Bens Latkovskis / Viedokļi

ASV kādreizējais prezidents un 2. pasaules kara karavadonis Dvaits Eizenhauers savos memuāros apraksta krievu karavadoņa Georgija Žukova plātīšanos ar to, kā viņš viegli ticis galā ar mīnu laukiem, ieņemot Zēlovas augstienes Berlīnes aizsargvalnī.

«Ir jāatrod veids, kā pēc iespējas ātrāk izlikt Grieķiju ārpus eirozonas. Jo ātrāk – jo labāk,» Latvijas Radio stāsta finanšu ministrs Andris Vilks, un viņa teikto plaši citē ziņu aģentūras dažādās valodās. Vēlāk Latvijas Ārlietu ministrija izplatīja paziņojumu, ka šie Vilka izteikumi nav mūsu valsts oficiālā nostāja, un atturas vērtēt ministra personīgo viedokli.

Nesen biju aizbraucis ar autotransportu uz Berlīni. Pārsteidza Polija. Iepriekš biju braucis cauri šai valstij pirms trim gadiem gar Varšavu uz Krakovu. Jau tad pārsteidza vērienīgā ceļu būve.

Tiem, kas interesējas par latviešu nācijas veidošanos un jaunlatviešu kustību, no mūsdienu skatpunkta ir grūti izprotama 19. gadsimta latviešu dižgaru izteikti pretvāciskā un prokrieviskā orientācija.

Valdībā aktualizējušās runas par nepieciešamību atgriezt krīzes gados no Latvijas aizbraukušos ekonomiskos emigrantus. Tas gan ir kā atjaunot cieņu vai reputāciju, kuru zaudēt viegli, bet atgūt nesalīdzināmi grūtāk. Ko vieglu roku krīzes gados palaidām pasaules vējos, to tagad pat atspērušies varam atpakaļ vairs nedabūt.

Valsts kontroliere Ingūna Sudraba skarbi komentējusi valdības plānotos budžeta grozījumus, sakot, ka papildus piešķirtā nauda nav nekas cits kā parādu segšana, kas savukārt liecinot par slikti padarītu darbu iepriekš. Atļaušos nebūt tik kritisks, jo jau tas vien, ka šogad pēc ilgāka pārtraukuma atkal gada vidū tiks dalīta papildus plānotajai budžetā ienākusī nauda, ir iepriecinoši. Tas nozīmē, ka pēc smagas ekonomiskās krīzes ir sākusies uzplaukuma fāze. To atzīst arī SVF savā palīdzības pēcprogrammas ziņojumā.

Iesākumā bija vārds jeb ideja. Valsts vispirms ir ideja. Ja idejas nav, tad valsts attīstība iet kā pa celmiem.

Nupat TV kanālā Discovery varēja skatīt raidījumu par britu pētnieka Eda Staforda pārgājienu gar Amazones upi no tās izteces Andu kalnos Peru līdz pat ietekai Atlantijas okeānā. Ceļā vīrišķīgais pētnieks pavadīja vairāk nekā divus gadus, kājām noejot gandrīz 7000 kilometru.

Laiku pa laikam izskan apgalvojumi, ka Latvijai neesot savas filozofijas vai valsts ideoloģijas. Manuprāt, šāds apgalvojums nav patiess, jo jebkurai valstij, tāpat kā jebkuram cilvēkam, vienmēr ir kāda dzīves filozofija, pēc kuras tā (viņš) dzīvo. Cits jautājums, cik šī filozofija ir produktīva un attīstību veicinoša, jo tā var būt arī destruktīva. Tā var būt alkoholiķa filozofija, kuras galvenā ideja – tikt pie mēriņa, un visam pārējam nav nozīmes, vai Oblomova filozofija – lieciet man svētu mieru un netraucējiet dzīvot, tas ir, gulēt. Ir amerikāņu filozofija, kas visu dzīvi pārvērš nemitīgā sacensībā un ir tendēta uz rezultāta sasniegšanu.

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) locekle Aija Cālīt-Dulevska intervijā Latvijas Radio skaidro, ka viņas izteikumi tviterī neesot jāņem vērā, jo tie jau tādi nekontrolētu domu uzplaiksnījumi vien esot.

Īsi pirms ASV valsts sekretāres Hilarijas Klintones vizītes Rīgā uzvirmojušās kaislības ap ebreju kopienas īpašumu restitūcijas jautājumu liek mums kārtējo reizi pirmām kārtām sev pašiem noskaidrot – vai esam gatavi pieņemt kā savas tā sauktās Rietumu vērtības.

