Viedokļi

Laiku pa laikam izskan balsis, ka Latvijā esot pārāk daudz svinamo dienu. Tas it kā negatīvi ietekmējot mūsu iekšzemes kopproduktu (IKP). It kā, jo pasaules augstāk attīstītajās valstīs vērojama pretēja tendence – cenšanās darba stundu skaitu samazināt. Tiek uzskatīts, ka labi atpūties, ar dzīvi apmierināts cilvēks darbojas produktīvāk nekā pārstrādājies, dzīves nomocīts cilvēks.

Partiju priekšvēlēšanu programmas reti kurš lasa, paļaujoties uz emocijām un uzticību vai noliegumu pret konkrētiem personāžiem sarakstos. Un pat ne visi kandidāti ir rūpīgi izlasījuši, ko viņi paši īsti sola...

Ir apritējuši pieci gadi kopš Covid-19 pandēmijas sākuma, kuri ir būtiski ietekmējuši mūsu dzīvi un radījuši tādu iepriekš nepieredzēto “jauno normu” kā attālinātais darbs. Tagad, kad jau ir iegūta pieredze, tas arvien vairāk izraisa diskusijas, un iniciatīvas atgriezties pie klātienes darba izskan gan pasaulē, gan Latvijā.

Jāsaka, ka tik vētrainas pirmās simt valdīšanas dienas, kādas vērojam ASV prezidenta Donalda Trampa otrā termiņa sākumā, ir kaut kas sen neredzēts demokrātiski ievēlētu spēku vēsturē. Kaut ko līdzīgu pasaule piedzīvoja 1933. gada sākumā, kad tā paša gada 30. janvārī toreizējais Vācijas prezidents Pauls fon Hindenburgs uzticēja Ādolfam Hitleram valdības veidošanu kā Bundestāga vēlēšanās uzvarējušās Vācu Nacionālsociālistiskās darba partijas līderim.

Dzīvokļu īpašnieku biedrības “SK30” valde, pārstāvot Skolas ielas 30, Rīgā esošo telpu un dzīvokļu īpašnieku vairākumu, ar šo izsaka noraidījumu nra.lv rakstam “Par 2,2 miljoniem Eiropas fondu naudas pārvērsta graustā ēka Skolas ielā 30” (autors Māris Krautmanis, nra.lv, 2025. gada 24. aprīlis) un tur paustajai informācijai, kas ir objektīvi nepatiesa, maldinoša un apmelojoša.

Ukraina atzinusi, ka tai nav izdevies panākt vienošanos ar 2,6 miljardu dolāru liela parāda turētājiem, tādējādi zūd cerības panākt parāda pārstrukturēšanu pirms nākamā mēneša maksājuma termiņa.

ASV un Ukrainas prezidentu Donalda Trampa un Volodimira Zelenska tikšanās pirms pāvesta Franciska bēru ceremonijas izraisīja kārtējo cerību vilni. Fotogrāfijas, kurās abi sarunājas aci pret aci Svētā Pētera bazilikas telpās, aplidoja pasauli, radot cerības, ka varbūt Tramps ar Zelenski beidzot izlīgs, atradīs kopīgu valodu un Trampa neslēptā nepatika pret Zelenski pazudīs.

Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns šogad kārtējo reizi sācis sīvu uzbrukumu miljardierim filantropam Džordžam Sorosam, apsūdzot viņu globālas “impērijas” vadīšanā ar mērķi graut nacionālo suverenitāti visā Eiropā. Orbāns apgalvo, ka Soross un viņa tīkls aktīvi strādā, lai uzspiestu vienotu liberālu darba kārtību, apdraudot Eiropas valstu, tostarp Ungārijas, kultūras un demogrāfisko integritāti.

Šajās dienās paiet pusgadsimts, kopš 1975. gada 17. aprīlī Kambodžā pie varas nāca Pola Pota un Jenga Sari “sarkanie khmeri”. Sākās viena no cilvēces vēsturē asiņainākajiem režīmiem trīs gadus ilgā valdīšana. Nogalināto skaitu precīzi neviens nezina, bet pat vispieticīgākajos aprēķinos pusotrs miljons tiek nosaukts kā minimums. Parasti tiek minēti trīs miljoni bojā gājušo.

Jaunākie vispārnacionālie partiju reitingi iezīmē to pašu tendenci, kuru vērojam gandrīz visā pasaulē – tā dēvēto labējo pavērsienu. Abas pirmās vietas ieņem izteikti konservatīvi, labēji spēki – “Latvija pirmajā vietā” un Nacionālā apvienība.

