Viedokļi

Ja globālie politikas notikumi tieši neietekmē sirmmāmiņas pie lielveikala pārdoto ābolu kilograma cenu, tad uz degvielas cenām tie atsaucas ļoti drīz. Savukārt degvielas cena ietekmē visu ko – pārtikas, citu preču un pakalpojumu cenas.

Šodien sāk darbu 15. Saeima. Gribētos novēlēt tai patiesus panākumus, kļūšanu par sekmīgāko un drosmīgāko parlamenta sasaukumu Latvijas līdzšinējā vēsturē, bet objektīvie nosacījumi šiem novēlējumiem nebūt nav labvēlīgi. Lai gan, kā mēdz teikt, viss ir pašu rokās.

Tiesībsardze Karina Palkova pieteikusi karu nejēdzībām bāriņtiesu sistēmā – precīzāk, bāriņtiesu jomā valdošajam haosam.

Nedēļas nogale Polijā bija vētraina. Piektdienas pēcpusdienā  Polijas premjerministrs Donalds Tusks centās atrisināt ieilgušo Konstitucionālā tribunāla (tiesas) krīzi, kura savā dziļākajā būtībā iezīmē ne tik daudz Polijas tiesu varas krīzi, cik Polijas sabiedrības dziļo sašķeltību. Divu Poliju esamību, kuras ne tikai viena otru nesaprot, bet pat aktīvi cīnās viena pret otru.

Rīdzinieki ir sākuši saņemt mulsinošas vēstules no Rīgas valstspilsētas Mājokļu un vides departamenta ar nosaukumu “Par neiesniegtu nekustamā īpašuma Rīgā decentralizētās kanalizācijas sistēmas reģistrācijas iesniegumu”.

Par aktuāliem notikumiem kaimiņvalstīs portāla “nra.lv” Igaunijas un Lietuvas plašsaziņas līdzekļu apskats.

Lai ko mēs teiktu par Latvijas vēsturi, kultūru un mūsu nacionālo savdabību, Latvijā nav gandrīz neviena pasaulslavena muzeja, kā, piemēram, Luvra Parīzē. Pie mūsu Nacionālā mākslas muzeja Rīgā, Krišjāņa Valdemāra ielā, uz kāpnēm nestāv gara cilvēku rinda, kuri gatavi maksāt brangu naudu, lai redzētu Vilhelma Purvīša, Jaņa Rozentāla un citu mūsu mākslas dižgaru šedevrus. Arī ne pie Rotko muzeja Daugavpilī.

Trešdien beidzot sākās ilgi gaidītās valdības veidošanas sarunas. Kā var nojaust pēc visai piesardzīgi uz āru dotās informācijas, sarunās ticis iztaustīts vispārējais noskaņojums un iespējamie sadarbības modeļi. Gan “Apvienotā saraksta” (AS) pārstāvji, gan premjera Andra Kulberga birojs, gan viņš pats uzsver vienu: kurss palicis nemainīgs – taupība, budžeta izdevumu samazināšana, valsts finanšu sakārtošana.

Nolemts, ka Valsts aizsardzības dienests (VAD) paplašināsies arī ar robežsardzi. Šobrīd ir aktuāls dienests Nacionālo bruņoto spēku (NBS) regulāro spēku vai Zemessardzes vienībā un civildienests. Patlaban Valsts aizsardzības dienestā robežsardzē plāno uzņemt 100 jauniešu. No 2028. gada 100 jauniešu varēs iziet 11 mēnešu aizsardzības dienestu Latgalē. Robežsardzē cer, ka jaunieši ne tikai apgūs praktiskas iemaņas, bet arī savas prasmes turpinās pilnveidot robežsargu rindās.

Šodien 14. Saeima aizvada savu pēdējo sēdi. Laiks izvērtēt šī Saeimas sasaukuma darba rezultātus. To var darīt divējādi. Vai nu caurskatot pieņemtos likumus un lēmumus, izvērtējot to ietekmi uz sabiedrības dzīvi, ekonomiskajiem rādītājiem un citiem parametriem, vai arī daudz vienkāršāk, bet, iespējams, precīzāk. Proti, pēc nākamās Saeimas vēlēšanu rezultātiem. Apskatīsim abus variantus, bet sāksim ar pēdējo.

To, ka pasaule kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā un ASV prezidenta Donalda Trampa otrās prezidentūras sākuma strauji mainās, noliegs vien retais. Tik ilgstošs un postošs karš Eiropā nebija bijis kopš 1945. gada, un arī Vašingtonas Baltajā namā vēl nebija saimniekojis tik savdabīgs prezidents. Arī Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs intervijā “nra.lv” atzīst šīs izmaiņas un runā par jaunas pasaules kārtības veidošanos.

