Viedokļi

Ķiršu dziesmu svētku organizētāji nolēmuši pāriet pretuzbrukumā. “Facebook” konta “Manai Dzimtenei” laika joslā viņi publicējuši ierakstu, kurš sākas ar šķietami naivu, bet patiesībā nekaunīgi melīgu un maldinošu jautājumu: “Vai aizliegsim visus pasākumus, kuros Maestro personīgi nepiedalīsies?”

Pagājušā gada nogalē saskaņošanai tika nodots Finanšu ministrijas informatīvais ziņojums "Par vienotas patērētāju kreditētāju licencēšanas un uzraudzības institūcijas noteikšanu", kura galvenā ideja ir, ka nebanku kreditēšanas sektora uzraudzības funkcija jāatņem Patērētāju aizsardzības centram (PTAC) un jānodod Latvijas Bankai (LB). Tad latvju zemē iestāsies pilnīga laime un pareiza sakārtotība nebanku sektorā, iedzīvotāju intereses būs aizstāvētas.

Vakar publicētajā SAB 2025. gada darbības pārskatā atzīts: “SAB novērojumi liecina, ka Krievijas uztvere par Latviju kļūst arvien līdzīgāka tai, kāda Krievijai bija par Ukrainu pirms kara sākšanas. Šobrīd Krievija Latvijai nerada tiešu militāro apdraudējumu, tomēr virkne pazīmju norāda uz potenciāliem plāniem ilgtermiņā.”

Latvija joprojām sniedz intensīvu palīdzību Ukrainai. Šī palīdzība ir konkrēta un ir mērāma konkrētās militārai jomai nepieciešamā aprīkojuma vienībās un arī konkrētās naudas summās – detalizētu informāciju mums sniedza Latvijas Ārlietu ministrijas Stratēģiskās komunikācijas un koordinācijas departaments.

Saeimas rīkotā konference “Brīvas un godīgas vēlēšanas: mūsdienu izaicinājumi”, visticamāk, būtu pagājusi visnotaļ nemanāmi, ja ne “Providus” pētnieces Ivetas Kažokas visai negaidītais aicinājums būt gataviem ātri un efektīvi sarīkot jaunas vēlēšanas, ja būs bijuši mēģinājumi ietekmēt vēlēšanu rezultātus.

Nupat Davosā tika parakstīts ASV prezidenta Donalda Trampa iniciētās “Miera padomes” dibināšanas protokols. Šī “Miera padome” tiek veidota kā alternatīva līdzšinējai Apvienoto Nāciju Organizācijai (ANO), kura sevi ir izsmēlusi un kļuvusi par bezjēdzīgu, neko nelemjošu birokrātisko struktūru, kuras galvenā funkcija ir nodrošināt lielam skaitam birokrātu vieglu un labi apmaksātu darbu Ņujorkā.

Nedēļa Lietuvā, Latvijā, Igaunijā un Grenlandē ir bijusi diezgan auksta – kā tajos senajos laikos, kad ziemas bija kā ziemas. Lietuvā radušās bažas par iespējamiem plūdiem, ja aizsalušajā Neres upē tuvāk pavasarim radīsies ledus krāvumi. Igaunijā mīnus 20 grādos sāka bojāties nule kā iepirktie, Latvijā šaurās aprindās dievinātie, jaunie “Škoda” vilcieni. Igaunijas pasažieru pārvadātājam nācās daļu reisu aizstāt ar autobusiem – ar šim un citām tēmām “nra.lv” Lietuvas un Igaunijas notikumu apskats.

Komponistu, mūziķu, kordiriģentu un producentu atklātā vēstule Par pasākumu “Dziesmu svētki “Manai Dzimtenei””.

11,4 tūkstošu eiro sods par trolejbusa avāriju tā vadītājai Larisai ir nesamērīgi liels, uzskata “nra.lv” aptaujātie Rīgas domes deputāti, savukārt trolejbusa īpašnieks “Rīgas satiksme” pauž gatavību vienoties ar trolejbusa vadītāju arī par citu naudas apmēru.

Inteliģence, erudīcija un bagātība ne vienmēr nosaka cilvēka uzvedību. Svinīgās vakariņas Alpu kūrortā Davosā pārvērtās skandālā, par ko gan neviens publiski nevēlas runāt. Vakariņās, ko rīkoja ASV miljardieris Lerijs Finks, sakot tostu (?), aizvainojošu izrunāšanos atļāvās ASV tirdzniecības ministrs Hovards Latniks, kurš dažādos toņos un gradācijās kritizēja Eiropu.

ASV prezidents Donalds Tramps Nobela miera prēmiju diez vai bija pelnījis, taču gada politiķa tituls viņam pienācās nešaubīgi. Viss 2025. gads pagāja Trampa zīmē, un viņš neapstrīdami bija galvenā globālās politikas zvaigzne. Viņš ieviesa un noteica gluži jaunu politiskās uzvedības modi.

