Viedokļi

No 2026. gada 1. janvāra visos ūdens centros un peldbaseinos Igaunijā būs jābūt glābējam. Latvijā jaunas izmaiņas normatīvajos aktos, kas nodrošinātu plašāku glābēju iesaisti, top ilgi un mokoši – nu jau gadiem.

Mums patīk domāt, ka ir normāli lepoties ar savu kolektīvu - ģimeni, etnisko piederību, nāciju - un uzskatīt viņu sasniegumus pagātnē par savējiem. Mums patīk domāt, ka nav taisnīgi tikt demonizētiem un sauktiem pie atbildības par lietām, kurās neesam bijuši vainīgi vai kurās neesam piedalījušies.

Latvijas laukos briest raža. Uz beigām iet zemeņu laiks, daudzviet aug cūku pupas, daudzviet arī zirņu lauki un burkāni, un kartupeļi, kukurūza, ķirbji. Daži saimnieki pat atvēl katram pilsētniekam nedaudz salasīt savām vajadzībām bez maksas.

2024. gadā jauniešu īpatsvars, kas katru dienu lietoja internetu, Eiropas Savienībā (ES) svārstījās no 93% līdz gandrīz 100%, rāda ES statistikas dienesta “Eurostat” dati.

Eiropas Komisija (EK) publiskojusi piedāvājumu Eiropas Savienības (ES) ilgtermiņa budžetam nākamajā plānošanas periodā no 2028. līdz 2034. gadam. Tas izsaucis sašutumu gan Latvijas interešu aizstāvjiem Briselē, gan arī Latvijā.

Šā gada sākumā Igaunijas valstij piederošais pasažieru vilcienu operators “Elron” atklāja dzelzceļa līniju Tallina–Rīga.

Atjaunīgās enerģijas uzplaukums Latvijā varētu būt nozīmīga eksporta iespēja, jo potenciāli spējam saražot daudz vairāk elektroenerģijas nekā patērējam. Un tieši saules parku ražotā enerģija ir niša, kurā vēl iespējama būtiska attīstība. Saules enerģijas parkus ir iespējams uzstādīt ātrāk nekā uzbūvēt vēja parkus un arī banku motivācija finansēt saules parkus ir ievērojama. Tas tādēļ, ka saules parku darbība jau ir pietiekami paredzama un bankām jau ir uzkrāta pieredze saules elektrostaciju finansēšanā. Taču šajā jomā pastāv kāds būtisks, neatrisināts paradokss, kas gan kavē, gan sadārdzina saules parku būvniecību. Pie tam, to ir viegli atrisināt.

Premjere Evika Siliņa, premjera biroja vadītāja Ieva Zīberga, Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs, premjeres padomnieki, konsultanti, juristi un citi Valsts kancelejas darbinieki šā gada pirmajos trīs mēnešos kopumā devušies vairāk nekā 20 ārvalstu komandējumos, kuru kopējās izmaksas (lidmašīnu biļetes, naktsmītnes, dienas naudas un “citi komandējuma izdevumi”) lēšamas ap 75 tūkstošiem eiro. Tajā skaitā premjeres un sešu viņu pavadošo darbinieku lidojums uz Dubaiju un atpakaļ izmaksājis gandrīz 10 tūkstošus eiro, liecina Valsts kancelejas pārskats par komandējumu faktiskajiem izdevumiem no šā gada 1. janvāra līdz 31. martam.

Eiropas Komisija šonedēļ gatavojas paziņot par jaunu nodevu noteikšanu Eiropas Savienībā strādājošiem uzņēmumiem. Šāda iniciatīva ir saistīta ar nepieciešamību stiprināt kopējo ES budžetu, lai reaģētu uz pieaugošajām prasībām aizsardzības, parādu apkalpošanas un rūpniecības politikas jomā. Plāna projektu redzējuši izdevuma “Financial Times” žurnālisti, un tas oficiāli tiks publicēts šonedēļ. Tas paredz nodokli visiem uzņēmumiem, kuru gada neto apgrozījums pārsniedz 50 miljonus eiro. Saskaņā ar “Lursoft” datiem, Latvijā 2024. gadā 50 miljonu eiro apgrozījums bija 128 uzņēmumiem.

Komentējot satiksmes ministra Ata Švinkas izteikumus LTV1 8. jūlija raidījumā “Rīta panorāma”, kurā viņš pauda ideju par nepieciešamību mazināt atbalstu vietējās pārtikas ražošanai, šķiet, iederētos sens teiciens par āzi, kas par dārznieku ticis.

