Viedokļi

Ko novēlēsim savai mīļajai Latvijai dzimšanas dienā? Uz ko aicināsim cilvēkus? Kas mums ir vissvarīgākais šajā laikā, kas nav tik vienkāršs un tik gaišs, kā mums gribētos?

Nedēļa pasaulē ir bijusi trauksmainiem notikumiem bagāta. Ārkārtīgi saspīlētas attiecības ir ASV un Venecuēlai – var izcelties pamatīgs karš, bet Ukrainu tricina korupcijas skandāla sekas – par šīm un citām aktualitātēm “nra.lv” pasaules notikumu apskats.

Tieši valsts svētku priekšvakarā pēc ilgāka pārtraukuma tika publicēti jaunākie politisko partiju reitingi. Tā kā reitingi nebija publicēti kopš jūlija, tad pārmaiņas bija lielākas nekā parasti, kad ir tikai viena mēneša starpība.

Tas ir tik saprotami un vienkārši: ieiet veikalā un, norēķinoties par pirkumiem, pie reizes paņemt piespraudīti Latvijas karoga krāsās. Nu, labi, samaksājot par to vai arī ne – kā nu kurā veikalā. Izrādās, tas nav tik vienkārši. Patriotu mēnesis – dažuprāt – nav nekāds īpašais notikums, lai cilvēki varētu iegādāties šādas piespraudītes.

Kaismīgas debates un skandalēšanās šonedēļ notika ne tikai Latvijā, bet arī kaimiņos. Lietuvā ir liela iekšpolitiska ķeza ar to, ka valdošajā koalīcijā ir pieņemta “nepieradināta” partija, kura premjerministrei un ministriem “kož rokā”. Igaunijā ir noticis mēģinājums likvidēt sabiedrisko mediju, bet Tallinā saostījušās divas partijas, par kurām iepriekš nebija pat domas, ka tās varētu par kaut ko vienoties.

Latvijas valsts svētku svinīgajos pasākumos tiks teiktas daudzas uzmundrinošas, pacilājošas runas. Svētku runas ir īpašs žanrs. Tajās nav vietas didaktiskām pamācībām vai, vēl trakāk, apkārtējās realitātes kritikai. Tāpēc šī raksta virsraksts ir nedaudz maldinošs, jo gribu vērst uzmanību uz dažām lietām, kuras Latvijas sabiedriski politiskajā dzīvē gribētu redzēt pēc iespējas mazāk, bet – svētku runās par slikto nerunā. Tāpēc negaidu un neprasu šīs tēmas aktualizēt mūsu vadoņiem savās runās. Lai viņi paliek pie ierasti uzmundrinošās stilistikas.

Ja Rietumu pasaulei izdosies sekmīgi pārdzīvot autoritāro sistēmu centienus iznīcināt demokrātisko sabiedrības pārvaldības modeli, tad nākamais lielais izaicinājums būs pārdzīvot un atvairīt milzīgo imigrācijas vilni, kuru savulaik radīja bezrūpīgā ticība “vēstures beigām” ar tās liberālās demokrātijas neizbēgamo triumfu.

Lai arī pretrunas koalīcijā, kuras spoži izgaismojās peripetijās ap Stambulas konvenciju, uz patriotisko svētku laiku ir nedaudz norimušas, nav šaubu, ka vēl nebūs nodzisušas 18. novembra lāpu gājiena ugunis un satīti no māju sienām noņemtie karogi, kad savstarpējo pārmetumu lavīna atjaunosies.

Pasaules bagātākajā zemē Amerikā valsts maizē strādājošajiem turpina nemaksāt algas. Traģiski terora akti Indijā, Pakistānā, Krievija turpina slepkavot Ukrainas iedzīvotājus, bijušais sīriešu terorists kļuvis par amerikāņu draugu, Ekvadoras cietumā bandītu žņaugšana – par šīm un citām aktualitātēm “nra.lv” pasaules notikumu apskats.