Vakar pa ceļam no Helsinkiem uz Pēterburgu īsā vizītē Rīgā ieradās ASV valsts sekretāre Hilarija Klintone. Viņa piedalījās svinīgajā ceremonijā Remtes ielas pārdēvēšanas par Samnersa Velsa ielu. Lai gan šī iela par godu kādreizējam Klintones priekštecim, kurš atteicās atzīt Latvijas inkorporāciju PSRS sastāvā, tika pārdēvēta jau pirms kāda laika, par godu augstajai viešņai var arī ceremoniju atkārtot. Klintone tikās arī ar mūsu valsts augstākajām amatpersonām, kas lika mums kārtējo reizi izvērtēt savas ģeostratēģiskās intereses, kā arī ārpolitiskās un iekšpolitiskās reālijas. Ko mēs redzam?

Latvijas politikas vērotājus parasti mulsina latviešu nebeidzamā ticība Laimnesim Saulvedim baltajā zirgā. Taču ko no Latvijas politikas gaida sabiedrība? Kādu ideālo politisko ainavu zīmē politiskā plenēra mākslinieki?

Kad caurmēra latvietis redz dažādus makroekonomiku aprakstošus grafikus un diagrammas, tad viņš automātiski meklē vienkāršus teksta skaidrojumus – ko tas viss nozīmē?

Sūnu ciemam paralēlajā visumā jeb Parauniversā bija Sūnu mežs, kurā dzīvoja Zvēri – Vilks, Zaķis, Lapsa, Lācītis un citi, kas valdīja pār Sūnu ciema iemītniekiem – mazajiem cilvēciņiem – reņģēdājiem.

Grieķijas vēlēšanu rezultāti ļauj visiem – gan pašā Grieķijā, gan pasaulē – atviegloti uzelpot. Smagais Grieķijas parādu jautājuma risinājums tiek atlikts uz nenoteiktu laiku, un iespējams, ka šo sastrutojušo augoni izdosies likvidēt ar tradicionālām ārstēšanas metodēm, izvairoties no ķirurģiskas iejaukšanās.

1975. gada 1. oktobrī Filipīnas galvaspilsētā Manilā notika viens no leģendārākajiem profesionālā boksa mačiem starp toreizējo pasaules čempionu Muhamedu Ali un pretendentu Džo Freizeru.

Viens no galvenajiem Latvijas sekmīgas attīstības traucēkļiem ir sabiedrības sašķeltība, kas lielā mērā iezīmējas arī attieksmē pret dažādu vēstures notikumu interpretāciju. «Mēs nevarēsim runāt par stipru un saliedētu Latvijas valsti, ja ļausim politiski ciniskā veidā izmantot Eiropas lielākās traģēdijas – Otrā pasaules kara – vēsturiskos faktus un veterānus, kuri paši jau reiz izbaudījuši kara briesmas,» Valsts prezidents Andris Bērziņš uzsvēra, tiekoties Rīgas pilī ar kara veterāniem, kas cīnījušies padomju pusē. Viņš pauda apņemšanos neatkāpties no sabiedrības saliedēšanas mērķa visā prezidentūras laikā un nākamnedēļ tikties ar leģionāru pārstāvjiem.

Nupat biju kapu svētkos Latgalē. Īstos kapu svētkos ar katoļu mācītāju, krusta nešanu, svētītā ūdens slacīšanu un rituālo procesiju apkārt kapsētai. Viss kā pienākas, un samērā kupli sanākušie cilvēki bija saposušies kā svētkos. Vīri rūpīgi gludinātos uzvalkos un kaklasaitēs bija redzami biežāk nekā Dailes teātrī uz Džona Neilanda pirmizrādi.

Novērtējot Igaunijas prezidenta Tomasa Hendrika Ilvesa vizīti Rīgā, vispirms tomēr jāatzīst, ka cilvēka spējai skaisti un plūstoši runāt ir liela nozīme. Sevišķi tad, ja šā cilvēka, šajā gadījumā prezidenta, loma ir samērā dekoratīva.

Jaunākie sabiedriskās domas aptauju rezultāti liecina, ka par zatleriešiem maijā balsotu vien 1,8% no aptaujātajiem. Tas ir vēl zemāks reitings nekā Tautas partijai un LPP/LC īsi pirms pazušanas no Latvijas politiskā terārija.

Ar strīdīgiem un latviešiem ne pārāk draudzīgiem izteikumiem slavenais Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess oficiālā vizītē Rīgā ieradīšoties ar vilcienu. Signāls latviešiem vairāk nekā skaidrs – ātrāk pievienojieties mums, igauņiem, tik vēlamajam Rail Baltic projektam.