Viedokļi

Kādreizējais valsts prezidents Valdis Zatlers ar vāji slēptu nožēlu norādījis, ka šajā priekšvēlēšanu kampaņā trūkstot kaislību. Patiesi: neviens nav arestēts un turēts “septītajās debesīs”, kā tas bija pirms 13. Saeimas vēlēšanām, kad tika apcietināti “KPV LV” līderi Artuss Kaimiņš un Atis Zakatistovs. Nav nekādu “skrejlapu” skandālu kā 2002. gadā, kad dažas dienas pirms vēlēšanām policija veica kratīšanu “Latvijas ceļa” birojā. Nav arī nekādu citu negaidītu notikumu, kas varētu kļūt par šīs vēlēšanu kampaņas “naglu”.

Latvijas Satversmē rakstīts, ka vēlēšanas Latvijā ir tiešas un proporcionālas. Tomēr ar šo proporcionalitāti viss nav tik vienkārši, lai arī juridiski un matemātiski viss it kā ir korekti. Vienā Rīgas vēlēšanu apgabalā tiek ievēlēti 38 deputāti no simta, kas faktiski nozīmē: gandrīz viss izšķiras Rīgā. Gribi būt sadzirdēts – balso Rīgā.

Pretrunīgi viedokļi izskan par Krievijas iespējamo ekspansiju Eiropas virzienā. Polija un Francija, balstoties uz savu izlūkdienestu datiem, nopietni brīdina Eiropu par Krievijas, precīzāk sakot – Putina, nepārvaramo vēlmi iznīcināt Eiropu. Mūsu militārie eksperti “nra.lv” arī sniedz savu redzējumu.

Sabiedrība sašutusi par Rīgas domes (RD) izsludināto mobilo telefonu iepirkumu saviem darbiniekiem. Prasības esot stipri paaugstinātas, jo skaidrs: noskatīts kāds no jaunākajiem, dārgākajiem aifoniem un specifikācija “piedzīta” šim modelim.

Pēdējā laikā Latvijā daudz diskutēts par valsts un nevalstisko organizāciju attiecībām, finansējumu un sabiedrības lomu dažādu iniciatīvu īstenošanā. Šīs diskusijas ne vienmēr ir bijušas vienkāršas, tomēr tām ir kāds būtisks ieguvums - tās likušas mums vēlreiz domāt par to, kā finansēt sabiedrības iniciatīvas un kādu vietu tās ieņem mūsu valsts attīstībā.

Sabiedriskās domas pētījumu aģentūru “Latvijas fakti” un “Faktu logs” veiktās aptaujas liecina: septembrī 42% no aptaujātajiem pieļauj, ka līdz 3. oktobrim varētu savu izvēli mainīt. Tas, ka respondenti uz jautājumu, par kādu politisko partiju viņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu šodien, atbild, nosaucot konkrētu partiju, vēl nenozīmē, ka viņi par to arī nobalsos vēlēšanu iecirknī.

Valdībā izskatīts iekšlietu ministra Jāņa Dombravas (NA) virzītais informatīvais ziņojums, kurā ietverti imigrācijas ierobežošanas pasākumi. Tie tapa uz iepriekš parlamentārajā izmeklēšanas komisijā izstrādātajiem priekšlikumiem, sākotnēji izsaucot daudz pretenziju un neapmierinātības. Tagad galvenais mērķis esot veicināt koordinētu turpmāko rīcību migrācijas politikas un pārvaldības sistēmas pilnveidošanai. Vismaz teorētiski valdība vienojās par imigrācijas ierobežošanu.

Ķīnas līderis Sji Dzjiņpins pirmo reizi desmit gadu laikā ieradies valsts vizītē ASV, un šī vizīte paredzēta trīs dienu garumā. ASV prezidents Tramps sagaidīja Ķīnas līderi lidostā personiski, un tas ir visai neparasti diplomātisko žestu valodā, liecinot par to, ka vizīte ir ļoti gaidīta – ko nozīmē arī daudzas citas izteikti krāšņās laipnības no Donalda Trampa puses Ķīnas līderim, skaidro mūsu eksperti.

Par aktuāliem notikumiem šajā nedēļā kaimiņvalstīs portāla “nra.lv” Igaunijas un Lietuvas plašsaziņas līdzekļu apskats.

Sabiedriskās domas pētīšanas aģentūru “Faktu logs” un “Latvijas fakti” augustā un septembrī veiktās aptaujas ļauj noskaidrot ne tikai respondentu politiskās izvēles, bet arī tos avotus, no kuriem viņi smeļas informāciju, kas ir šo izvēļu pamatā.

Ģeopolitiskās nestabilitātes izraisītais degvielas cenu kāpums dzen izmisumā politiķus. Jā, jā, es nepārrakstījos. Nevis patērētājus, bet gan politiķus, jo patērētājus šīs degvielas cenas kaitina, sadusmo, bet tāpēc neliek mainīt dzīves ritmu, kamēr politiķiem vēlēšanu priekšvakarā šīs cenas kļūst par turpmākās karjeras “būt vai nebūt” jautājumu. Ne tikai Latvijā.

