Viedokļi

Rīgas vicemērs Māris Sprindžuks LTV “Rīta panorāmā” atkārtojis kādreiz visnotaļ populāro ideju, ka autoostai jābūt decentralizētai. Starppilsētu autobusiem neesot jābrauc līdz Rīgas centram. Šai idejai piekrīt arī Rīgas mērs Viesturs Kleinbergs, kurš atzīst, ka Rīgas dome vēlas veidot “mobilitātes punktus”, kuros cilvēkiem būšot jāpārsēžas uz pilsētas sabiedrisko transportu. Viņaprāt, nākotnē autoostas centrā vairs nebūšot, lai gan šobrīd bez tās vēl nevarot iztikt.

“Tarifu karš”, kuru iesāka ASV prezidents Donalds Tramps ar savu šā gada 2. aprīļa “procentu saraksta” tāfeles demonstrāciju, pa vasaru šķita iegājis pamiera fāzē. Tagad tas no jauna uzliesmojis košām liesmām.

Nesen sabiedrības sašutumu izsauca Vācijas bijušās kancleres Angelas Merkeles izteicieni ungāru “YouTube” kanālā “Partizan” par Baltijas valstīm un Poliju, kara noziedznieka Putina agresijā vainojot minētās valstis. Nespēja vest tiešas sarunas ar Putinu esot ietekmējusi turpmāko notikumu attīstības gaitu, teica Merkele. Polijas un Baltijas valstu nostāja esot novedusi pie diplomātisko saišu saraušanas, kas dažus mēnešus vēlāk izraisījusi Krievijas atkārtotu iebrukumu Ukrainā, apgalvoja Merkele. Tātad Krievijas iebrukumā vainojamas Baltijas valstis un Polija?

Šodien, 13. oktobrī, Ēģiptes kūrortpilsētā Šarmelšeihā paredzēts noslēgt vienošanos par karadarbības izbeigšanu Gazas joslā. Plānots, ka šajā miera līguma parakstīšanas ceremonijā piedalīsies ASV prezidents Donalds Tramps, Ēģiptes prezidents Abdels Fatahs as Sisī, Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers un vēl gandrīz 20 valstu vadītāji.

Vispirms – skaidrojums par to, kas ir “družiņņiki”. Tie ir sabiedriskie kārtības sargi, kādi bija padomju laikos. Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV) tagad apsver iespēju ieviest Latvijā brīvprātīgos policijas darbiniekus, kas varētu palīdzēt drošības uzturēšanā, piemēram, kādos masu pasākumos.

Šogad ikgadējā Rīgas konference notiek īpašos apstākļos. Var jau teikt, ka kopš 2022. gada visu laiku ir “īpašie apstākļi”, bet šogad tie iezīmējas ar divām jaunām, agrāk nebijušām lietām.

Vakar ar trešo piegājienu Saeimā izdevās pieņemt grozījumus likumā “Par piesārņojumu”, kas paredz “parastajam cilvēkam” maz saprotamas izmaiņas sarežģītajā emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas regulējumā, bet realitātē radīs būtisku ietekmi uz katra cilvēka labklājību.

“Var aizturēt kādu migrantu, tas tiek nodots Valsts policijai, kas šo migrantu nodod Valsts robežsardzei. Un ko ar šo migrantu darīt robežsardzei? Tai nav resursu, tā var migrantus vienīgi krāmēt kaudzēs,” skarbi ironizē Saeimas deputāts Edmunds Zivtiņš (LPV).

SKDS svaigākās aptaujas rezultāti par sabiedrības attieksmi pret pašreizējo Evikas Siliņas valdību ir graujoši. Lielākā sabiedrības daļa (73%), publiskajā telpā dzirdot par Latvijas valdību un tās darbu, izjūt dusmas un pesimismu.

Pēdējā laikā arvien biežāk NATO valstīs vērojamas dažādas provokatīvas izdarības, kuras, visticamāk, tiek rīkotas pēc Maskavas norādēm. Ne valstu valdību līmenī, kuru teritorijās šīs provokācijas notiek, ne NATO militārās vadības līmenī nav īstas skaidrības, kā rīkoties. Kā reaģēt?

Vācijas ilggadējās kancleres Angelas Merkeles atklāsmes, kuras viņa pauda Ungārijas interneta (“Youtube”) kanālam “Partizan”, ir nozīmīgas ar to, ka viņa iezīmē to Rietumeiropas politiskās domāšanas diskursu, kurš turienes politiskajā šķirā valdīja līdz kara sākumam un tagad atkal atgūst popularitāti.

