas iestādes nestrādā, līdz ar to nav iespējams skaidri izzināt, kāds būs tālākais koncertzāles liktenis. Tīmeklī pat pavīdēja doma, ka “Goru” vajadzētu atdot privātajiem uzņēmējiem, lai Rēzeknes domei un Valsts kultūrkapitāla fondam (VKKF) nevajadzētu finansēt Latgales kultūras pērli. Otrdien notikušajā preses konferencē Rēzeknes mērs, ieklausījies Valsts prezidenta un sabiedrības viedoklī, atzina, ka “Gors” netiks nodots privātās rokās.

Trešdien no rīta trīs Krievijas robežsargi Igaunijā, netālu no Vasknarvas mola, īslaicīgi šķērsoja robežu, izmantojot laivu uz gaisa spilvena, vēsta igauņu raidsabiedrība ERR. Robežsargi izkāpa uz mola, kas atrodas gan Igaunijas, gan Krievijas teritorijā, un pēc tam staigāja pa tā konstrukciju minūtes divdesmit. Tādējādi Krievijas robežsargi šķērsoja robežu un ienāca Igaunijas teritorijā, pēc tam atgriežoties mola Krievijas pusē. Kas tā par “ekskursiju”? Igaunija patlaban gaida paskaidrojumus no Krievijas. Vai Latvija arī var gaidīt šādus “viesus”?

Ebreju Hanukas svētku pasākumā divi uzbrucēji nošāva 16 un ievainoja 40 cilvēku. Tas notika Austrālijā, Sidnejā, vienā no pilsētnieku un arī tūristu iecienītākajām vietām, Bondi pludmalē. Divi melnās drēbēs tērpti uzbrucēji atklāja uguni uz cilvēkiem, kuri pie jūras svinēja svētkus. Policisti atklāja uguni uz slepkavām, viens no viņiem tika nogalināts, otrs – ievainots. Antisemītiski terora akti nav nekāds jaunums vai nejaušība: diemžēl antisemītiskā histērija uzņem apgriezienus. Kāda situācija ir Latvijā?

“Dzīvnieks ir dzīva būtne, dzīvnieks nav manta!” – ar vairāk nekā 22 000 cilvēku parakstu Saeimā ir iesniegta iniciatīva, lai grozītu Civillikumu. Tas ir aicinājums normatīvajā regulējumā noteikt, ka dzīvnieks nav manta (ar no tā izrietošajām īpašuma tiesībām), bet gan dzīva būtne.

“Tas ir amerikāņu projekts,” ir pārliecināts politologs Juris Rozenvalds, analizējot Baltkrievijas pēkšņo “labvēlību”, atbrīvojot no ieslodzījuma 123 cilvēkus, viņu vidū arī protestu kustības līderi Mariju Koļesņikovu un Nobela Miera prēmijas laureātu Alesu Bjaļacki. Paziņojums tika izplatīts drīz pēc ASV sūtņa izteiktajiem plāniem atcelt sankcijas Baltkrievijas kālija karbonātam. Mazliet citas domas ir vēsturniekam un politologam Kārlim Daukštam.

Mūžībā aizgājusi Rita Aksenoka – viņa Latvijas prokuratūrā strādāja dažādos amatos, bija Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklētāja, izmeklēšanas pārvaldes priekšniece un Valsts prezidenta kancelejas Apžēlošanas dienesta vadītāja (1995 – 2007). Izcila, ar asu prātu un vienlaikus ar sirsnību apveltīta sieviete, kura ne tikai šķetināja sarežģītas krimināllietas, bet arī prata tās skaidrot mums, žurnālistiem.

Autobusu satiksmes piekritējiem ir iespējas izbaudīt ceļojumu satiksmes maršrutos ne tikai uz Sanktpēterburgu vai Minsku, bet arī uz Krievijas daļēji okupēto Ukrainas Doneckas apgabalu – pārlapojot autobusu satiksmes piedāvājumus, konstatē “Neatkarīgā”. Vēlaties nokļūt Krievijas okupētajā Ukrainas daļā, lūdzu – komfortabls satiksmes autobuss nogādās galamērķī jūs un nepieciešamības gadījumā arī jūsu mājdzīvniekus.

No vienas puses – tie, kuri vēlas Ukrainu pēc iespējas vairāk nomelnot un pazemot, uzsver, ka nākusi gaismā lielākā korupcijas lieta šīs valsts vēsturē, jo šajā krimināllietā figurē četri Ukrainas valdības ministri un valsts prezidenta Volodimira Zelenska draugs un bijušais biznesa partneris Timurs Mindičs, kurš neilgi pirms vērienīgu kratīšanu sākuma aizbēdzis no Ukrainas. No otras puses – nav noslēpums, ka Ukrainā diemžēl vienmēr bijis augsts korupcijas līmenis, ar ko ir bijis grūti cīnīties. Vai Krievijas iebrukums pastiprināja korupciju? Nešaubīgi – jā.

No 23. novembra vakara līdz 24. novembra rītam Nacionālie bruņotie spēki (NBS) radaru sistēmās novēroja vairākus gaisa objektus, kas šķērsoja Latvijas – Baltkrievijas robežu, ielidojot Latvijas gaisa telpā. Valsts robežsardze, saņēmusi signālus no Lietuvas sadarbības partneriem, kopā ar Valsts policiju uzsāka objektu pārtveršanu: naktī tika notverti astoņi meteoroloģiskie gaisa baloni (meteozondes), kas pildīti ar nelegālajām cigaretēm (kopā ap 720 000). Baltkrievija uzsākusi arī uz Latviju sūtīt mēslu kravas – Lietuva vairs nav izņēmums. Ko tas mums nozīmē?

“Ja Latvija vēlas novērst Krievijas iebrukumu, tad tai beidzot jālikvidē savas Krievijas platuma dzelzceļa sliedes,” ReTV publikācijā norādījis amerikāņu starptautisko attiecību un aizsardzības jomas pētnieks Kolins Smits, kuram bijusi gandrīz 30 gadu ilga pieredze kara inženierijā ASV militārajās misijās visā pasaulē. Jautājums par minēto sliežu likvidēšanu ir kā karsts kartupelis ikviena Latvijas satiksmes ministra azotē, jo spiediens no tiem, kuri nevēlas likvidēt šīs sliedes, ir tikpat spēcīgs kā no tiem, kuri vēlas tās likvidēt.

Ko novēlēsim savai mīļajai Latvijai dzimšanas dienā? Uz ko aicināsim cilvēkus? Kas mums ir vissvarīgākais šajā laikā, kas nav tik vienkāršs un tik gaišs, kā mums gribētos?

Tas ir tik saprotami un vienkārši: ieiet veikalā un, norēķinoties par pirkumiem, pie reizes paņemt piespraudīti Latvijas karoga krāsās. Nu, labi, samaksājot par to vai arī ne – kā nu kurā veikalā. Izrādās, tas nav tik vienkārši. Patriotu mēnesis – dažuprāt – nav nekāds īpašais notikums, lai cilvēki varētu iegādāties šādas piespraudītes.

Latviešu valodu var veiksmīgi mācīties gan kafejnīcā, gan Tautas diktātā, un tas viss notiek, pateicoties uzņēmīgiem, ideju bagātiem tautas entuziastiem.