Viedokļi

Valodas kursu Latvijā esot gana daudz, konkurence ir liela – tādu informāciju sniedz NH Mācību centrs, kur par latviešu valodas apguvi interese esot neliela: darbojas divas grupas, katrā pa septiņiem astoņiem cilvēkiem, turklāt angļvalodīgo interesentu pieplūdums ir niecīgs. Imigranti no Āzijas “negāž apkārt” valodas apguves centrus, tāpēc varam secināt, ka boltisti – voltisti un citi masu patēriņa piedāvājumu sniedzēji nesāks tekoši runāt latviešu valodā. Kā situāciju vērtē citos mācību centros, un kāda ir esošo un bijušo izglītības bīdītāju attieksme pret latviešu valodas apguvi?

Valsts augstākajām amatpersonām nākas mierināt tautu, ka Latvijas militārā apdraudējuma līmenis nav mainīts un tieša militāra iebrukuma risks valstij pašlaik ir zems. Taču saglabājoties ikdienas riski saistībā ar kiberuzbrukumiem, sabotāžas mēģinājumiem un hibrīdkara izpausmēm.

Par aktuāliem notikumiem kaimiņvalstīs portāla “nra.lv” Igaunijas un Lietuvas plašsaziņas līdzekļu apskats.

Latvijā jau vairāk nekā 30 gadus regulāri notiek dažādu līmeņu vēlēšanas, taču lielas skaidrības par to, par ko īsti šajās vēlēšanās tiek lemts, nav. Viena no versijām – izvēlamies tos politiskos spēkus, kuri būs pie varas nākamajā vēlēšanu cikla periodā, un no tiem tālāk konkrētus politiķus. Bet kur tad lemšana par savas valsts vīziju, par to, uz kuru pusi virzīsies valsts? Par to, kādu mēs gribam redzēt Latviju tuvākā un tālākā nākotnē?

Ņemot vērā gaidāmās Saeimas vēlēšanas, par Andra Kulberga valdības pirmajām simt dienām varētu arī nerunāt, jo tāpat šī valdība pēc vēlēšanām beigs darbu un tiks veidota jauna. Taču, tā kā ir liela varbūtība, ka arī pēc vēlēšanām Kulbergam tiks uzticēta jaunās valdības vadīšana, tad ir jēga izvērtēt, kā viņam līdz šim ir sekmējies ar šo darbu. Kādi ir plusi un it īpaši mīnusi, no kuriem būtu vēlams izvairīties nākotnē?

Parasts plastmasas maisiņš dabā sadaloties aptuveni 400 līdz 1000 gadu laikā. Plastmasa pilnībā nepazūd, bet saules gaismas un ūdens ietekmē sadalās sīkās daļiņās jeb mikroplastmasā, kas turpina piesārņot vidi.

Pēdējās dienās strauji saasinājušās koalīcijas partiju – “Apvienotais saraksts” (AS) un Nacionālā apvienība (NA) – attiecības. Šie abi politiskie spēki, kuri vēl nesenā pagātnē bija tuvākie sabiedrotie, saķērušies asā politiskā boksa klinčā.

Premjera ārštata padomnieks  stratēģiskās plānošanas un jaunās ekonomikas jautājumos Didzis Dejus, komentējot Latvijas Bankas ekonomista, LU asociētā profesora Oļega Krasnopjorova rakstu “Ceļā uz Latvijas ekonomikas un eksporta strukturālo transformāciju”, platformā “X” norādījis, ka Latvijā trūkstot 8000 metinātāju.

“Aizbrauca nesamaksājis!” iesaucas degvielas uzpildes stacijas (DUS) pārdevēja Ilze, noraugoties caur skatlogu, kā zilas krāsas “Ford” automašīna izbrauc no DUS uz ielas un pazūd aiz kokiem. Mierinu, ka varbūt attapsies, atgriezīsies un samaksās. “Jā,” viņa nopūšas. Šis esot jau trešais gadījums dažu dienu laikā. Tie gan gandrīz vienmēr esot aizmāršas, nevis tīši ļaundari – cilvēki nezin kāpēc savā prātā mēdz nodomāt, ka ir samaksājuši, taču nav.

Tuvojoties Saeimas vēlēšanām un sarunām ievirzoties šo vēlēšanu gultnē, arvien biežāk nākas dzirdēt frāzes: nav par ko balsot, tāpēc uz vēlēšanām nemaz neiešu. Nejūtos tiesīgs šiem cilvēkiem kaut ko pārmest, jo šo sajūtu “nav par ko balsot” ir sajutis gandrīz ikviens, kurš, pats nebūdams aktīvi “iekšā”, piedalās politiskajā procesā kā vienkāršs vēlētājs. Gribu tikai atgādināt, ka aiziet nobalsot ir zināma cieņas izrādīšana pret valsti, kurā cilvēks dzīvo, un līdz ar to arī cieņas izrādīšana pašam sev.

