Kāpēc Repšem neizdodas?

Topošās Repšes partijas jaunais reklāmas sauklis skan – kāpēc nācijām izdodas? Pēc reklāmistu ieceres, cilvēkam, dzirdot šo jautājumu, vajadzētu sev atbildēt, ka arī latviešu nācijai izdosies, ja vien pie valsts vadības stūres atkal tiks Repše un viņa galms.

Lai ko teiktu par Repšes reklāmistiem un par to, cik godprātīgi viņi atstrādā dāsno atalgojumu, jāpiekrīt, ka jautājums ir visnotaļ interesants un uz to jau sen vajadzētu atbildēt. Patiešām, kāpēc gan citām nācijām izdodas kļūt bagātām un dzīvot labklājībā, bet citas kaujas ar trūkumu? Diemžēl līdz šim Latvijas populārākie (lasi: bankās strādājošie) ekonomisti no atbildes sniegšanas uz šo jautājumu cenšas izvairīties, ļaujot par to spriedelēt tiem, kuri no ekonomikas neko daudz nejēdz – juristiem, mākslas zinātniekiem(cēm), politologiem(ģēm), vakaru vadītājiem(ām) un citiem «radošajiem» viedokļu līderiem. Šajā neprofesionāļu kohortā vēl tikai trūka Repšes (fiziķa pēc izglītības) skaidrojuma.

Savā programmas pieteikumā Repše raksta: «Attīstība nenotiks pati no sevis. Ja notiks, tad nepieņemami lēni un nepārliecinoši. Ja vēlamies droši un paļāvīgi raudzīties rītdienā, tad aktīvi un mērķtiecīgi jārīkojas pašiem.» Šiem vārdiem piekritīs jebkurš ekonomists, taču nerodas pārliecība, ka Repše spēj aktīvi un mērķtiecīgi rīkoties, lai sasniegtu šos mērķus un panāktu gaidīto nācijas uzplaukumu. Kāpēc? Jautājums sastāv no divām daļām. Pirmkārt, vai Repše ir īstais, kurš beidzot izvedīs mūsu valsti saulītē, un, otrkārt, vai pašas idejas, kuras viņš sludina, ir īstās?

Sāksim ar otro. Paanalizējot Repšes biedrības programmatiskos dokumentus (cik nu to ir), jāsecina, ka vispārējos vilcienos tā mēģinās iespraukties jau diezgan blīvajā Latvijas labējo partiju nišā, uzsverot savu patieso, nevis deklaratīvo labējumu. Var noprast, ka, repšistu ieskatā, citas labējās partijas ieslīgušas revizionisma dūksnājā, inficējušās ar kreisumu un vairs nav īsti labējas. Pēc Repšes domām, Latvijas uzplaukuma pamatā jābūt sapratnei par to, ka vispārējo labklājību spēj nodrošināt vienīgi uzņēmēji, tāpēc tieši uzņēmējiem ir jānodrošina vislabvēlīgākie apstākļi, kas veicināšot vispārējo labklājību valstī kopumā. Šī dziesma nav nekas jauns pasaulē un vēl mazāk jauns Latvijā, kur šī melodija dažādos aranžējumos skanējusi jau vairāk nekā divdesmit gadu un bijusi Latvijas redzamāko ekonomistu himna kopš neatkarības atjaunošanas un pat vēl agrāk. Rezultātu mēs visi redzam. Strukturāli trausla ekonomika, bez spēcīga krīžu izturīga mugurkaula ar stipri noslāņotu sabiedrību un katastrofālu demogrāfisko situāciju. Nācijas dzīvā spēka zaudējumi ir lielāki nekā kara laikā. Līdz ar to visas runas par veiksmes stāstiem pamatoti tiek uztvertas ar ironiju. Katrs pats var uzdot sev jautājumu – vai kāds ironizē par Vācijas, Dienvidkorejas, Ķīnas vai Singapūras veiksmes stāstiem? Nē, jo tie ir īsti, nevis dažu politiķu galvās radušies. Repše piedāvā turpināt to pašu ko Dombrovskis, tikai enerģiskāk un ar mazāku pietāti pret dažiem «sociālistisko» ideju paudējiem. Lai pilīs nekad neaptrūkst vīna un kaviāra, tad arī būdiņās būs maize un sāls. Tāda īsumā ir Repšes partijas ideoloģiskā bāze. Vai zem šīm idejām sabiedrība ir gatava parakstīties?

Taču galvenais jautājums, uz kuru Repšem jāatbild, ir nevis, kāpēc dažām nācijām izdodas, bet kāpēc dažiem izdodas, bet Repšem neizdodas? Repše uz atklātas politiskās skatuves ir jau vairāk nekā desmit gadu. Viņš ir bijis premjers un ministrs. Cilvēki viņu pazīst un spēj novērtēt. Ja 2002. gadā daļa sabiedrības pat spēja pieņemt viņa dīvaino ziedojuma vākšanas kampaņu sev pašam, tad tagad vārdu savienojums – politiķis lateksa biksēs – labākajā gadījumā izraisa smaidu, bet sliktākajā nievīgas lamas. Jo atbilde uz jautājumu – kāpēc Repšem neizdodas – ir pagalam vienkārša. Cik ilgi viņš ir gatavs strādāt, līdz viņam tas apnīk un uzrodas nepārvarama tieksme aiziet uz Mākslas akadēmiju plikņus pagleznot vai ar lidmašīnīti virs Baltezera palidot? Valsti vadīt tomēr nav mākslīgo intelektu pētīt par dažu labdaru naudu. Kaut kā nenopietni tas viss. Var tikai apbrīnot tos biznesmeņus, kuri ir gatavi bērt riekšavām naudu caurā maisā un sponsorēt šo personāžu linoleja uzvalkā.

Viedokļi

Premjerministre Evika Siliņa atzinusi, ka viņa ar saviem ministriem un Baltijas valstu premjeriem apspriedusi RB būves izbeigšanu un visi secinājuši, ka tāds lēmums dārgi maksāšot Praktiski lēmējiem bija jāizšķiras starp dārgu un nesamaksājami dārgu lēmumu nākotnē. Latvijai dārgais- nozīmētu ES atmaksāt nedaudz vairāk par vienu miljardu EUR vai nākotnē maksāt aptuveni 5 miljardus, lai būvi pabeigtu. Pie pēdējiem vēl būtu jāpieskaita sākotnējais miljards, ja būvi nepabeidz laikā, t.i. 2030. gadā. Eksperti gan saka, ka Latvijai nekādi neesot iespējams iekļauties grafikā un tuvākais varētu būt 2035. gads.

Svarīgākais