Bens Latkovskis / Viedokļi

Nupat Latvijas informatīvajā telpā pavīdēja ziņa, ka tieši Latvija ir tā Eiropas valsts, kuras teritorijā sievietes pirmo reizi ieguva balsstiesības vispārējās, atklātās vēlēšanās jau tālajā 1905. gadā.

Ceļojot pa dažādām pasaules valstīm dažādos kontinentos, esmu ievērojis likumsakarību – ikvienas zemes vispārējā labklājība ir cieši saistīta ar vides sakārtotības stāvokli.

Šodien ES finanšu ministri pieņems galīgo lēmumu par eiro ieviešanu Latvijā no 2014. gada 1. janvāra.

Jādomā, ka uz nākamajām Saeimas vēlēšanām, kas paredzētas 2014. gada rudenī, priekšplānā izvirzīsies jauns Latvijas valsts stratēģiskais mērķis. Iepriekšējais (eiro ieviešana) būs vai nu sasniegts, vai atzīts par nederīgu (ja kaut kādu iemeslu dēļ eiro tomēr netiks ieviests). Iebildumi, ka eiro ieviešana nevar būt valsts vai nācijas stratēģiskais mērķis, jo ir tikai instruments, neiztur kritiku. Līdzšinējais eiro ieviešanas process liecina, ka tas tiek uztverts nevis kā instruments, bet gan kā ģeopolitisks mērķis – ciešāk integrēties ES.

Īsi pirms saulgriežu svētkiem Valsts prezidents Andris Bērziņš tikās ar uzņēmējiem, kuri viņu pavadīja nesen notikušajās vizītēs Azerbaidžānā, Turkmenistānā un Kazahstānā. Tika apkopoti šo vizīšu rezultāti un iezīmētas nākotnes attīstības perspektīvas.

Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašerādens LTV raidījumā Sastrēgumstunda runā par nabadzības mazināšanu un sociālā taisnīguma atjaunošanu kā valsts galveno uzdevumu.

Pasaules vadošo valstu G8 samits Ziemeļīrijas kūrortā Lohernā tika gaidīts samērā saspringtā gaisotnē, jo tieši pirms šīs tikšanās saasinājās Rietumu un Krievijas pretstāve Sīrijas jautājumā.

Režisors Alvis Hermanis atzinis, ka «politiskais teātris kā teātra žanra paveids Latvijas teritorijā (tā Hermaņa tekstā) ir totāli izgāzies». Šādi viņš raksturo reakciju uz savu skandalozo interviju, kurā paudis niknumu par to, ka vēlēšanu rezultātu nosaka tie, kas «ir mazizglītoti, nekur nav braukuši un neko nav redzējuši».

Portāls pietiek.com publicējis KNAB amatpersonu izvērtējuma dokumentus (ierēdņu darbības un tās rezultātu novērtēšanas veidlapas). Jau iepriekš ziņots, ka KNAB priekšnieka vietniece Juta Strīķe izpelnījusies D vērtējumu, kas uzskatāms par neapmierinošu. Vēl sliktāks ir novērtējums E, kas tiek piemērots ārkārtīgi reti, jo nozīmē pilnīgu neatbilstību ieņemamajam amatam. Arī D līmeni nopelnīt ir jāprot, jo pēc būtības tā nozīme ir gandrīz tā pati, tikai drusku pieklājīgākā formā. Par ko liecina minētie dokumenti?

Nesen biju liecinieks kādai zīmīgai epizodei. Kāda sprauna, enerģiska sieviete pirmspensijas vecumā pārmeta sētniecei, ka viņas pagalmā kādam kokam neesot nozāģēts nokaltušais zars.

Ziņas par ēnu ekonomikas un korupcijas apmēriem vienmēr ir bijušas aktuāla tēma Latvijas informatīvajā telpā.

Pazīstamais režisors Alvis Hermanis žurnālā Sestdiena pirms vēlēšanām paudis savu neapmierinātību ar Saskaņas centra lielo popularitāti Rīgā.

Otrdienas agrā rītā Liepājas metalurgā ieradās vīri melnā. Kārtējais masku šovs varēja sākties. 14 dažādās vietās, tai skaitā lielāko uzņēmuma akcionāru dzīvesvietās, notika kratīšana.

Gaidītais spraigais priekšvēlēšanu duelis LNT rīta raidījumā 900” starp Rīgas mēru Nilu Ušakovu un šā amata kandidāti no Vienotības saraksta Sarmīti Ēlerti nenotika, jo spēku samēri izrādījās nevienlīdzīgi.

Pēc seriāla Knābju kari iepriekšējās sezonas beigām, kad no knābja tika padzīts Vilnītis un par priekšnieku Saeimā vienbalsīgi ievēlēts sirdsšķīstais Streļčenoks, šķita, ka seriāla turpinājums nesekos.

Vienotība pašvaldības vēlēšanās izvirzījusi visai divdomīgu saukli – pazaudēsim Rīgu, pazaudēsim Latviju! Asprāši šo saukli jau ir dažādi apzelējuši, tāpēc pavērtēsim to pēc būtības. No kā baidās Vienotība un ar ko baida vēlētājus?

Televīzijā parādījušies divi jauni priekšvēlēšanu videoklipi, kuri veidoti par Vienotības naudu un kuru raidīšanu apmaksā šī politiskā partija. Videoklipos gan netiek reklamētas Vienotības idejas, komanda un tās mēra kandidāte Sarmīte Ēlerte, bet gan visai primitīvā veidā noķengāti pašreiz Rīgas domē pie varas esošie politiķi.

Uz jautājumu, kāpēc pie mums ir tik slikti ceļi, Latvijā visbiežāk atbild – tāpēc, ka zog. Šī atbilde nav pat apspriežama. Ja mašīna iebrauc bedrē, viss skaidrs – asfalts nozagts un tā vietā uz ceļa noklāts nez kāds draņķis. Vai tad ne? Kas zog, kur zog un kādā veidā zog, vairs nav svarīgi.

Kipras banku krīze tiek risināta ar sen neredzētu nekaunīgu vieglumu. Ieguldījumi līdz pat 80% (galīgais procents vēl tiek precizēts) tiks vienkārši norakstīti.

Latvijas un Krievijas valdību vadītāju Valda Dombrovska un Dmitrija Medvedeva tikšanās Sanktpēterburgā norisa bez pārsteigumiem. Tika apspriesti iepriekš plānotie jautājumi, un Latvijas Ministru prezidents uzaicināja Krievijas premjeru Dmitriju Medvedevu apciemot Latviju.

Latvijas publiskajā telpā par vienu no redzamākajām «ekspertēm», kurai ir «kompetents» viedoklis par gandrīz visiem sabiedriski politiskajiem jautājumiem, kļuvusi Iveta Kažoka.

Latvijā visas problēmas tiek risinātas pēc standarta shēmas. Vispirms tiek noskaidroti ļaunie, un tad jau risinājums paliek vieglāks par vieglu – jādara viss, lai ļaunie dabūtu maksimāli ciest, un šīs ciešanas viņiem nekādā gadījumā nedrīkst mazināt. Liepājas metalurga (LM) problēmu gadījumā ļaunie ir skaidri izkristalizējušies.