Reformu partijas kongresā organizācijas dibinātājs Valdis Zatlers aicināja partijas biedrus meklēt atbildi uz jautājumu – kāpēc partijai ir tik niecīgs atbalsts sabiedrībā un zemi reitingi.
Diemžēl viņš pats norādīja aplamu virzienu, kur šīs atbildes jāmeklē. Proti, vainīgi ir visi citi, tikai ne paši. Vainīgi esot mediji, kuri partiju nomelnojot; koalīcijas partneri, kuri izmanto partijas nelielo pieredzi, lai apspēlētu partnerus politiskajās intrigu spēlēs, un atsevišķi negodprātīgi cilvēki, kuri partijas dibināšanas laikā ielavījušies partijā, lai to diskreditētu un gūtu savtīgu labumu. Taču viss ir daudz vienkāršāk. Reformu partija aizstāv intereses, kuras ir pretrunā ar valsts un tautas interesēm. Saucot lietas īstajos vārdos, tā ir kangaru un kaitnieku partija. Tas īpaši spilgti izpaudās pagājušajā nedēļā Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdē, kur tika izskatīts jautājums par Latvijas atbalstu Eiropas Parlamenta un Padomes piedāvātajam priekšlikumam par vienota ostu regulējuma nepieciešamību ostu pakalpojumiem.
Šī regula Latvijai ir acīm redzami neizdevīga, atzina sēdē pieaicinātais satiksmes ministrs Anrijs Matīss. «Nevar vienādot situāciju Hamburgas ostā un Liepājas ostā, kurās ir pavisam atšķirīgi mērogi un apstākļi,» norādīja Matīss. Viņš vērsa uzmanību, ka Latvijas ostām jāstrādā ļoti smagas konkurences apstākļos, turklāt vieta zem saules jāizcīna ne tikai ar citām ES, bet arī ar Krievijas ostām, kuras arī cīnās ne tik vien par Krievijas, bet arī Centrālāzijas un Tālo Austrumu valstu kravām. Šajā konkurences cīņā mūsu ostām jābūt plašām manevra iespējām, piemērojot dažādas atlaides un citas priekšrocības. Vienots ES regulējums šā manevra iespējas būtiski sašaurinātu un mūsu konkureci samazinātu. Kā parasti šādos gadījumos, vienots regulējums ir izdevīgs lielajiem tirgus spēlētājiem, kamēr mazākie no tā cieš. Konkrētajā gadījumā galvenie ieguvēji būtu pārvadātāji, kas lielākoties ir starptautiskās kompānijas, bet zaudētāji Latvijas ostas.
Tas, ka piedāvātā regula ir Latvijai neizdevīga, bija skaidrs visiem sēdes dalībniekiem, izņemot Reformu partijas deputātus un šīs partijas pārraudzībā esošās Ekonomikas ministrijas ierēdņus. To apstiprināja arī deputātu balsojums, kurš ar 11 balsīm pret trim noraidīja Reformu partijas (Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja ir RP deputāte Zanda KalniņaLukašēviča) sagatavoto atzinuma projektu, kurš atbalsta Latvijai neizdevīgo regulējumu. Par atzinumu, tas ir, pret Latvijas interesēm nobalsoja visi trīs reformisti, kurus ir vērts nosaukt vārdos, lai neizmirstam savus varoņus – Zanda KalniņaLukašēviča, aktīva pretvalstisko interešu lobētāja Inese LībiņaEgnere un komisijas sēdē muti neatvērušais pasīvais kaitnieks Kārlis Enģelis. Visi pārējie, ieskaitot RP koalīcijas partnerus – Nacionālās apvienības un Vienotības deputātus –, nobalsoja pret šo valstij neizdevīgo atzinumu.
Ja Valdis Zatlers pats būtu atnācis uz šo sēdi un brīnumainā kārtā spētu atbrīvoties no paštaisnuma aklības, tad lieliski saprastu savas partijas kļūdu un zemo reitingu cēloni. Nevar cerēt uz augstiem reitingiem un sabiedrības atbalstu, ja partija darbojas pret nacionālajām interesēm un akli pilda partijas sponsoru savtīgos rīkojumus. Nožēlojami izskatījas Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Viļņa Ķirša centieni pamatot regulas nepieciešamību ar to, ka citādi nevarot panākt kārtību Latvijas ostās. Uz jautājumu, kāpēc Ekonomikas ministrijai ir no Satiksmes ministrijas pilnīgi atšķirīgs atzinums, Ķirsis atbildēja, ka jāskatās plašāk visas Eiropas kontekstā un šī regula it kā būšot izdevīga ES kopumā. Visiem Latvijas politiskās dzīves vērotājiem ir zināma RP sponsoru pastiprinātā interese par ostām un vēlme palielināt savu ietekmi šajā sektorā, taču, atklāti nostādot šo personu intereses augstāk par valsts un tautas interesēm, nevar cerēt uz kaut minimālu atbalstu sabiedrībā.
Ķirsis sevi jau ir pietiekami diskreditējis kā klajš partijas sponsoru interešu bīdītājs, bet politiski daudzsološajam ekonomikas ministram Danielam Pavļutam būtu laiks izšķirties – vai turpināt dažādos veidos iztapt politisko diedziņu raustītājiem, vai sākt demonstrēt pašam savu politisko stāju. Katra reize, kad Pavļutam nākas nostāties pretī veselajam saprātam un pakļauties partijas sponsoru vēlmēm, samazina viņa kā patstāvīgas politikas figūras politisko potenciālu un palielina iespaidu kā par ietekmējamu un politiski pērkamu lielumu. Dažos gadījumos šāds imidžs var palīdzēt noturēties uz zvalstīgā politiskā kuģa klāja, taču diez vai tas dod lielas cerības kādreiz pašam pie kuģa stūres pastāvēt. Ekonomikas ministrijas pašreizējā nostāja Pavļutu no šādas iespējas attālina.