Viedokļi

Aizsardzības ministrs Andris Sprūds (“Progresīvie”) tīmeklī ierakstīja sajūsmas pilnu apsveikumu: “Sveicu Lieni Gāteri ar stāšanos Aizsardzības ministrijas parlamentārās sekretāres amatā. Ar ilggadēju pieredzi un zināšanām aizsardzības un sabiedriskās politikas jomā – spēcīgs pienesums dialogā ar Saeimu! Vēlu panākumus un izturību, kā arī pateicos par līdzšinējo veiksmīgo ministra biroja vadīšanu!” Pētījām jaunieceltās amatpersonas zināšanas aizsardzības jomā. Virspusē izpeldēja spožā pagātne ar “welcome refugees” uzlīmēm.

Aizvadītā nedēļa pagāja vārgu miera cerību zīmē. Otrdien Saūda Arābijā, Džidā, panāktā ASV un Ukrainas vienošanās par gatavību 30 dienu pamieram un sekojošā ASV palīdzības atjaunošana Ukrainai ļāva nedaudz atslābt tai kara draudu sajūtai, kura bija pārņēmusi Eiropas un Latvijas sabiedrību pēc skandalozās 28. februāra preses konferences Baltā nama Ovālajā kabinetā un visu veidu ASV atbalsta pārtraukšanas Ukrainai.

Krievijas neatkarīgais medijs "Verstka" raisījis pamatīgu sašutuma vilni a/s “airBaltic”. Publikācijā minēts ka "airBaltic", iespējams, līdz pat 2024. gada martam iegādājās aviācijas degvielu no Krievijas uzņēmuma “Tatnefjtaviaservice", pārkāpjot Eiropas Savienības sankcijas. Turpretī “airBaltic” apgalvo, ka kopš pirmajiem mēnešiem pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā tas nesadarbojas ar Krievijas degvielas piegādātājiem. Arī par sankciju ievērošanu atbildīgās Latvijas varas institūcijas norāda, ka nav faktu, kuri liecinātu, ka “airBaltic” pārkāpj sankcijas

Pēdējo 12 gadu laikā visos Pierīgas novados ir pieaudzis iedzīvotāju skaits, kamēr pašā Rīgā ļaužu daudzums ir par 5% samazinājies. Vai nepatīk dzīvot Rīgā?

Ministru prezidentes Evikas Siliņas ikgadējo ziņojumu Saeimai par valdības paveikto un iecerēto varētu arī nepieminēt, ja vien tas neizgaismotu mūsu politiskās sistēmas bezcerīgo nonākšanu strupceļā.

Pēdējos gados arvien uzstājīgāk skan refrēns: Latvijas ekonomiskā atpalicība no kaimiņvalstīm – Igaunijas un Lietuvas – palielinās. Valsts prezidents Egils Levits, atklājot šī sasaukuma Saeimas pirmo sēdi, kā tās galveno uzdevumu nosauca – atpakaļslīdēšanas apturēšanu.

Ramšteina ir lielākā ASV militārā bāze Eiropā. Ap šo gaisa bāzi ir izveidojusies lielākā amerikāņu kopiena ārpus ASV. Ramšteinas bāzē ir ap 10 000 karavīru. Ieskaitot pārējos darbiniekus, ģimenes locekļus un apakšuzņēmējus, amerikāņu skaits tur pieaudzis līdz aptuveni 54 000.

Lai ko mēs teiktu par otrdien notikušajām sarunām Saūda Arābijas lielākajā kūrortpilsētā Džidā, ir parādījies kaut neliels cerību stariņš, ka lietas varētu izkustēties no sastinguma punkta. Uzsveru, cerību stariņš, jo nav teikts, ka tas netiks noslāpēts jau tuvākajās dienās.

Kodolieroču izmantošanu cilvēcei grūti iztēloties, un nav prātam aptverams, kādas varētu būt sekas – viens no atomkara rezultātiem var būt pilnīga apokalipse jeb visu dzīvo radību bojāeja uz planētas. Arī “maigāks scenārijs” nesola neko jauku – mirs simti miljonu cilvēku, bet dzīvi palikušie cietīs no bada, ko izraisīs “kodolziema”, mocīsies ar onkoloģiskām un ģenētisku kroplību slimībām, kas tiks mantotas no paaudzes paaudzē, saindētajās teritorijās desmitiem gadu nebūs iespējams dzīvot, pa pasauli klīdīs bēgļu miljoni, cilvēki marodierēs, lai izdzīvotu.

Šī nedēļa Igaunijā iesākās ar izmaiņām valdībā un valdošajā koalīcijā. Atšķirībā no Latvijas, kur Evikas Siliņas valdībā notiek nemitīgas “gultu pārbīdes”, Igaunijas Kristena Mihala kabinets rīkojās enerģiskāk. No koalīcijas, līdz ar to arī no valdības tika izmesta trešā partnere – Sociāldemokrātu partija (SD).

Sabiedrībā aug neziņa par to, kādēļ kara apstākļos valdība nespēj pieņemt izšķirīgus lēmumus kaut vai par tēriņu samazināšanu. Tā vietā, lai lemtu par vairāku valsts pārvaldes struktūru, daudzu pārvaldes funkciju un līdz ar to arī darba vietu likvidēšanu, valdība lemj izveidot darba grupu birokrātijas mazināšanai. Kas traucē valdībai pieņemt radikālus lēmumus, atbilstošus jaunajiem pasaules kārtības  izaicinājumiem?

Ideoloģija, restarts, stratēģiskā komunikācija? Vai, tomēr, pat kaitniecība un apzināta iedzīvotāju demoralizēšana? Tiešām interesanti, kā var nonākt pie tik stulba lēmuma par parlamentāru sekretāru rotāciju?

