Nesen biju liecinieks kādai zīmīgai epizodei. Kāda sprauna, enerģiska sieviete pirmspensijas vecumā pārmeta sētniecei, ka viņas pagalmā kādam kokam neesot nozāģēts nokaltušais zars.
Sētniece paskaidroja, ka jāraksta iesniegums, tad atbrauks attiecīgie dienesti un to zaru nozāģēšot. Tad nu lai sētniece arī rakstot. Taču koks izrādījās esam ne sētnieces apsaimniekojamā teritorijā, un viņa laipnā, mierīgā balsī ierosināja, ka varot palīdzēt kopā šo iesniegumu uzrakstīt. Taču sieviete nekādu iesniegumu rakstīt acīmredzami nevēlējās. Viņai neesot līdzi briļļu, un vispār – kam tāda birokrātija vajadzīga. Pie sevis lamājoties, ka neviens neko nedara, viņa aizsteidzās savās darīšanās. Ne mirkli neiedomājoties, ka frāzi – neviens neko nedara – viņai vispirms vajadzētu attiecināt uz sevi pašu.
Jau rīt mēs visi kopā noteiksim, kuri būs tie, kuri lems par mūsu novada, pilsētas attīstību nākamajos četros gados. Tieši no atbildīgas mūsu politiskās izvēles būs atkarīga mūsu tuvākās apkārtnes nākotne. Vai esam gatavi «rakstīt iesniegumu», vai arī «neesam paņēmuši brilles» un turpināsim lamāt pašu ievēlētos priekšstāvjus, sakot, ka neviens neko nedara? Jāaizmirst nīkulīgās runas, ka «neiešu balsot vispār, jo nav jau par ko balsot». Tās lai paliek burkšķētājiem bārdā. Ja vien spēsim pret vēlēšanu procesu izturēties pietiekami atbildīgi, tad «nenozāģētu nokaltušu zaru» kļūs arvien mazāk.
Jāatzīst, ka izturēties pret vēlēšanām ar nepieciešamo atbildību nav viegli, ja jau pat sabiedriskā televīzija priekšvēlēšanu debates cenšas pārvērst par atraktīvu klaunādi, kur kandidātiem un diemžēl arī debašu moderatoriem sacensties asprātībās. Sevišķi labi tas bija redzams LTV Jūrmalas debatēs, kur tika darīts viss, lai tur notiekošās vēlēšanas par nopietnām būtu grūti uztvert. Skaidrs, ka gribas, lai būtu interesantāk un varbūt pat smieklīgāk, taču demokrātiskais process nav gluži Roberta Gobziņa ākstība – Man saujā benzīns, nevar bīdīt sēdekli... Ar šādu attieksmi iegūsim to pašu, ko sākumā minētā nokaltušā zara aizvākt gribētāja – pašķendēšanos, ka neviens neko nedara, ka visi klauni un deputāta necienīgi, bet reālu izmaiņu nekādu.
Par laimi, ne visur ir tā kā Jūrmalā, un trešdienas vakara debates nebija labākais paraugs, no kā ņemt priekšzīmi. Ja katrs pats nopietni attieksies pret vēlēšanu procesu, tad pozitīvam rezultātam jābūt. Demokrātija, gribi vai negribi, pirmām kārtām ir atbildība. Nevar vēlēšanas uztvert kā jancīgu atrakciju – iemetīšu urnā sarakstu ar kādu skanīgu frāžu meistaru, un tad jau redzēs, kas sanāks. Balsot par dažādiem mutes bajāriem nozīmē pazemot pašam sevi un atzīt šos klaunus par saviem priekšstāvjiem. Jāskatās uz tiem politiskajiem spēkiem, kuriem ir politisks svars, ietekme un kuri sevi pierādījuši ar darbiem. Jābūt tikai vienam kritērijam – padarītie darbi. Ir jāizaug no bērnišķīgās ilūzijas, ka atnāks laimes lācis un mūs aplaimos. Šāda attieksme nav pieauguša cilvēka cienīga. Atcerēsimies Zatlera partijas spožumu un postu. Kaunu, kas pēc tam bija jāpiedzīvo tiem, kuri uz šī plikā āķa bija uzķērušies.
Kā pazīt savējos, par kuriem balsot? Jāatceras, ka jāvērtē ne tik daudz solījumi, kurus politiķi pirms vēlēšanām bārsta kā no pārpilnības raga, bet gan padarītie darbi un domāšanas veids. Būtiska ir attieksme pret cilvēkiem. Ja politiķi demonstrē augstprātību, atļaujas neizvēlīgus (maigi sakot) izteicienus par cilvēkiem, tad tas nozīmē, ka viņi jūs par cilvēku netur un nekad neturēs. Tādiem politiķiem jūs esat tikai atsevišķa statistiska vienība, sīks graudiņš lielā smilšu kaudzē.
Demokrātija ir tautas pārstāvniecība. Katram jābalso par to politisko spēku, kurš cenšas pārstāvēt tieši viņa intereses. Ja kāds ir pārticis un ar nicinājumu uzlūko sociālās palīdzības lūdzējus, tad viņš nebalsos par tiem, kas runā par sociālajām garantijām un solidaritāti. Viņš balso par tiem, kuri uzskata, ka katrs pats savas laimes kalējs. Savukārt tam, kurš skaita katru santīmu, lai varētu izdzīvot, balsojot par šiem bagātnieku pārstāvjiem, vēlāk nevajadzētu šķendēties, ka viņi jau vienkāršo tautu nesaprot. Jo nesaprot jau arī un to nekad nav īpaši slēpuši. Balso par tiem, kas runā tev skaidri saprotamas lietas. Un nekļūdīsies.