Ukrainas kara 931. diena. Jaunākā informācija [papildināts 22:05]

Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Ukrainas karā 2024. gada 11. septembrī. Ukraina jau trešo gadu varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.

22:05. Trešdien Krievijas armija uzbruka Doņeckas apgabala Konstantinopoles centram: sākta izmeklēšana par divu cilvēku nāvi un vēl divu civiliedzīvotāju ievainošanu, raksta pravda.com.ua.

21:22. Krievijas karatiesa par "viltus ziņu" izplatīšanu un "terorisma attaisnošanu" aizmuguriski piespriedusi bijušajam Valsts domes deputātam Iļjam Ponomarjovam desmit gadu cietumsodu, trešdien ziņo aģentūra "Interfax". Saskaņā ar spriedumu Ponomarjovam arī aizliegts četrus gadus pārvaldīt interneta resursus. Prokuratūra pieprasīja 14 gadu cietumsodu. Kā ziņo neatkarīgais tīmekļa izdevums "Mediazona", bijušā deputāta kriminālvajāšanas iemesls bija divi Brīvās Krievijas forumi, kā arī intervija televīzijas kanālam "Nastojaščeja Vremja", kas tika pārraidīta 2022.gada 17.martā ar nosaukumu "Putins tiks nogalināts".

20:44. ASV Valsts sekretārs Entonijs Blinkens, vizītes laikā Kijivā, trešdien paziņojis par jaunu, 717 miljonus dolāru lielu ekonomiskās un humanitārās palīdzības paketi Ukrainai, kas cita starpā paredz atbalstu Krievu iebrucēju sapostītajai enerģētikas infrastruktūrai. 325 miljoni dolāri paredzēti Ukrainas enerģētikas nozarei, 290 miljoni atvēlēti humanitārajai palīdzībai, tajā skaitā nodrošināšanai ar dzeramo ūdeni, bet 102 miljoni novirzīti atmīnēšanas darbiem.

Preses konferencē viņš pavēstīja, ka Londona līdz gada beigām Ukrainai nosūtīs arī papildu artilērijas šāviņus un bruņumašīnas.

19:32. Latvijas militārā atbalsta Ukrainai nākamās, šogad pēc skaita trešās pakotnes apjoms būs aptuveni 40 miljoni eiro, un tajā būs rotas lieluma izlūkošanas kaujas kāpurķēžu bruņutehnikas vienības (CVRT), droni, karavīru individuālais ekipējums, kā arī kaujas inženieriem paredzētais aprīkojums, aģentūru LETA informēja Valsts kancelejā (VK).

18:01. Šobrīd Ukrainas varas iestādes nevar apstiprināt, ka Krievija jau ir izmantojusi ballistiskās raķetes, kuras tai ir sagādājusi Irāna. Kā ziņo UNIAN korespondents, Ukrainas prezidents Vladimirs Zelenskis par to paziņoja Krimas platformas ceturtā samita dalībnieku preses konferencē.

17:18 Otrajā Kurskas operācijas mēnesī okupanti uzsāka darbības, kas līdzīgas tam, ko varētu saukt par pretuzbrukumu. Par to rakstīja militāri politikas apskatnieks Aleksandrs Kovaļenko. Viņš norādīja, ka, palielinot Kurskas grupu līdz vairāk nekā 35 tūkstošiem cilvēku, Krievijas pavēlniecība nolēma, ka ar šo skaitu viņiem pietiks, lai no Kurskas apgabala izstumtu Ukrainas bruņotos spēkus. Analītiķis atzīmēja, ka iebrucēju kustība sākās Apanasovka-Snagost, Zhuravli-Kalinov, Pogrebki un Borki apmetņu apgabalā. Tādējādi okupanti darbojas uzreiz no četriem virzieniem.

16:39 Saeimas Ārlietu komisijas deputāti ir bažīgi par Ukrainas pievienošanās Eiropas Savienībai (ES) sarunu virzību.

Ārlietu ministrijas (ĀM) parlamentārā sekretāre Dace Melbārde (JV) šodien komisijas sēdē atzina, ka ministrijas rīcībā patlaban nav nekādu termiņu, kādā process varētu notikt, taču provizoriski Eiropas Komisijas ziņojums par Ukrainas iestāšanās sarunām varētu būt nākamā gada sākumā.

Komisijas vadītāja Ināra Mūrniece (NA) pauda bažas, ka viena ES dalībvalsts var procesu "būtiski bremzēt", jo jaunu valstu uzņemšanas jautājumos ir jābūt vienprātībai.

