Viedokļi

Igaunijā taupa uz veloceliņiem, bet tērējas uz vilcienu satiksmi ar Latviju. Lietuvas prezidentam krīt reitings, bet Kapčamiestis iedzīvotāji satraukti, ka drīz dzīvos blakus jaunam armijas poligonam. Par šīm un citām aktualitātēm “nra.lv” Igaunijas un Lietuvas preses apskatā.

Ikviens, kurš pazina latviešu basketbolisti Uļjanu Semjonovu, ar pārliecību var teikt, ka sirsnība un labestība bija viņas galvenās cilvēciskās īpašības. Nu viņas dvēsele greznos debesu velves. Uļjana, kuru visi dēvēja par Uļu, bija latviešu sieviešu basketbola simbols.

Barikāžu laiku nozīmi un jēgu Latvijas vēsturē ir grūti pārvērtēt, jo ikviens, kurš 1991. gada janvārī tur bija, var teikt, ka tas bija viens no spilgtākajiem viņa dzīves sociālpolitiskajiem pārdzīvojumiem. Ne katrai paaudzei izdodas kaut ko līdzīgu piedzīvot.

Šodien pie Rīgas pils paredzēts protests “Rokas nost no Venecuēlas”. Šo protestu organizē “Kopienas centrs “Maiznīca””, bet informatīvi atbalsta vēl divas citas starptautisku organizāciju Latvijas filiāles: “Jauniešu organizācija “Protests”” un “Jaunie Eiropas federālisti”.

Pat regulārā telpu izīrēšana pasaulē pretrunīgi vērtētajai deju grupas “Shen Yun” komandai acīmredzami nav spējusi aizpildīt caurumu Dailes teātra budžetā. No dejotāju soļiem knapi pieklusušo rīboņu teātra cellēs nomaina asaras – tiek atlaisti aktieri, jo naudas nav. Tā bija un izbija...

Veikli vīri ar Raimonda Paula vārdu cenšas nogrābt kārtīgu “piķi”. Var tikai pabrīnīties, kā var iekulties ķezā ar koncerta rīkošanu, kura nosaukumā ir tādi ikvienam latvietim svēti vārdi kā “dziesmu svētki”, “Manai dzimtenei” un Raimonds Pauls. Taču tas viegli izdarāms, ja visa pamatā ir primitīva vēlme krietni nopelnīt ar Paula vārda ekspluatāciju pašam Maestro aiz muguras.

Ik reizi, kad runājam par situāciju Latvijas mediju vidē, jāatceras vairākas lietas. Latvijas mediji darbojas: 1) milzīgas lingvistiskās nevienlīdzības apstākļos; 2) milzīgas finansiālās nevienlīdzības apstākļos; 3) milzīgas ideoloģiskās nevienlīdzības apstākļos. Atšifrēsim visas šīs nevienlīdzības un pamēģināsim ieskicēt iespējamos risinājumus, kā situāciju uzlabot.

Bez Raimonda Paula piekrišanas tiek rīkots viņa vārdā nosaukts lielkoncerts un tirgotas biļetes uz “Raimonda Paula dziesmu svētkiem”. Vēl trakāk – šo dziesmu svētku organizētājam Jānim Ķirsim piederoša SIA “AUSS Media” reģistrējusi kā savu preču zīmi “RAIMONDA PAULA DZIESMU SVĒTKI Manai Dzimtenei”. Kam lai sūdzē bēdu Maestro, kam?*

Venecuēlas Bolivāra republikas prezidenta Nikolasa Maduro sagūstīšana un aizvešana uz ASV ir pamatīgi pārsteigusi un satricinājusi gan šīs valsts sabiedrību, gan plašsaziņas līdzekļus.

Jaunais, 2026. gads ir ne tikai Uguns Zirga gads (no 17. februāra), bet arī 15. Saeimas vēlēšanu gads (3. oktobrī). Atsevišķi politiskie spēki neslēpj, ka ies uz vēlēšanām ar domu aizmēzt šobrīd valdošo politisko šķiru vēstures mēslainē. Viņu argumenti ir vispārzināmi: Latvija joprojām daudzos tautsaimnieciskās izaugsmes rādītājos atrodas ja ne gluži pēdējā, tad vienā no pēdējām vietām ES. Turklāt daudzos rādītājos atpaliekam no kaimiņiem – Lietuvas un Igaunijas.

