Viedokļi

Latvijas galvaspilsēta Rīga top aizvien nepatīkamāka tiem, kas to apmeklē – gan tūristiem, gan ļaudīm no pilsētas privātmāju un guļamrajoniem, gan cilvēkiem no Pierīgas, laukiem un citām pilsētām.

Svētdienas vakarā, īsi pirms pusnakts, premjerministrs Andris Kulbergs sociālajā vietnē “X” izplatīja visai mulsinošu paziņojumu: “Vakardienas traģiskais notikums Priekulē ir nepieņemams. Ja ir noticis noziedzīgs nodarījums, tam tiks pievērsta pilna tiesībsargājošo iestāžu uzmanība. Esmu pārrunājis situāciju ar iekšlietu ministru Jāni Dombravu, kurš rīkosies, lai lieta tiktu objektīvi un taisnīgi izmeklēta un vainīgais tiktu saukts pie atbildības. Nekādas iecietības un nekādu atlaižu – jo īpaši, ja notikumā ir iesaistīta policijas amatpersona.”

Rīgas dome sestdien, 25. jūlijā, izplatīja brīdinājumu par Imantas apkaimē it kā ieklīdušu lāceni ar lācēniem. Šī ziņa izraisīja plašu asprātību jūru sociālajos tīklos, taču jautājums ir daudz nopietnāks un kārtējo reizi aktualizē tēmu, kura līdz šim joprojām atrodas “gaisā pakārtā” stāvoklī. Runa ir par cilvēku un savvaļas dzīvnieku sadzīvošanas noteikumiem.

Kad rūpnieciskos apjomos sāks ražot cietvielu akumulatorus, ar tiem automašīna varēs vālēt simtiem kilometru ar vienu uzlādi. Tas būs milzīgs solis uz priekšu tehnoloģiju attīstībā.

Taupības apstākļos, kad jādomā par katru centu, svarīgi ir šo “centu skaitīšanu” nepārvērst par slimīgi sīkmanīgu skopulību. Tāpēc jāprot nodalīt: kad stingra taupība ir jēgpilna un pamatota, bet kad tā iegūst neveselīgu raksturu.

Lietuvu satrauc migrantu labturība, bet Igaunijā reklāmu interpretē kā naida runu – par šiem un citiem notikumiem kaimiņvalstīs portāla “nra.lv” Lietuvas un Igaunijas plašsaziņas līdzekļu apskats.

Iedzīvotāju tiesības izlietot savu otrā pensiju līmeņa uzkrājumu atbilstoši paša ieskatiem visbiežāk tiek noraidītas, pieņemot, ka tādējādi pasliktināšoties šī potenciālā pensionāra labklājība, viņam aizejot pensijā. A priori tiek pieņemts, ka citi zina labāk, kā viņam būtu labāk. Tāpēc šis nosacītais pensionārs pats no sava uzkrājuma jātur pēc iespējas tālāk un jāļauj, lai ar šo uzkrāto naudu rīkojas profesionāļi. Investīciju speciālisti no banku sektora.

Pēc tam, kad pārsteidzoši ātri un salīdzinoši viegli Andrim Kulbergam izdevās izveidot solidāru 4x4 valdību, šķita, ka vismaz līdz vēlēšanām šī valdība nostrādās bez lieliem satricinājumiem kā tīri tehniska valdība. Vēl jo vairāk tāpēc, ka uzreiz tika panākta vienošanās: ideoloģiski sensitīvus jautājumus neaiztikt. Ar to primāri domājot tā sauktās Stambulas konvencijas denonsēšanu, kura reiz jau tika izmantota iepriekšējās, Evikas Siliņas valdības drupināšanai.

“Luminor Bank” paziņojusi, ka Ungārijas banka "Országos Takarék Pénztár" ("OTP Bank") ienāks Baltijas tirgū un iegādāsies "Luminor Bank"’.

Iepriekšējos 17 gadus Latvijā valdījušie spēki ir manāmi satraukušies. Viņi jūt, ka laiki mainās un viņu vara sāk manāmi ļodzīties. Sākas ierastā histērija: mūs sit, mums dara pāri. Tas gan tiek darīts labākajās “augsim gudri” tradīcijās, dusmīgi izkliedzot lozungus par akadēmiskās brīvības ierobežošanu, par “pilsoniskās sabiedrības” vājināšanu un demokrātijas kā tādas apdraudējuma pieaugumu.