Arodbiedrības sarunā ar “nra.lv” sola aizstāvēt trolejbusa vadītāju Larisu, kuras vadītais trolejbuss pagājušajā vasarā iekļuva ceļu satiksmes negadījumā – uz Vanšu tilta iestūrēja stāvošā citā pašvaldības SIA “Rīgas satiksme” transportlīdzeklī – avārijas dienesta spēkratā.

Eiropas Revīzijas palāta publicējusi ziņojumu par Eiropas Savienības (ES) transporta infrastruktūras lielo projektu izmaksām un termiņiem. Par mūsu “Rail Baltica” ziņojumā teikts: projekta pirmā kārta (viena sliežu līnija visā garumā) līdz 2030. gadam netiks realizēta. Beigu termiņš nav precizēts. Savukārt “Rail Baltica” aplēstās izmaksas kopš projekta sākuma pieaugušas par 291%.

Šodien aprit gads, kopš 2025. gada 20. janvārī Vašingtonā notika ASV prezidenta Donalda Trampa inaugurācija un viņš kļuva oficiālais Baltā nama saimnieks. Jāatzīst, ka ASV nav parasta valsts, kuras iekšpolitiskie procesi pārējo pasauli tikpat kā neskar. ASV ir pasaules spēcīgākā lielvalsts, kuru vēl nesen uzskatīja par “pasaules policistu”.

Par 65 kilometrus garo Suvalku koridoru faktiski zina visi. Kad Baltijas valstis un Polija pievienojās NATO, Suvalku koridors starp Poliju un Lietuvu kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu. Ja starp Krieviju un Baltkrieviju no vienas puses un NATO no otras puses izceltos militārs konflikts, Suvalku koridora ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis. Bet ir vēl viens zemes gabals, kas gan atrodas Baltijas jūrā, un tas, iespējams, ir mūsu drošībai ievainojamāks par Suvalkiem. Tā ir Igaunijai piederošā Hījumā sala.

Aizvadītajā nedēļā Lietuvā un Igaunijā, tāpat kā pie mums, daudz sniga un kļuva auksti kā ziemā... Arī kaimiņvalstīs ļaudis redzēja spožo “krītošo zvaigzni” – bolīdu. Bet neaprima politiskā dzīve un dažādi tiesu darbi. Par šīm aktualitātēm lasiet šo “nra.lv” Baltijas preses apskatu.

Šis Latvijā ir lielo vēlēšanu gads. Ik pēc četriem gadiem Latvijā tiek “cepts” kārtējais politiskais pīrāgs, ar kādu mums būs nākamie četri gadi jādzīvo. Šoreiz šīs vēlēšanas notiek otrajā gadā, kopš ASV prezidents Donalds Tramps uzsācis savu “pārbūvi”.

Valsts kontroles revīzija par valsts pieeju ēnu ekonomikas ierobežošanai ir izsaukusi pretrunīgu reakciju. Finanšu ministrs Arvils Ašeradens to nosaucis par  “ļoti vāju un ļoti paviršu auditu”. “Atzinumā nebija neviena laba vārda. Es gribu pateikt, ka ir pilnīgi pretēji – ēnu ekonomika Latvijā gadu no gada samazinās,” norādīja ministrs.

Otrdien valdības sēdē tika pieņemts Ministru kabineta rīkojums nr. 1 “Par civilā eksperta dalības laika pagarināšanu Eiropas Savienības Padomdevēja misijā civilā drošības sektora reformām Ukrainā”. Runa ir par civilo ekspertu Krišu Ēlertu, kura darbība Ukrainā, kā noprotams no valdības rīkojuma pavadošajiem dokumentiem, bijusi ļoti svarīga un neatliekama, jo nauda piešķirta no budžeta sadaļas neparedzētiem gadījumiem.

Notikumu attīstība Irānā ir ārkārtīgi nozīmīga ne tikai tāpēc, ka Irānas tautai ir parādījusies kārtējā iespēja atbrīvoties no represīvā un nepopulārā islāmistu režīma, bet arī tāpēc, ka šī režīma krišana iezīmētu vienas no ļaunuma ass balsta kājām sabrukumu.

Ministru prezidente Evika Siliņa ("Jaunā vienotība") sociālajos medijos ir paudusi viedokli, ka Saeimai ir jāatgriežas pie karteļu jautājuma risināšanas. Koalīcija atkal šķeļas.

Kultūras ministrijas virzītajos grozījumos likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” pa kluso mēģināts sašaurināt mediju iespējas informēt sabiedrību par valsts pārvaldes darbu. Likuma 7. pantā ar vienu mazu, tikpat kā nemanāmu rokas kustību vārda “noslēpums” vietā ierakstīts vārds “informācija”.