Elita Veidemane / Viedokļi

Tas, ka tieši garajās ziemas brīvdienās “uzplauka” Latgales vēstniecības “Gors” dramatiskā tēma, šķiet, nav nejaušība: ir tik daudz dienu, kad dažādas iestādes nestrādā, līdz ar to nav iespējams skaidri izzināt, kāds būs tālākais koncertzāles liktenis. Tīmeklī pat pavīdēja doma, ka “Goru” vajadzētu atdot privātajiem uzņēmējiem, lai Rēzeknes domei un Valsts kultūrkapitāla fondam (VKKF) nevajadzētu finansēt Latgales kultūras pērli. Otrdien notikušajā preses konferencē Rēzeknes mērs, ieklausījies Valsts prezidenta un sabiedrības viedoklī, atzina, ka “Gors” netiks nodots privātās rokās.

Trešdien no rīta trīs Krievijas robežsargi Igaunijā, netālu no Vasknarvas mola, īslaicīgi šķērsoja robežu, izmantojot laivu uz gaisa spilvena, vēsta igauņu raidsabiedrība ERR. Robežsargi izkāpa uz mola, kas atrodas gan Igaunijas, gan Krievijas teritorijā, un pēc tam staigāja pa tā konstrukciju minūtes divdesmit. Tādējādi Krievijas robežsargi šķērsoja robežu un ienāca Igaunijas teritorijā, pēc tam atgriežoties mola Krievijas pusē. Kas tā par “ekskursiju”? Igaunija patlaban gaida paskaidrojumus no Krievijas. Vai Latvija arī var gaidīt šādus “viesus”?

Ebreju Hanukas svētku pasākumā divi uzbrucēji nošāva 16 un ievainoja 40 cilvēku. Tas notika Austrālijā, Sidnejā, vienā no pilsētnieku un arī tūristu iecienītākajām vietām, Bondi pludmalē. Divi melnās drēbēs tērpti uzbrucēji atklāja uguni uz cilvēkiem, kuri pie jūras svinēja svētkus. Policisti atklāja uguni uz slepkavām, viens no viņiem tika nogalināts, otrs – ievainots. Antisemītiski terora akti nav nekāds jaunums vai nejaušība: diemžēl antisemītiskā histērija uzņem apgriezienus. Kāda situācija ir Latvijā?

“Dzīvnieks ir dzīva būtne, dzīvnieks nav manta!” – ar vairāk nekā 22 000 cilvēku parakstu Saeimā ir iesniegta iniciatīva, lai grozītu Civillikumu. Tas ir aicinājums normatīvajā regulējumā noteikt, ka dzīvnieks nav manta (ar no tā izrietošajām īpašuma tiesībām), bet gan dzīva būtne.

“Tas ir amerikāņu projekts,” ir pārliecināts politologs Juris Rozenvalds, analizējot Baltkrievijas pēkšņo “labvēlību”, atbrīvojot no ieslodzījuma 123 cilvēkus, viņu vidū arī protestu kustības līderi Mariju Koļesņikovu un Nobela Miera prēmijas laureātu Alesu Bjaļacki. Paziņojums tika izplatīts drīz pēc ASV sūtņa izteiktajiem plāniem atcelt sankcijas Baltkrievijas kālija karbonātam. Mazliet citas domas ir vēsturniekam un politologam Kārlim Daukštam.

Mūžībā aizgājusi Rita Aksenoka – viņa Latvijas prokuratūrā strādāja dažādos amatos, bija Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklētāja, izmeklēšanas pārvaldes priekšniece un Valsts prezidenta kancelejas Apžēlošanas dienesta vadītāja (1995 – 2007). Izcila, ar asu prātu un vienlaikus ar sirsnību apveltīta sieviete, kura ne tikai šķetināja sarežģītas krimināllietas, bet arī prata tās skaidrot mums, žurnālistiem.

