Viedokļi

To, ka pasaule kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā un ASV prezidenta Donalda Trampa otrās prezidentūras sākuma strauji mainās, noliegs vien retais. Tik ilgstošs un postošs karš Eiropā nebija bijis kopš 1945. gada, un arī Vašingtonas Baltajā namā vēl nebija saimniekojis tik savdabīgs prezidents. Arī Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs intervijā “nra.lv” atzīst šīs izmaiņas un runā par jaunas pasaules kārtības veidošanos.

Uz jautājumu par to, kas notiktu, ja Ukraina zaudētu karu, prezidents Volodimirs Zelenskis norādīja, ka Ukraina karu nezaudē, bet atgādināja, ka tās zaudējumi nozīmē “cilvēku un laika” zaudēšanu, kā arī milzīgus upurus. Sekas, kas iestātos Ukrainas zaudējuma gadījumā, būtu neaptveramas. Par to runājam ar politologu Andi Kudoru un NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktoru Jāni Sārtu.

Šodien Izraēlā notiek parlamenta vēlēšanas. Pirmās kopš 2023. gada 7. oktobra šaušalīgā “Hamās” veiktā terora akta. Situācija Izraēlā ir nokaitēta, sabiedrība sašķelta un valsts nākotne pavisam neskaidra.

Svētdien Serbijā notika pirmstermiņa parlamenta vēlēšanas, kurās uzvarēja opozīcija – “Studentu saraksts”. Var jau šķist, ka “labie un gaišie” beidzot uzvarējuši “tumšo un ļauno” Aleksandaru Vučiču. Taču ir pamats uzskatīt, ka jaunie uzvarētāji var izrādīties nepieradināti dzīvnieciņi, kuri Eiropas Savienībai sāpīgi iekodīs pirkstos.

Aizejošā Saeima ceturtdien, 22. oktobrī, vienā no savām pēdējām sēdēm, steidzamības kārtībā, vienā dienā divos lasījumos pieņēma grozījumus Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā. Šo grozījumu centrālā jēga: saglabāt Latvijas Radio (LR) un Latvijas Televīzijas (LTV) vēsturiskos nosaukumus. Šie grozījumi ne tikai paredz, ka valsts aizsargā šo mediju vēsturisko identitāti un atpazīstamību, bet arī nosaka, ka LR un LTV ziņu dienesti darbojas kā atsevišķas, savstarpēji neapvienotas un redakcionāli patstāvīgas struktūrvienības.

“Kā gulējāt? Kāda pašsajūta?” – šķietamas pieklājības frāzes pārvēršas patiesā interesē, kad sajūti: no atbildes būs daudz kas atkarīgs. Un tā arī notiek: pašsajūtas un miega tests rosina medicīniskā personāla tālāku darbību. Rīgas Austrumu slimnīca tam gatavojas nopietni. Par mediķu attieksmi daudzviet nereti dzird negatīvas atsauksmes. Grūti kaut ko tādu iedomāties attiecībā uz Austrumu slimnīcu. Ieskatīsimies tās ikdienā.

Par aktuāliem notikumiem kaimiņvalstīs portāla “nra.lv” Igaunijas un Lietuvas plašsaziņas līdzekļu apskats.

Aizvadīto Saeimas vēlēšanu rezultāti gandrīz visām partijām bija vājāki nekā gaidīts, izņemot uzvarētāju – “Apvienoto sarakstu”. Īpaši smagi šie rezultāti bija divām vēl nesen vadošajām partijām – “Jaunajai vienotībai” (JV) un ZZS.

Saeima ceturtdien steidzamības kārtā pieņēma likumu, kas par spēkā neesošu no pieņemšanas brīža atzīst tikai pirms nedēļas pašu deputātu pieņemto likumu par Indijas pilsones Divjas Kananas Višvanatas atzīšanu par Latvijas pilsoni.

Sabiedrībā valda gandrīz vai nebijusi vienprātība, ka šā gada 3. oktobra Saeimas vēlēšanu “Apvienotā saraksta” (AS) un tās līdera, premjera Andra Kulberga triumfālās uzvaras pamatā ir sabiedrības gluži vai kliedzošā vēlme pēc pārmaiņām. Pirms vēlēšanām politiķi gandrīz no visām partijām, ne tikai no AS, centās pievienoties šim pārmaiņu solītāju vilnim, taču viņiem šo pārmaiņu kārti neizdevās tik pārliecinoši izspēlēt.

ASV prezidenta Donalda Trampa īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs vakar ieradās Sanktpēterburgā. Pulkovas lidostā Vitkofu sagaidīja Vladimira Putina īpašais pārstāvis Kirils Dmitrijevs. Vēlāk Vitkofs tikās arī ar pašu Putinu. Sarunas ilga trīs stundas.

