Bens Latkovskis / Viedokļi

Ja gribam Latvijas ekonomisko izrāvienu, tad pasaules vēsturē jāatrod kāds pozitīvs piemērs, kurš daudzmaz atbilst Latvijas situācijai, un, sekojot šai pieredzei, jāveido savs Latvijas attīstības ceļš.

Laikraksta The Financial Times analītiķis Martins Vulfs raksta, ka laulības stiprumu krīzes brīžos nosaka – vai abi partneri, ja būtu iespēja visu sākt vēlreiz no sākuma, atkal izvēlētos viens otru par savu laulāto draugu. Ja izvēle ir pozitīva, tad šāda laulība ir stipra un krīzes viegli pārvaramas.

Valdim Zatleram, pēc viņa nesekmīgā mēģinājuma palikt uz otru prezidentūras termiņu, bija ļoti īss laiks savas partijas izveidei.

Valdis Dombrovskis ir labs premjers tādā ziņā, ka viņš nedara neko īpaši sliktu. Viņš cenšas darīt pēc iespējas mazāk asu kustību, ļaujot visam ritēt savu gaitu. Tas, ka līdz 2019. gadam Latvija saņems vismazākos ES platību tiešmaksājumus, labi raksturo Dombrovska valdīšanas būtību – nesteidzīgu un rāmu.

Lai Latvijas sabiedriskās televīzijas (LTV) valdes locekļu izvirzīšanai piešķirtu respektablāku veidolu un tā mazāk līdzinātos līdz šim pieņemtajai praksei, kad uz amatiem tiek virzīti politiskie ielikteņi, šai procesā tika piesaistīta profesionāla personāla atlases kompānija Fontes. Taču kā tas parasti gadās – gribēja kā labāk, sanāca kā vienmēr.

Kad Eiroparlamenta deputāts no apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK Roberts Zīle saka, ka viņš netic mazas valsts patstāvīgai monetārai politikai, tad viņš to saka, nedomājot vien ekonomiskās kategorijās.

Latvijas Universitātes 71. zinātniskās konferences atklāšanas runā Valsts prezidents Andris Bērziņš nolasīja referātu Latvija un Eiropas Savienība: ģeopolitiskās un ekonomiskās perspektīvas, kurā norādīja uz, viņaprāt, Latvijai nepieciešamo attīstības perspektīvu.

Eiropas Savienības galotņu vairāk nekā diennakti ilgā tikšanās beigusies ar vienošanos par jaunās septiņgades budžeta apmēriem. Jau tas vien, ka neviens valsts vadītājs šim budžeta vienošanās projektam neuzlika savu veto, jāuzskata par sasniegumu.

36 Saeimas deputāti izrādījuši veselīgu sapratni par vēlamo latviešu tautas attīstību. Viņi parakstījuši vēstuli premjeram, trīs ministriem un tiesībsargam ar aicinājumu pārskatīt Labklājības ministrijas dzimumu līdztiesības īstenošanas plānu 2012.–2014. gadam.

Viena no jaunāko laiku populārākajām publiskās politikas diriģentēm Iveta Kažoka portālā politika.lv publicējusi provokatīvu blogu, kurā aicina eksperimenta kārtā uz dažiem gadiem pārtraukt sabiedriskās televīzijas raidīšanu, lai pēc vairāku gadu pauzes to veidotu pilnībā no jauna.

Latvijas ideoloģiskās preses tradīcijas mūsdienās līdztekus laikrakstam DDD viskonsekventāk turpina žurnāls Ir. Tas seko labākajiem boļševiku Pravdas, Ēlertes Dienas piemēriem, kur katrs raksts pat par kultūru vai sadzīvi tiek ieturēts noteiktā ideoloģiskā rāmī. Kāda ir šī ideoloģija?

