Viedokļi

Pilsoniskā sabiedrība daudzās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs esot pakļauta spiedienam vai pat uzbrukumiem. Nesena aptauja atklājusi, ka gandrīz divas trešdaļas jeb 65% nevalstisko organizāciju (NVO) saskārušās ar tiešsaistē izteiktiem draudiem, bet 40% samazinājies finansējums. Kā pilsoniskajai sabiedrībai izdzīvot šādos apstākļos – par to nupat Briselē sprieduši Eiropas pilsoniskās sabiedrības nedēļas aktīvisti. Tajā skaitā pārstāvji arī no Latvijas.

Kas ir tas “cits”, kas tiek pieprasīts ēnu dienu anketas pieteikumos? Ēnu dienu Latvijā organizē biedrība “Junior Achievement Latvia” (JAL). Ēnu diena ir visā pasaulē populāra karjeras izglītības programma, kas sniedz iespēju iegūt praktisku un visaptverošu ieskatu dažādās profesijās. Latvijā Ēnu diena norisinās kopš 2001. gada. Arī šogad.

Rīgas domes (RD) deputāta Rūdolfa Brēmaņa (“Suverēnā vara”/”Jaunlatvieši” (SV/JL)) Rīgas 50. vidusskolas salidojumā sarīkotā skandāla politiskās sekas var skart ne tikai un ne tik daudz pašu Brēmani, cik tos, kuri ar viņu bija saistījuši zināmas politiskās ambīcijas.

Karadarbības uzliesmojums Tuvajos Austrumos daudzus nepatīkami pārsteidzis. Pasažieru aviācijas darbība reģionā ir apgrūtināta, un Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE) iestrēguši ap 700 Latvijas valstspiederīgo. Lai viņiem palīdzētu atgriezties mājās, valdība piešķīrusi 752 000 eiro. Pasažieru līdzmaksājums būšot 350 eiro.

“Mūsu tautiešu drošība ir mana prioritāte, tāpēc valdībā šodien (5.03. – E.V.) lēmām par atbalstu mājupceļam tiem, kuri šobrīd atrodas Tuvo Austrumu reģionā. Kopā ar “airBaltic” organizēsim repatriācijas reisus no reģiona. Lielāko izmaksu daļu segs valsts, pasažieru līdzmaksājums – 350 eiro.

Pēc karadarbības sākuma Tuvajos Austrumos daudzas tēmas tagad ir kopīgas visām Baltijas valstīm. Par Igaunijas un Lietuvas aizvadītās nedēļas aktualitātēm šis “nra.lv” kaimiņvalstu preses apskats.

Saeimā asas diskusijas raisījušās par Darba likuma grozījumiem, īpaši jautājumā par virsstundu darba apmaksu. Pašreiz Latvijā par virsstundām jāmaksā piemaksa vismaz 100 % apmērā no stundas/dienas likmes, un samazinājums būtu būtiska tiesiskā un sociālā izmaiņa ar riskiem darbiniekiem, bet ieguvumiem darba devējiem.

Kultūras ministrijas paspārnē esošais Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) bija sagatavojis visai dīvainu, vairāk nekā piecas minūtes garu videoklipu ar nosaukumu “Valoda, ko saprot visi”. “Bija”, jo šis videoklips jau ir izņemts no publiskās apskates.

Komunista Ļeņina idejas Latvijas Saeimā atdzimst un īstenojas dzīvē – darbarūķu nopelnītā nauda ir jāpārdala taisnīgi, proti, savējiem, komunistiem – mūsdienu versijā, trūkumcietējiem, kuri juridiski korekti sevi par tādiem prot pasniegt.

“Kas ir latvietis?” – reiz, pēc kādas filmas pirmizrādes, Jānis Streičs, gandarīti smaidīdams, man jautāja. Viņš apskāva mani, un man šķita, ka mani apskāvusi silta pasaule. “Mēs neesam maza tauta. Tādas runas mani kaitina. Ne jau cilvēku skaitā vai mūsu aizņemtās zemes lielumā ir mērāms tautas lielums. Mēs nesitam sev pa krūtīm un nekliedzam: mēs esam latvieši! Mums ir iekšējais lepnums. Tas ir mūsu klusums, mūsu vēsture un Dieva dotais jēdziens – latvietis,” viņš teica.

Pēc karadarbības sākuma sestdien Irānā un plašākā Tuvo Austrumu reģionā ir vērojams cenu pieaugums gan jēlnaftai un gāzei globālajā tirgū, gan degvielai uzpildes stacijās Latvijā, Lietuvā, Vācijā, visur.

Centrālā statistikas pārvalde (CSP) ir apkopojusi datus un konstatējusi, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) 2025. gadā palielinājās par 2,1% salīdzinājumā ar 2024. gadu, IKP faktiskajās cenās pērn bija 43 miljardi eiro. Lielākais ieguldījums IKP gada izaugsmē bijis apstrādes rūpniecības un būvniecības nozarēm.