Autobusu satiksmes piekritējiem ir iespējas izbaudīt ceļojumu satiksmes maršrutos ne tikai uz Sanktpēterburgu vai Minsku, bet arī uz Krievijas daļēji okupēto Ukrainas Doneckas apgabalu – pārlapojot autobusu satiksmes piedāvājumus, konstatē “Neatkarīgā”. Vēlaties nokļūt Krievijas okupētajā Ukrainas daļā, lūdzu – komfortabls satiksmes autobuss nogādās galamērķī jūs un nepieciešamības gadījumā arī jūsu mājdzīvniekus.

No vienas puses – tie, kuri vēlas Ukrainu pēc iespējas vairāk nomelnot un pazemot, uzsver, ka nākusi gaismā lielākā korupcijas lieta šīs valsts vēsturē, jo šajā krimināllietā figurē četri Ukrainas valdības ministri un valsts prezidenta Volodimira Zelenska draugs un bijušais biznesa partneris Timurs Mindičs, kurš neilgi pirms vērienīgu kratīšanu sākuma aizbēdzis no Ukrainas. No otras puses – nav noslēpums, ka Ukrainā diemžēl vienmēr bijis augsts korupcijas līmenis, ar ko ir bijis grūti cīnīties. Vai Krievijas iebrukums pastiprināja korupciju? Nešaubīgi – jā.

No 23. novembra vakara līdz 24. novembra rītam Nacionālie bruņotie spēki (NBS) radaru sistēmās novēroja vairākus gaisa objektus, kas šķērsoja Latvijas – Baltkrievijas robežu, ielidojot Latvijas gaisa telpā. Valsts robežsardze, saņēmusi signālus no Lietuvas sadarbības partneriem, kopā ar Valsts policiju uzsāka objektu pārtveršanu: naktī tika notverti astoņi meteoroloģiskie gaisa baloni (meteozondes), kas pildīti ar nelegālajām cigaretēm (kopā ap 720 000). Baltkrievija uzsākusi arī uz Latviju sūtīt mēslu kravas – Lietuva vairs nav izņēmums. Ko tas mums nozīmē?

“Ja Latvija vēlas novērst Krievijas iebrukumu, tad tai beidzot jālikvidē savas Krievijas platuma dzelzceļa sliedes,” ReTV publikācijā norādījis amerikāņu starptautisko attiecību un aizsardzības jomas pētnieks Kolins Smits, kuram bijusi gandrīz 30 gadu ilga pieredze kara inženierijā ASV militārajās misijās visā pasaulē. Jautājums par minēto sliežu likvidēšanu ir kā karsts kartupelis ikviena Latvijas satiksmes ministra azotē, jo spiediens no tiem, kuri nevēlas likvidēt šīs sliedes, ir tikpat spēcīgs kā no tiem, kuri vēlas tās likvidēt.

Ko novēlēsim savai mīļajai Latvijai dzimšanas dienā? Uz ko aicināsim cilvēkus? Kas mums ir vissvarīgākais šajā laikā, kas nav tik vienkāršs un tik gaišs, kā mums gribētos?

Tas ir tik saprotami un vienkārši: ieiet veikalā un, norēķinoties par pirkumiem, pie reizes paņemt piespraudīti Latvijas karoga krāsās. Nu, labi, samaksājot par to vai arī ne – kā nu kurā veikalā. Izrādās, tas nav tik vienkārši. Patriotu mēnesis – dažuprāt – nav nekāds īpašais notikums, lai cilvēki varētu iegādāties šādas piespraudītes.

Latviešu valodu var veiksmīgi mācīties gan kafejnīcā, gan Tautas diktātā, un tas viss notiek, pateicoties uzņēmīgiem, ideju bagātiem tautas entuziastiem.

Lietuvas tieslietu ministre Rita Tamašuniene norāda vājās vietas Stambulas konvencijā, savukārt no Krievijas uz Igauniju atbēgušais Aleksandrs atvēris ziemas peldētāju pirti, kas jau nonākusi popularitātes virsotnēs – šie un citi jaunumi ārvalstu preses apskatā.