Uz jautājumu par to, kas notiktu, ja Ukraina zaudētu karu, prezidents Volodimirs Zelenskis norādīja, ka Ukraina karu nezaudē, bet atgādināja, ka tās zaudējumi nozīmē “cilvēku un laika” zaudēšanu, kā arī milzīgus upurus. Sekas, kas iestātos Ukrainas zaudējuma gadījumā, būtu neaptveramas. Par to runājam ar politologu Andi Kudoru un NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktoru Jāni Sārtu.

Šodien Izraēlā notiek parlamenta vēlēšanas. Pirmās kopš 2023. gada 7. oktobra šaušalīgā “Hamās” veiktā terora akta. Situācija Izraēlā ir nokaitēta, sabiedrība sašķelta un valsts nākotne pavisam neskaidra.

Svētdien Serbijā notika pirmstermiņa parlamenta vēlēšanas, kurās uzvarēja opozīcija – “Studentu saraksts”. Var jau šķist, ka “labie un gaišie” beidzot uzvarējuši “tumšo un ļauno” Aleksandaru Vučiču. Taču ir pamats uzskatīt, ka jaunie uzvarētāji var izrādīties nepieradināti dzīvnieciņi, kuri Eiropas Savienībai sāpīgi iekodīs pirkstos.

Aizejošā Saeima ceturtdien, 22. oktobrī, vienā no savām pēdējām sēdēm, steidzamības kārtībā, vienā dienā divos lasījumos pieņēma grozījumus Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā. Šo grozījumu centrālā jēga: saglabāt Latvijas Radio (LR) un Latvijas Televīzijas (LTV) vēsturiskos nosaukumus. Šie grozījumi ne tikai paredz, ka valsts aizsargā šo mediju vēsturisko identitāti un atpazīstamību, bet arī nosaka, ka LR un LTV ziņu dienesti darbojas kā atsevišķas, savstarpēji neapvienotas un redakcionāli patstāvīgas struktūrvienības.

“Kā gulējāt? Kāda pašsajūta?” – šķietamas pieklājības frāzes pārvēršas patiesā interesē, kad sajūti: no atbildes būs daudz kas atkarīgs. Un tā arī notiek: pašsajūtas un miega tests rosina medicīniskā personāla tālāku darbību. Rīgas Austrumu slimnīca tam gatavojas nopietni. Par mediķu attieksmi daudzviet nereti dzird negatīvas atsauksmes. Grūti kaut ko tādu iedomāties attiecībā uz Austrumu slimnīcu. Ieskatīsimies tās ikdienā.

Par aktuāliem notikumiem kaimiņvalstīs portāla “nra.lv” Igaunijas un Lietuvas plašsaziņas līdzekļu apskats.

Aizvadīto Saeimas vēlēšanu rezultāti gandrīz visām partijām bija vājāki nekā gaidīts, izņemot uzvarētāju – “Apvienoto sarakstu”. Īpaši smagi šie rezultāti bija divām vēl nesen vadošajām partijām – “Jaunajai vienotībai” (JV) un ZZS.

Saeima ceturtdien steidzamības kārtā pieņēma likumu, kas par spēkā neesošu no pieņemšanas brīža atzīst tikai pirms nedēļas pašu deputātu pieņemto likumu par Indijas pilsones Divjas Kananas Višvanatas atzīšanu par Latvijas pilsoni.

Sabiedrībā valda gandrīz vai nebijusi vienprātība, ka šā gada 3. oktobra Saeimas vēlēšanu “Apvienotā saraksta” (AS) un tās līdera, premjera Andra Kulberga triumfālās uzvaras pamatā ir sabiedrības gluži vai kliedzošā vēlme pēc pārmaiņām. Pirms vēlēšanām politiķi gandrīz no visām partijām, ne tikai no AS, centās pievienoties šim pārmaiņu solītāju vilnim, taču viņiem šo pārmaiņu kārti neizdevās tik pārliecinoši izspēlēt.

ASV prezidenta Donalda Trampa īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs vakar ieradās Sanktpēterburgā. Pulkovas lidostā Vitkofu sagaidīja Vladimira Putina īpašais pārstāvis Kirils Dmitrijevs. Vēlāk Vitkofs tikās arī ar pašu Putinu. Sarunas ilga trīs stundas.

Gandrīz ceturtā daļa vēlētāju Eiropā pašlaik atbalsta galēji labējās partijas, rakstīja “The Guardian” šā gada jūnijā. Kas ir šīs partijas, ko tās grib un dara? Par to šis “nra.lv” galēji labējo partiju apskats. Vairāk nekā 150 politologu veikta analīze liecina, ka to vēlētāju īpatsvars, kuri atbalsta šādas partijas, kopš 1995. gada ir pieaudzis gandrīz piecas reizes.