Bieži Latvijas politiskās sistēmas neefektivitāti skaidro ar pārāk lielu politisko partiju skaitu. «Ja mums būtu kā ASV divas lielas partijas, kas savā starpā konkurētu, tad gan...» spriež novērotāji, un pēc izteikumu tonalitātes var nojaust, ka tas viņiem šķiet nesniedzams sapnis.
Taču, ja mēs plaši atveram acis un paskatāmies aiz loga, tad tas vairs nav nekāds sapnis, bet jau esoša realitāte. Vai tad Rīgas pašvaldības vēlēšanās bija kāds cits fundamentāls jautājums kā vien – par vai pret Ušakovu? Tiem, kas balsoja pret Ušakovu, izvēle starp Vienotību, Nacionālo apvienību vai Belēviču bija kaut kas līdzīgs grozāmajiem sarakstiem vienas vēlēšanu listes ietvaros. Atšķīrās personības un pat partiju nosaukumi, bet ne politiskais uzstādījums.
Daudzas pazīmes liecina, ka nākamā gada rudenī gaidāmās Saeimas vēlēšanas notiks pēc līdzīga scenārija. Tikai šoreiz pamatjautājums būs – par vai pret Dombrovski. Vai tiks turpināts līdzšinējais politiskais kurss vai tas tiks mainīts? Līdz ar to, balsojot, piemēram, par NA un Raivi Dzintaru, faktiski tiks nobalsots par Vienotību un Dombrovski, jo, lai ko teiktu vislatvieši, nav iespējama cita koalīcija, kurā darbotos NA, kā vien tā, kuru vadītu Vienotība un premjers Dombrovskis.
Ko nozīmē Dombrovska kurss? Šo kursu raksturo atslēgas vārdi – «taupība» (naudas nekad nav mazo cilvēku vajadzībām, bet vienmēr atrodas bankām), pasivitāte, neizlēmība un bezierunu atbalsts mūsu stratēģiskajiem sabiedrotajiem. Šis kurss nodrošina zināmu stabilitāti, un daļu sabiedrības tas apmierina, taču netrūkst arī to, kuriem Dombrovska «darba grupu» organizēšana un ierobežotās «fiskālās telpas» frazeoloģija izsauc zosādu.
Nākamā gada rudenī izšķirsies, vai Latvija turpinās līdzšinējo kursu, kuram tā ar nebūtiskām atkāpēm sekojusi 22 gadus, vai arī notiks kursa korekcija. Šo izšķiršanos jau pirms pašvaldību vēlēšanām precīzi formulēja Vienotības ideologi, izvirzot saukli – pazaudēsim Rīgu, pazaudēsim Latviju. Līdz ar to Vienotības galvenais uzdevums nākamajās Saeimas vēlēšanās būs nepieļaut Rīgas scenārija atkārtošanos. Ja vēlēšanās uzvarēs Vienotības bloks (vienalga kādā partiju un personāliju salikumā), tad arī turpmākos četrus gadus valsts vara paliks esošās politiskās elites rokās un premjera amatā Dombrovskis sagaidīs Latvijas simtgadi, kļūstot par valdības vadītāju, kurš savā amatā būs sabijis gandrīz desmit gadus. Šo politiskās elites saldo sapni bojā bažas, ka Dombrovska kurss var negūt vēlētāju atbalstu. Savukārt cerības vairo apziņa, ka vienīgā alternatīva Vienotībai un Dombrovskim var būt koalīcija, kurā galveno lomu spēlēs apvienība Saskaņas centrs (SC), kura tomēr ir un paliek «krievu partija». Tā kā starp vēlētājiem latvieši ir vairākumā, tad SC ir vai nu jāpanāk, lai par viņiem novēlē pietiekams skaits latviešu, vai arī jāatrod kāda partija, kura būtu gatava ar viņiem iet kopā.
Līdzšinējā politiskā prakse liecina, ka neviena nacionāla mēroga tā dēvētā latviešu partija nevēlas pozicionēties kā SC tieša vai netieša atbalstītāja un priekšvēlēšanu jautājums – vai esat gatavi iet kopā ar SC – šīm partijām rada grūti noslēpjamu neveiklības sajūtu. Tā kā starp latviešiem ir pietiekami daudz to, kuri nevēlas, lai tiktu turpināts Dombrovska kurss, bet vienlaikus roka neceļas nobalsot par SC, tad varētu parādīties partija, kura pildītu to lomu, kādu Rīgā pilda Ameriks un viņa Gods kalpot Rīgai. Iespējamā SC satelītpartijas izveidošanās rada Vienotībā lielākās galvassāpes, un katra jaunradītā partija tiks testēta ar standartjautājumu – vai tik neesat SC pilotprojekts, lai nodrošinātu tai balsu vairākumu nākamajās Saeimas vēlēšanās?
Šādā aspektā jāuztver premjera izteikumi Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes rīkotajā diskusijā, topošo Repšes partiju nodēvējot par SC pilotprojektu. Tuvojoties vēlēšanām, Vienotības bailes, ka kāds politiskais spēks varētu pieslieties SC blokam, tikai pieaugs un robežšķirtne starp abiem blokiem tiks arvien precīzāk iezīmēta. Lai gan Rīgas vēlēšanu pieredze liecina, ka esošajam vadītājam ir zināmas priekšrocības, nogurums no Dombrovska kursa sabiedrībā ir liels, tāpēc Vienotībai nebūs viegli izpildīt tās galveno uzdevumu.