Viedokļi

Par aktuāliem notikumiem kaimiņvalstīs portāla “nra.lv” Igaunijas un Lietuvas plašsaziņas līdzekļu apskats.

Rīgas konference godam aizvadīta. Kādi secinājumi? Vispirms jāsaprot, kāda ir šādu konferenču jēga un mērķis. To galvenā ideja ir pulcināt atzītus nozares ekspertus, politiķus, viedokļu līderus un kopīgi veidot politisko izpratni par pasaulē vai noteiktā reģionā notiekošajiem procesiem. Šo izpratni ne tikai veidot, bet arī izplatīt un nostiprināt publiskajā telpā.

Dramatiskajā negadījumā, kas pirms vairākām dienām piemeklēja Carnikavas bērnudārza audzēkņus, vainīgs ir cilvēks, proti, suņu saimnieks. Par to ir vienisprātis visi, kurus “uzrunājis” šis notikums, kurā no divu nepieskatītu suņu uzbrukuma cieta seši bērni, no kuriem divi nokļuva slimnīcā. Patlaban Valsts policija ir sākusi kriminālprocesu par “noziedzīgiem nodarījumiem pret vispārējo drošību un sabiedrisko kārtību”. Savukārt viedokļi par notikušo atšķiras niansēs, no kurām dažas gan ir būtiskas.

Valsts kontrole (VK) veikusi revīziju par ārvalstu darbaspēka piesaistes atbilstību Latvijas darba tirgus vajadzībām un darba atļauju iegūšanas sistēmas efektivitāti. Izrādās, Latvijā neesot skaidras un uz darba tirgus vajadzībām balstītas pieejas ārvalstu darbaspēka piesaistei. Ak tu mūžs, kāds pārsteigums. Kas gan to būtu domājis?

Tiem, kuriem Ķīnas un Nepālas pierobežā pazuduši tuvinieki, bez tīri cilvēcīgā pārdzīvojuma jāsaskaras arī ar virkni sarežģītu praktisku un juridisku jautājumu tepat Latvijā. Galvenā problēma saistās ar pazudušo “bez vēsts” statusu.

Lai gan atbildīgas amatpersonas saka, ka pie Vanšu tilta pārbūves celtnieki ķersies klāt tikai pēc gada, jau tagad rīdziniekiem un citu pilsētu iedzīvotājiem ir pamats kļūt bažīgiem – kas notiks, kad tiltu slēgs pilnīgi vai daļēji, kādos sastrēgumos būs jāsēž?

Vakar publicētie PISA vispārējā izglītības līmeņa pētījuma rezultāti liecina, ka skolēnu zināšanu un lasītprasmju līmenis strauji krīt. Šajā pētījumā, kurā piedalās 90 valstis un simtiem tūkstošu skolēnu, tiek pārbaudītas 15 gadus vecu skolēnu zināšanas dabaszinātnēs, matemātikā (šogad arī datorzinātnēs), kā arī viņu lasītprasme. Šāds pētījums tiek veikts ik pēc trijiem gadiem jau kopš pagājušā gadsimta laikiem, līdz ar to dodot iespēju skaidri iezīmēt tendences.

Dīzeļdegvielas cena virknē lielāko mazumtirdzniecības tīklu brīvdienās pārkāpa pāri divu eiro par litru slieksnim, un vairs tikai zemo cenu degvielas uzpildes stacijās (DUS) tā ir 1,974. Arī 95E markas benzīna cena pamazām kāpj un tuvojas divu eiro atzīmei.

Pēc Baltā nama sūtņu Stīva Vitkofa un Džareda Kušnera vizītes Maskavā, ko fotogrāfijās un atreferējumos atstāstīja Krievijas prese, pietrūka tikai viena attēla, kur Vitkofs un Kušners bučo Vladimira Putina kurpes – šādi un vēl nicinošāk sociālajos tīklos uz šo tikšanos reaģēja simtiem lasītāju. Latvijas lietpratēji sarunā ar “nra.lv” norāda uz to, ka sarunas Maskavā nedod kaut mazākās cerības, ka Krievijas diktators būtu gatavs beigt karu.

Svētdien notikušajās vēlēšanās Vācijas zemē Saksijā-Anhaltē pārliecinoši uzvarēja partija “Alternatīva Vācijai” (lietosim starptautiski pieņemtos saīsinājumus, AfD), kura ieguva 43,8% balsu. Tomēr ar iegūtajām 39 vietām viņiem pietrūkst trīs mandātu, lai iegūtu absolūto vairākumu 83 vietu vietējās zemes parlamentā (landtāgā).

Rihards nav aizgājis. Viņš ir pacēlies virs sava mīļā Augulienas ezera, lai satiktos ar tuvajiem, kuru vairs nav mums blakus. Šķiet, viņš tūdaļ nāks atpakaļ, rāmi smiedamies un mādams ar roku. Rihards ir cilvēks, kura mirklīga aiziešana ir vien šķietamība. Jo viņš paliks ar mums.