Latviju ir pāršalkusi ziņa, ka turpmāk visiem būs jāaizpilda “sliekšņa deklarācijas”, ja bankā skaidrā naudā tiks iemaksāti 750 eiro vai vairāk. Turklāt jaunā kārtība būšot ar atpakaļejošu spēku.

Valdību veidojošo partiju koalīcijai nāksies izšķirties par diezgan sūru jautājumu, ko var formulēt tā: “Laist valsts uzņēmumus uz privatizāciju vai nē?” Jau iezīmējas pretrunas valdošo partiju starpā, kas, iespējams, var novest pie lieliem strīdiem un plaisām Evikas Siliņas pašlaik vēl stabilajā valdības monolītā.

Daudzi iedomājas, ka bankā glabāto naudu var izņemt jebkurā laikā – galu galā, tā ir cilvēka īpašums. Tomēr tā nav. Izrādās, ka dažos gadījumos bankas var neizsniegt naudu dažiem klientiem. Tomēr, pēc pašu baņķieru domām, tam ir svarīgi iemesli.

Zemo emisiju zona (ZEZ) ir pilsētas daļa, kurā tiek ieviesti papildu ierobežojumi, lai samazinātu autotransporta radīto gaisa piesārņojumu ar mērķi uzlabot iedzīvotāju un pilsētas viesu veselību.

Bijušais nacionālās aviokompānijas “airBaltic” valdes priekšsēdētājs Martins Gauss ir atstājis Latvijas politiski ekonomiskās dzīves skatuvi. Taču pēdas ir atstājis nedzēšamas, un atmiņas par viņu vēl ilgi paliks latvju tautas sirdī. Pēc darba zaudēšanas viņš ir iesniedzis pēdējo valsts amatpersonas deklarāciju, kurā būs redzams, kādas kompensācijas, “zelta lietussargu” labumus, atlaišanas pabalstus viņš ir vai nav saņēmis.

Daudzās Eiropas valstīs ir mošejas – musulmaņu reliģiskā kulta celtnes. Tās pilda arī vairākas papildu sabiedriskās dzīves funkcijas.

Šī gada 26. jūnijā tika atzīmēta Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Statūtu parakstīšanas 80. gadadiena. ANO Statūtu parakstīšana un pašas ANO dibināšana apliecināja starptautiskās sabiedrības nelokāmo apņemšanos izbeigt kara šausmas un veicināt sadarbību, iezīmējot jaunu vēsturisku laikmetu, kurā valstis vienojas miera un attīstības vārdā.

Konsolidētajā kopbudžetā nodokļos šī gada pirmajos piecos mēnešos iekasēti 5,6 miljardi eiro. Tas ir par 5,7% vairāk nekā attiecīgajā periodā pirms gada, taču par 1,4% atpaliek no plānotā, pamatojoties uz Centrālās statistikas pārvaldes datiem, norāda Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) finanšu un nodokļu eksperta Jāņa Hermaņa ieraksts sociālajā tīmekļa vietnē X.

Jauns “Tradingpedia” pētījums ir identificējis Eiropas aviokompānijas ar visaugstākajām slēptajām maksām 2025. gadā, vēsta informācijas aģentūra “Unian”. Lai gan zemo cenu pārvadātāji var izskatīties pievilcīgi, realitāte bieži vien ir sarežģītāka, norāda pētījuma autori.

“Šī gada sākumā (janvārī) pārmērījām Latvijas sabiedrības vērtējumus pie varas esošajiem. Vērtējumi tradicionāli slikti – 57% atzina, ka pie varas galvenokārt ir cilvēki, kuriem rūp tikai sava materiālā labklājība un karjera. Līdzīgi kā 2022. gadā bija tikai 3% atzinīgu vērtējumu,” sociālo mediju vietnē “X” raksta sociologs, tirgus un sabiedrisko pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš.

Lai Zāļu vakars apaļš kā siera ritulis, lai Jāņu dienas rīts spirgts kā kalmju smarža, lai gada skrējiens vismaz uz mirkli apstājas – to jums novēlu es. Bet ko mūsu lasītājiem un skatītājiem vēl tautā mīlētākie cilvēki?

Kāds melnīgsnējs ēdienu piegādātājs nesen Rīgā “sarīkoja” nelielu avāriju, sasitot divus automobiļus. Tālāk viņš, protams, gāja kājām. Par laimi – cietušo nebija. Bet tad, kad ieraugām pie stūres kādu dienvidzemju īpatni, īpašu omulību neizjūtam, kur nu vēl runāt par drošību. Kāda ir situācija ar šiem autobraucējiem? Par to iztaujājam Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) valdes priekšsēdētaju Aivaru Aksenoku un Valsts policiju.