Viedokļi

Kārtējo reizi Latvijā “nejauši” ielidojis kāds ārvalsts bezpilota lidaparāts, par kura izcelsmi sākotnēji nekas nebija zināms. Pirms šī incidenta ap pusnakti fiksēts, ka arī no Baltkrievijas puses Latvijas gaisa telpā ielidojis kāds objekts, kas veicis nelielu līkumu un ielidojis Krievijā. Viens no droniem detonējis pirms trijiem naktī Dobričinas ciema tuvumā Krāslavas novadā. Drons sprādzis pats, nevis ticis notriekts. Par laimi, neviens un nekas nav cietis.

“Forbes” 2026. gada miljardieru sarakstā lielu pārsteigumu nav. Tāpat kā citus gadus, no Latvijas šajā sarakstā neviena nav, savukārt pasaules bagātākais cilvēks Īlons Masks aizvadītajā gada spējis strauji kāpināt savu turību, tālu atrauties no sekotājiem un drošā gaitā tuvojas pasaulē pirmā triljonāra statusam.

Privātā biedrība “Publiskās atmiņas centrs” ierosinājusi Liepājā pārdēvēt trīs – Mirdzas Ķempes, Sudrabu Edžus un Leona Paegles – ielas. Liepājas iedzīvotājos šai iniciatīvai lielas atsaucības nav. Liepājas dome pagaidām atturas sniegt kādu vērtējumu, jo gaida Liepājas muzeja vēsturnieku atzinumu.

Kāds, protams, varētu pasmieties par to, ka, piemēram, Zviedrijā ievieš stingrākus kaķu turēšanas noteikumus, kas pasargā dzīvniekus no vientulības, depresijas, stresa utt. Sak, pasargājiet labāk cilvēkus. Bet neaizmirsīsim, ka kaķi un citi mīļumdzīvnieki paši sevi nevar pasargāt no dažādām likstām, toties cilvēki var. Kas notiek Zviedrijā, un kas notiek pie mums un kaimiņvalstīs?

Degvielas cenas pasaulē (līdz ar to arī Latvijā) sāka celties pēc karadarbības uzsākšanas Irānā, bet īpaši strauji tās pieauga pēc tam, kad Irāna sāka bloķēt Hormuza jūras šaurumu, kas savieno Persijas līci ar Indijas okeānu un caur kuru plūst ap 20% pasaules naftas un gāzes.

Valsts drošības dienesta priekšnieks nelutina Latvijas sabiedrību un medijus ar savas publicitātes centieniem. Tāpēc reizēm mums pat piemirstas, ka ir tāds Normunds Mežviets ar lielu lomu Latvijas varas struktūrā. Te pēkšņi viņš konservatīvā britu avīzē kļuvis par detaļām bagāta, dramatisma piesātināta un starptautiski rezonējoša raksta varoni!

Šogad 19. martā noslēdzās Ramadāna mēnesis, kura beigās musulmaņi svin “Eid al Fitr” svētkus. Šajos svētkos viens no rituāliem ir īpaša lūgšana, kura ir jāizpilda visiem kopā (nevis individuāli) un publiski ārtelpā.

Izglītības kursa lēmējiem kārtējo reizi šķiet, ka jālikvidē vēl viena lauku skola. Nu, tiešām, kāda tur mācīšanās Latvijas pierobežā, Latgales galā? Tagad kārta pienākusi Lūcijas Rancānes Makašānu amatu pamatskolai, kas ir izcila mācību iestāde ar gadsimtu (!) tradīcijām. Nav skaidrs, kāpēc tā būtu jālikvidē, par iemesliem pagaidām klusē gan novada pašvaldība, gan Izglītības ministrija. Mēģinām izdibināt, kam ir izdevīga šī faktiski pretvalstiskā darbība.

Šogad 1. aprīlī stājas spēkā jaunā bezdarbnieku pabalsta saņemšanas kārtība. Turpmāk uz šo pabalstu nedrīkstēs pretendēt, ja bez darba palikušais saņem vēl kaut kādus ienākumus no saimnieciskās darbības. Neatkarīgi no šī ienākuma lieluma.

Raiba spriedzes pilna nedēļa kaimiņiem Lietuvā un Igaunijā. Par Igaunijas un Lietuvas aktualitātēm “nra.lv” kaimiņu valstu preses apskatā.

Jēlnaftas cenas pasaules biržā piedzīvoja strauju lēcienu uz augšu, 19. martā pietuvinoties 100 dolāriem par barelu un pēc tam nokrītot atpakaļ līdz kādai nebūt normalitātei – līdz 96 dolāriem. Pašlaik jēlnaftas cena krīt ar ātrumu apmēram 3% diennaktī.

Dažādi ministru demisijas pieprasījumi, valdības un tās vadītājas uzticības balsojumi pēdējā laikā kļuvuši tik ikdienišķi, ka rada sajūtu: tādā veidā īstā darba starplaikos Saeimas deputāti izklaidējas. Kad var brīvi izpausties, sacensties asprātībā, atgādināt par sevi, palamāt valdību un paspodrināt paša spalvas uz kritizējamo fona.

