Viedokļi

Par aktuāliem notikumiem kaimiņvalstīs portāla “nra.lv” Igaunijas un Lietuvas plašsaziņas līdzekļu apskats.

Saeima kārtējo reizi nobalsojusi, ka dod tiesības valstij vajadzības gadījumā iejaukties un dot iespēju aizdot “airBaltic” līdz 30 miljoniem eiro. Valdības vadītājs Andris Kulbergs, aizstāvot šo lēmumu, vairākkārt uzsvēra, ka runa nav par šiem miljoniem, bet gan par to, ka Saeima pilnvaro valdību iesaistīties “airBaltic” finanšu problēmu risināšanā.

Latvijai ir trīs gandrīz līdzvērtīgas dienas, kurās ik gadu atzīmējam savas valsts neatkarību. 18. novembris ir vēsturiskā mūsu valsts dibināšanas diena, bet 4. maijs un 21. augusts dienas, kuras daudziem vēl svaigā atmiņā. Taču tikai divas no šīm trijām ir pasludinātas kā oficiālas svētku brīvdienas. Kāpēc?

Vairāk nekā 1,2 miljonu personu datu noplūde no Ceļu satiksmes un drošības direkcijas (CSDD) serveriem ir izraisījusi pamatīgu viļņošanos visā valsts pārvaldes sistēmā. Premjers Andris Kulbergs pieprasīja visas uzņēmuma vadības atkāpšanos, kas arī drīz vien sekoja.

Kiberuzbrukumā Ceļu satiksmes drošības direkcijai (CSDD) nezināmi hakeri ieguvuši 1,2 miljonu cilvēku personas datus un apmēram 150 tūkstošus juridisko personu reģistrācijas numurus. Tas nozīmē, ka nozagti visi personu dati cilvēkiem, kas brauc ar automašīnām. Cilvēki baidās vērt vaļā e-pastus, pieskarties īsziņām, kas nākušas no CSDD, tāpat arī no Valsts policijas, pašvaldības policijas.

Zemkopības ministrija ir rosinājusi grozījumus Ministru kabineta noteikumos par koku ciršanu mežā. To mērķis ir mazināt administratīvo slogu un vienkāršot valsts pārvaldes pakalpojumu saņemšanu meža nozarē, tādējādi padarot prasības vienkāršāk un ātrāk izpildāmas meža īpašniekiem.

Daudzviet pasaulē notiek diskusijas par to, vai vajag aizliegt bērniem un pusaudžiem pieeju interneta sociālajiem tīkliem. Ir valstis, kur aizliedzoši likumi jau stājušies spēkā. Šādi aizliegumi provocē paaudžu konfliktu.

1991. gada 19. augustā agri no rīta (ap 7.00) mani pamodināja spalgs telefona zvans. Tolaik vēl nebija mobilo telefona sakaru, un šāds agrs zvans parasti nesolīja nekā laba. “It kā Gorbočovs arestēts. It kā slims, it kā gāzts, nevar lāgā saprast,” klausulē skanēja mana drauga, tā laika politiskā aktīvista balss. No politiskās dramaturģijas viedokļa būtu jāsaka “satraukta balss”, bet tāda tā īsti nebija. Drīzāk nogurusi, mazliet pat garlaikota, lai gan agrais zvans nepārprotami liecināja par lietas nopietnību. Tik agrā rīta stundā neviens “tāpat vien” nezvana.

Viens no jaunās valdības popularitātes avotiem ir valdības gatavība patrenkāt ar valsts budžeta taukiem apaugušās valsts pārvaldes struktūras un tām pietuvinātās NVO, kuru kopumu iemieso Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) ar saviem neskaitāmajiem naudas vadiem, pa kuriem barojas dažādi politiskie piesūcekņi.

“Igaunijas valdībai nav izdevies piesaistīt ārvalstu investīcijas, un nauda nonāk pie tuvākajiem kaimiņiem. Tagad mēs pat nevaram sadalīt subsīdijas lieliem ieguldījumiem, jo investoru vienkārši nav,” Igaunijas sabiedriskajā medijā ERR raksta partijas “Labējie” pārstāvju padomes priekšsēdētājs Andruss Kārelsons.

Kā katru gadu, arī šogad oktobrī tiks indeksētas pensijas. Viss atbilstoši likumam, tāpēc šī indeksācija nav ne kāda labdarība, ne arī kāda neizdarība. Viss kā vienmēr. Indeksācija notiek atbilstoši pensijas apmēram. Jo lielāks darba stāžs, jo lielāks pieauguma procents.