Namīpašums Rīgā, Skolas ielā 30, atrodas izcilā vietā, dzīvokļi tajā teorētiski varētu būt ļoti vērtīgi. Bēda tikai, ka šī septiņu stāvu ēka ir grausta stāvoklī un vajadzīgs pamatīgs remonts. Dzīvokļu īpašnieki savulaik ir aktīvi rīkojušies, meklējuši iespējas ēku izremontēt un padarīt to energoefektīvu – siltināt, lai nav jāmaksā milzīgi rēķini.

Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētāja Aigara Strupiša ierosinātā pārbaude par ģenerālprokurora Jura Stukāna iespējamiem pārkāpumiem, kuri varētu būt par pamatu viņa atlaišanai, ir pēdējo mēnešu lielākais politiskais skandāls (pēc Latvijas Bankas prezidenta vēlēšanu piruetēm).

Šis ir Latvijā vēl nebijis gadījums, kad pēc trauksmes cēlēja ziņojuma tiek uzsākta pārbaude, kuras rezultāti atbilstoši Prokuratūras likumam iedarbina ģenerālprokurora atlaišanas procedūru.

Šodien Londonā notiek daudzpusējas miera sarunas, kurās piedalās ASV, Eiropas un Ukrainas pārstāvji. ASV delegācijas sastāvā ir valsts sekretārs Marko Rubio un abi prezidenta īpašie sūtņi – Stīvs Vitkofs un Kīts Kellogs. Ukrainas delegācijā: prezidenta biroja vadītājs Andrijs Jermaks, viņa vietnieks Pavlo Palisa, ārlietu ministrs Andrijs Sibiga un aizsardzības ministrs Rustems Umerovs.

Analizējot Klimata un Enerģētikas ministrijas izstrādāto “Ilgtermiņa plānošanas vadlīnijas. Latvijas enerģētikas stratēģija 2050” projektu rodas jautājumi un pamatotas aizdomas, ka mums ir darīšana ar kārtējo muļķību.

Eiropas prokuratūra (European Public Prosecutor’s Office (EPPO)) sadarbībā ar Latvijas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) turpina rūpēties par Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu izlietošanu likumīgā veidā, tvarstot tos, kuri tiesībsargu ieskatā mēģina izkrāpt ES finanses.

Pagājušajā nedēļā tika publicēti SKDS partiju reitingi Rīgā. Daži komentētāji jau izteikuši šaubas par to precizitāti. Aptaujāti tikai 555 respondenti, starp kuriem gandrīz trešdaļa nezināja, par ko balsos.

Pazīstamais kultūrpētnieks (tā pieteikumā) Deniss Hanovs kārtējo reizi izcēlies. Intervijā Latvijas sabiedriskajam medijam viņš nācis klajā ar strīdīgu, lai neteiktu kaitīgu, vēstījumu: “Eiropieši paši veidojuši briesmoni vārdā Putins.”

Rīgas domes vēlēšanās arvien spilgtāk iezīmējas jauns balsu zvejošanas lauks – autostāvvietas un viss, kas saistīts ar autobraucēju ērtībām un neērtībām. Šķietamām un patiesām.

Šodien Rīgā liels notikums – Uzvaras parkā tiek atklāts stacionārs panorāmas rats “Riga rise”. Sakot, ka tas ir liels notikums, pat nedomāju ironizēt. Tas patiešām ir mūsu valsts galvaspilsētai nozīmīgs notikums, jo iezīmē jaunu, būtisku vaibstu ne tikai Pārdaugavas siluetā, bet arī Rīgas kopējā tūrisma piedāvājumā.

Evikas Siliņas ar lielu troksni izveidotā birokrātijas mazināšanas darba grupa noslēgusi savas darbības pirmo posmu – izvērtējusi iesniegtos priekšlikumus. Par tālāk virzāmiem atzīti 20 priekšlikumi, kuri tiks iesniegti izskatīšanai valdībā un Saeimā. Galīgo lēmumu pieņems politiķi, bet jau tagad ir dots nepārprotams signāls gan savējiem, gan sabiedrībai. Kāds?

Kad laiks kļūst siltāks, pamostas un aktivizējas ērces un citi nevienam nevajadzīgi un pat bīstami radījumi. Tādi paši pavasara pamošanās procesi risinās nelegālo migrantu, tas ir, “bēgļu” aprindās. Pēdējo trīs dienu laikā Latvijas – Baltkrievijas robežu nelikumīgi mēģinājuši šķērsot 179 cilvēki. Šā gada laikā robežu nelikumīgi šķērsot liegts 877 cilvēkiem. Pērn tie bija 5388 “bēgļi”. Kā Valsts robežsardze tiek galā ar šiem hibrīdkara elementiem?