Viedokļi

Kauliņi mesti – šis vasaras izskaņā valdībai jāizvēlas, kam uzticēt vadīt Konkurences padomi – ierēdnim ar stāžu bez pieredzes uzņēmējdarbībā, ekonomikā vai tomēr tam, kuram ir pieredze uzņēmējdarbībā, sapratne par to, ko nozīmē pelnīt naudu un ko nozīmē to darīt godīgas konkurences apstākļos.

Latvijā elektroenerģijas cena pakāpās par 7 % līdz 46,12 EUR/MWh, Lietuvā par 8 % līdz 46,28 EUR/MWh, bet Igaunijā bija vērojams cenas samazinājums par 11 % līdz 36,70 EUR/MWh. Ikstundu cenas Baltijā svārstījās no -1,71 EUR/MWh līdz 198,52 EUR/MWh. Tikmēr par 68 % pieauga Nord Pool sistēmas cena – aizvadītajā mēnesī tā bija 32,32 EUR/MWh.

Miers Kaukāzā – lieliska ziņa. Bet žēl ka ES globālā loma turpina samazināties

Mārupes novada pašvaldībai piederošā “Mārupes komunālie pakalpojumi” (MKP) sniedz sabiedriskos ūdenssaimniecības pakalpojumus un 2024. gadu nostrādāja ar peļņu 106 950 EUR apmērā, ko bija paredzēts novirzīt Mārupes novada ūdenssaimniecības attīstībai.

Lēmumu pieņēmēji valstu, reģionu un kontinentu mērogā parasti ir labi informēti, izglītoti cilvēki ar apskaužamu skaitu ekspertu un akadēmiķu savā rīcībā.

Šodien pirmā nedēļa pēc alkohola ierobežojumi ieviešanas. Kas noticis? Kādas sekas šim lēmumam, ja skatāmies no patērētāja viedokļa? Viņam daudz ērtāk nopirkt sev vēlamu alus vai vīna pudeli, veicot komplekso pirkumu.

Amerikāņu filozofs, uzņēmējs, kurš piedalījies komandā, kas dibināja “PayPal”, Rods D. Mārtins, sociālajā vietnē “X” publicējis ļoti viedu rakstu, kas atspoguļo pašreizējo situāciju ASV un Šveices attiecībās. ASV un Šveice nozīmē tālejošas sekas visai pasaulei, tajā skaitā arī Latvijai.

Saeimas deputāts Artūrs Butāns sociālajā vietnē “X” paudis bažas par Iekšlietu ministrijas izsludināto VUGD automašīnu iegādes iepirkumu, piemēram, četru cilvēku ekipāžām plānots iegādāties automašīnas ar trim sēdvietām.

Sociālajos tīklos izplatās informācija par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīcībā esošo Izraēlas spiegprogrammatūru, kas palīdz identificēt nodokļu nemaksātājus, tajā skaitā piekļūt šifrētai informācijai no “iOS” un “Android” viedtālruņiem, apejot ierīču drošības sistēmas. VID vieš skaidrību, norādot, ka izskanējusī informācija ir neprecīza un sabiedrību maldinoša.

No 2026. gada 1. janvāra visos ūdens centros un peldbaseinos Igaunijā būs jābūt glābējam. Latvijā jaunas izmaiņas normatīvajos aktos, kas nodrošinātu plašāku glābēju iesaisti, top ilgi un mokoši – nu jau gadiem.

Mums patīk domāt, ka ir normāli lepoties ar savu kolektīvu - ģimeni, etnisko piederību, nāciju - un uzskatīt viņu sasniegumus pagātnē par savējiem. Mums patīk domāt, ka nav taisnīgi tikt demonizētiem un sauktiem pie atbildības par lietām, kurās neesam bijuši vainīgi vai kurās neesam piedalījušies.

Latvijas laukos briest raža. Uz beigām iet zemeņu laiks, daudzviet aug cūku pupas, daudzviet arī zirņu lauki un burkāni, un kartupeļi, kukurūza, ķirbji. Daži saimnieki pat atvēl katram pilsētniekam nedaudz salasīt savām vajadzībām bez maksas.

2024. gadā jauniešu īpatsvars, kas katru dienu lietoja internetu, Eiropas Savienībā (ES) svārstījās no 93% līdz gandrīz 100%, rāda ES statistikas dienesta “Eurostat” dati.