ĀM pārstāve atbildēja, ka procesu varētu raksturot kā necaurspīdīgu, jo procesa iekavēšana var notikt pat ierēdniecības līmenī. Vienlaikus Melbārde uzsvēra, ka ES ir "gana liels pulks" Ukrainas atbalstītāju.

Pēc Melbārdes vārdiem, ES paplašināšanās process nebūs ātrs, ir jārēķinās ar salīdzinoši garām pievienošanās sarunām un ar pārejas periodu. Tā būs viena no ES daudzgadu budžeta centrālajām tēmām, lai, plānojot budžetu, ES būtu gatava plašināšanām procesam, teica ĀM pārstāve.

ĀM pārstāvis Reinis Brusbārdis akcentēja, ka Latvijai ir jāmudina ukraiņus vairāk iesaistīties ES jautājumos un uzņemties lielāku lomu.

Jau ziņots, ka Ukraina pieteikumu par dalību ES iesniedza 2022.gada februārī, un 2022.gada jūnijā tai tika piešķirts ES kandidātvalsts statuss. Savukārt šā gada jūnija beigās ES oficiāli sāka iestāšanās sarunas ar Ukrainu.

Iestāšanās sarunu sākšana ir tikai sākums garam reformu procesam, kas parasti ilgst gadiem, pirms valsts beidzot pievienojas ES.

15:32 Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki saskarsies ar grūtībām, ja Krievija palaidīs Irānas ballistiskās raķetes, sacīja aviācijas eksperts Konstantīns Krivolaps. Pēc viņa teiktā, tās būtu jāiznīcina uz zemes. "Irānas raķetes, kad tās lidos, būs par vēlu! Notriekt šādu raķeti tādā attālumā, es nezinu, vai tas ir iespējams" . Viņš piebilda, ka šajā gadījumā atliek tikai iznīcināt šīs raķetes, pirms Krievija tās palaiž uz Ukrainu. Pēc viņa teiktā, to var darīt vai nu laikā, kad tās tiek ražotas rūpnīcā, vai arī transportēšanas laikā.

14:45 Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans savā videovēstījumā Krimas platformas dalībniekiem sacīja, ka Krievijas okupētajai Krimai saskaņā ar starptautiskajām tiesībām ir jāatgriež Ukrainai.

13:49 ASV Pārstāvju palātas Bruņoto spēku komitejas republikāņu grupa nosūtījusi vēstuli prezidentam Džo Baidenam, aicinot viņu atcelt ierobežojumus, kas Ukrainai noteikti attiecībā ASV tālās darbības rādiusa raķešu, konkrēti - ATACMS, izmantošanu triecieniem Krievijā.

"Baidena-Harisa administrācijas bezjēdzīgie ierobežojumi kopā ar kritiski svarīgu ieroču piegāžu kavēšanu neļauj Ukrainai novest šo karu līdz noslēgumam ar uzvaru," teikts vēstulē.

"Administrācijai jau sen pienācis laiks mainīt kursu un atcelt atlikušos ierobežojumus Ukrainai izmantot ASV piegādātos ieročus leģitīmiem militāriem mērķiem Krievijā," norādīja republikāņu kongresmeņi.

Patlabanējie ierobežojumi "kavē Ukrainas spēju uzvarēt Krievijas izvērstajā agresijas karā", jo tie sniedz Krievijas karaspēkam "drošu zonu, no kuras tas var nesodīti uzbrukt Ukrainai".

"Krievijai nedrīkst būt droša vieta, no kuras tā var nesodīti veikt kara noziegumus pret Ukrainu," uzsvēra aicinājumu parakstījušie politiķi.

Vēstules autori arī norāda, ka viņi nepiekrīt bažām par iespējamo eskalāciju, kas, atgādina kongresmeņi, "ir konsekventi atspēkotas jau kopš kara pirmās dienas".

12:50. ASV palīdzēs Ukrainai aizstāvēties pret ballistiskajām raķetēm, ko Irāna piegādājusi Krievijai, preses brīfingā apliecināja Pentagona preses sekretārs Patriks Raiders.

Irānas raķetes "Fath 360", kas nodotas Krievijai, ļaus krieviem "rezervēt" modernākas, lielāka darbības rādiusa raķetes citiem mērķiem, norādīja Pentagona pārstāvis. ASV sadarbosies ar Ukrainu, lai pārliecinātos, ka Kijivai ir spējas aizsargāties pret šīm raķetēm, viņš piebilda.

