Sīrijas ēna pār Latviju

Pasaules vadošo valstu G8 samits Ziemeļīrijas kūrortā Lohernā tika gaidīts samērā saspringtā gaisotnē, jo tieši pirms šīs tikšanās saasinājās Rietumu un Krievijas pretstāve Sīrijas jautājumā.

Pagājušo ceturtdien ASV apsūdzēja Sīrijas režīmu ķīmisko ieroču lietošanā un darba kārtībā parādījās iespēja, ka ASV varētu piegādāt Sīrijas nemieriniekiem ieročus. Tas viss apdraudēja plānoto Že

nēvas miera konferenci – 2. Taču astoņu valstu vadītāji nodemonstrēja apbrīnojamu savaldību un divu dienu tikšanās noritēja bez liekiem asumiem. Kopīgajā paziņojumā visi strīdīgie punkti bija apieti. Kāpēc notikumi Sīrijā ir svarīgi arī mums?

Kā šajās dienās atzīmēja britu laikraksts Daily Telegraph, globālā konkurence – tā nav tikai ekonomika. Tā ir arī dažu valstu spēja iejaukties un lemt par notikumu gaitu pasaulē. Latvija diemžēl nav šo dažu valstu vidū, un tas ir jāsaprot. Taču mūsu valsts drošība ir lielā mērā atkarīga no globālās stabilitātes. Naivi iedomāties, ka stabilitāte, miers un drošība ir kaut kas vienreiz sasniedzams un tagad varam bezbēdīgi baudīt šīs stabilitātes augļus. Tā ir mānīga ilūzija.

1900. gadā Eiropa 30 gadus bija dzīvojusi miera periodā, un vispārējais noskaņojums gadsimtu mijā bija tāds, ka jaunais, 20. gadsimts būšot pirmais cilvēces vēsturē, kurā vairs nebūšot lielu karu. Šī pārliecība tika pamatota ar vispārējo apgaismību, humānismu, turklāt militārās tehnoloģijas esot tik ļoti attīstījušās, ka karš prasīšot tik milzīgus cilvēku upurus, ka kļuvis bezjēdzīgs. Vēsture liecina, cik iluzoras bija šīs cerības.

Arī tagad dažiem šķiet, ka miers mūsu platuma grādos ir kaut kas pašsaprotams un tāds būs mūžīgi, bez papildu piepūles. Diemžēl rīvēšanās starp valstīm, tautām, reliģiskajām grupām ir nepārtrauktas, un konflikti var uzliesmot no niecīgākās dzirksts. Reti kurš 1914. gada vasarā paredzēja, ka atentāts tālajā, tikpat kā nevienam nezināmajā Sarajevā pret erchercogu Franci Ferdinandu jau pavisam drīz izraisīs milzīgu asinspirti un vispārēju ģeopolitisku apvērsumu. Sīrija, kas atrodas reģionā, kur koncentrējušās ļoti daudzu valstu un grupu intereses, jāuztver kā vieta, kur var izraisīties potenciālā ģeopolitiskā krīze. Latvijai jebkurā gadījumā šāda krīze ir absolūti nevēlama. Tāpēc esam ieinteresēti, lai valstis, kuras lemj par pasaules likteņiem, atrod kopsaucēju, nevis trin cita pret citu dunčus.

Lai saprastu, kas notiek Sīrijā, jāatmet vienkāršotais labo un slikto puišu sadalījums. Sīrijā un visā reģionā notiek stapkonfesionāls sunītu un šiītu konflikts. Šis konflikts izskaidro, kāpēc Musulmaņu brālības (sunnītu) pārvaldītā Ēģipte pagājušās nedēļas nogalē pārtrauca diplomātiskās attiecības ar civilistu un alavītu (šiītisma novirziens) pārstāvēto Bašara al Asada režīmu. Attiecības starp šīītiem un sunnītiem ir ārkārtīgi asas. Sunnīti islāmā ir dominējošie (gandrīz 90%), un šiīti ir protestantiskais atzars. Sunnīti šiītus pat neuzskata par īstenticīgajiem. Šiītu galvenā citadele ir Irāna. Tagad arī Irākā pie varas ir šiīti, jo Sadāma Huseina laikā valstī dominēja sunnīti un pēc sabiedroto iebrukuma tie tika atbīdīti no varas. Nemitīgie terora akti Irākā ir šīs starpkonfesionālās konfrontācijas sekas.

Sunnītu priekšgalā izvirzījušās teokrātiskās monarhijas Katara, Apvienotie Arābu Emirāti un Saūda Arābija. Pēdējā piekopj islāma konservatīvāko novirzienu – vahabismu. Šīs valstis un sunnītu Turcija jau ilgstoši cīnās par reģionālā līdera lomu ar šiītu Irānu. Pēdējā laikā arvien lielāku lomu spēlē Katara, kura kontrolē ietekmīgo telekanālu Al Jazeera un nežēlo naudu politikas pirkšanai ne tikai arābu pasaulē, bet arī citur.

ASV ir labas ģeopolitiskās attiecības ar sunnītu valstīm, bet kopš 1979. gada antiamerikāniskās revolūcijas tās ir asā konfliktā ar šiītu Irānu. Tieši antiirānas orientācija (un, ļoti iespējams, Kataras nauda) nosaka ASV un atsevišķu Rietumu politiķu atbalstu sunnītu kustībām, piedēvējot tām «demokrātismu» un uzdodot tās par Rietumu vērtību (Saūda Arābija?) nesējām. Latvijas interesēs ir atbalstīt tos spēkus ES, kuri ir pret Sīrijas konflikta internacionalizāciju un vietu, kur risināt ģeopolitiskās spēlītes.