Par aktuāliem notikumiem kaimiņvalstīs portāla “nra.lv” Igaunijas un Lietuvas plašsaziņas līdzekļu apskats.

Šonedēļ “Eiropas dzelzceļa līnijas” prezentēja jaunās Rīgas centrālās dzelzceļa stacijas dienvidu puses būvi. Tiesa, pagaidām tā vilcienu pasažieriem nebūs pieejama, jo tur, kur vajadzētu būt sliežu ceļiem, sliedes vēl nav. Paredzēts, ka vilcienu satiksmi šajā stacijas daļā atklās 2028. gada vidū (ar vecā platuma sliedēm). Līdz tam šī būve līdztekus slavenajam Daugavas pālim kalpos kā kārtējais piemineklis Latvijas infrastruktūras plānošanas īpatnībām.

CIP direktora Džona Retklifa pusslepenā, īslaicīgā vizīte Maskavā, lidojot uz turieni ar armijas lidmašīnu no Rīgas, devusi augsni visdažādākajām versijām un spekulācijām.

Kiberuzbrukums Ceļu satiksmes drošības direkcijai (CSDD) ir milzu posts. Sekas tā īsti vēl nav aptvertas. Līdzīgi gadījumi mēdz būt arī citviet pasaulē, turklāt nozagto datu apjomi ir daudz iespaidīgāki nekā tie, ko iespējams “izķeksēt” no salīdzinoši mazās Latvijas. Datu noplūdēs cietušo klubiņā ir arī Polija, kurā ir 36,6 miljoni iedzīvotāju. Hakeri ir nozaguši 19 miljonu privātpersonu datus.

Lai arī kādam varbūt šķiet, ka nesenās vētras izraisīto krīzi Latvijas Radio (LR) un plašākā izpratnē visā Latvijas Sabiedriskajā medijā (LSM) ir sekmīgi izdevies novērst, tas ir, atrisināt bez nopietniem zaudējumiem amatpersonu līmenī, notikušā ilgtermiņa sekas atrodas vēl tikai iedīgļa stadijā.

Divas dienas pēc vētras, kuras dēļ viens 36 gadus vecs vīrietis gāja bojā un ap 277 000 mājsaimniecību palika bez elektrības, amatpersonu pusē ir viens amatu zaudējušais. Tas ir Latvijas Radio Ziņu dienesta vadītājs Uģis Lībietis, kurš atkāpies. Visi pārējie, kuri atbildīgi par krīžu novēršanu, profilaksi un normālas dzīves straujāku atjaunošanu, pagaidām palikuši amatos.

Latviju naktī uz svētdienu skāra lielākā vētra kopš 2005. vai varbūt pat kopš 1967. gada. Lūza koki, un plīsa vadi, cilvēki nevarēja sazvanīties, svētdienas rītā elektroapgāde bija traucēta 277 tūkstošos mājsaimniecību. Neticami, ka bojā gāja tikai viens cilvēks. Vēl cietuši 14 cilvēki, no kuriem daži diezgan smagi.

95E benzīna cena 24. augustā degvielas stacijās “Virši” bija 1,87 eiro, “Circle-K” – 1,86 eiro, “Viada” – 1,74 eiro, “Straujupīte” – 1,75 eiro par litru. Dīzeļdegviela: “Virši” – 1,97 eiro, “Circle-K” – 1,99 eiro, “Viada” – 1,93 eiro, “Straujupīte” – 1,93 eiro par litru.

Valsts amatpersonu deklarāciju publiskā pieejamība vienmēr ir skaitījusies neatņemams pretkorupcijas sistēmas elements. Šo deklarāciju pieejamība nodrošina sabiedrības, mediju un citu pētnieku iespējas kontrolēt varas pārstāvju ienākumus, darījumus, saistības un interešu konfliktus. Tāpēc jo pārsteidzošāki bija premjera Andra Kulberga izteikumi viņa kopīgajā preses konferencē ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču, kad viņš rosināja pārskatīt šo valsts amatpersonu deklarāciju publisko pieejamību.

Rīga kā turīgo un vidējā slāņa mietpilsoņu guļamrajons ar braukšanai nederīgām ielām, bet ar stabiņiem, saliņām un puķupodiem vai tomēr pilsēta ar satiksmei, gājējiem un riteņbraucējiem ērtu infrastruktūru, plaukstošu uzņēmējdarbību, labvēlīgu dzīves telpu iedzīvotājiem un investīcijām iekārojamu vidi.  

Sestdienas vētra, kura tiek uzskatīta par spēcīgāko Latvijā kopš 2005. gada 8.–9. janvāra vētras, vienlaicīgi bija gan gaidīta, gan negaidīta.

Par aktuāliem notikumiem kaimiņvalstīs portāla “nra.lv” Igaunijas un Lietuvas plašsaziņas līdzekļu apskats.