Saeima ceturtdien noraidīja opozīcijā esošās partijas "Latvija pirmajā vietā" (LPV) priekšlikumu samazināt finansējumu Latvijas Zinātnes padomes apstiprinātajiem projektiem, savukārt Nacionālā apvienība (NA) prasīja izglītības ministrei skaidrot projektu aktualitāti un atbilstību valsts attīstības plāniem.
LPV priekšlikums paredzēja uzdot Ministru kabinetam (MK) līdz 2026.gada budžetam iesniegt Saeimā priekšlikumus par papildu izdevumu samazinājumu publiskās pārvaldes izdevumos, samazinot finansējumu Latvijas Zinātnes padomes apstiprinātajiem projektiem.
LPV vēlējās nepiešķirt finansējumu pētījumam "Daudzdimensionāla autovadīšanas novērtēšana, integrējot personības, domāšanas, fizioloģijas un telemātikas datus", "Viena dzimuma partnerības: antropoloģisks pētījums par bērnu audzināšanu ārpus heteronormatīvas vides", "ANTI-MOB: Antidženderisma diskurss Latvijas publiskajā telpā un literatūrā", "Dzīve un nāve dzelzs laikmetā Latvijā (5.-12.gadsimts): bioarheoloģisks pētījums".
Katrs no šiem pētījumiem izmaksā 300 000 eiro.
LPV lēmumprojektā norāda, ka, realizējot valdības uzdevumu nodrošināt 150 miljonu eiro izdevumu samazinājumu 2026.gada publiskajā sektorā, Finanšu ministrija ir paziņojusi, ka uzdevums ir izpildīts, sagatavojot un iesniedzot valdībā informatīvo ziņojumu par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2026., 2027., 2028. un 2029.gadam. Tā rezultātā trīs gados - no 2026. līdz 2028.gadam - kopumā publiskā sektora izdevumi samazināti 479 miljonu eiro apmērā.
LPV pauž, ka esot konstatēts, ka publiskās pārvaldes izdevumu pārskatīšanas rezultāts nav apmierinošs, jo līdzīgas summas tiek rastas ik gadu, pārskatot valsts izdevumus. Turklāt no ietaupītajiem 171 miljona eiro 2025.gadā apmēram 60 miljonu eiro esot nodokļu ieņēmumu pārdales no pašvaldībām rezultāts, nevis reāls ietaupījums no publiskās pārvaldes izdevumiem, pauž deputāti.
LPV norāda, ka, pārskaņojot izdevumus, būtu iespējams rast papildu 850 miljonu eiro ietaupījumu, kas nepieciešams nākamā gada prioritātēm - drošībai, izglītībai un demogrāfijai.
Reizē LPV norāda, ka neesot rasts ietaupījums, atsakoties no Izglītības un zinātnes ministrijas pārraudzībā esošajiem Latvijas Zinātnes padomes lietišķo pētījumu projektiem, kuri neesot ekonomiski pamatoti un neveicinot tautsaimniecības attīstību.
"Lai sasniegtu iepriekš izvirzītos mērķus prioritārajiem pasākumiem un ieviestu reālus taupības pasākumus, kas ne tikai atbilstu ikgadējam izdevumu samazinājumam, bet arī nodrošinātu papildu izdevumu samazinājumu, kā arī lai apturētu līdzšinējo politiku - dzīvi uz parāda, ir nepieciešams veikt papildu pasākumus," pauž LPV.
Savukārt Nacionālās apvienības (NA) frakcija prasa izglītības ministrei Dacei Melbārdei (JV) ministrei skaidrot, kā vērtēta projektu aktualitāte, līdzekļu sadale un atbilstība Nacionālā attīstības plāna 2021.-2027.gadam (NAP2027) uzdevumiem. Tāpat tiek prasīts iesniegt visu 2024. un 2025.gadā iesniegto projektu sarakstu ar kopsavilkumiem un vērtēšanas kritērijiem.
NA vēlas atbildes par ilgtermiņa plānu sociālo un humanitāro zinātņu pētījumu, īpaši letonikas, finansēšanai, par valsts pētījumu programmas "Letonika" turpmāko attīstību, kā arī par konkrētiem pasākumiem latviešu valodas, vēstures, folkloras un nemateriālā mantojuma pētniecības atbalstam.
Frakcija jautā, vai tiks ieviestas mērķstipendijas un postdoktoru vietas NAP2027 tēmās par latviešu valodu, vēsturi, atmiņu, folkloru, kā arī pastāvīga programma latviešu zinātniskās un digitālās valodas resursu uzturēšanai.