Pasaules militārā turbulence turpinās – tik īsi, bet ietilpīgi varētu raksturot to, kas patlaban notiek mums apkārt. Krievija izmanto spiegošanai nogrimušā “Estonia” vraku, ASV plāno samazināt savu militāro kontingentu dažās Eiropas valstīs, Pentagons gatavs nosūtīt raķetes “Tomahawk” Ukrainai, Tramps tam nepiekrīt – tas viss pasaules presē. Bet par to visu pēc kārtas.

Aktīva jaunās paaudzes smadzeņu skalošana, knaši piepalīdzot dažādām NVO un kreisi liberālajiem medijiem, ir nesusi augļus: tagad par Stambulas konvenciju iestājas pat valsts un pašvaldību finansētās izglītības iestādes. Politiskajā cīņā par liberālo jau ierauti arī bērni. Un tas viss notiek izglītības iestādē – Valmieras Valsts ģimnāzijā.

“Tā ir slepkavība!” strikti nosaka Tukuma dzīvnieku patversmes saimniece Simona Grundule, vērtēdama trīs suņu nošaušanu Bauskas novada Brunavas pagastā. Viņa patversmē saimnieko jau teju trīsdesmit gadus, tāpēc labi pazīst dzīvnieku paradumus un uzvedību. Bet tikpat labi šo pazīšanu var attiecināt arī uz cilvēkiem.

Nelegālā migrācija joprojām ir problēma Latvijai. Var pat teikt, ka viena no svarīgākajām. Šī problēma ir drauds mūsu identitātei un drošībai. Septembrī Rīgas domes vicemērs Edvards Ratnieks uzsāka cīņu ar nelegālo migrāciju. Bija daudz skeptiķu un “cilvēktiesību” cīnītāju. Kas šajā frontē notiek šobrīd – saruna ar Edvardu Ratnieku un Rīgas valstspilsētas pašvaldības policijas atbildes uz mūsu jautājumiem.

Parasti dažādus piketus pie Saeimas organizē kāda konkrētā jautājuma izskatīšanas dienā – no rīta, līdz pusdienas pārtraukumam. Šoreiz kārtējie Stambulas piketētāji izlēmuši savu protesta formu izklāt apskatei jau tumsiņā – sešos vakarā. Diez, vai kāds deputāts tad vēl atradīsies Augstajā namā? Tāpēc šis “protesta pasākums” jau sākotnēji šķiet aizdomīgs.

“Jaunās vienotības” Saeimas frakcijas deputāte, Ārlietu komisijas priekšsēdētāja biedre Irma Kalniņa nosūtījusi pašas pārstāvētajai komisijai priekšlikumu likumprojektam “Par izstāšanos no Eiropas Padomes konvencijas par vardarbību pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu”.

Plašu rezonansi guvušais gadījums Šveicē ar agresorvalsts ideoloģijas pārņemtā Latvijas iedzīvotāja uzbrukumu ukraiņiem liek uzdot jautājumu: ja Latvijā iebrūk Krievijas okupanti, kā rīkosies šeit esošie Krievijas propagandas pārņemtie prāti? Pāries okupantu pusē? Bet ko darīs latvieši? Bēgs? Aizstāvēs Dzimteni?

13. oktobris, līdz kuram Latvijas varas iestādes pieprasīja 841 Krievijas pilsonim izbraukt no valsts, ir jau pagājis. Kāda šobrīd ir situācija ar šiem svešpilsoņiem? Vai viņi tiek deportēti, precīzāk sakot, repatriēti? Vai arī viss paliek pa vecam un šie vairāk nekā 800 Krievijas pilsoņi izliekas, ka neko nezina? Runa ir par tiem Krievijas pilsoņiem, kuri dzīvo Latvijā, bet līdz 30. jūnijam nav izpildījuši prasību par ES ilgtermiņa rezidenta statusa iegūšanu, kam bija jāapliecina latviešu valodas zināšanas vismaz A2 līmenī un jāiztur drošības pārbaude.