Viedokļi

Saeima ceturtdienas sēdē nenobalsoja pirmajā lasījumā par jauno Klimata likumu. Koalīcija nespēja nodrošināt kvorumu šī pretrunīgi vērtētā likumprojekta virzīšanai. Līdz ar to opozīcijai izdevās gūt nelielu, bet simbolisku uzvaru.

Pirms 2. pasaules kara Latvijas centieni kļūt par Tautu Savienības Padomes locekli nebija sekmējuši aizsardzību pret agresoriem Vāciju un PSRS, bet tieši otrādi – pasliktināja Latvijas un Baltijas valstu pozīcijas globālpolitikas spēlītēs

Ekonomikas ministrijā ieviesta datorprogramma “DeskTime” – rīks, kurš ļauj kontrolēt darbinieka rīcību pie datora. Ekonomikas ministra Viktora Valaiņa ieskatā tas palīdzēs uzlabot ministrijas aparāta darbinieku efektivitāti un ļaušot sasniegt maksimālu atdevi no katras darba stundas.

Kas notiek ar dronu koalīciju? Tā attīstās vai stagnē? Atbildes uz jautājumiem sniedz Aizsardzības ministrija, situāciju komentē Militāro tehnoloģiju, dronu un robotikas asociācijas vadītājs Artis Pabriks. Bet ir arī citi viedokļi.

“airBaltic” vadītāja Martina Gausa krēsla šūpošana notiek diezgan ļengani – kritiska pret M. Gausa palikšanu amatā ir vien valdības koalīcijas partija ZZS, taču tā pati atzīst, ka nevar būt jautājuma izlēmēja, jo nekontrolē satiksmes nozari. Diskusijas valdībā par “airBaltic” nākotni ir iesaldētas līdz 21. janvārim, kad notikšot akcionāru sapulce. Tas, protams, ir amizanti, jo 97,97% aviokompānijas akciju pieder Latvijas valstij, taču, neraugoties uz to, īpašnieks valsts tā īsti neko pielemt nevar.

“Man pietrūkst iztēles, lai iedomātos, ka mēs varētu nonākt līdz tam,” Dānijas premjerministre Mete Frederiksena diplomātiski atbildēja uz ASV ievēlētā prezidenta Donalda Trampa izteikumiem preses konferencē savā “Mar-A-Lago” rezidencē Floridā par iespējamo Grenlandes pāriešanu ASV jurisdikcijā.

Kultūras ministres Agneses Lāces (“Progresīvie”) izplānotais un Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) īstenotais privāto akreditēto muzeju “jaunās finansēšanas sistēmas” konkurss ir beidzies. Rezultāts: ir muzeji, kam piešķirta vien daļa no pieprasītā finansējuma, radot bažas par to eksistenci nākotnē. Savukārt, piemēram, Purvīša muzejam finansējums vispār nav piešķirts. Par situāciju “Neatkarīgajai” stāsta cilvēki, kuri saistīti ar muzejiem un to nākotni.

Diskusijas valdībā par aviokompānijas “airBaltic” nākotni publiskā līmenī ir uz laiku iesaldētas. Līdz šā gada 21. janvārim, kad notikšot akcionāru sapulce. Atgādināšu, ka 97,97% uzņēmuma akciju pieder Latvijas valstij. Līdz ar to šī akcionāru “sapulce” būs tikai formāla procedūra, kurā tiks pausts valdības redzējums situācijas risinājumam.

Pirmdienas rīts sākās ar patiešām patīkamām ziņām. Pareizāk sakot, izcilām, gluži vai grandiozām ziņām. Latviešu režisora Ginta Zilbaloža animācijas filma “Straume” ieguvusi prestižo “Golden Globe” balvu.

Latvija tērē milzīgu naudu, lai uzturētu divas pārstāvniecības Apvienoto Nāciju Organizācijā (ANO) – viena ir Ņujorkā (ASV), otra ir Ženēvā (Šveice). Simti tūkstošu eiro jāmaksā par dalību ANO un ANO programmām. Arī telpu iegāde, īre un uzturēšana pārstāvniecību vajadzībām veido pamatīgas summas. Īpaši dārgi tas izmaksā Ņujorkā, kur notiek vērienīgi Manhetenā iegādāto ēku rekonstrukcijas darbi. Kādēļ maksājam tik daudz, lai būtu biedri Vladimiram Putinam draudzīgajā organizācijā?

Reaģējot uz pagājušajā ceturtdienā izplatīto “airBaltic” paziņojumu, ka Latvijas nacionālā aviokompānija dzinēju apkopes kavēšanās dēļ atcels kopumā 4670 lidojumu, vaicājām “airBaltic” valdes priekšsēdētājam Martinam Gausam un “airBaltic” padomes priekšsēdētājam Klāvam Vaskam, kurš par notiekošo saucams pie atbildības.

“Mūsu skolā mobilos telefonus audzēkņiem esam aizlieguši lietot jau gadus trīs,” teic Jūrmalas Valsts ģimnāzijas direktore Ieva Taranda, “protams, ja tie nepieciešami mācību procesā, tad atļaujam.” Liegums izmantot mobilos tālruņus līdz 6. klasei visās skolās stāsies spēkā 2025. gada 31. maijā, un līdz šim datumam jābūt izstrādātiem arī skolas iekšējiem noteikumiem par telefonu izmantošanu. Augšminētajā skolā liegums attiecas uz visām klasēm, ne tikai uz posmu no pirmās līdz sestajai klasei. Un skolēnu protesta kliedzienus tā kā nedzird.

