Viedokļi

Aizvadītais 2025. gads ir iezīmējis lūzuma punktu pasaules kārtībā. Ir pienācis laiks runāt skaidru un tiešu valodu. Tā pasaules kārtība, kura bija vēl pirms gada, faktiski vairs nepastāv. Ir sākusies jauna ēra. Vai šis jaunais laikmets novedīs pasauli pie kādas globālās katastrofas, vai arī vēstures rats pagriezīsies tā, ka briesmas paies secen, to rādīs nākamais – 2026. gads, bet šobrīd skaidrs ir viens: mēs esam apokaliptiskam scenārijam tuvāk nekā jebkad agrāk kopš Otrā pasaules kara.

Latvija vairākos būtiskos statistikas rādītājos ir Eiropas Savienības (ES) valstu lejasgalā, atpaliek arī no Igaunijas un Lietuvas. Tas acīmredzami ir saistīts ar sistēmiskiem trūkumiem valsts darbinieku atlasē – politikā un valsts pārvaldē darbojas nevis paši enerģiskākie, spējīgākie un izglītotākie, bet pavāji kadri. Kā no šīs ķezas tikt ārā? Piedāvājumi ir dažādi.

Gadu mijā modē prognozes un pareģojumi. Es, piemēram, nopirku pēdējo žurnālu "Patiesā Dzīve", kurš veltīts profesionālu astrologu 2026. gada prognozēm.

Kad Rīgas “intelektuāļi” sāk runāt par provinciālismu, tad tas gandrīz vienmēr liek iekšēji saspringt. Līdzīgi kā sēžot autobusā, kad aizmugurējā sēdeklī apsēdušies pārāk pļāpīgi pasažieri. Neviļus rodas nepatīkamas priekšnojautas, ka piespiedu kārtā būs jāklausās visādas banalitātes.

Kaimiņzemēs Lietuvā un Igaunijā cilvēkiem labs prāts, un pirms Ziemassvētkiem pierima kaismīgā politiskā cīņa, kas atsāksies janvārī. Lietuvā tad turpināsies skandalozā Lietuvas Radio un televīzijas likuma izskatīšana, savukārt Igaunijā pēc oktobrī notikušajām pašvaldību vēlēšanām 79 dažādu līmeņu pašvaldībās ir ievēlētas to amatpersonas, kas sāks strādāt un rādīt, ko prot. Taču ir arī citas aktuālas lietas, par kurām lasiet šajā “nra.lv” Baltijas plašsaziņas līdzekļu apskatā.

Latvijas politika aizvadītajā 2025. gadā pagāja gluži kā bradājot pa purva muklāju. Valdošās koalīcijas partijas pārstāja slēpt savu savstarpējo nepatiku, vienlaikus turpinot demonstrēt nevēlēšanos kaut ko būtiski mainīt. Tas ir, gāzt valdību un veidot jaunu.

Eiropas Komisija decembrī ir publicējusi datus, kas raksturo dzīves līmeni Eiropas Savienības (ES) valstīs, un attiecīgi var spriest arī par ES valstu ekonomiku veselību. Latvija tajos ir lejasgalā un pašā pēdējā vietā.

Pret Ogres mēru Egilu Helmani šomēnes ir bijuši pastiprināti centieni dabūt viņu nost no amata par katru cenu. Tiek apcerēts viņa veselības stāvoklis, un opozicionāri cer, ka viņš nedabūs pielaidi valsts noslēpumam. Taču vismaz pagaidām nekas nav sanācis.

Ikviens eiropietis, kurš dažādu iemeslu, piemēram, gaidāmā ceļojuma, dēļ sācis padziļināti interesēties par Koreju, saskaras ar vairākiem (vismaz trīs) pārsteigumiem, kas it kā nekādi neasociējas ar izplatītajiem stereotipiem par Āziju un Austrumiem.

Tas, ka tieši garajās ziemas brīvdienās “uzplauka” Latgales vēstniecības “Gors” dramatiskā tēma, šķiet, nav nejaušība: ir tik daudz dienu, kad dažādas iestādes nestrādā, līdz ar to nav iespējams skaidri izzināt, kāds būs tālākais koncertzāles liktenis. Tīmeklī pat pavīdēja doma, ka “Goru” vajadzētu atdot privātajiem uzņēmējiem, lai Rēzeknes domei un Valsts kultūrkapitāla fondam (VKKF) nevajadzētu finansēt Latgales kultūras pērli. Otrdien notikušajā preses konferencē Rēzeknes mērs, ieklausījies Valsts prezidenta un sabiedrības viedoklī, atzina, ka “Gors” netiks nodots privātās rokās.

