Viedokļi

Ministru kabineta 12. maija sēdē tika uzklausīts Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Raivis Bremšmits, kurš vadīja dienesta pārbaudi un informatīvā ziņojuma sastādīšanu par to, kas patiesībā darās “Rail Baltica” projekta iepirkumos.

Novados, kas robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju, situācija ar dronu “miermīlīgajiem” pārlidojumiem ir satraucoša. Tā kā “dronu siena” Latvijā – kā jau dronu lielvalstī – ir necaursitama, atliek vienīgi vērot debesis un zīlēt: drons lido ar labiem vai ļauniem nolūkiem. Pārdomas un reālā darbība: ieklausījāmies Latgales novadu amatpersonu stāstījumā.

Trešdien pēc tikšanās ar premjerministri Eviku Siliņu “Progresīvie” paziņoja, ka Siliņas valdību vairs neatbalsta un aicina Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču sākt konsultācijas ar politiskajām partijām par jaunas valdības veidošanu. Tas faktiski nozīmē Siliņas valdības krišanu, pat ja formāli tā vēl “elpo”.

Priekšvēlēšanu gaisotnē uzliesmojusī politiskā krīze izvērtusies divās paralēlās plaknēs. Vienā – vai saglabāsies esošā valdība vai arī būs jauna. Otrā – kā šī pašradītā valdības krīze ietekmēs politisko spēku izredzes gaidāmajās Saeimas vēlēšanās 3. oktobrī.

“Eurostat” dati par 2025. gadu rāda, ka Latvijai (% pret iekšzemes kopproduktu (IKP)) ir lielākais parāda apjoms un budžeta deficīts starp Baltijas valstīm.

Dronu incidents izgaismoja nopietnas problēmas Latvijas aizsardzības sistēmā. Taču šobrīd svarīgākais nav JV un "Progresīvo" savstarpējie strīdi vai publiska attiecību skaidrošana. Svarīgākais ir atbildība un rīcība.

Lai arī “Progresīvo” līderis Andris Šuvajevs pirmdien preses konferencē aicināja premjerministri Eviku Siliņu trešdien uz “Progresīvo” frakcijas sēdi skaidrot pēdējo dienu notikumus un rīcību, kas viņa ieskatā esot klaji koalīcijas līguma pārkāpumi, jau tagad gandrīz droši var teikt, ka Siliņas valdība de facto ir pārstājusi darboties.

Lielākie pasaules mediji šo nedēļu ir uzsākuši ar ziņu, ka ASV prezidents Donalds Tramps noraidījis Irānas atbildi uz ASV priekšlikumiem izbeigt karu kā "pilnīgi nepieņemamu".

2025. gada novembrī, pēc mēnešiem ilgas spriedzes ap ASV noteiktajiem augstajiem tarifiem Šveices precēm, Baltajā namā notika tikšanās starp Trampu un Šveices uzņēmēju delegāciju. Šveicei sākotnēji tika piemērots 39% ASV tarifs, bet, kā ziņots, delegācija pasniedza viņam " Rolex" galda pulksteni un īpaši gravētu zelta lietni. Aptuveni pēc tam ASV piekrita samazināt tarifus Šveices precēm līdz 15%, formāli to sasaistot ar plašāku tirdzniecības vienošanos un investīciju solījumiem, nevis ar dāvanu līderim.

Esmu gatava veidot nacionālās drošības valdību. Mēs aicināsim uz sarunu “Apvienoto sarakstu”, “Zaļo un Zemnieku savienību” un “Jauno Vienotību”, lai lemtu par iespējām izveidot rīcībspējīgu valdību.

Laikraksts “The Washington Post” publicējis rakstu “Ieskats Bena Šapiro MAGA kraha aizkulisēs” (Inside Ben Shapiro’s MAGA meltdown), kurā sīki izanalizēti konservatīvisma intelektuālā spārna redzamākā viedokļu līdera Bena Šapiro vadītās interneta platformas “The Daily Wire” popularitātes krituma iemesli uz MAGA nometnes šķelšanās fona.

Latvijas valdība, tostarp ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS), aprīlī sāka virzīt priekšlikumu par solidaritātes maksājuma (virspeļņas nodokļa) ieviešanu degvielas mazumtirgotājiem. Latvijas Degvielas tirgotāju asociācija asi iebilst, jo tas degvielas tirgotāju ieskatā ir pretrunā ar brīvā tirgus principiem, kā arī “iezīmējas zināmi riski atbilstībai Satversmei”.