Skandāls, kurš izcēlies pēc tam, kad atklājušās britu raidorganizācijas BBC manipulatīvās darbības, lai pēc iespējas negatīvākā gaismā parādītu ASV prezidenta Donalda Trampa lomu 2021. gada 6. janvāra notikumos Vašingtonā, kad pūlis ieņēma Kapitolija ēku, ir ieguvis vēsturisku nozīmi. Tas faktiski noslēdz jau gadus divdesmit lēnām gruzdošo procesu – pakāpenisku uzticības zaudēšanu plašsaziņas līdzekļiem un to centrālajiem stūrakmeņiem – sabiedriskajiem medijiem.

NATO ģenerālsekretārs Marks Rite intervijā izdevumam “Die Welt” cita starpā teica: “Putinam ir jāzina, ka kodolkarā nekad nevar uzvarēt un ka tajā nedrīkst uzvarēt.” Šis pirmajā brīdī gluži loģiskais un Rietumu lasītājam pašsaprotamais izteikums patiesībā nav nemaz tik loģisks, ne vēl jo vairāk pašsaprotams. Vēl vairāk. Tas savā būtībā ir bīstams.

Pēc tam, kad ASV oktobrī noteica sankcijas Krievijas naftas gigantiem “Rosņeft” un “Lukoil”, veikli vīriņi pasaules naftas un finanšu tirgos ir mēģinājuši piemānīt ASV un, pārliekot naudu no vienas kabatas uz otru, iztēlot, ka “šī krievu nauda nav tā pati krievu nauda”.

Pēdējā mēneša laikā publiskajā telpā bieži nākas saskarties ar neapmierinātības pilnu jautājumu: nu cik var ņemties ap to Stambulu, vai tad valstī nav nopietnāku jautājumu, par kuriem diskutēt? Tas pats budžets taču ir nesalīdzināmi svarīgāks.

Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūts, Dr. Ņina Linde

Igaunijā pēc 19. oktobra pašvaldību vēlēšanām vairākās pilsētās jau ir izkristalizējušās nākamās koalīcijas un zināmi pilsētu mēri. Taču galvaspilsētā Tallinā joprojām notiek partiju tirgus un īstas skaidrības pagaidām vēl nav.

Ceturtdienas vakara pasākums Doma laukumā bija lielākā jaunāko laiku politiskā demonstrācija Latvijā. Nav nozīmes īpaši skaitīt: vai šoreiz bija atnākuši vairāk cilvēku nekā 2009. gada 13. janvārī vai mazāk. Daudz lielāks svars ir šī mītiņa politiskajai jēgai un sekām.

Ieilgusi muļļāšanās ar iesaldētās Krievijas naudas atdošanu Ukrainai; Meksikas prezidenti apgrābstījis kāds vīrelis; Francija aptur bērniem līdzīgu seksa leļļu tirdzniecību; Rasmusens mudina Ukrainai nodot spārnotās raķetes – par to visu lasiet šajā “nra.lv” pasaules notikumu apskatā.

Latviešu valodu var veiksmīgi mācīties gan kafejnīcā, gan Tautas diktātā, un tas viss notiek, pateicoties uzņēmīgiem, ideju bagātiem tautas entuziastiem.

Vakar Saeima konceptuāli pieņēma 2026. gada valsts budžetu pirmajā lasījumā. Budžeta apspriešanas gaitā vēl skaidrāk iezīmējās politisko spēku pozīcijas. Tai skaitā attiecības valdošās koalīcijas starpā.

Fronte tēva pagalmā: Viļa Krištopana meita Nikola Stefānija atklāj sevi kā kvēla “stambuliešu” piekritēja. Viņa publiski pauž sociālajos tīklos uzskatus, kas ir absolūtā pretrunā ar viņas tēva, kādreizējā premjera un pašlaik Eiropas Parlamenta deputāta Viļa Krištopana politiskajiem uzskatiem.

Lietuvas tieslietu ministre Rita Tamašuniene norāda vājās vietas Stambulas konvencijā, savukārt no Krievijas uz Igauniju atbēgušais Aleksandrs atvēris ziemas peldētāju pirti, kas jau nonākusi popularitātes virsotnēs – šie un citi jaunumi ārvalstu preses apskatā.

Vakar Saeimā sākās 2026. gada valsts budžeta apspriešana.