Tuvojoties kārtējām vēlēšanām, arvien biežāk skan dramatiskos toņos ieturētas balsis: šīs vēlēšanas būs izšķirošas; tas būs pagrieziena punkts Latvijas vēsturē; vai nu tagad, vai nekad; ja šo iespēju palaidīsim garām, tad viss, pagalam, ar Latviju ir cauri.

Centrālā statistikas pārvalde informē, ka šogad janvārī Latvijā piedzimuši 946 jaundzimušie, kas ir par 7,4% jeb 65 jaundzimušajiem vairāk nekā pirms gada, 2025. gada janvārī. Šo ziņu sociālajos tīklos pavadīja atzinīgas atsauksmes: lieliska ziņa; tā turpināt un tamlīdzīgi.

Aizvadītajās trīs diennaktīs dzēsti jau 55 (!) kūlas ugunsgrēki. Pirms pusnakts sestdien VUGD saņēma izsaukumu uz Ķekavas pagastu, kur dega pērnā gada zāle viena hektāra platībā. Ugunsgrēkā cieta cilvēks, kurš nodots mediķiem. Savukārt Kūku pagastā dega kūla 5000 kvadrātmetru platībā. Bija spēcīgs vējš, un liesmas sasniedza šķūni. Pelnos pārvērtās dēļi, kas atradās degošajā pļavā. Bet pirmais kūlas ugunsgrēks šogad tika uzkurināts jau februārī.

Šodien, domājot par mūsu energosistēmu un tās pašpietiekamību, nāk prātā latviešu sakāmvārds “sveša maize rūgta”. Ja nespējam savu patēriņu nodrošināt ar HES, vēja un saules parkiem vai citu vietējas izcelsmes ģenerāciju, tad vajadzīgs degvielas imports. Šeit marta sākums ir atnesis negaidītus pārsteigumus.

Lietuvas un Igaunijas plašsaziņas līdzekļos dažādi skati uz notiekošo pasaulē – lietuvieši priecājas par jauno ekspresvilcienu no Viļņas uz Kauņu, bet igauņi prāto, kā izsargāties no izputināšanas kara dēļ Irānā – par aktuāliem Igaunijas un Lietuvas notikumiem “nra.lv” kaimiņvalstu preses apskats.

Ķemeru Nacionālajā parkā savas medību izpriecas realizē vairāki mednieku kolektīvi. Tas nav nelegāli, likums to atļauj. Taču, konstatējot 79 mirušos dzīvniekus, rodas jautājums: kāds ir patiesais šo dzīvnieku nāves iemesls? Nē, viņi nav nošauti. Liela daļa miruši vecuma dēļ, daļa – nosaluši. Grūti noticēt stāstiem par to, ka Ķemeru Nacionālā parka fonda vadītājs Aldis Liepa būtu vainojams nu jau 79 dzīvnieku bojāejā. Iztaujājām Andi Liepu.

Ministru prezidentei Evikai Siliņai, sniedzot ikgadējo ziņojumu Saeimai par valdības paveikto, nebija daudz ar ko palielīties. Var jau stāstīt, cik daudz esot izdarīts birokrātijas mazināšanā, bet visi šie stāsti atduras pret pašas Siliņas izgudrotajiem 25%, kuru jēgu un izmērojamo nozīmi neviens īsti paskaidrot nevar. Kas tie par 25%? No kā? Kā tos izmērīt?

Pretrunīgi ziņojumi par kuģošanu Hormuza šaurumā šonedēļ ir likuši strauji svārstīties jēlnaftas cenām pasaules tirgū. Visā pasaulē ar šausmām veras uz šo kritisko vietu loģistikā, kur cauri 39 kilometrus platam jūras šaurumam starp Irānu un Omānu no Persijas līča uz Arābijas jūru parasti tiek transportēti aptuveni 20% no visas pasaules naftas un 35% no naftas, kas tiek transportēta tikai pa jūru.

Atbilstoši Evikas Siliņas valdības iecerētajam birokrātijas samazināšanas plānam valdība izveidojusi divas jaunas dienesta pārbaudes komisijas. Viena izvērtēs “RB Rail” iepirkumu par sliežu ceļu pārmiju un sliežu izplešanās šuvju piegādi, otra kārtējo reizi “vērtēs” “Daugavas pāli” un dzelzceļa estakādi Mārupē.

Pilsoniskā sabiedrība daudzās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs esot pakļauta spiedienam vai pat uzbrukumiem. Nesena aptauja atklājusi, ka gandrīz divas trešdaļas jeb 65% nevalstisko organizāciju (NVO) saskārušās ar tiešsaistē izteiktiem draudiem, bet 40% samazinājies finansējums. Kā pilsoniskajai sabiedrībai izdzīvot šādos apstākļos – par to nupat Briselē sprieduši Eiropas pilsoniskās sabiedrības nedēļas aktīvisti. Tajā skaitā pārstāvji arī no Latvijas.