11:19. Kremlis ir iecerējis līdz šī gada beigām izsniegt Krievijas pases visiem okupēto Ukrainas teritoriju iedzīvotājiem no 14 gadu vecuma un tā ir daļa no stratēģijas, kuras mērķis ir mainīt demogrāfisko sastāvu un leģitimizēt kontroli pār Ukrainas zemēm, ziņo Ukrainas Aizsardzības ministrijas paspārnē izveidotais Nacionālās pretošanās centrs.

10:40. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz trešdienas rītam sasnieguši 628 930 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1140 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī krievi zaudējuši 8642 tankus, 16 938 bruņutransportierus, 17 936 lielgabalus un mīnmetējus, 1182 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 943 zenītartilērijas iekārtas, 368 lidmašīnas, 328 helikopterus, 14 990 bezpilota lidaparātus, 2591 spārnoto raķeti, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 24 388 automobiļus un autocisternas, kā arī 3059 specializētās tehnikas vienības.

09:52. Naktī uz trešdienu Krievijas karaspēks pret mērķiem Ukrainā raidījis 25 trieciendronus "Shahed", no kuriem 20 notriekusi Ukrainas pretgaisa aizsardzība, paziņoja Ukrainas Gaisa spēki.

Pieci no 25 Krievijas spēku palaistajiem "Shahed" uzbrukuma droniem pazuduši.

09:02. No šodienas līdz piektdienai, 13.septembrim, Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) atrodas darba vizītē Ukrainā, informē premjeres birojs.

Vizītes laikā viņa tiksies ar Ukrainas amatpersonām un piedalīsies pasākumos, kur pārrunās Latvijas turpmāko militāro, politisko, humanitāro, finansiālo un cita veida atbalstu Ukrainai līdz tās uzvarai pār Krieviju un Ukrainas īstenoto kursu, lai iestātos Eiropas Savienībā un NATO.

08:07. ASV prezidents Džo Baidens apstiprinājis, ka Baltais nams apspriež iespēju atcelt aizliegumu Ukrainai izmantot ASV tāla darbības rādiusa raķetes triecienu veikšanai Krievijas teritorijā.

Žurnālisti jautāja Baidenam, vai viņš atcels ierobežojumus ASV tāla darbības rādiusa raķešu triecieniem Krievijas teritorijā. "Mēs pašlaik pie tā strādājam," viņš atbildēja.

ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens intervijā telekanālam "Sky News" iepriekš pavēstīja, ka Baidens pieļauj, ka Ukrainai būs atļauts uzbrukt mērķiem Krievijas iekšienē.

07:10. Vakar, 10. septembrī, Krievijas armija 66 reizes apšaudīja Sumu apgabala pierobežas rajonus un apdzīvotās vietas, raksta pravda.com.ua.

Krievi uzbrukumā izmantoja vadāmās aviācijas bumbas, mīnmetējus, FPV bezpilota lidaparātus, artilēriju un granātmetējus.

00:10 ASV prezidents Džo Baidens pieļauj, ka Ukrainai būs atļauts uzbrukt mērķiem Krievijas iekšienē, intervijā telekanālam "Sky News" pavēstīja ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens.

Pēc viņa teiktā, ASV kopš pilna mēroga kara sākuma ir gādājušas, lai Kijivai būtu "viss, kas tai nepieciešams, kad tas nepieciešams, lai tā varētu efektīvi atvairīt Krievijas agresiju".

Vienlaikus viņš atzina, ka ASV bija jāņem vērā arī citi faktori, tostarp tas, vai Ukraina spēs izmantot Rietumu sabiedroto sarežģītās sistēmas un vai tā spēs tās uzturēt.

"Es varu jums pateikt, ka mēs esam pielāgojušies un veikuši korekcijas ik uz soļa, un mēs turpināsim to darīt, tāpēc šajā posmā mēs to neizslēdzam. Mēs nekad neizslēdzam. Bet, kad mēs pārvaldām, mēs vēlamies būt pārliecināti, ka tas tiek darīts tā, lai veicinātu to, ko ukraiņi cenšas sasniegt," paziņoja Blinkens.

Baidens piektdien, 13.septembrī, tiksies ar Lielbritānijas premjerministru Kīru Stērmeru. Kā norādīja Blinkens, tikšanās laikā varētu tikt apspriesta atļauja Ukrainai uzbrukt Krievijai ar tāla darbības rādiusa ieročiem.