Viedokļi

Dienvidāfrikā izmeklē krimināllietu par iespējamo karavīru vervēšanu Krievijai; vareno Mekongas upi apdraud cianīds un arsēns; Libānā Izraēla sašķaida iespējama terorista auto un viņu pašu; armijnieki veikuši valsts apvērsumu Gvinejā-Bisavā – šīs un citas aktualitātes “nra.lv” pasaules preses apskatā.

Austrālijas aizliegums bērniem un pusaudžiem lietot interneta sociālos medijus tiek apstrīdēts valsts augstākajā tiesā, un divi pusaudži apgalvo, ka likums ir antikonstitucionāls, jo tas atņem viņiem tiesības uz brīvu saziņu, raksta BBC.

No vienas puses – tie, kuri vēlas Ukrainu pēc iespējas vairāk nomelnot un pazemot, uzsver, ka nākusi gaismā lielākā korupcijas lieta šīs valsts vēsturē, jo šajā krimināllietā figurē četri Ukrainas valdības ministri un valsts prezidenta Volodimira Zelenska draugs un bijušais biznesa partneris Timurs Mindičs, kurš neilgi pirms vērienīgu kratīšanu sākuma aizbēdzis no Ukrainas. No otras puses – nav noslēpums, ka Ukrainā diemžēl vienmēr bijis augsts korupcijas līmenis, ar ko ir bijis grūti cīnīties. Vai Krievijas iebrukums pastiprināja korupciju? Nešaubīgi – jā.

Noziegums agrāk vai vēlāk tiek atklāts. Noziegumam seko sods. Sods ir neizbēgams – “nra.lv” pasaules kriminālziņu apskats.

Pat visaugstākās amatpersonas nav pasargātas no tā, ka kādā jaukā dienā tām neatnāks pakaļ vīriņi pelēkos mundieros un neuzliks rokudzelžus, lai aizvestu uz ēku, kurai necila arhitektūra. Nežēlīgu iekšpolitisku cīņu rezultātā vienās valstīs bijušie nācijas līderi iesēžas cietumā, citās no amatiem tiek gāzti ģenerālprokurori. Vienās valstīs tiesu vara tiek izmantota, lai kaitētu politiskajiem konkurentiem, citās tiesa ir varenāka par politiķiem un spriež neatkarīgi – “nra.lv” pasaules preses apskats par aktuāliem jurisprudences notikumiem.

No 23. novembra vakara līdz 24. novembra rītam Nacionālie bruņotie spēki (NBS) radaru sistēmās novēroja vairākus gaisa objektus, kas šķērsoja Latvijas – Baltkrievijas robežu, ielidojot Latvijas gaisa telpā. Valsts robežsardze, saņēmusi signālus no Lietuvas sadarbības partneriem, kopā ar Valsts policiju uzsāka objektu pārtveršanu: naktī tika notverti astoņi meteoroloģiskie gaisa baloni (meteozondes), kas pildīti ar nelegālajām cigaretēm (kopā ap 720 000). Baltkrievija uzsākusi arī uz Latviju sūtīt mēslu kravas – Lietuva vairs nav izņēmums. Ko tas mums nozīmē?

Šī sleja būs neparasti gara, lai gan pacentīšos izteikties pēc iespējas kompakti.

30. oktobrī Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins tikās ar ASV prezidentu Donaldu Dž. Trampu Pusanā. Prezidents Sji uzsvēra, ka Ķīnas panākumu galvenais noslēpums ir darbs no paaudzes paaudzē pēc viena un tā paša plāna, lai to īstenotu, pilnveidojot sevi un daloties attīstības iespējās ar visām pasaules valstīm.

Cīņa pret nelegālo migrāciju, kā arī mēģinājumi ierobežot un kontrolēt tā saukto “legālo” migrāciju paliks vien deklaratīvu saukļu līmenī, ja valdība turpinās grūst jau tā liesā valsts budžeta naudu galvenā visa veida migrācijas atbalstītāja un veicinātāja - Sabiedriskās Integrācijas fonda (SIF) - baisi uzblīdušajā un nepiepildāmajā vēderā.

Caur pazīstamo politologu, Krievijas prezidenta administrācijas padomnieku, Ārlietu un aizsardzības politikas padomes vadītāju Sergeju Karaganovu Kremlis kārtējo reizi nodevis vēstījumu “pilsētai un pasaulei”. Tas ir, Eiropai un Trampam. Karaganovs sniedzis interviju Vācijas konservatīvas ievirzes interneta izdevumam “multipolar-magazin.de” un īsi pirms tam Itālijas lielākajam laikrakstam “Corriere della Sera”. Kādu vēstījumu Kremlis pasaulei cenšas nodot?

Bēdīgi slavenā pedofila Džefrija Epstīna lieta ASV prezidentam Donaldam Trampam draud kļūt par to banāna mizu, uz kuras viņš var ne tikai paklupt, bet arī lauzt politisko kaklu. Pēdējo nedēļu laikā viņš ne pa jokam saplēsies ar savu kvēlāko atbalstītāju MAGA līderi, fanātisko Mārdžoriju Teilori Grīnu.