Ik pa brīdim izskan ziņas, ka Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) kaut kādām organizācijām vai uzņēmumiem (lasi: tās pārstāvošiem cilvēkiem) piešķīris zināmu naudas summu (2025. gadā 28 miljoni eiro). Summa, ar ko operē SIF, nav mazā, tāpēc sabiedrībai būtu skaidri jāsaprot, kādam nolūkam šī nauda tiek tērēta, jo dažkārt ir sajūta, ka tūkstoši un pat miljoni tiek dāsni dāļāti sava, visai šaura loka cilvēkiem.

Latvijā šonedēļ “Stambulas” dēļ cita uz citu rūca, bet beigās nomierinājās koalīcijas partijas. Līdzīgi procesi, bet par citu tematiku notiek arī tepat kaimiņos – Lietuvā un Igaunijā.

Šaušalīgā traģēdija uz dzelzceļa pārbrauktuves pie Imantas stacijas, kad, braucot ar “Ride” elektromopēdu, bojā gāja divas 13 gadus vecas meitenes, satrauca visus. Nākamā reakcija pēc līdzjūtības bojā gājušo tuviniekiem bija neizpratne: kā tas varēja gadīties? Kā varējām kaut ko tādu pieļaut?

Dānijas galvaspilsētā notiekošais ES līderu neformālais (ārpus oficiālā kalendārā plāna) samits ir veltīts tikai vienam jautājumam – Eiropas drošībai. “Līdz 2030. gadam mums būtu jāspēj sevi pilnībā aizsargāt,” Dānijas premjerministri Meti Frederiksenu citē ziņu aģentūra AFP. “Mēs jau tagad darām daudz, bet mums jārīkojas vēl straujāk,” viņa piebilda.

“Nākamā gada budžeta apstiprināšana būs pirmais pārbaudījums potenciālajam jaunajam Lietuvas kabinetam,” paziņoja prezidents Gitans Nausēda pēc tam, kad Seims premjerministres amatam izvirzīja Ingu Rugiņieni.

Igaunija nākamā gada budžeta pieņemšanas procesā ir aizsteigusies priekšā Latvijai, un valdībā budžets jau ir pieņemts. Tāpat kā pie mums, Igaunijā paredzēts liels aizsardzības izdevumu pieaugums. Vēl būtiski, ka Igaunija ir atteikusies no plāna paaugstināt iedzīvotāju un uzņēmumu ienākuma nodokļu likmi līdz 24% un atstāj to tādu, kāds ir bijis līdz šim – 22%.

Šodien pie Saeimas esot pieteikts pikets, kurā Stambulas konvencijas aizstāvji protestēs pret likumprojekta Nr. 1085/Lp14 tālāku virzību un pieņemšanu Saeimā. Šis likumprojekts paredz Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas, kuru Latvija ratificēja 2023. gada 30. oktobrī.

Vakar Lietuvas galvaspilsētā Viļņā tika uzsākta apkures sezona, un Viļņas mērs Valds Benkunskis izplatīja pašslavinošu paziņojumu, kurā teikts: “Rīt sākam apkures sezonu Viļņā. Apkures sezona sākas ne tikai ar zemāko siltuma cenu starp valsts lielākajām pilsētām, bet arī par 7% lētāk nekā pērn. Tāpat Viļņa saglabā līderpozīcijas ar zemākajām apkures cenām Baltijas valstīs. Viļņas iedzīvotājiem siltums maksā 50% lētāk nekā Rīgas iedzīvotājiem un 39% lētāk nekā Tallinas.”

"28. septembra vēlēšanas notika likumīgi," paziņojusi Moldovas Centrālā vēlēšanu komisija (CVK), ziņo Moldovas plašsaziņas izdevums “Ziarul de Garda”.

Pirmdienas “valdības krīzes novēršanas” sarunas starp premjerministri Eviku Siliņu un ZZS pārstāvjiem iesākās ar publisku rezolūcijas nodošanu labklājības ministram Reinim Uzulniekam un beidzās ar visu koalīcijas partiju kopēju sēdi par tēmu: kā dzīvosim tālāk? Īsāk sakot, Siliņas valdības krišana, par kuru pagājušo ceturtdien jau bija sasapņojusies opozīcija, tiek atlikta. Valstiskās atbildības un budžeta pieņemšanas vārdā. Uz cik ilgu laiku, tas jau ir cits jautājums.

Sestdien notikušā “Vienotības” kongresa galvenais uzdevums bija izšķirt, kurš vadīs partiju pirms 15. Saeimas vēlēšanām, kuras paredzētas gandrīz tieši pēc gada – 2026. gada 3. oktobrī. Lai arī pēdējā laikā arvien skaidrāk iezīmējās Edmunda Jurēvica nepārprotams pārākums, Anda Čakša tomēr bija gatava cīnīties līdz galam un prognozējami zaudēja.