Loks ap Strīķi savelkas

Portāls pietiek.com publicējis KNAB amatpersonu izvērtējuma dokumentus (ierēdņu darbības un tās rezultātu novērtēšanas veidlapas). Jau iepriekš ziņots, ka KNAB priekšnieka vietniece Juta Strīķe izpelnījusies D vērtējumu, kas uzskatāms par neapmierinošu. Vēl sliktāks ir novērtējums E, kas tiek piemērots ārkārtīgi reti, jo nozīmē pilnīgu neatbilstību ieņemamajam amatam. Arī D līmeni nopelnīt ir jāprot, jo pēc būtības tā nozīme ir gandrīz tā pati, tikai drusku pieklājīgākā formā. Par ko liecina minētie dokumenti?

Pašreizējais biroja priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks, samērā ilgstoši strādājot KNAB, ir labi iepazinis savas kādreizējās priekšnieces, tagad vietnieces J. Strīķes darba stilu un, mācoties no savu priekšgājēju kļūdām, sapratis kā ar šo nevaldāmo, ambiciozo darbinieci tikt galā. Viņš ar pastmarku kolekcionāra skrupulozitāti uzskaitījis katru Strīķes pārkāpumu un neizpildīto darba uzdevumu. Streļčenoks uzskaitījis 53 gadījumus, kad Strīķe rīkojusies amatam neatbilstīgi. Pārsvarā šos pārkāpumus veido Strīķes nevēlēšanās pildīt [kaut kāda tur] Streļčenoka rīkojumus vai norādījumus. Piemēram, Streļčenoks uzdod KNAB biroja vadībai obligāti ierasties LTV raidījumā 100. pants, bet Strīķe šo rīkojumu ignorē un uz raidījumu neierodas. KNAB tiek saņemts uzaicinājums piedalīties ANO un Indonēzijas organizētājā sanāksmē Indonēzijā, un Strīķe, ignorējot Streļčenoku, pieņem lēmumu, kam doties ekskursijā uz šo eksotisko valsti. Streļčenoks apzinās, ka, vienīgi savācot pietiekamu pierādījumu bāzi, varēs tikt vaļā no darbinieces, kura, «komunicējot ar biroja priekšnieku [Streļčenoku] gan tiešās sarunās, gan iknedēļas sanāksmēs, atļaujas sarunās paaugstināt balsi, nespēj ievērot subordināciju, veidot normālu, konstruktīvu komunikāciju, kā arī citu personu klātbūtnē izsaka nepamatotus pārmetumus biroja priekšniekam un izsaka nepamatotus pieņēmumus par biroja priekšnieka darbības tiesiskumu un objektivitāti».

Rūpīgi pīdams tīklu, Streļčenoks sūta neskaitāmas elektroniskā pasta vēstules, sms īsziņas, it kā dodot iespēju Strīķei pa punktiem atspēkot viņai izteiktos pārmetumus. Streļčenoka pacietība tiek atalgota, un viņš saņem gaidīto. Strīķe arī šos priekšnieka sūtījumus ignorē un neko atspēkot nevēlas (vai nevar). Strīķe joprojām domā, ka atrunas – netraucējiet strādāt, man nav laika ar birokrātiskām procedūrām te laiku tērēt – strādā tāpat kā tad, kad par KNAB priekšnieku bija pašreizējās politiskās elites nemīlētais Vilnītis, taču laiki ir mainījušies. Streļčenoku KNAB priekšnieka amatā ievēlēja gandrīz simtprocentīgs Saeimas vairākums, tāpēc birokrātisko procedūru ignorēšana no Strīķes puses ir tieši tas, kas vajadzīgs Streļčenokam, lai tiktu vaļā no personas, kas komunicējot ar viņu atļaujas paaugstināt balsi.

Protams, ka Strīķei joprojām ir spēcīgi aizstāvji politiskās elites aprindās. Visai ticamas ir baumas, ka ilgajos darba gados Strīķe ir savākusi pietiekami daudz kompromatu par daudziem šīs elites darboņiem, kuri līdz šim netraucēti varējuši rosīties pa tā dēvēto sili un uz kuru pārkāpumiem skatīts caur pirkstiem. Taču publicētā Streļčenoka un Strīķes elektroniskā pasta sarakste liecina, ka abiem kopīgs produktīvs darbs vienā iestādē būs stipri apgrūtinošs, lai neteiktu – neiespējams. Kādam būs jāiet. Strīķes kareivīgos saukļus sabiedrība vairs nopietni neuztver. Uzpūstajam oligarhu bubulim gaiss ir izplūdis, un ar to vairs sabiedrību nenobiedēt. KNAB masku šovi tagad sabiedrībā izraisa vien nievas (izņemot dažus sorosiskos daboņus, kuri aizkavējušies vakardienā).

Vienotības kaunpilnā izgāšanās Rīgas pašvaldības vēlēšanās liecina, ka politiskais svārsts līdzšinējiem Strīķes aizstāvjiem sveras nepatīkamā virzienā. Vienotība gan centīsies saglabāt KNAB kā politisko policiju, taču demokrātija attīstās un noturēt vienas partijas rokās šo represīvo struktūru kļūst arvien grūtāk. Loks ap Strīķi savelkas, ļaujot cerēt, ka KNAB beidzot kļūs par to, par ko tas tika veidots – par korupcijas apkarošanas biroju, nevis politisko konkurentu apkarošanas un biznesa problēmu risināšanas kantori. Jānovēl Streļčenokam sekmes attīrīt KNAB no darbiniekiem, kuri iestrēguši vakardienā.

Viedokļi

Premjerministre Evika Siliņa atzinusi, ka viņa ar saviem ministriem un Baltijas valstu premjeriem apspriedusi RB būves izbeigšanu un visi secinājuši, ka tāds lēmums dārgi maksāšot Praktiski lēmējiem bija jāizšķiras starp dārgu un nesamaksājami dārgu lēmumu nākotnē. Latvijai dārgais- nozīmētu ES atmaksāt nedaudz vairāk par vienu miljardu EUR vai nākotnē maksāt aptuveni 5 miljardus, lai būvi pabeigtu. Pie pēdējiem vēl būtu jāpieskaita sākotnējais miljards, ja būvi nepabeidz laikā, t.i. 2030. gadā. Eksperti gan saka, ka Latvijai nekādi neesot iespējams iekļauties grafikā un tuvākais varētu būt 2035. gads.

Svarīgākais