Viedokļi

ASV Jaungada speciālā militārā operācija “Trīs stundās Karakasā” iedzina pēdējo naglu vecajā pasaules kārtībā, kura pēc Otrā pasaules kara tika iestrādāta dažādās konvencijās, deklarācijās un galīgi formulēta 1975. gada Helsinku nolīguma Nobeiguma aktā.

Pirms Ziemassvētkiem nogranda skandāls ap Raimonda Paula vārda izmantošanu privāta lielkoncerta organizēšanā bez Maestro piekrišanas. Izskatās, ka bēda ir vēl lielāka – zem lielkoncerta “Manai Dzimtenei” slēpjas pārdomāti izvērsta biznesa shēma, kuras patiesais mērķis zināms vien pašiem organizētājiem, bet formālais un publiski tiražētais, goda izrādīšana tautā mīlētajam maestro Raimondam Paulam – pie šādiem secinājumiem noved datu izpēte Uzņēmumu reģistrā un to salīdzināšana ar pašu organizatoru publiskā telpā sniegto informāciju.

ASV mediji ziņo, ka svētdien ASV sagūstītais Venecuēlas prezidents Nikolass Maduro atrodas aizturēšanas centrā Ņujorkā. “Astoņus karus apturējušais” Tramps Dienvidamerikā ir paveicis to, ko negribēja darīt ar Putinu. Sestdien no rīta vairākās Venecuēlas galvaspilsētas vietās notikuši septiņi sprādzieni. Donalds Tramps savā “Truth Social” apstiprināja, ka ir atbildīgs par šiem notikumiem: “ASV veiksmīgi realizēts plaša mēroga uzbrukums Venecuēlai un tās vadītājam, prezidentam Nikolasam Maduro, kurš kopā ar sievu ir sagūstīts un izvests no valsts.”

Kad ej gar skaisto jūgendstila pērli Alberta ielā 13, var dzirdēt, kā tur iekšā šķind nauda – vairākas nevalstiskas organizācijas, kas reģistrējušās šajā adresē, aktīvi strādā, lai kopīgi apgūtu Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) dotu naudu. Organizācijas ir vairākas, bet personas, kas tajās ir amatos, bieži vien ir vienas tās pašas – no viena aktīvistu loka.

Aizvadītā gada nogalē Rīgas dome (RD) pieņēma jaunā gada sagaidīšanas uguņošanas noteikumus. Tagad atļauts šaut svētku salūtu tikai vienu stundu pēc jaunā gada atnākšanas pēc Latvijas laika. Visos citos laikos uguņošana uzskatāma par pārkāpumu un tiks administratīvi sodīta.

Jebkurš svētku apsveikums sastāv no divām sastāvdaļām. No klasiskām, vispārzināmām standartfrāzēm un otras, svarīgākās – oriģinālās daļas, kurā kaut kas tiek pateikts tieši tam konkrētajam cilvēkam, kurš tiek sveikts. Jo lielāka pirmā, vispārīgā daļa, jo apsveikums formālāks, bezpersoniskāks un līdz ar to arī mazāk emocionāli uzrunājošs.

*

Gada nogale vienmēr ir brīdis, kad ir vērts apstāties, paskatīties uz paveikto un godīgi pajautāt sev – vai ejam pareizajā virzienā.

Tieši pēc 9 mēnešiem, 3. oktobra Saeimas vēlēšanās, mums būs iespēja balsot par jaunu politisko partiju ar nosaukumu “MĒS MAINĀM NOTEIKUMUS”.

Kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā aizvadītais 2025. gads ir bijis traku iekšpolitisku kaislību piesātināts, bet ekonomikā tomēr kopumā labāks nekā trīs vai četri iepriekšējie gadi. Vairākos makroekonomikas un nozaru rādītājos kaimiņi Latviju apsteidz, taču nevar teikt, ka Igaunijas attīstības dinamika būtu īpaši pārāka par mūsējo.

Gadumijas sagaidīšanas tradīcijās latviešiem raksturīga laimes liešana, kas pēc būtības ir tā pati zīlēšana kafijas biezumos. Pamēģināsim kaut ko līdzīgu izdarīt ar Latvijas politiskās nākotnes prognozēšanu. Kas mūs gaida 2026. gadā? Pareizāk sakot, kas mainīsies pēc 3. oktobrī paredzētajām 15. Saeimas vēlēšanām?