Mākslīgais intelekts (MI) aizvien vairāk rod izmantojumu visās nozarēs – izglītībā, kultūrā, medicīnā, aizsardzībā, transportā.

“Ja Latvija vēlas novērst Krievijas iebrukumu, tad tai beidzot jālikvidē savas Krievijas platuma dzelzceļa sliedes,” ReTV publikācijā norādījis amerikāņu starptautisko attiecību un aizsardzības jomas pētnieks Kolins Smits, kuram bijusi gandrīz 30 gadu ilga pieredze kara inženierijā ASV militārajās misijās visā pasaulē. Jautājums par minēto sliežu likvidēšanu ir kā karsts kartupelis ikviena Latvijas satiksmes ministra azotē, jo spiediens no tiem, kuri nevēlas likvidēt šīs sliedes, ir tikpat spēcīgs kā no tiem, kuri vēlas tās likvidēt.

Ko novēlēsim savai mīļajai Latvijai dzimšanas dienā? Uz ko aicināsim cilvēkus? Kas mums ir vissvarīgākais šajā laikā, kas nav tik vienkāršs un tik gaišs, kā mums gribētos?

Nedēļa pasaulē ir bijusi trauksmainiem notikumiem bagāta. Ārkārtīgi saspīlētas attiecības ir ASV un Venecuēlai – var izcelties pamatīgs karš, bet Ukrainu tricina korupcijas skandāla sekas – par šīm un citām aktualitātēm “nra.lv” pasaules notikumu apskats.

Tieši valsts svētku priekšvakarā pēc ilgāka pārtraukuma tika publicēti jaunākie politisko partiju reitingi. Tā kā reitingi nebija publicēti kopš jūlija, tad pārmaiņas bija lielākas nekā parasti, kad ir tikai viena mēneša starpība.

Tas ir tik saprotami un vienkārši: ieiet veikalā un, norēķinoties par pirkumiem, pie reizes paņemt piespraudīti Latvijas karoga krāsās. Nu, labi, samaksājot par to vai arī ne – kā nu kurā veikalā. Izrādās, tas nav tik vienkārši. Patriotu mēnesis – dažuprāt – nav nekāds īpašais notikums, lai cilvēki varētu iegādāties šādas piespraudītes.

Kaismīgas debates un skandalēšanās šonedēļ notika ne tikai Latvijā, bet arī kaimiņos. Lietuvā ir liela iekšpolitiska ķeza ar to, ka valdošajā koalīcijā ir pieņemta “nepieradināta” partija, kura premjerministrei un ministriem “kož rokā”. Igaunijā ir noticis mēģinājums likvidēt sabiedrisko mediju, bet Tallinā saostījušās divas partijas, par kurām iepriekš nebija pat domas, ka tās varētu par kaut ko vienoties.

Latvijas valsts svētku svinīgajos pasākumos tiks teiktas daudzas uzmundrinošas, pacilājošas runas. Svētku runas ir īpašs žanrs. Tajās nav vietas didaktiskām pamācībām vai, vēl trakāk, apkārtējās realitātes kritikai. Tāpēc šī raksta virsraksts ir nedaudz maldinošs, jo gribu vērst uzmanību uz dažām lietām, kuras Latvijas sabiedriski politiskajā dzīvē gribētu redzēt pēc iespējas mazāk, bet – svētku runās par slikto nerunā. Tāpēc negaidu un neprasu šīs tēmas aktualizēt mūsu vadoņiem savās runās. Lai viņi paliek pie ierasti uzmundrinošās stilistikas.

Ja Rietumu pasaulei izdosies sekmīgi pārdzīvot autoritāro sistēmu centienus iznīcināt demokrātisko sabiedrības pārvaldības modeli, tad nākamais lielais izaicinājums būs pārdzīvot un atvairīt milzīgo imigrācijas vilni, kuru savulaik radīja bezrūpīgā ticība “vēstures beigām” ar tās liberālās demokrātijas neizbēgamo triumfu.

Lai arī pretrunas koalīcijā, kuras spoži izgaismojās peripetijās ap Stambulas konvenciju, uz patriotisko svētku laiku ir nedaudz norimušas, nav šaubu, ka vēl nebūs nodzisušas 18. novembra lāpu gājiena ugunis un satīti no māju sienām noņemtie karogi, kad savstarpējo pārmetumu lavīna atjaunosies.

Pasaules bagātākajā zemē Amerikā valsts maizē strādājošajiem turpina nemaksāt algas. Traģiski terora akti Indijā, Pakistānā, Krievija turpina slepkavot Ukrainas iedzīvotājus, bijušais sīriešu terorists kļuvis par amerikāņu draugu, Ekvadoras cietumā bandītu žņaugšana – par šīm un citām aktualitātēm “nra.lv” pasaules notikumu apskats.