Viedokļi

“Kā gulējāt? Kāda pašsajūta?” – šķietamas pieklājības frāzes pārvēršas patiesā interesē, kad sajūti: no atbildes būs daudz kas atkarīgs. Un tā arī notiek: pašsajūtas un miega tests rosina medicīniskā personāla tālāku darbību. Rīgas Austrumu slimnīca tam gatavojas nopietni. Par mediķu attieksmi daudzviet nereti dzird negatīvas atsauksmes. Grūti kaut ko tādu iedomāties attiecībā uz Austrumu slimnīcu. Ieskatīsimies tās ikdienā.

Par aktuāliem notikumiem kaimiņvalstīs portāla “nra.lv” Igaunijas un Lietuvas plašsaziņas līdzekļu apskats.

Aizvadīto Saeimas vēlēšanu rezultāti gandrīz visām partijām bija vājāki nekā gaidīts, izņemot uzvarētāju – “Apvienoto sarakstu”. Īpaši smagi šie rezultāti bija divām vēl nesen vadošajām partijām – “Jaunajai vienotībai” (JV) un ZZS.

Saeima ceturtdien steidzamības kārtā pieņēma likumu, kas par spēkā neesošu no pieņemšanas brīža atzīst tikai pirms nedēļas pašu deputātu pieņemto likumu par Indijas pilsones Divjas Kananas Višvanatas atzīšanu par Latvijas pilsoni.

Sabiedrībā valda gandrīz vai nebijusi vienprātība, ka šā gada 3. oktobra Saeimas vēlēšanu “Apvienotā saraksta” (AS) un tās līdera, premjera Andra Kulberga triumfālās uzvaras pamatā ir sabiedrības gluži vai kliedzošā vēlme pēc pārmaiņām. Pirms vēlēšanām politiķi gandrīz no visām partijām, ne tikai no AS, centās pievienoties šim pārmaiņu solītāju vilnim, taču viņiem šo pārmaiņu kārti neizdevās tik pārliecinoši izspēlēt.

ASV prezidenta Donalda Trampa īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs vakar ieradās Sanktpēterburgā. Pulkovas lidostā Vitkofu sagaidīja Vladimira Putina īpašais pārstāvis Kirils Dmitrijevs. Vēlāk Vitkofs tikās arī ar pašu Putinu. Sarunas ilga trīs stundas.

Gandrīz ceturtā daļa vēlētāju Eiropā pašlaik atbalsta galēji labējās partijas, rakstīja “The Guardian” šā gada jūnijā. Kas ir šīs partijas, ko tās grib un dara? Par to šis “nra.lv” galēji labējo partiju apskats. Vairāk nekā 150 politologu veikta analīze liecina, ka to vēlētāju īpatsvars, kuri atbalsta šādas partijas, kopš 1995. gada ir pieaudzis gandrīz piecas reizes.

Andra Kulberga lēmums atlikt tikšanos ar potenciālajām koalīcijas partijām uz vēl vienu nedēļu izraisījis dažādus minējumus. Pats Kulbergs šo vilcināšanos skaidro ar lielo aizņemtību, ko, no vienas puses, var uzskatīt par attaisnojošu iemeslu, bet no otras – vai tad valdības veidošana nav tik nopietns iemesls, ka tā dēļ citas lietas varētu pabīdīt sāņus?

Francija mēģina atgūties pēc satriecošajiem notikumiem pagājušās nedēļas beigās, kas iesākās kā mierīgas demonstrācijas, bet pārauga mežonīgā vardarbībā un postīšanā. “Kā līdz kam tādam varēja nonākt? Vai Francija sabruks?” – šādus jautājumus citiem un sev bieži uzdod pasaules plašsaziņas līdzekļu analītiķi.

Svētdien agri no rīta Bauskas, Aizkraukles un Ogres novadu iedzīvotāji saņēma šūnapraides ziņojuma oranžo brīdinājumu. Kā informē NBS, 18. oktobrī laikā no plkst. 6.00 līdz 8.00 Lietuvas gaisa telpā tika konstatēts neidentificēts, iespējams, bezpilota lidaparāts, kas vairākos reģionos izraisīja gaisa trauksmi. Ņemot vērā pieejamos datus un augsto varbūtību, ka objekts var ielidot Latvijas teritorijā, tika aktivizēta šūnapraide minētajos Latvijas novados.

Valsts budžetam ir nepieciešami stabili un prognozējami ieņēmumi, īpaši laikā, kad palielinās izdevumi valsts aizsardzībai, veselības aprūpei un sociālajai aizsardzībai. Tādēļ akcīzes nodokļi tradicionāli tiek uzskatīti par salīdzinoši ērtu fiskālās politikas instrumentu. Paaugstinot nodokli tabakas un nikotīna produktiem, vienlaikus tiek cerēts papildināt valsts budžetu un samazināt veselībai kaitīgu produktu patēriņu.