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs svētdien, 9. martā, intervijā britu televīzijas kanālam “Sky News” aicināja citas Eiropas valstis sekot Latvijas piemēram un ieviest obligāto iesaukumu militārajā dienestā, jo Eiropa esot militāri “diezgan vāja”.

Polija gatavojas visu pieaugušo vīriešu militārajai apmācībai un aizvien uzstājīgāk runā par vajadzību militārajā arsenālā iekļaut kodolieročus. Latvija tikmēr bikli runā par obligāto militāro dienestu, bet, ar ko un kā stiprināsim savu bruņojumu, nekas pārliecinoši netiek stāstīts. Mūsu aptaujātie eksperti ir bargi: pietiek nodarboties ar zaļā kursa sektantismu – tauta no valdības gaida izlēmīgu rīcību.

Sestdien, 8. martā, biedrība “Centrs Marta” rīkoja tradicionālo Sieviešu dienas solidaritātes gājienu par sieviešu tiesībām un dzimumu līdztiesību. Par gājiena mērķiem nav un nevar būt nekādu iebildumu. Jautājumi rodas par ko citu. Par pasākuma vizuālajā noformējumā izmantoto valodu. Par to, ka plakāti pārsvarā bija angļu valodā. Objektivitātes labad atzīmēsim, ka bija arī plakāti latviešu valodā, bet tie bija mazākumā.

Tīmekļa vietne “CBC News” ziņo par kādu Kanādas pusaudzi Leikenu Pavanu, kurš savervēts spiegošanai Krievijas labā, tagad viņš atrodas Polijas cietumā. Viņa ģimene cer, ka pusaudzim tomēr nenāksies izciest visu sodu – 20 mēnešus – cietumā. Pusaudža māte Andelīna Nelsone stāsta, ka puisis savervēts 2024. gada pavasarī. Tas noticis Krievijas okupētajā Doneckā, kad devies uz turieni, lai brīvprātīgi strādātu kādā humānās palīdzības organizācijā. Pavans tika apsūdzēts par “piedalīšanos Krievijas izlūkdienestu darbībās pret Polijas Republiku”, un viņš savu vainu atzinis. Kas notiek Latvijā ar spiegu vervēšanu? Par to runājam ar Kārli Daukštu un Juri Rozenvaldu.

Pagājušajā nedēļā Krievija pret Ukrainu vērsa neskaitāmus militārus uzbrukumus, ierastajā stilā lidināja uz Ukrainas pilsētām raķetes un bumbas, lai nogalinātu bērnus, dakterus, ugunsdzēsējus un mājsaimnieces. Nekā īpaši jauna. Taču tā tikai šķiet.

Ceturtdien Saeimas sēdē jauno Evikas Siliņas valdības ministru apstiprināšana notika bez mazākās aizķeršanās. Kā tas tika jau iepriekš prognozēts. Īstenojās tas scenārijs, kurš paredz esošās koalīcijas turpmāku darbu tajā pašā ritmā un kapacitātē, lai ko teiktu dažādi oponenti.

Par to, ka Latvijā ir visseksīgākās augstskolas pasaules mērogā, vairs nav nekādu šaubu. Tiesībsarga aptaujā par seksuālo uzmākšanos Latvijas augstskolu vidē atbildes sniedza 3218 respondenti. No tiem 2595 respondenti bija studējošie un absolventi, 401 mācībspēks, kā arī 222 pārējie personāla darbinieki. Studenti uzmācas citiem studentiem lekciju telpās, garderobēs, priekštelpās, pakaļtelpās un citās klusās vietiņās. Šoreiz pievērsīsimies Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmijas (JVLMA) gadu vecajam “seksa skandālam”, kurā pret savu gribu tika iesaistīts JVLMA Senās mūzikas katedras vadītājs Māris Kupčs.

2024. gada 11. decembrī Izglītības un zinātnes ministrijas rīkotajā Augsta līmeņa konferencē “Pieaugušo prasmes: cilvēkkapitāla attīstības priekšnoteikums” dalībnieki saņēma Ekonomiskās attīstības un sadarbības organizācijas (OECD) pētījuma   “Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Starptautiskās pieaugušo kompetenču novērtēšanas programmas otrā cikla pirmie rezultāti Latvijā” rezultātu kopsavilkumu, kurā ir rakstīts, ka “Formālās izglītības ietvaros pieaugušajiem ir nodrošināta iespēja iekļaujoši pabeigt pamatizglītību, kā arī apgūt vispārējo vidējo izglītību, tostarp mācoties vakaros vai neklātienē (…)”. Materiāls ir tapis sadarbojoties Izglītības un zinātnes ministrijai un Latvijas Universitātei.

Jaunievēlētajai izglītības un zinātnes ministrei Dacei Melbārdei nāksies līdz galam izlemt sāpīgo jautājumu par sporta centra “Kleisti” apsaimniekošanas līguma likteni. No ministres lēmuma atkarīgas turpmākās bērnu, jauniešu un sportistu ar kustību traucējumiem iespējas ar pieņemamiem noteikumiem trenēties jāšanas sportā atbilstoši starptautiskiem standartiem ierīkotā manēžā.

1939. gada 24. augusta rītā visi pasaules komunisti piedzīvoja grandiozu šoku. Viņu nāvīgākais ienaidnieks Ādolfs Hitlers vienas dienas vai, pareizāk sakot, nakts laikā bija pārvērties par labāko draugu. Līdzīgu šoku šobrīd piedzīvo Eiropas demokrātiskie spēki. Demokrātijas citadele ASV strauji (ne tā kā savulaik Putina Krievija daudzu gadu laikā) pagriežas autoritārisma un totalitārisma virzienā. Ko tagad darīt?