Kipras banku krīze tiek risināta ar sen neredzētu nekaunīgu vieglumu. Ieguldījumi līdz pat 80% (galīgais procents vēl tiek precizēts) tiks vienkārši norakstīti.
Latvijas iedzīvotāji Kipras problēmas var uztvert ar zināmu augstsirdību, jo, kamēr kipriešiem priekšā gaidāma ilga un smaga ekonomiskā korekcija, mēs to visu esam jau pārdzīvojuši un tagad mums ir «straujākais ekonomikas pieaugums ES».
Ko no Kipras precendenta var mācīties vienkāršs pilsonis? Pirmām kārtām saprast, ka nav aplamāka, toties izplatītāka izteikuma par – drošs kā bankā. Nauda bankā ir tikpat droša kā zemledus makšķerēšana – tūkstošiem cilvēku ar to nodarbojas un uzskata par absolūti drošu, bet katru gadu notiek vairāki nelaimes gadījumi. Turklāt nelaimes gadījumi var notikt jebkur, tāpat kā maksātnespēja var skart jebkuru, pat it kā respektablāko banku ar simtiem gadu ilgu nevainojamu pieredzi.
Kad pirms pāris gadiem izcēlās panika saistībā ar Swedbank, tad latviešu intelektuāļi (ar bankām un ekonomiku nesaistītie) sociālajos tīklos sacentās, kā asprātīgāk pazoboties par «vientiešiem», kuri stāv rindās pie bankomātiem, lai no tiem izņemtu un «paglābtu» savus pārsimt latu lielos ietaupījumus. Toreiz iezīmējās tā pati tendence, kas daudzos citos ar ekonomiku saistītos gadījumos, – jo cilvēkam mazāka izpratne par ekonomiku, toties augstāks kopējais izglītotības līmenis, jo dedzīgāka ticība tā mirkļa valdošajam viedoklim. Toreiz valdošais viedoklis bija – ar banku nekas nevar notikt un panikai nav nekāda pamata.
Arī man toreiz daudzi zvanīja un prasīja, kā rīkoties. Protams, varēju teikt, ka ietaupījumus līdz 100 000 eiro garantē valsts un pat ļaunākajā (Swedbank bankrota) gadījumā viņi savus pārsimt vai pat pārdesmit tūkstošus latu dabūs atpakaļ. Taču tā es neteicu, jo vienmēr pastāv par nulli lielāka varbūtība, ka var notikt kaut kas gluži neparedzēts, ārkārtējs un noguldīto naudu neatgriezieniski zaudēt. Tāpēc es atbildēju ar Nobela prēmijas laureāta ekonomikā Pola Krūgmana vārdiem: «Banku panikas gadījumā ieguvēji ir tie, kuri šai panikai nepretojas.» Citiem vārdiem, ir steidzīgi jāizņem savi ieguldījumi no panikas skartās bankas. Ir jārūpējas par savas naudas drošību, nevis jātēlo varonis vai pārgudrais, kuru šī panika neuztrauc. Tieši tāpat policija aicina nepretoties laupītājiem un steidz evakuēt skolu audzēkņus pat tad, ja par skolā novietoto bumbu bērna balsī ziņo acīm redzami kontroldarbu rakstīt negribošs skolēns. Drošība pirmā vietā.
Tagad daži pārliecinoši apgalvo, ka Kipras banku problēmas bija acīm redzamas jau sen. Ir viegli būt gaišreģim ar atpakaļejošu datumu, bet, ja šīs problēmas patiešām būtu tik acīm redzamas, kā tagad runā, tad šajās bankās jau sen noguldījumu vairs nebūtu. Taču, tā kā noguldījumi mērāmi miljardos, tad skaidrs, ka šo miljardu īpašnieki dzīvoja pārliecībā, ka «ar bankām jau nekas TĀĀĀDS nevar notikt un gan jau mani ieguldījumi tur glabājas droši». Tieši tāpat kā tie pārliecinātie gudrīši, kuri tajā drēgnajā decembra vakarā, kad izcēlās Swedbank panika, ņirgājās par «vientiešiem», kuri ņēma ārā naudu no bankomātiem. Toreiz gudrīšiem paveicās, bet, kurš smiesies pēdējais nākamreiz, neviens nevar pateikt. No bankas izņemot savu naudu, zaudēt nav iespējams. Paliekot uzticīgs bankai, tu pakļauj sevi nevajadzīgam riskam. Diez vai naktī būs ciešāks miegs, zinot, ka citi stāv rindās pie bankomātiem.
Kipras gadījums, kad liela noguldījumu daļa faktiski tiek atņemta, kārtējo reizi apliecina, ka visas runas par īpašuma svētumu un neaizskaramību ir tukša skaņa, ja kādam, kam ir teikšana, kaut ko ievajagas. Un šie īpašuma atņēmēji var būt gan asiņainas dikators Staļins, gan demokrāts un privātīpašuma tiesību dedzīgs aizstāvis Ludvigs Erhards, gan mūsdienu brīvā kapitāla plūsmu priesteri ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli priekšgalā. Cilvēku pirmatnējā daba nemainās no viņu lietotās frazeoloģijas. Pie zināmiem nosacījumiem vienlīdz nežēlīgi kož gan diktatori, gan demokrāti. Tāpēc prātīgi ir pret finanšu pasaulē notiekošo izturēties ar piesardzību un finansistu runas plūdiem ticēt ne vairāk kā politiķu solījumiem. Jo viņi visi, ja viņiem tas būs izdevīgi, melos, acis nemirkšķinot.