28. janvārī Autotransporta direkcija (ATD) izsludināja pasažieru plūsmu fiksācijas ierīču iepirkumu (“Pasažieru skaitīšanas kameru piegāde un uzstādīšana”, iesniegšanas termiņš 2026. gada 16. marts) par kopējo summu trīs miljoni eiro. Šīs ierīces paredzēts uzstādīt pie katrām autobusu durvīm, un to funkcija būtu skaitīt, cik cilvēku iekāpj un izkāpj no autobusa.

Pēdējā laikā jautājums par ārvalstu studentu klātbūtni mūsu valstī ir viens no aktuālākajiem publisko diskusiju tematiem. Tas ir arī viens no iemesliem, kādēļ Saeima 27.11.2025. lēma izveidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju, lai noskaidrotu nacionālā un Eiropas Savienības līmeņa problēmas migrācijas regulējumā un izpildinstitūciju darbā, kas noved pie masveidīgas trešo valstu pilsoņu ieceļošanas un uzturēšanās Latvijā.

Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste intervijā “Neatkarīgajai” lika saprast, ka Latvija ar pašreizējo ekonomisko modeli ir sasniegusi savus potenciālās izaugsmes griestus. Turpmākā izaugsme, neko nemainot, būs ļoti apgrūtinoša. Tieši to pašu varētu teikt arī par mūsu politisko sistēmu. Tā politiskā sistēma, kāda tā ir patlaban, ir sevi izsmēlusi. Tālāka attīstība vairs nav iespējama. Vai nu stagnācija, labākajā gadījumā, vai degradācija, sliktākajā.

Satversmes tiesa 2. martā turpināja izskatīt lietu par mazākumtautību (iekļaujot to skaitā arī krievu valodu, kas nav mazākumtautība) valodu lietošanu Latvijas Sabiedriskajā medijā (LSM). Lietu Satversmes tiesā ierosināja 20 Saeimas deputāti.

Gaisa triecienu apmaiņa Tuvo Austrumu reģionā, kuru rezultātā ir gājušas bojā vairākas Irānas augstākās amatpersonas ar ajātollu Ali Hamenei priekšgalā, iezīmē ASV prezidenta Donalda Trampa “jaunās pasaules kārtības” ieviešanu reģionā.

ASV Augstākā tiesa (AT) šā gada 20. februārī lietā “Learning Resources, Inc. v. Trump” ar sešām balsīm pret trim pieņēma lēmumu atzīt ASV prezidenta Donalda Trampa ieviestos ASV ievedmuitas tarifus par nelikumīgiem. Šis AT lēmums dod iespēju tiem eksportētājiem uz ASV, kuri uzskata sevi par cietušiem no šiem tarifiem, iesniegt prasības pēc kompensācijām.

Igaunijā pārtraukta jaukā iespēja braukt pa ledu no Hījumā uz Sāmsalu. Bet ne tāpēc Sāmsalas pašvaldībā izcēlies skandāls un pajuka koalīcija. Lietuvā katastrofāla iedzīvotāju iekrišana telefonkrāpnieku lamatās. Par to lasiet “nra.lv” kaimiņvalstu preses apskatu.

Robežpārkāpēju noziedzīgā darbība kļūst arvien inovatīvāka. Tagad ar šķērītēm pārgriežamie folijas “stiprinājumi” uz robežlīnijas vairs nav modē: migrantus var pamanīt robežsargi un paņemt ciet. Savas valsts robežu pamatīgi sargā Polija, tāpēc migrantu eksportētāji ir izdomājuši jaunu paņēmienu: tuneļu būvniecību no Baltkrievijas un Poliju. Vai var tapt un top pazemes tuneļi no Baltkrievijas arī uz mūsu pusi – par to saruna ar ģenerāli Raimondu Graubi, bijušo NBS komandieri Juri Maklakovu, kā arī Valsts Robežsardzes sabiedrisko attiecību vecāko speciālisti Kristīni Pētersoni.

Covid-19 pandēmija būtiski skāra tūrisma un viesmīlības nozari visā Eiropas Savienības (ES) teritorijā (ceļošanas ierobežojumi, sociālā distancēšanās, C-19 pases utt.). Pateicoties “Baltijas burbulim”, Latvijai salīdzinoši veiksmīga izdevās pandēmijas pirmā vasaras sezona. Taču vēlāk Latvijas atgūšanās ir notikusi vissmagāk starp visām ES valstīm.

Situācija, kurā viens skolēns tiranizē visu skolu, bet neviena instance nespēj neko labot šajā gadījumā, jau zināma visai Latvijai. Agresīvie bērni nav tikai Ozolnieku vidusskolā. Jautājums – ko darīt, kā ar šo agresiju tikt galā?