Kas ļauj agresorvalsts diversantiem Baltijas jūrā bojāt zemūdens infrastruktūru – iezīmētu vietu trūkums, kur izlaist kuģim enkurus, vai NATO kuģu trūkums – par šiem un citiem ar drošību saistītiem jautājumiem aptaujājām militāros un sakaru jautājumu ekspertus.

ASV Jaungada speciālā militārā operācija “Trīs stundās Karakasā” iedzina pēdējo naglu vecajā pasaules kārtībā, kura pēc Otrā pasaules kara tika iestrādāta dažādās konvencijās, deklarācijās un galīgi formulēta 1975. gada Helsinku nolīguma Nobeiguma aktā.

Pirms Ziemassvētkiem nogranda skandāls ap Raimonda Paula vārda izmantošanu privāta lielkoncerta organizēšanā bez Maestro piekrišanas. Izskatās, ka bēda ir vēl lielāka – zem lielkoncerta “Manai Dzimtenei” slēpjas pārdomāti izvērsta biznesa shēma, kuras patiesais mērķis zināms vien pašiem organizētājiem, bet formālais un publiski tiražētais, goda izrādīšana tautā mīlētajam maestro Raimondam Paulam – pie šādiem secinājumiem noved datu izpēte Uzņēmumu reģistrā un to salīdzināšana ar pašu organizatoru publiskā telpā sniegto informāciju.

ASV mediji ziņo, ka svētdien ASV sagūstītais Venecuēlas prezidents Nikolass Maduro atrodas aizturēšanas centrā Ņujorkā. “Astoņus karus apturējušais” Tramps Dienvidamerikā ir paveicis to, ko negribēja darīt ar Putinu. Sestdien no rīta vairākās Venecuēlas galvaspilsētas vietās notikuši septiņi sprādzieni. Donalds Tramps savā “Truth Social” apstiprināja, ka ir atbildīgs par šiem notikumiem: “ASV veiksmīgi realizēts plaša mēroga uzbrukums Venecuēlai un tās vadītājam, prezidentam Nikolasam Maduro, kurš kopā ar sievu ir sagūstīts un izvests no valsts.”

Kad ej gar skaisto jūgendstila pērli Alberta ielā 13, var dzirdēt, kā tur iekšā šķind nauda – vairākas nevalstiskas organizācijas, kas reģistrējušās šajā adresē, aktīvi strādā, lai kopīgi apgūtu Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) dotu naudu. Organizācijas ir vairākas, bet personas, kas tajās ir amatos, bieži vien ir vienas tās pašas – no viena aktīvistu loka.

Aizvadītā gada nogalē Rīgas dome (RD) pieņēma jaunā gada sagaidīšanas uguņošanas noteikumus. Tagad atļauts šaut svētku salūtu tikai vienu stundu pēc jaunā gada atnākšanas pēc Latvijas laika. Visos citos laikos uguņošana uzskatāma par pārkāpumu un tiks administratīvi sodīta.

Jebkurš svētku apsveikums sastāv no divām sastāvdaļām. No klasiskām, vispārzināmām standartfrāzēm un otras, svarīgākās – oriģinālās daļas, kurā kaut kas tiek pateikts tieši tam konkrētajam cilvēkam, kurš tiek sveikts. Jo lielāka pirmā, vispārīgā daļa, jo apsveikums formālāks, bezpersoniskāks un līdz ar to arī mazāk emocionāli uzrunājošs.

*

Gada nogale vienmēr ir brīdis, kad ir vērts apstāties, paskatīties uz paveikto un godīgi pajautāt sev – vai ejam pareizajā virzienā.

Tieši pēc 9 mēnešiem, 3. oktobra Saeimas vēlēšanās, mums būs iespēja balsot par jaunu politisko partiju ar nosaukumu “MĒS MAINĀM NOTEIKUMUS”.

Kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā aizvadītais 2025. gads ir bijis traku iekšpolitisku kaislību piesātināts, bet ekonomikā tomēr kopumā labāks nekā trīs vai četri iepriekšējie gadi. Vairākos makroekonomikas un nozaru rādītājos kaimiņi Latviju apsteidz, taču nevar teikt, ka Igaunijas attīstības dinamika būtu īpaši pārāka par mūsējo.

Gadumijas sagaidīšanas tradīcijās latviešiem raksturīga laimes liešana, kas pēc būtības ir tā pati zīlēšana kafijas biezumos. Pamēģināsim kaut ko līdzīgu izdarīt ar Latvijas politiskās nākotnes prognozēšanu. Kas mūs gaida 2026. gadā? Pareizāk sakot, kas mainīsies pēc 3. oktobrī paredzētajām 15. Saeimas vēlēšanām?