Pēc seriāla Knābju kari iepriekšējās sezonas beigām, kad no knābja tika padzīts Vilnītis un par priekšnieku Saeimā vienbalsīgi ievēlēts sirdsšķīstais Streļčenoks, šķita, ka seriāla turpinājums nesekos.
Taču izrādījās, ka šī pārliecība bijusi maldīga, un pagājušajā nedēļā portāls pietiek.com anonsēja jaunās sezonas sērijas. Svētdienas vakarā LTV raidījums De facto iepriecināja šā seriāla fanus ar jaunās sezonas pirmo sēriju. Īsumā atgādināšu iepriekšējās sezonās notikušo.
Pirmā sezona. Einara Repšes protežē Juta Strīķe, alias Anna Potapova tiek vairākkārt virzīta Saeimā uz apstiprināšanu par jaunizveidotā knābja priekšnieci. Parlamentārieši nevēlas šo personu redzēt tik augstā amatā un stūrgalvīgi nebalso, kā liek marsietis un citi «godīgie». Parādās neskaidrības ar viņas īsto uzvārdu un dzīves posmu Maskavā. Seriāla pirmā sezona beidzas ar Loskutova iecelšanu.
Otrā sezona. Uzdzīve knābī. Katrs dara, ko grib. Ja pietrūkst naudas vakaram restorānā, tad paņem no seifa vai sarīko kratīšanu pie kāda «sliktā», kuras laikā atrasto naudu nepārskaitot samet melnos polietilēna maisos. Premjers Aigars Kalvītis cenšas šajā kantorī ieviest kādu kārtību, taču tiek sarīkots širmīšu dumpis un pats Kalvītis krīt.
Trešā sezona. Knābī tiek atrasti pārmijnieki, kurus iemet cietumā. Vadīt nespējīgo zicpriekšnieku Loskutovu, kurš vienlaikus lasa lekcijas neskaitāmās augstskolās, pēc scenāriju rakstīšanas rokasgrāmatu banāla ieteikuma iekārto darbā Saeimā. Izsludina konkursu uz jauno knābja priekšnieka amatu. Tā kā konkursā noteicošās balsis ir «sliktajiem», tad konkursa uzvarētājs jau, pirms sācis darbu, tiek apzīmogots – ielikts, lai grautu knābi.
Ceturtā sezona. Viņķeļu politklana draugi Strīķe, Jurašs no knābja iekšienes un sorosītu sektas aktīvisti Voika, Kažoka, Petermanis no ārpuses organizē Vilnīša gāšanu. Pret Vilnīti tiek cepti sūdzību stikla kalni, līdz beidzot Vilnītis tiek patriekts un Saeima vienbalsīgi ievēlē jauno knābja priekšnieku – Strīķes preses sekretāru Streļčenoku. Voika un Petermanis gavilē, Kažokai birst prieka asaras, un viņa aizlūzušā balsī paziņo, ka turpmāk varēs gulēt mierīgi. Viss beidzies. Happy end. Titri, un sākas reklāmas.
Taču izrādās, ka nekas nav beidzies. Izrādās, knābja kari turpinās un daži labie vairs nav labie. Šajā situācijā intrigu rada iepriekšējo sēriju pūļa kaislību uzkurinātāji – Petermanis, Voika un Kažoka. Līdz šim viņi noteikuši, kurš labais, kurš sliktais. Tagad vairs nevar saprast, kas kurš ir, jo nu jau karo Strīķe ar Streļčenoku. Lai ko sorosīti lemtu savās cellēs, jebkurā gadījumā izskatīsies nesmuki. Taču seriālu specifika ir tāda, ka skatītāji ātri aizmirst, kas bijis iepriekšējās sērijās, un tas, kas vakar bijis sirdsšķīsts cīnītājs par tiesiskumu un reformām, šodien var izrādīties rūpīgi maskējies nelietis, kurš patiesībā visus šos gadus kalpojis «sliktajiem». Nav šaubu, ka skatītāji jebkurus sižeta neloģismus apēdīs bez uzdzeršanas.
Ko no šī bezjēdzīgā stāsta var secināt? Acīmredzot kaut kas nav kārtībā ar KNAB pārvaldības mehānismu, ja jau pie jebkura priekšnieka iestādi plosa iekšējas pretrunas. Arī likums par atklātām personāliju vēlēšanām Saeimā ir izrādījies Latvijas demokrātijas attīstības līmenim nepiemērots, jo pašreizējo KNAB priekšnieku Jaroslavu Streļčenoku ievēlēja vienbalsīgi, lai gan pretendenta niecīgā pieredze nevarēja neradīt šaubas par viņa piemērotību amatam. Taču Vilnīša demonizācijas laikā deputāti nobalsoja tā, kā pieprasīja ļauno garu izdzinēji no sorsītiskās Delnas. Kurš gan atklāti grib nostāties pret mūsdienu inkvizitoriem?
Tā kā Latvijas politiskās dzīves primitīvisms diez vai tuvākajā nākotnē mazināsies, tad varam būt droši – šī nebūs pēdējā knābju karu seriāla sezona. Intrigas šajā kantorī turpināsies, bet norādītāji uz vella kalpiem no mūsdienu kancelēm – šie petermaņi, kažokas un voikas turpinās sekmīgi apgūt no mūsdienu Romas, tas ir, Ņujorkas, nākošo naudu. Varbūt viņiem pašiem liekas, ka ir ļoti progresīvi un cilvēkmīlestības pilni, taču par tādām pagales piemetējām sārtam kā Kažoka Jans Huss liesmu apņemts, teica: ak, svētā vientiesība!