Vēl pavisam nesen elektroautomobilis Latvijā bija retums, un ļaudis brīnījās, kad redzēja uz ielas auto, kas ripo uz priekšu gandrīz bez skaņas. 2020. gadā Latvijā bija reģistrēti mazāk nekā 1000 elektroauto.

Par aktuāliem notikumiem kaimiņvalstīs portāla “nra.lv” Igaunijas un Lietuvas plašsaziņas līdzekļu apskats.

Pēdējos desmit vai pat vairāk gadus arvien biežāk dzirdami dažādu politiķu, politisko apskatnieku, reklāmistu un komunikāciju speciālistu apgalvojumi, ka mūsdienu politiskajā aģitācijā tradicionālās reklāmas metodes vairs nestrādā. Tagad ja ne visu, tad gandrīz visu nosakot kandidāta aktivitātes sociālajos tīklos. Ja gribi uzvarēt vēlēšanās, tad visu uzmanību velti savai popularitātei tviterī, feisbukā, instagramā, tiktokā, jūtūbē un citur [virtuālajā vidē], kur lielāko daļu brīvā laika pavada mūsdienu cilvēks.

Lai gan ES regula par iepakojumu un iepakojuma atkritumiem (iepakojuma regula) stājās spēkā jau 2025. gada 11. februārī ar 18 mēnešu pārejas periodu, tikai tagad, kad šā gada 12. augustā sākas pirmo šīs regulas prasību piemērošana, ieinteresētās personas (uzņēmēji) sākušas celt lielāku traci.

Centrālās statistikas pārvaldes dati par patēriņa cenu izmaiņām jūlijā liecina: eksperiments ar samazināto PVN likmi pārtikas precēm ir attaisnojies. Kopējais cenu līmenis ir samazinājies (– 0,7%), un Latvijā šobrīd ir mazākā gada inflācija starp Baltijas valstīm.

Finanšu ministrijas sagatavotajā pārskatā par finansējumu nevalstiskajām organizācijām, kas izpelnījās premjera Andra Kulberga slaveno repliku, tomēr ir daži skaitļi un fakti, kas iepriekš nebija tik spilgti izgaismojušies. Izrādās, ka no valsts budžeta veiktie maksājumi nevalstiskajām organizācijām (NVO) 2025. gadā ir bijuši 168,1 miljona eiro apmērā, tostarp arī pretrunīgi vērtētā ASV miljardiera, ASV prezidenta Donalda Trampa sīvākā oponenta Džordža Sorosa finansētajām organizācijām.

Jūlijā elektroenerģijas cenas lielākajā daļā Nord Pool tirdzniecības zonu ievērojami samazinājās, tostarp Baltijas valstīs. Vairākās cenu zonās tika sasniegta šī gada zemākā mēneša vidējā elektroenerģijas cena, kā, piemēram, Somijā un Igaunijā.

Tuvojas politisko batāliju laiks, kad enerģētika atkal kļūs par ērtu instrumentu — lai manipulētu ar vēlētājiem, piesaistītu sev uzmanību vai “atmaskotu” kaut kur saklausītas, pārprastas vai pašizdomātas netaisnības un sazvērestības. Viena no iecienītākajām tēzēm, lai spēlētu uz daudzu sakaitētajiem prātiem, būs: jaunu atjaunīgās enerģijas projektu attīstība Latvijā padarīs elektroenerģiju lietotājam dārgāku.

Pētījumu aģentūra “Fifty5Blue” no šā gada 22. maija līdz 3. jūnijam aptaujājusi 1700 Latvijas Republikas pilsoņu, mēģinot noskaidrot viņu politisko pieprasījumu. Šī pētījuma rezultāti publicēti izdevumā “Lasi”, un tie visai skaidri parāda, pēc kā sabiedrībā ir politiskais pieprasījums un pēc kā šis pieprasījums nemaz nav tik liels, kā kādam varbūt varētu likties.

Līdz 2027. gada sākumam Latvenergo pārvaldībā Baltijā būs jau vairāk kā 1000 MW jaunizbūvētu atjaunīgās enerģijas jaudu, un nozīmīgu vietu šī mērķa sasniegšanā ieņems Aizputes saules elektrostacija un Pienava Wind vēja parks. Abi projekti ne tikai būtiski palielinās atjaunīgās elektroenerģijas ražošanas jaudu, bet arī veicinās Latvijas energoneatkarību, reģionu attīstību un ilgtermiņa ekonomisko izaugsmi.

ASV un Latvijā problēmas ir līdzīgas, bet, iedziļinoties lietas būtībā, jāsecina: mums viņu problēmas un vēl to naudiņu, kas ienāk viņu budžetā.