Bens Latkovskis / Viedokļi

Diskusija par Satversmes preambulas nepieciešamību jau ir radījusi pozitīvu blakusefektu.

Vienotība uzsākusi ļoti riskantu spēli. Premjerministrs Valdis Dombrovskis LNT raidījumā 900 sekundes asi kritizēja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un tās vadītāja Vjačeslava Dombrovska darbu, apgalvojot, ka tik smagas problēmas kā tagad ar IZM līdz šim nav bijis ne ar šo, ne ar kādu citu ministriju.

Žurnālists Lato Lapsa vakar preses konferencē kārtējo reizi pierādīja, ka uz mūsu valsti droši var attiecināt viņa jau agrāk izteikto apzīmējumu – policejiski bandītiska valsts.

Tie, kas piedzīvojuši padomju laikus, noteikti būs redzējuši tā laika populāro seriālu Septiņpadsmit pavasara mirkļi. Šajā seriālā darbība notiek 1945. gada pavasarī Berlīnes augstāko drošības dienestu koridoros. Padomju armija ir Berlīnes pievārtē, katastrofa pavisam tuvu, un jau dzirdamas artilērijas kanonādes, bet kabinetos turpinās ierastās intrigas un galma spēlītes. Krievu izlūks Štirlics alias Isajevs savās interesēs meistarīgi izmanto atsevišķu struktūrvienību un to vadītāju (gestapo šefa Millera un pretizlūkošanas dienesta vadītāja Šellenberga) savstarpējo nepatiku. Viena vēlme ieriebt nemazinās pat tuvojošās katastrofas priekšā.

Bieži Latvijas politiskās sistēmas neefektivitāti skaidro ar pārāk lielu politisko partiju skaitu. «Ja mums būtu kā ASV divas lielas partijas, kas savā starpā konkurētu, tad gan...» spriež novērotāji, un pēc izteikumu tonalitātes var nojaust, ka tas viņiem šķiet nesniedzams sapnis.

Ilgus gadus Latvijas nesasniedzams sapnis bija izgudrot pašiem savu Nokia. Proti, radīt kādu lielu, inovatīvu uzņēmumu, kurš varētu kļūt par pasaules nozīmes zīmolu. Tagad, kad Nokia mobilo tālruņu ražošanas bizness ir pārdots Microsoft, šī metafora zaudējusi sākotnējo jēgu.

ASV prezidents Baraks Obama otrdienas vakara uzrunā nācijai no Baltā nama lūdza Kongresu atlikt balsojumu par uzbrukumu Sīrijai. Kara sākums tiek pārcelts, bet pagaidām vēl ne atcelts.

Dusmas nav labākais padomdevējs, jo dusmu uzplūdā var pateikt ko tādu, ko labāk paturēt pie sevis.

Topošās Repšes partijas jaunais reklāmas sauklis skan – kāpēc nācijām izdodas? Pēc reklāmistu ieceres, cilvēkam, dzirdot šo jautājumu, vajadzētu sev atbildēt, ka arī latviešu nācijai izdosies, ja vien pie valsts vadības stūres atkal tiks Repše un viņa galms.

Pazīstamā teledīva Ilze Nagla savu atgriešanos ēterā atzīmēja ar raidījumu par reliģijas tēmu. Studijā bija uzaicināti četru vadošo kristīgo konfesiju vadītāji vai to pārstāvji. Centrālais jautājums, uz kuru it kā vajadzēja rast atbildi – vai divdesmit piecos gados, kopš kristīgā baznīca Latvijā atguvusi savu tradicionālo vietu sabiedriskajā struktūrā, garīguma līmenis ir cēlies? L

ASV un dažu to sabiedroto valstu uzbrukums Sīrijai ir tuvāko dienu jautājums. Iespējams, ka šobrīd, kad lasāt šīs rindas, spārnotās raķetes no ASV kara kuģiem jau lido Damaskas virzienā.

Latvijas sabiedrība nosacīti var tikt sadalīta divās kategorijās – tajos, kuriem maciņā ir un kuriem nav veikalu tīkla Maxima karte Paldies.

Bijušais izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis dzērumā izraisījis avāriju. Pēc visai nevīrišķīgiem centieniem izlocīties no atbildības viņš tomēr savu vainu atzinis, un tiesa viņam piespriedusi pelnīto sodu.

Ja kāds hipotētisks bukmeikeru kantoris pieņemtu derības uz to, kurā reģionā izšķilsies dzirkstele, kura izraisīs trešo pasaules karu, tad mazākais koeficients būtu, liekot likmi uz Tuvajiem Austrumiem. Jau vairāk nekā pusgadsimtu šis ir pasaules sprādzienbīstamākais reģions.

2004. gada nogalē Latvijas prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas paspārnē izveidotā Stratēģiskās analīzes komisija izdeva grāmatu Nacionālās intereses: formulējuma meklējumos.

Pēc KNAB priekšnieka Jaroslava Streļčenoka teiktā LNT raidījumā 900 sekundes kļūst skaidrs, ka viņš ir nobriedis pieņemt radikālu risinājumu – tikt vaļā no savas nevaldāmās vietnieces Jutas Strīķes.

Ir viegli piekarināt birkas un izlikties nedzirdam, ko saka cilvēks, kuru nevēlies dzirdēt. Taču tas nav tālredzīgi. Ja kāds pasaka ko prātīgu un apdomāšanas vērtu, tad nav svarīgi, kas to teicis un kādā nolūkā. Šīs idejas ir jāizvērtē.

Vairāki valdības pārstāvji jūtas nenovērtēti, un, viņuprāt, ministru atalgojums Latvijā esot neadekvāti zems – tam jābūt divas vai trīs reizes lielākam. Finanšu ministrs Andris Vilks pat izpaudies, ka par šādu darbu uz rokas jāsaņem 3500 latu.

Viens no spilgtākajiem pēcpadomju Latvijas politikas mitoloģiskajiem elementiem ir slavenā sile, no kuras mūsu tā sauktā politiskā elite barojas.

Reformu partijas kongresā organizācijas dibinātājs Valdis Zatlers aicināja partijas biedrus meklēt atbildi uz jautājumu – kāpēc partijai ir tik niecīgs atbalsts sabiedrībā un zemi reitingi.

Saskaņas centra (SC) vadības reakcija uz deputāta Nikolaja Kabanova izteikumiem par latviešu Dziesmu svētkiem noteikti iepriecina tos, kuriem galvenais Latvijas politikas jautājums ir «krievu» nelaišana pie varas.

Ekonomikas ministrija plāno, ka eiro ieviešanas dēļ cenas nepieaugšot vairāk kā par 0,2–0,4%. Līdzīgu viedokli pauž Latvijas Banka, Finanšu ministrija, premjers un citi eiro ieviešanas dedzīgie atbalstītāji.