Otrdienas agrā rītā Liepājas metalurgā ieradās vīri melnā. Kārtējais masku šovs varēja sākties. 14 dažādās vietās, tai skaitā lielāko uzņēmuma akcionāru dzīvesvietās, notika kratīšana.
Publika šo ziņu uzņēma ar sajūsmu. Vēl priecīgākas gaviles atskanēja padzirdot baumas par roku dzelžu žvadzoņu. Tad nu beidzot. Jau sen bija laiks, sabiedrība atviegloti nopūtās. Visi apmierināti. Priekškars nolaižas. Skan aplausi, kas pāraug ovācijās.
Lai vara varētu netraucēti ar visām četrām urkšķināt pa sili, nepieciešams tautu nodrošināt ar maizi un izrādēm. Izrāde tautai tika sagādāta. Televīzijas ekrānos varēja redzēt mūsu varonīgos blēžu un zagļu ķērājus. Viss būtu jauki, ja vien bez izrādēm arī maizi vara pietiekošā daudzumā sarūpētu. Taču ar to ir daudz švakāk. Tas vēl ir maigi teikts, jo Liepajas metalurgam elektrība ir atslēgta un tēraudliešanas krāsnis aukstas. Jā, jā. Tās pašas, kuras maksājušas miljonus un par kurām ņemtais kredīts ir toreizējā finanšu ministra Eināra Repšes garantēts. Tad nu gatavojaties, mīļie nodokļu maksātāji, vērt vaļā makus un samaksāt par šīm dārgajām krāsnīm. Vien nieka 47 miljonus latu. Kas tas ir? Tīrais sīkums. No katra, ieskaitot zīdaiņus un bezdarbniekus, pa divdesmitniekam un vēl pāris latu sīknaudā. Vai tad tā ir nauda mūsu vadoņiem, kas pieraduši operēt ar miljoniem šurp un miljoniem turp?
Tikmēr dažnedažādi rungaiņi jau lidinās ap agonizējošo Liepājas metalurgu, lai brīdī, kad tas izdvesīs pēdējo gārdzienu, varētu kā maitu lijas mesties plosīt tā trekno kautķermeni. Finanšu ministrs Andris Vilks jau brīdina, ka nākamgada varētu tikt apturēta iecerētā iedzīvotāju ienākumu nodokļa likmes samazināšana, jo visa papildus nauda, kas, pateicoties gaidāmajai ekonomikas izaugsmei, ienāktu budžetā, būs jānovirza Liepājas metalurga garantēto kredītu nomaksai. Jāvaicā gan, kādu ekonomisko izaugsmi gaida Vilks, ja Liepājas metalurga darbība tiešām tiks apturēta un uzņēmums sekmīgi papildinās jau likvidēto Latvijas lielo uzņēmumu sarakstu?
Tagad gluži velti šausmināties, ka jau 2009. gadā Valsts kase brīdinājusi toreizējo finanšu ministru Repši un Finanšu ministrijas Valsts sekretāru Mārtiņu Bičevski par daudzajiem garantiju došanas riskiem, jo šobrīd notiekošais ir likumsakarīgas sekas tam, ka pie varas jau vairākus gadus ir pilnīgi nespējnieki. Jā, premjers Valdis Dombrovskis un finanšu ministrs Vilks, iespējams, ir lāga puiši, kuri leģendārajā latviešu filmā Ceplis pārliecinoši varētu tēlot grāmatvedi Cauni – naivu, izpildīgu ļerpatu. Taču vai tās ir īpašības, kuras nepieciešamas valsts vadītājiem? Līdz šim viņus lielā mērā glāba tas, ka bija krīze un ekonomikas sarukums šķita pašsaprotams. Arī pēckrīzes straujā ekonomiskā izaugsme no ekonomiskā cikliskuma viedokļa ir pašsaprotama, jo krīzes gados bija uzkrājies liels neapmierinātais pieprasījums. Šā gada pirmais ceturksnis rāda, ka pieaugums vērojams mazumtirdzniecībā un būvniecībā, kamēr rūpniecībā vērojams – 5% kritums.
Taču tiklīdz parādās nedaudz sarežģītāki jautājumi, tā valdības nemākulība (neizlēmība) izpaužas visā krāšņumā. Epopeja ar airBaltic, Pasažieru vilciena iepirkums, Latvijas Krājbankas afēra un zemākie ES tiešmaksājumi ir tikai spilgtākās šīs valdības nemākulības izpausmes. Nav šaubu, ka Liepajas metalurgs papildinās šo Dombrovska valdības „veiksmes stāsta” „labo darbu” galeriju.
Tikmēr cits akcionārs – Kirovs Lipmans stāsta, ka esot atradis investoru, kurš 24 stundu laikā esot gatavs ieguldīt miljonus uzņēmuma glābšanai. Ja vien pašam Lipmanam dos iespēju vadīt uzņēmumu. Droši var prognozēt, ka šādu iespēju Lipmanam neviens nedos, jo ne jau uzņēmuma glābšana un strādājošo interešu aizstāvība interesē ap Liepājas metalurgu spietojošās maitu lijas. Tām galvenais ir izplēst no pusdzīvā kautķermeņa pēc iespējas lielāku kumosu. Kā vienmēr. Tāpat kā Parex gadījumā, tāpat kā Krājbankas, tāpat kā visos citos gadījumos, kur ir naudas smaka. Bet uz naudu visi šie rungaiņi saskrien gluži kā hiēnas uz beigta nīlzirga rumpi. Vai nu Liepājas metalurgs būs kāds izņēmums? Gribētos cerēt.