Ļoti viegli aizliegt visu, kas ir slikts, kaitīgs, kas neiederas mūsu saprašanā par pasaules lietu kārību. Nesalīdzināmi grūtāk ir panākt, lai aizliegums patiešām pasargātu cilvēkus no visa kaitīgā, ļaunā un nepareizā. Kā salāgot mūsu pašu pasargāšanu no nelabumiem ar sapratni par kaitīgo un varas un likumdevēju tieksmēm sarežģītas lietas risināt ar normatīvo aktu metodēm – to mēģināsim noskaidrot mūsu informatīvajā sadaļā “Aizliegumu zona”.

Jau vairākus gadus pēc kārtas personāla vadītāji un ekonomisti konstatē vienu un to pašu: darba tirgus pieder darba ņēmējiem. Vakances paliek neaizpildītas ilgāk, darba devēji pielāgojas elastīgāka darba nosacījumiem, bet algu konkurence atsevišķās nozarēs sasniegusi nebijušu intensitāti. Šis stāvoklis ir strukturāls – tas izriet no Latvijas demogrāfiskās realitātes, emigrācijas un digitalizācijas tempa –, un nav pamata uzskatīt, ka tuvākajos gados kaut kas kardināli mainīsies. Taču vai darbinieki adekvāti izmanto šo situāciju?

Mākslīgā intelekta (MI) iespējas biedē cilvēci un liek bažīties par tehnoloģiju pārākumu pār cilvēku jau sen – pēdējā reize, kad cilvēks (Garijs Kasparovs) spēja uzvarēt šaha programmu “Deep Blue”, bija 1997. gadā.

Par šīs nedēļas Igaunijas un Lietuvas aktuāliem notikumiem “nra.lv” kaimiņvalstu plašsaziņas līdzekļu apskats.

Neteiksim, ka šodien, 3. oktobrī, izšķiras Latvijas liktenis. Nevajag ne tik skaļus vārdus, ne kādas citas līdz apnikumam nodrāztas banalitātes. Vienkārši šodien ir jāapzinās, ka esi Latvijas pilsonis un tev ir dota šī iespēja aiziet un brīvās Saeimas vēlēšanās nobalsot par sev tuvāko sarakstu.

Līdzīgi kā daudzus, arī mani satrauca virsraksti par visu laiku zemāko Latvijas bērnu sniegumu lasīšanā, matemātikā un dabaszinātnēs starptautiskajā PISA 2025 izglītības kvalitātes salīdzinājumā.

“Mana balss neko nemainīs... Ko nu es – no vienas manas balss nekas nav atkarīgs... Vai tad vienai balsij ir kāda ietekme...” šādas ēzelīša Ī-ā atrunas, lai neietu uz 15. Saeimas vēlēšanām, lieto sliņķi, kuri pēc tam tikpat gaužas, cik valdība slikta, cik Saeima ļauna. Ir jāvīkšas, jāaun kājas un jāiet vēlēt!

Degvielas tirgotāji šonedēļ ir nodemonstrējuši cirka cienīgu ekvilibristiku, vispirms paceļot cenu, bet ceturtdien to nolaižot. Tomēr akcīzes nodokļa samazināšana Latvijā no 1. oktobra dīzeļdegvielai un benzīnam ir radījusi satraukumu gan Igaunijā, gan Lietuvā. Igauņu satraukums ir mierīgs, bet lietuvieši satraucas ne pa jokam.

Vakar pasaules medijus aplidoja ziņa, ka vairākas NATO dalībvalstis atstatītas no sarunu galda. Kā “nra.lv” skaidro mūsu diplomāts, ne viss ir tik melns, kā tas tiek pasniegts – ir NATO sēdes, kurās mēs vienmēr piedalāmies, un ir darba grupu apspriedes, dažās no kurām mūsu dalība nebūt nav nepieciešama.

Kādreizējais valsts prezidents Valdis Zatlers ar vāji slēptu nožēlu norādījis, ka šajā priekšvēlēšanu kampaņā trūkstot kaislību. Patiesi: neviens nav arestēts un turēts “septītajās debesīs”, kā tas bija pirms 13. Saeimas vēlēšanām, kad tika apcietināti “KPV LV” līderi Artuss Kaimiņš un Atis Zakatistovs. Nav nekādu “skrejlapu” skandālu kā 2002. gadā, kad dažas dienas pirms vēlēšanām policija veica kratīšanu “Latvijas ceļa” birojā. Nav arī nekādu citu negaidītu notikumu, kas varētu kļūt par šīs vēlēšanu kampaņas “naglu”.

Latvijas Satversmē rakstīts, ka vēlēšanas Latvijā ir tiešas un proporcionālas. Tomēr ar šo proporcionalitāti viss nav tik vienkārši, lai arī juridiski un matemātiski viss it kā ir korekti. Vienā Rīgas vēlēšanu apgabalā tiek ievēlēti 38 deputāti no simta, kas faktiski nozīmē: gandrīz viss izšķiras Rīgā. Gribi būt sadzirdēts – balso Rīgā.