Mazāk nekā mēnesi pirms Saeimas vēlēšanām viena no “Apvienotā saraksta” (AS) nozīmīgākajām partijām “Latvijas Reģionu apvienība” (LRA) sasauca kongresu. Tajā vairākkārt tika uzsvērts, ka “esam pārliecinoši reitingu līderi” un šo iespēju nedrīkst izniekot.

Valodas kursu Latvijā esot gana daudz, konkurence ir liela – tādu informāciju sniedz NH Mācību centrs, kur par latviešu valodas apguvi interese esot neliela: darbojas divas grupas, katrā pa septiņiem astoņiem cilvēkiem, turklāt angļvalodīgo interesentu pieplūdums ir niecīgs. Imigranti no Āzijas “negāž apkārt” valodas apguves centrus, tāpēc varam secināt, ka boltisti – voltisti un citi masu patēriņa piedāvājumu sniedzēji nesāks tekoši runāt latviešu valodā. Kā situāciju vērtē citos mācību centros, un kāda ir esošo un bijušo izglītības bīdītāju attieksme pret latviešu valodas apguvi?

Valsts augstākajām amatpersonām nākas mierināt tautu, ka Latvijas militārā apdraudējuma līmenis nav mainīts un tieša militāra iebrukuma risks valstij pašlaik ir zems. Taču saglabājoties ikdienas riski saistībā ar kiberuzbrukumiem, sabotāžas mēģinājumiem un hibrīdkara izpausmēm.

Par aktuāliem notikumiem kaimiņvalstīs portāla “nra.lv” Igaunijas un Lietuvas plašsaziņas līdzekļu apskats.

Latvijā jau vairāk nekā 30 gadus regulāri notiek dažādu līmeņu vēlēšanas, taču lielas skaidrības par to, par ko īsti šajās vēlēšanās tiek lemts, nav. Viena no versijām – izvēlamies tos politiskos spēkus, kuri būs pie varas nākamajā vēlēšanu cikla periodā, un no tiem tālāk konkrētus politiķus. Bet kur tad lemšana par savas valsts vīziju, par to, uz kuru pusi virzīsies valsts? Par to, kādu mēs gribam redzēt Latviju tuvākā un tālākā nākotnē?

Ņemot vērā gaidāmās Saeimas vēlēšanas, par Andra Kulberga valdības pirmajām simt dienām varētu arī nerunāt, jo tāpat šī valdība pēc vēlēšanām beigs darbu un tiks veidota jauna. Taču, tā kā ir liela varbūtība, ka arī pēc vēlēšanām Kulbergam tiks uzticēta jaunās valdības vadīšana, tad ir jēga izvērtēt, kā viņam līdz šim ir sekmējies ar šo darbu. Kādi ir plusi un it īpaši mīnusi, no kuriem būtu vēlams izvairīties nākotnē?

Parasts plastmasas maisiņš dabā sadaloties aptuveni 400 līdz 1000 gadu laikā. Plastmasa pilnībā nepazūd, bet saules gaismas un ūdens ietekmē sadalās sīkās daļiņās jeb mikroplastmasā, kas turpina piesārņot vidi.

Pēdējās dienās strauji saasinājušās koalīcijas partiju – “Apvienotais saraksts” (AS) un Nacionālā apvienība (NA) – attiecības. Šie abi politiskie spēki, kuri vēl nesenā pagātnē bija tuvākie sabiedrotie, saķērušies asā politiskā boksa klinčā.

Premjera ārštata padomnieks  stratēģiskās plānošanas un jaunās ekonomikas jautājumos Didzis Dejus, komentējot Latvijas Bankas ekonomista, LU asociētā profesora Oļega Krasnopjorova rakstu “Ceļā uz Latvijas ekonomikas un eksporta strukturālo transformāciju”, platformā “X” norādījis, ka Latvijā trūkstot 8000 metinātāju.

“Aizbrauca nesamaksājis!” iesaucas degvielas uzpildes stacijas (DUS) pārdevēja Ilze, noraugoties caur skatlogu, kā zilas krāsas “Ford” automašīna izbrauc no DUS uz ielas un pazūd aiz kokiem. Mierinu, ka varbūt attapsies, atgriezīsies un samaksās. “Jā,” viņa nopūšas. Šis esot jau trešais gadījums dažu dienu laikā. Tie gan gandrīz vienmēr esot aizmāršas, nevis tīši ļaundari – cilvēki nezin kāpēc savā prātā mēdz nodomāt, ka ir samaksājuši, taču nav.

Tuvojoties Saeimas vēlēšanām un sarunām ievirzoties šo vēlēšanu gultnē, arvien biežāk nākas dzirdēt frāzes: nav par ko balsot, tāpēc uz vēlēšanām nemaz neiešu. Nejūtos tiesīgs šiem cilvēkiem kaut ko pārmest, jo šo sajūtu “nav par ko balsot” ir sajutis gandrīz ikviens, kurš, pats nebūdams aktīvi “iekšā”, piedalās politiskajā procesā kā vienkāršs vēlētājs. Gribu tikai atgādināt, ka aiziet nobalsot ir zināma cieņas izrādīšana pret valsti, kurā cilvēks dzīvo, un līdz ar to arī cieņas izrādīšana pašam sev.