Ingunas Sudrabas diagnoze latviešu tautas pašreizējam stāvoklim nav iepriecinoša. Latvieši patlaban esot nogurusi tauta. Tauta, kura guļ, kurai nav spēka, kura sāk zaudēt ticību sev.

Uzstājoties Londonā ar runu par Apvienotās Karalistes un Eiropas Savienības turpmākajām attiecībām, Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons solīja sarīkot valstī referendumu par izstāšanos no ES, ja viņa vadītā konservatīvā partija uzvarēs 2015. gada parlamenta vēlēšanās.

Izcilais latviešu dzejnieks Imants Ziedonis vienā no savām epifānijām savulaik brīdināja tautu no kolektīvas sekošanas viltus aicinājumiem: Lēksim bedrē, lēksim bedrē, redzēs, kas mūs ārā vilks.

Bieži dzirdama frāze – krīze ir pārvarēta, bet iedzīvotāji šo krīzes pārvarēšanu savos maciņos vēl nejūt. Iedzīvotāji varbūt nejūt, bet Saeimas deputāti jūt gan. Šogad par 100 latiem (līdz 1517 latiem mēnesī pirms nodokļu nomaksas) palielinājies Saeimas deputātu atalgojums, jo valstī pieaugusi vidējā darba samaksa, kurai deputātu alga piesaistīta.

Leonīda Gaidaja leģendārajā komēdijā Briljanta roka ir epizode, kurā Andreja Mironova tēlotais blēdis Geša Kozodojevs tiek izmests jūrā uz vientuļas salas. Tur viņš ierauga pa ūdens virsmu staigājošu puisēnu un, pašiedvesta svētuma apgarots, viņam seko.

Novembrī biju ES organizētā žurnālistu seminārā Briselē un Frankfurtē par eiro ieviešanas un parādu krīzes pārvarēšanas jautājumiem. Šajā seminārā kāda uzstājīga žurnāliste no Latvijas gandrīz katram referentam uzdeva vienu un to pašu jautājumu – vai ir veikti aprēķini par to, kāda būs ekonomiskā ietekme uz ES, ja Latvija iestāsies eirozonā.

Latvijas dzelzceļa (LDz) gada pārskatam veltītā preses konference samērā paredzami izvērtās par uzņēmuma vadības un paša LDz prezidenta Uģa Magoņa algas paaugstināšanas apspriešanu.

Eiropā, tajā skaitā arī Latvijā, pieaug nepatika pret Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Šī nepatika izriet no arvien pieaugošajām domstarpībām starp Putina Krieviju un Rietumiem.

Kopš Francijas karalis Ludviķis XVI Bastīlijas ieņemšanas dienā savā dienasgrāmatā ierakstīja – šodien nekas ievērības cienīgs nenotika, prognozēt mierīgu nākotnes attīstību nozīmē riskēt iemantot briesmu nogulētāja slavu.

Mana krustmeita Lelde, kura dzīvo Britu salās, Velsā, 19. decembrī sociālajā vietnē twitter ierakstīja – «kā es gribu uz Latviju!» Turpat internetā viņu pabaidīju ar šeit valdošo spelgoni, kurš Ziemassvētkos vēl pastiprināšoties. Uz to viņa atbildēja: «Tieši tāpēc arī gribu!!! :) tikko lasīju delfos laika ziņas, idille! Šeit ir +5, slapjš un pelēks...» Tagad Ziemassvētku brīvdienās krustmeitas ilgas ir piepildītas un viņa uz nedēļu ir Latvijā.

Līdz šim Latvijas politologus un politisko procesu vērotājus dzina kokā primitīvais politiskā spektra skaidrojums: labējs – tātad latvisks, kreiss – tātad krievisks. Aizgāja pat tik tālu, ka atradās gudrinieki, kas šim sadalījumam piemeklēja oriģinālu izskaidrojumu – labējs sākas ar burtiem LA tāpat kā latvietis, kreiss ar burtiem KR tāpat kā krievs.