Pērnā gada 10. oktobrī Bauskas novada Brunavas pagastā tika nošauti Modrim Konovalovam piederošie suņi – pieaugusī Bora un divi kucēni. Sociālajos tīklos tika publicēts ziņojums, kas adresēts Bauskas novada pašvaldības policijas priekšniekam Egīlam Gailim un ko esot rakstījusi kāda policijas darbiniece. Ziņojumā skaidroti apstākļi, kādos tika pieņemts lēmums suņus uz vietas nogalināt. Sabiedrības reakcija bija vētraina. Skaidrojām Valsts policijā, kas notiek kriminālprocesā. Saņēmām arī ziņu, ka lieta nodota jau tiesai.

Igaunijā politiska šķelšanās par meža likumu. Lietuvā strīdas par obligātu prasību ārzemniekiem zināt lietuviešu valodu. Par šīm un citām kaimiņvalstu aktualitātēm “nra.lv” Lietuvas un Igaunijas mediju apskats.

Nacionālā apvienība (NA) ir sagatavojusi demisijas pieprasījumu aizsardzības ministram Andrim Sprūdam. Kā norādīja NA premjerministra amata kandidāte gaidāmajās Saeimas vēlēšanās Ilze Indriksone, aizsardzības ministrs esot publiski solījis stiprināt Latvijas pretgaisa aizsardzību, veidot tā dēvēto dronu sienu un attīstīt dronu atklāšanas spējas, taču ar šiem uzdevumiem neesot ticis galā. Situācija kļūstot aizvien satraucošāka, tāpēc ministram amats jāatstāj.

Kādēļ brīdinājumi telefonos par briesmām pienāca tikai tad, kad drons jau bija nogāzies un uzsprādzis, no miega pamodinot rēzekniešus, kādēļ mūsu bruņotie spēki dronu vēro, bet netriec to zemē, un kad tos beidzot sāks neielaist mūsu gaisa telpā – ar šādiem un līdzīgiem jautājumiem ceturtdienu aizvadīja lielākā daļa Latvijas sabiedrības.

Klausoties Saeimas ekonomiskās politikas (Latvijas Fiskāli strukturālā plāna 2025.–2028. gadam 2026. gada Progresa ziņojuma) debates, radās iespaids, ka Latvijā ir divas dažādas, paralēlas ekonomikas.

Eiropas finanšu sektors šobrīd piedzīvo vienu no straujākajām transformācijām pēdējo pāris desmitu gadu laikā. Tehnoloģiju uzņēmumi, maksājumu iestādes un tā saucamās fintech jeb finanšu tehnoloģiju platformas īsā laikā ir būtiski mainījušas veidu, kā cilvēki izmanto finanšu pakalpojumus gan Latvijā, gan citviet Eiropā.

Ģirts Lapiņš, Rīgas domes deputāts (NA), Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas priekšsēdētājs:

Saulainajā dienā pirms 36 gadiem, kad Latvijas PSR Augstākā Padome ar 138 deputātu balsīm “par” pieņēma deklarāciju “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”, ļaužu prātos valdīja līksma eiforija, domājot par nākotni, kas būs brīva no okupācijas un padomju plāna ekonomikas. Domājot par ekonomiku, tolaik šķita, ka pietiks atgūt neatkarību un jau pēc dažiem gadiem Latvija zels un plauks, būs turīga kā Vakareiropa, dāņi pirks mūsu sviestu un bekonu un visa pasaule pazīs mūsu radioaparātus un mikroautobusus.

420 kilometru attālumā no Tallinas tiks būvēta maza, gaumīga kodolstacija, bet tas būs Somijā. Lietuvā bijušais ministrs atzinies, ka ņēmis kukuli. Par šīm un citām aktualitātēm “nra.lv” kaimiņu mediju apskats.

1. maijs jaunāko laiku Latvijas vēsturē ir visai dīvaina svētku diena. Dīvaina tā ir tāpēc, ka, uz ielas pajautājot – kas tiek svinēts – atbildes būs visdažādākās. Ieskaitot pavasara atnākšanas dienu, kas mūsu platuma grādos vienmēr ir patīkams notikums. Līdz ar to ir pašsaprotama vēlme šo dienu padarīt par svētku dienu, neatkarīgi no ideoloģiskā fona, kas aiz šiem svētkiem vienmēr vīdējis.