Pētījumu kompāniju “Latvijas fakti” un “Faktu logs” veiktās aptaujas rezultāti uzrāda, ka tauta premjera amatā vislabprātāk redzētu Andri Kulbergu (“Apvienotais saraksts”). Nebūtu ne vainas arī Viktoram Valainim (ZZS) un Aināram Šleseram (“Latvija pirmajā vietā”).

Jaunākā, septembrī veiktā “Latvijas faktu” un “Faktu loga” aptauja rāda: Saeimā tiek septiņi politiskie spēki pārliecinošā “Apvienotā saraksta” (AS) vadībā. Aptaujāti personiskās uzrunās (nevis internetā) 1018 Latvijas pilsoņu.

Septembris zemniekiem ir rosīgs mēnesis, jo jāpabeidz gan ražas novākšana, gan jāsagatavojas ziemai. Un tad vēl jārēķina, vai var cerēt uz peļņu, ja dīzeļdegvielas un minerālmēslu cenas kāpj debesīs. Latvijas zemkopji šajā vasarā bija diezgan labā situācijā, salīdzinot ar Eiropas dienvidu un centrālo valstu kolēģiem, kuru sējumi un dārzi cieta no karstuma un sausuma.

Svētdien notikušās vēlēšanas Berlīnē un Mēklenburgā-Priekšpomerānijā mums ir nozīmīgas divos aspektos. Vienā konkrētā – kā šīs vēlēšanas ietekmēs Vācijas kanclera Frīdriha Merca politisko likteni un līdz ar to visas Eiropas politisko ainavu, un otrā – abstraktā – kādas politiskās tendences parāda šie vēlēšanu rezultāti, un kādas mācības varam gūt gaidāmo Saeimas vēlēšanu kontekstā.

Eiropas finanšu tehnoloģiju jeb fintech nozare pēdējās desmitgades laikā ir kļuvusi par vienu no straujāk augošajām ekonomikā. Tā rada labi apmaksātas darbavietas, piesaista starptautisku kapitālu un veicina inovācijas finanšu sektorā. Baltijas valstis jau ir pierādījušas, ka arī neliela valsts var kļūt par nozīmīgu spēlētāju šajā tirgū.

Saeima ceturtdien steidzamības kārtā atbalstīja valdības virzīto priekšlikumu izdarīt grozījumus Dzelzceļa likumā, kas paredzētu maksas palielināšanu Krievijas graudu tranzītam. Pēc grozījumu pieņemšanas lēmumu par konkrēto infrastruktūras maksu pieņems AS “LatRailNet”, ievērojot konsultāciju, ekonomiskā pamatojuma un neatkarīgas regulatīvās uzraudzības prasības. Premjers Andris Kulbergs jau norādījis, ka valdība rekomendē izmantošanas maksu palielināt par 300 procentiem, kas faktiski nozīmē šī tranzīta aizliegumu.

Ja arī mūsu kaimiņvalstis neieviesīs striktus liegumus Krievijas graudu tranzītam tad jēga no mūsu apņēmības liegt tiem ceļu pilnīgi nekāda – ieņēmumi par pārvadājumiem un pārkraušanu tiks Lietuvai vai Igaunijai, bet mēs ar ubaga tarbu kaklā varēsim klanīties starptautiskiem aizdevējiem par kārtējo naudas devu.  

Redakcija saņēma kādas sievietes vēstuli (sievietes vārds redakcijai ir zināms), kurā viņa detalizēti izstāsta, kas Rīgas 1. slimnīcā notika ar viņas slimo tēvu. Veselības ministrija un slimnīcas vadība skaidro notikušā apstākļus.

Demisionējušā labklājības ministra Reiņa Uzulnieka nedienas mudina paraudzīties uz alkohola un politiķu attiecību evolūciju Latvijā. Politiķu iekļūšana ķibelēs alkohola dēļ nav nekas jauns nedz mūsu valstī, nedz pasaulē. Mainās vienīgi sabiedrības attieksme pret alkoholu – redzama nepārprotama virzība uz nulles toleranci.

Par aktuāliem notikumiem kaimiņvalstīs portāla “nra.lv” Igaunijas un Lietuvas plašsaziņas līdzekļu apskats.

Skats uz jebkurām vēlēšanām būtiski atšķiras, ja tās tiek vērotas no politiķu skatu punkta vai no valsts un sabiedrības skatu punkta. Arī dažādiem politiķiem un dažādām sabiedrības grupām šis skatījums var stipri atšķirties. Vieniem politiķiem vēlēšanas ir bezmaz vai dzīvības un nāves jautājums, kamēr citiem labi (jautri) pavadīts laiks, sava veida piedzīvojums, bet citiem ikdienišķs darbs.