Jāsaka, kā ir: šogad priekšvēlēšanu periods solās būt fundamentāli atšķirīgs no daudziem citiem iepriekšējiem. Pirmām kārtām ar to, ka vēlēšanas jau it kā ir notikušas. Pareizāk sakot, tā valdības maiņa, kura tika gaidīta pēc vēlēšanām, notika priekšlaicīgi, vēl pirms pašām vēlēšanām.

Ziņas no Tuvajiem Austrumiem un no globālā izejvielu tirgus ir pretrunīgas, un situācija mēdz mainīties dažu stundu laikā.

Vakar agri no rīta liela Latvijas iedzīvotāju daļa savos telefonos saņēma kārtējo šūnveida apraides ziņojumu: “!Dzeltenais brīdinājums ĻOTI STIPRS LIETUS RĪKOJIES!” Kā vienmēr šādos gadījumos, šo ziņojumu pavadīja speciāli izveidots nepatīkami kaitinošs skaņas signāls ar sekojošu teksta pārveidi skaņas formā nedabīgā, saturisko jēgu grūti uztveramā (ne)balsī.

No 6. jūlija līdz 17. jūlijam Latvijā darbojās Starptautiskā valūtas fonda (SVF) misija Luisa Brandao-Markesa vadībā, kura  saskaņā ar SVF 4. pantu veica Latvijas ekonomikas ikgadējo izvērtēšanu. Piektdien tika publicēta šī izvērtējuma “īsā” versija. Pilns ziņojuma teksts tiks publicēts rudenī, kad to apstiprinās SVF izpilddirektoru valde.

Apšaudes un elektroenerģijas padeves pārtraukumi ir apturējuši rūpnīcu Krimas “Titan”, lielāko gaļas pārstrādes cehu “Družba narodov” un lielāko siltumnīcu kompleksu “Belogorskij”.

Par aktuāliem notikumiem kaimiņvalstīs portāla “nra.lv” Igaunijas un Lietuvas plašsaziņas līdzekļu apskats.

Jo tuvāk nāks vēlēšanas, jo vairāk pašreizējai koalīcijai tiks prasīts: kur ir darbi? Jūs te visu laiku kritizējat iepriekšējos, kuri jums esot “šausmīgu” mantojumu atstājuši, bet ko esat izdarījuši paši? Viens no darbiem, kas būtu obligāti jāizdara, ir SIF likvidācija vai vismaz fundamentāla pārveide. Vēlams tomēr likvidācija, un ārkārtīgi svarīgi skaidri apzināties, kāpēc tas jādara.

Naftas cenām pasaulē kāpjot, Latvijas Degvielas tirgotāju asociācija intervijā “nra.lv” bija spiesta atzīt, ka benzīna un dīzeļa cenas, visticamāk, atkal pieaugs.

Statistika rāda, ka Latvijā eksportējošo uzņēmumu mazākums (5–6 %) ienes valsts budžetā lauvas tiesu nodokļu (līdz pat 58 % no uzņēmējdarbībā samaksāto nodokļu apjoma)i. Starp tiem ir arī valsts kapitālsabiedrības, kas ne tikai pilda sociālo funkciju, bet arī rada būtisku pievienoto vērtību ekonomikai tieši ar eksportu. Tādēļ mēs turpinām pārliecināt lēmumu pieņēmējus par nepieciešamību radīt tādu regulējumu, kas motivētu ikvienu uzņēmumu, tostarp valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības, nopietni raudzīties un rīkoties eksporta virzienā.

Aizvadītajā nedēļā Igaunijā un Lietuvā tika risināti nopietni jautājumi par turpmākās politikas personālijām. Par šīm un citām aktualitātēm “nra.lv” kaimiņvalstu preses apskats.

Partiju jūnija reitingi iezīmē jauno politisko spēku sadalījumu pēc Evikas Siliņas valdības krišanas maijā un salīdzinoši straujās Andra Kulberga valdības izveidošanas. “Apvienotais saraksts” (AS) kļuvis par pārliecinošu reitingu līderi, un tas nav nekas pārsteidzošs.

Svīšana ir normāla organisma funkcija, kas palīdz regulēt ķermeņa temperatūru, homeostāzi, šķidruma balansu, kā arī veic dažādu vielu izvadīšanu no organisma. Vienkāršoti svīšanu raksturo sāļus saturoša šķidruma izdalīšanās no sviedru dziedzeriem. Kaut svīšana izvada no organisma ūdeni un sāļus, sviedru dziedzeru darbība nevar aizstāt nieru funkcijas un nodrošināt organisma iekšējās vides nemainību.