Žurnālists Lato Lapsa vakar preses konferencē kārtējo reizi pierādīja, ka uz mūsu valsti droši var attiecināt viņa jau agrāk izteikto apzīmējumu – policejiski bandītiska valsts.
Tāda valsts, kuras iekārtu civilizētā pasaulē sauc par režīmu. Nav šaubu, ka kārtējais režīma uzbrukums žurnālistam L. Lapsam izraisīs dziļu Latvijas kritienu preses brīvības ranga sarakstā. Kas noticis?
Nav šaubu, ka Lapsa un viņa vadītais portāls pietiek.com valdošajam režīmam ir kā skabarga pakaļā. Pirms pašvaldību vēlēšanām Lapsa izdeva vairākas pirmsvēlēšanu avīzes, kurās atmaskoja valdošā režīma liekulīgi divkosīgo viepli. Tagad tiek dots atbildes trieciens, lai gan pats Lapsa ir pārliecināts, ka uzbrukums viņam saistīts ar preventīvu triecienu pirms nākamajām vēlēšanām. Lai žurnālistu turētu īsā pavadā, nepieciešams to neitralizēt, un šim nolūkam valdošais režīms, tāpat kā jebkurš cits totalitārs režīms, izmanto savus tiesībsargājošos dienestus. Pareizāk sakot, pat ne dienestus, bet šajos dienestos strādājošos paklausīgos izpildītājus. Kā preses konferencē norādīja Lapsa, pasūtījums žurnālistam sapīt kājas ar ierosinātas krimināllietas palīdzību augstākajās spēka struktūrās parādījās jau pavasarī, taču nevarēja atrast nevienu, kurš būtu gatavs šo pasūtījumu veikt. Līdz Drošības policijā atradās kāds majors Iļja Boronovskis, kurš bija gatavs izvirzīt Lapsam apsūdzību. Tās pamatā ir apgalvojums, ka Lapsa pārkāpis korespondences noslēpumu, publicējot kādu epasta saraksti 2011. gadā izdotajā grāmatā Cits ķēķis: zem likumīgā «jumta». Taču Lapsa pārliecinoši pierāda, ka šī korespondence jau pirms tam ir bijusi pieejama Borisa Rjazanska iesniegumā dažādām valsts iestādēm, tai skaitā Saeimas Nacionālās drošības komisijai, Augstākajai tiesai un Nacionālajai drošības padomei, kas to tālāk nosūtījusi arī Drošības policijai. Līdz ar to ir neapgāžami skaidrs, ka Lapsa nav nelikumīgi izmantojis piekļuvi kāda korespondencei, par ko tiek apsūdzēts, bet gan izmantojis jau iepriekš cita publiskotu materiālu. Turklāt Drošības policijai šis fakts ir zināms. Lapsa prese konferencē atskaņoja arī audio ieraksta fragmentu no pratināšanas Drošības policijā, kurā I. Boronovskis noliedz (atklāti melo), ka DP bijis šis iesniegums un tādējādi zina, ka Lapsa nav korespondences pirmavots.
Ir pilnīgi skaidrs, ka lieta pret Lapsu ir baltiem diegiem šūta un I. Boronovskis ir pamatīgi ieberzies, cenšoties pildīt režīma pasūtījumu. Taču šī lieta met pamatīgu ēnu uz visu Drošības policiju un tās ilggadējo vadītāju Juri Reiniku. Lapsa preses konferencē skaidri norādīja, ka ies līdz galam un neapmierināsies kā Ilze Nagla ar saņemtajiem tūkstošiem nodokļu maksātāju naudas, kamēr vainīgie turpinās sēdēt savos amatos. Lapsa ir gatavs cīnīties, lai «vilkači pagonos» saņemtu pelnīto sodu un tiktu padzīti no spēka struktūrām.
Lapsas lieta skaidri parāda, cik Latvijā neaizsargāts pret režīma patvaļu ir vienkāršais cilvēks, kuram nav tādu resursu un, galvenais, nenogurstošas apņēmības cīnīties pret izkurtējušo sistēmu kā Lapsam. Viņa «lietā» jau desmitiem cilvēku saukti uz pratināšanām, izmantoti valsts resursi, lai tikai aizbāztu muti režīmam netīkamam žurnālistam un iebiedētu citus, kuriem, pēc pagonoto vilkaču domām, būtu simtiem reižu jāpadomā pirms pacelt roku pret šiem «neaizskaramajiem».
Lapsa ir vērsies ar iesniegumu pie ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera, kurā min faktus, «kas liecina par tiesībsargāšanas iestāžu darbinieka vai darbinieku noziedzīgu rīcību». Līdz vakardienai ģenerālprokurors atbildi uz šo iesniegumu vēl nebija sniedzis. E. Kalnmeieram vēl ir iespējas kaut daļēji glābt Latvijas tiesībsargājošo iestāžu un arī savu reputāciju, jo pretējā gadījumā Lapsas apgalvojumi par policejiski bandītisko valsti gūs kārtējo apstiprinājumu.