Konservatīvo domu pārstāvošā portāla “Telos” galvenās redaktores Agneses Irbes intervija TV raidījumā “Kāpēc?” izraisīja pamatīgu viļņošanos tajos sociālo tīklu burbuļos, kuri aktīvi seko līdzi tā dēvētajiem kultūras kariem starp nosacītajiem konservatoriem un liberāļiem.

Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) tradicionāli izrāda nekonkrētu (nekādu) attieksmi pret Krievijas asiņaino agresiju Ukrainā. Tikmēr mūsu valsts, lai piedalītos ANO, tērē simtiem tūkstošu eiro tikai ANO programmām vien. Latvijas amatpersonas jau uzņēmušas kursu uz lepošanos ar kandidēšanu ANO Drošības padomes vēlēšanās 2025. gadā, lai iekļautos Drošības padomē 2026.–2027. gadā. Ko par šo absurda teātri domā Latvijas pastāvīgās pārstāvniecības Ņujorkā vadītāja vietnieks (patlaban – vadītāja pienākumu izpildītājs) Oļegs Iļģis un politologs Filips Rajevskis, skaidroja “Neatkarīgā”.

Lai gan Krievijas rublis vairs nav brīvi konvertējama valūta, biržas turpina rēķināt tā attiecību pret citām pasaules naudām. Eiropas tirgū rubļa kurss 2. janvārī svārstījās starp 114 un 109 rubļiem par vienu ASV dolāru. Slēdzot tirgu 1. janvārī, tas bija apstājies pie atzīmes 113 rubļi par dolāru.

Jaunais, 2025. gads iesākās bez lēnas iešūpošanās. Uzreiz, jau pirmajā darbadienā, skaļš skandāls. Rīts sākās ar gluži vai sensacionālu ziņu: aviokompānija “airBaltic” 2025. gada vasaras sezonā atcels 4670 lidojumus saistībā ar neplānoti ilgāku dzinēju apkopi. Lidsabiedrība esot spiesta pārtraukt lidojumus 19 maršrutos, kā arī samazināt reisu biežumu 21 maršrutā.

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas seksuālās uzmākšanās skandāls pārsviedies uz Bolderājas mūzikas un mākslas skolu. Viena no mūzikas skolas pedagoģēm, kura esot saistīta ar akadēmijas skandālu, tiek vainota profesionālā neatbilstībā. Skolas direktors Artūrs Cingujevs atzīst “Neatkarīgajai”, ka ar pedagoģes profesionālās kvalifikācijas jautājumu viņš tiek “mocīts” jau vismaz pusgadu. Viņaprāt, sūdzību patiesie iemesli gan meklējami Mūzikas akadēmijas skandālā.

Mode nosaka ne tikai taustāmo lietu dizainu, bet arī politiku. Donalda Trampa uzvara 2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās liecināja par fundamentālu politiskās modes maiņu Rietumu pasaulē.

Jau gandrīz piecus gadus “airBaltic” zināja, ka ir iegādāti lidaparāti ar dzinējiem, kuru kvalitāte liek satraukties par to darbības ilgtspēju. Tā vietā, lai risinātu problēmu ar pašu izvēlētajiem dzinējiem, uzņēmuma vadība lēma naski tirgot aviobiļetes un darbojošās lidmašīnas izīrēja citām konkurējošām lidsabiedrībām.

Birokrātiskā sloga mazināšanai šogad paveikts daudz – grozīti vairāki būvnormatīvi, atvieglojot būvniecības procesu, atklājot konferenci “Birokrātijas mazināšana būvniecībā kā ekonomikas dzinējspēks. Paveiktais un izaicinājumi nozarē” 19. decembrī, sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS). Vienlaikus viņš aicināja nozares pārstāvjus iesniegt konkrētus priekšlikumus, kādas izmaiņas normatīvajos aktos vēl ir nepieciešamas.

Interneta tiešsaistes sociālajā tīklā “Facebook” lielas diskusijas izraisījis publicētais grafiks, kas attēlo iekšzemes kopproduktu (IKP) jeb valsts tautsaimniecībā saražoto galaproduktu naudas izteiksmē uz vienu cilvēku dažādās Latvijas valstspilsētās.

NATO valstis un pašas transatlantiskās organizācijas vadība pēc zemūdens kabeļu sabojāšanas sola palielināt militāro klātbūtni Baltijas jūrā, piektdien paziņojis NATO ģenerālsekretārs Marks Rite. “Runāju ar [Somijas prezidentu] Aleksandru Stubu par Somijas vadīto izmeklēšanu par iespējamo zemūdens kabeļu sabotāžu. Es paudu pilnīgu savu solidaritāti un atbalstu,” tīmeklī paziņoja Rite. Pagaidām gan šī NATO gatavība “kaut ko darīt” tuvojas Apvienoto Nāciju Organizācijas hroniskajai nevarībai. Atliek gaidīt? Cik ilgi?