Gandrīz ceturtā daļa vēlētāju Eiropā pašlaik atbalsta galēji labējās partijas, rakstīja “The Guardian” šā gada jūnijā. Kas ir šīs partijas, ko tās grib un dara? Par to šis “nra.lv” galēji labējo partiju apskats. Vairāk nekā 150 politologu veikta analīze liecina, ka to vēlētāju īpatsvars, kuri atbalsta šādas partijas, kopš 1995. gada ir pieaudzis gandrīz piecas reizes.

Andra Kulberga lēmums atlikt tikšanos ar potenciālajām koalīcijas partijām uz vēl vienu nedēļu izraisījis dažādus minējumus. Pats Kulbergs šo vilcināšanos skaidro ar lielo aizņemtību, ko, no vienas puses, var uzskatīt par attaisnojošu iemeslu, bet no otras – vai tad valdības veidošana nav tik nopietns iemesls, ka tā dēļ citas lietas varētu pabīdīt sāņus?

Francija mēģina atgūties pēc satriecošajiem notikumiem pagājušās nedēļas beigās, kas iesākās kā mierīgas demonstrācijas, bet pārauga mežonīgā vardarbībā un postīšanā. “Kā līdz kam tādam varēja nonākt? Vai Francija sabruks?” – šādus jautājumus citiem un sev bieži uzdod pasaules plašsaziņas līdzekļu analītiķi.

Svētdien agri no rīta Bauskas, Aizkraukles un Ogres novadu iedzīvotāji saņēma šūnapraides ziņojuma oranžo brīdinājumu. Kā informē NBS, 18. oktobrī laikā no plkst. 6.00 līdz 8.00 Lietuvas gaisa telpā tika konstatēts neidentificēts, iespējams, bezpilota lidaparāts, kas vairākos reģionos izraisīja gaisa trauksmi. Ņemot vērā pieejamos datus un augsto varbūtību, ka objekts var ielidot Latvijas teritorijā, tika aktivizēta šūnapraide minētajos Latvijas novados.

Valsts budžetam ir nepieciešami stabili un prognozējami ieņēmumi, īpaši laikā, kad palielinās izdevumi valsts aizsardzībai, veselības aprūpei un sociālajai aizsardzībai. Tādēļ akcīzes nodokļi tradicionāli tiek uzskatīti par salīdzinoši ērtu fiskālās politikas instrumentu. Paaugstinot nodokli tabakas un nikotīna produktiem, vienlaikus tiek cerēts papildināt valsts budžetu un samazināt veselībai kaitīgu produktu patēriņu.

Ļoti viegli aizliegt visu, kas ir slikts, kaitīgs, kas neiederas mūsu saprašanā par pasaules lietu kārību. Nesalīdzināmi grūtāk ir panākt, lai aizliegums patiešām pasargātu cilvēkus no visa kaitīgā, ļaunā un nepareizā. Kā salāgot mūsu pašu pasargāšanu no nelabumiem ar sapratni par kaitīgo un varas un likumdevēju tieksmēm sarežģītas lietas risināt ar normatīvo aktu metodēm – to mēģināsim noskaidrot mūsu informatīvajā sadaļā “Aizliegumu zona”.

Jau vairākus gadus pēc kārtas personāla vadītāji un ekonomisti konstatē vienu un to pašu: darba tirgus pieder darba ņēmējiem. Vakances paliek neaizpildītas ilgāk, darba devēji pielāgojas elastīgāka darba nosacījumiem, bet algu konkurence atsevišķās nozarēs sasniegusi nebijušu intensitāti. Šis stāvoklis ir strukturāls – tas izriet no Latvijas demogrāfiskās realitātes, emigrācijas un digitalizācijas tempa –, un nav pamata uzskatīt, ka tuvākajos gados kaut kas kardināli mainīsies. Taču vai darbinieki adekvāti izmanto šo situāciju?

Mākslīgā intelekta (MI) iespējas biedē cilvēci un liek bažīties par tehnoloģiju pārākumu pār cilvēku jau sen – pēdējā reize, kad cilvēks (Garijs Kasparovs) spēja uzvarēt šaha programmu “Deep Blue”, bija 1997. gadā.

Par šīs nedēļas Igaunijas un Lietuvas aktuāliem notikumiem “nra.lv” kaimiņvalstu plašsaziņas līdzekļu apskats.

Neteiksim, ka šodien, 3. oktobrī, izšķiras Latvijas liktenis. Nevajag ne tik skaļus vārdus, ne kādas citas līdz apnikumam nodrāztas banalitātes. Vienkārši šodien ir jāapzinās, ka esi Latvijas pilsonis un tev ir dota šī iespēja aiziet un brīvās Saeimas vēlēšanās nobalsot par sev tuvāko sarakstu.

Līdzīgi kā daudzus, arī mani satrauca virsraksti par visu laiku zemāko Latvijas bērnu sniegumu lasīšanā, matemātikā un dabaszinātnēs starptautiskajā PISA 2025 izglītības kvalitātes salīdzinājumā.