Aizvadītais 2025. gads ir iezīmējis lūzuma punktu pasaules kārtībā. Ir pienācis laiks runāt skaidru un tiešu valodu. Tā pasaules kārtība, kura bija vēl pirms gada, faktiski vairs nepastāv. Ir sākusies jauna ēra. Vai šis jaunais laikmets novedīs pasauli pie kādas globālās katastrofas, vai arī vēstures rats pagriezīsies tā, ka briesmas paies secen, to rādīs nākamais – 2026. gads, bet šobrīd skaidrs ir viens: mēs esam apokaliptiskam scenārijam tuvāk nekā jebkad agrāk kopš Otrā pasaules kara.

Latvija vairākos būtiskos statistikas rādītājos ir Eiropas Savienības (ES) valstu lejasgalā, atpaliek arī no Igaunijas un Lietuvas. Tas acīmredzami ir saistīts ar sistēmiskiem trūkumiem valsts darbinieku atlasē – politikā un valsts pārvaldē darbojas nevis paši enerģiskākie, spējīgākie un izglītotākie, bet pavāji kadri. Kā no šīs ķezas tikt ārā? Piedāvājumi ir dažādi.

Gadu mijā modē prognozes un pareģojumi. Es, piemēram, nopirku pēdējo žurnālu "Patiesā Dzīve", kurš veltīts profesionālu astrologu 2026. gada prognozēm.

Kad Rīgas “intelektuāļi” sāk runāt par provinciālismu, tad tas gandrīz vienmēr liek iekšēji saspringt. Līdzīgi kā sēžot autobusā, kad aizmugurējā sēdeklī apsēdušies pārāk pļāpīgi pasažieri. Neviļus rodas nepatīkamas priekšnojautas, ka piespiedu kārtā būs jāklausās visādas banalitātes.

Kaimiņzemēs Lietuvā un Igaunijā cilvēkiem labs prāts, un pirms Ziemassvētkiem pierima kaismīgā politiskā cīņa, kas atsāksies janvārī. Lietuvā tad turpināsies skandalozā Lietuvas Radio un televīzijas likuma izskatīšana, savukārt Igaunijā pēc oktobrī notikušajām pašvaldību vēlēšanām 79 dažādu līmeņu pašvaldībās ir ievēlētas to amatpersonas, kas sāks strādāt un rādīt, ko prot. Taču ir arī citas aktuālas lietas, par kurām lasiet šajā “nra.lv” Baltijas plašsaziņas līdzekļu apskatā.

Latvijas politika aizvadītajā 2025. gadā pagāja gluži kā bradājot pa purva muklāju. Valdošās koalīcijas partijas pārstāja slēpt savu savstarpējo nepatiku, vienlaikus turpinot demonstrēt nevēlēšanos kaut ko būtiski mainīt. Tas ir, gāzt valdību un veidot jaunu.

Eiropas Komisija decembrī ir publicējusi datus, kas raksturo dzīves līmeni Eiropas Savienības (ES) valstīs, un attiecīgi var spriest arī par ES valstu ekonomiku veselību. Latvija tajos ir lejasgalā un pašā pēdējā vietā.

Pret Ogres mēru Egilu Helmani šomēnes ir bijuši pastiprināti centieni dabūt viņu nost no amata par katru cenu. Tiek apcerēts viņa veselības stāvoklis, un opozicionāri cer, ka viņš nedabūs pielaidi valsts noslēpumam. Taču vismaz pagaidām nekas nav sanācis.

Ikviens eiropietis, kurš dažādu iemeslu, piemēram, gaidāmā ceļojuma, dēļ sācis padziļināti interesēties par Koreju, saskaras ar vairākiem (vismaz trīs) pārsteigumiem, kas it kā nekādi neasociējas ar izplatītajiem stereotipiem par Āziju un Austrumiem.

Tas, ka tieši garajās ziemas brīvdienās “uzplauka” Latgales vēstniecības “Gors” dramatiskā tēma, šķiet, nav nejaušība: ir tik daudz dienu, kad dažādas iestādes nestrādā, līdz ar to nav iespējams skaidri izzināt, kāds būs tālākais koncertzāles liktenis. Tīmeklī pat pavīdēja doma, ka “Goru” vajadzētu atdot privātajiem uzņēmējiem, lai Rēzeknes domei un Valsts kultūrkapitāla fondam (VKKF) nevajadzētu finansēt Latgales kultūras pērli. Otrdien notikušajā preses konferencē Rēzeknes mērs, ieklausījies Valsts prezidenta un sabiedrības viedoklī, atzina, ka “Gors” netiks nodots privātās rokās.

Ir sarakstītas grāmatu grēdas par to, kāpēc vienas valstis ir turīgas, bet citas ne. Ir dažādas teorijas par to. Bet šoreiz par ko citu. Par politiku un politiķiem. Kāpēc vieniem sanāk, bet citiem ne tik ļoti?