Eiropas Komisija (EK) publiskojusi piedāvājumu Eiropas Savienības (ES) ilgtermiņa budžetam nākamajā plānošanas periodā no 2028. līdz 2034. gadam. Tas izsaucis sašutumu gan Latvijas interešu aizstāvjiem Briselē, gan arī Latvijā.

Šā gada sākumā Igaunijas valstij piederošais pasažieru vilcienu operators “Elron” atklāja dzelzceļa līniju Tallina–Rīga.

Atjaunīgās enerģijas uzplaukums Latvijā varētu būt nozīmīga eksporta iespēja, jo potenciāli spējam saražot daudz vairāk elektroenerģijas nekā patērējam. Un tieši saules parku ražotā enerģija ir niša, kurā vēl iespējama būtiska attīstība. Saules enerģijas parkus ir iespējams uzstādīt ātrāk nekā uzbūvēt vēja parkus un arī banku motivācija finansēt saules parkus ir ievērojama. Tas tādēļ, ka saules parku darbība jau ir pietiekami paredzama un bankām jau ir uzkrāta pieredze saules elektrostaciju finansēšanā. Taču šajā jomā pastāv kāds būtisks, neatrisināts paradokss, kas gan kavē, gan sadārdzina saules parku būvniecību. Pie tam, to ir viegli atrisināt.

Premjere Evika Siliņa, premjera biroja vadītāja Ieva Zīberga, Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs, premjeres padomnieki, konsultanti, juristi un citi Valsts kancelejas darbinieki šā gada pirmajos trīs mēnešos kopumā devušies vairāk nekā 20 ārvalstu komandējumos, kuru kopējās izmaksas (lidmašīnu biļetes, naktsmītnes, dienas naudas un “citi komandējuma izdevumi”) lēšamas ap 75 tūkstošiem eiro. Tajā skaitā premjeres un sešu viņu pavadošo darbinieku lidojums uz Dubaiju un atpakaļ izmaksājis gandrīz 10 tūkstošus eiro, liecina Valsts kancelejas pārskats par komandējumu faktiskajiem izdevumiem no šā gada 1. janvāra līdz 31. martam.

Eiropas Komisija šonedēļ gatavojas paziņot par jaunu nodevu noteikšanu Eiropas Savienībā strādājošiem uzņēmumiem. Šāda iniciatīva ir saistīta ar nepieciešamību stiprināt kopējo ES budžetu, lai reaģētu uz pieaugošajām prasībām aizsardzības, parādu apkalpošanas un rūpniecības politikas jomā. Plāna projektu redzējuši izdevuma “Financial Times” žurnālisti, un tas oficiāli tiks publicēts šonedēļ. Tas paredz nodokli visiem uzņēmumiem, kuru gada neto apgrozījums pārsniedz 50 miljonus eiro. Saskaņā ar “Lursoft” datiem, Latvijā 2024. gadā 50 miljonu eiro apgrozījums bija 128 uzņēmumiem.

Komentējot satiksmes ministra Ata Švinkas izteikumus LTV1 8. jūlija raidījumā “Rīta panorāma”, kurā viņš pauda ideju par nepieciešamību mazināt atbalstu vietējās pārtikas ražošanai, šķiet, iederētos sens teiciens par āzi, kas par dārznieku ticis.

Latviju ir pāršalkusi ziņa, ka turpmāk visiem būs jāaizpilda “sliekšņa deklarācijas”, ja bankā skaidrā naudā tiks iemaksāti 750 eiro vai vairāk. Turklāt jaunā kārtība būšot ar atpakaļejošu spēku.

Valdību veidojošo partiju koalīcijai nāksies izšķirties par diezgan sūru jautājumu, ko var formulēt tā: “Laist valsts uzņēmumus uz privatizāciju vai nē?” Jau iezīmējas pretrunas valdošo partiju starpā, kas, iespējams, var novest pie lieliem strīdiem un plaisām Evikas Siliņas pašlaik vēl stabilajā valdības monolītā.

Daudzi iedomājas, ka bankā glabāto naudu var izņemt jebkurā laikā – galu galā, tā ir cilvēka īpašums. Tomēr tā nav. Izrādās, ka dažos gadījumos bankas var neizsniegt naudu dažiem klientiem. Tomēr, pēc pašu baņķieru domām, tam ir svarīgi iemesli.