Ir sarakstītas grāmatu grēdas par to, kāpēc vienas valstis ir turīgas, bet citas ne. Ir dažādas teorijas par to. Bet šoreiz par ko citu. Par politiku un politiķiem. Kāpēc vieniem sanāk, bet citiem ne tik ļoti?

Latvijas valsts budžeta finansētās programmas “Atbalsts nacionāla mēroga medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā” sagatavošanā saskata caurskatāmības trūkumu un sliktas pārvaldības principus, kas iespējams saistās ar politiski pietuvinātu partijas “Progresīvie” personību ieinteresētību.

Pagaidām vēl nav sarēķināts, cik liels būs šā gada iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums Latvijā, taču var nojaust, ka šogad vairs nebūs tik vājš rezultāts kā pērn. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 3. ceturksnī salīdzināmajās cenās IKP bija palielinājies par 2,5% (sezonāli un kalendāri nekoriģēti dati).

Eiropas valstīm jābūt gatavām Krievijas uzbrukumam jau 2027. gadā, un Krievijas diktatora Vladimira Putina plānos ir Baltijas valstu okupācija, atbildot uz jautājumiem Ukrainas “LB Kluba” slēgtajā sanāksmē (LB - Livyi bereh, [Dņepras] kreisais krasts) paziņojis Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes vadītājs Kirilo Budanovs.

Interneta sociālajos tīklos izplatīti apokaliptiski paziņojumi, ka “Austrālijā, Francijā un Vācijā tagad ir atceltas Jaungada svinības”, Francijas kultūra “izdara pašnāvību” un tādā garā. Taču tik traki patiesībā nav – daudzi iepriekš plānotie pasākumi tiešām ir atcelti, taču Austrālija, Francija un Vācija svinēs gan Ziemassvētkus, gan sagaidīs jauno gadu.

Pēdējā laikā aktivizējušies Latvijas drīza gala vai bankrota sludinātāji. Viņu centrālais “lielais stāsts” ir nemainīgs jau pārdesmit gadus – Latvija esot “dziļā pakaļā”; gandrīz visos rādītājos pēdējās vietās Eiropas Savienībā; tās bankrots iestāsies, vēlākais, pēc trijiem gadiem. Pie visām šīm ķibelēm vainīga esot nelietīgā, nemākulīgā un visādi citādi riebīgā valdība. Vienīgais, kas mūsu valsti varot glābt, esot jauns Atmodas process, kurš tūlīt, tūlīt sākšoties.

Trešdien no rīta trīs Krievijas robežsargi Igaunijā, netālu no Vasknarvas mola, īslaicīgi šķērsoja robežu, izmantojot laivu uz gaisa spilvena, vēsta igauņu raidsabiedrība ERR. Robežsargi izkāpa uz mola, kas atrodas gan Igaunijas, gan Krievijas teritorijā, un pēc tam staigāja pa tā konstrukciju minūtes divdesmit. Tādējādi Krievijas robežsargi šķērsoja robežu un ienāca Igaunijas teritorijā, pēc tam atgriežoties mola Krievijas pusē. Kas tā par “ekskursiju”? Igaunija patlaban gaida paskaidrojumus no Krievijas. Vai Latvija arī var gaidīt šādus “viesus”?

Lietuvā milzīgi protesti, savukārt Igaunijā “Rail Baltica” sliedes nākamgad būs tikušas līdz Latvijas robežai.

Aizvadītais 2025. gads Latvijas politikā pagāja birokrātijas apkarošanas zīmē. Valsts augstākajā politiskajā līmenī tika atzīts, ka birokrātija ir smags akmens pie kājas valsts attīstībai.

Vakar Saeima ar trešo piegājienu (pirms tam izbrāķējot Ivara Beltes un Jāņa Sikšņa kandidatūras) par līdz šim iztrūkstošo, trešo SEPLP locekli ievēlēja Latvijas Universitātes vadošo pētnieku Andri Saulīti.

Kur pazudis Endziņš, kurš šā gada 22. oktobrī tika iecelts par rīcības grupas birokrātijas mazināšanai vadītāju? Kas notiek ar birokrātijas apkarošanu un slaveno Evikas Siliņas valdības restarta (uzrāviena) plānu 4x4?

Ebreju Hanukas svētku pasākumā divi uzbrucēji nošāva 16 un ievainoja 40 cilvēku. Tas notika Austrālijā, Sidnejā, vienā no pilsētnieku un arī tūristu iecienītākajām vietām, Bondi pludmalē. Divi melnās drēbēs tērpti uzbrucēji atklāja uguni uz cilvēkiem, kuri pie jūras svinēja svētkus. Policisti atklāja uguni uz slepkavām, viens no viņiem tika nogalināts, otrs – ievainots. Antisemītiski terora akti nav nekāds jaunums vai nejaušība: diemžēl antisemītiskā histērija uzņem apgriezienus. Kāda situācija ir Latvijā?