Viedokļi

CIP direktora Džona Retklifa pusslepenā, īslaicīgā vizīte Maskavā, lidojot uz turieni ar armijas lidmašīnu no Rīgas, devusi augsni visdažādākajām versijām un spekulācijām.

Kiberuzbrukums Ceļu satiksmes drošības direkcijai (CSDD) ir milzu posts. Sekas tā īsti vēl nav aptvertas. Līdzīgi gadījumi mēdz būt arī citviet pasaulē, turklāt nozagto datu apjomi ir daudz iespaidīgāki nekā tie, ko iespējams “izķeksēt” no salīdzinoši mazās Latvijas. Datu noplūdēs cietušo klubiņā ir arī Polija, kurā ir 36,6 miljoni iedzīvotāju. Hakeri ir nozaguši 19 miljonu privātpersonu datus.

Lai arī kādam varbūt šķiet, ka nesenās vētras izraisīto krīzi Latvijas Radio (LR) un plašākā izpratnē visā Latvijas Sabiedriskajā medijā (LSM) ir sekmīgi izdevies novērst, tas ir, atrisināt bez nopietniem zaudējumiem amatpersonu līmenī, notikušā ilgtermiņa sekas atrodas vēl tikai iedīgļa stadijā.

Divas dienas pēc vētras, kuras dēļ viens 36 gadus vecs vīrietis gāja bojā un ap 277 000 mājsaimniecību palika bez elektrības, amatpersonu pusē ir viens amatu zaudējušais. Tas ir Latvijas Radio Ziņu dienesta vadītājs Uģis Lībietis, kurš atkāpies. Visi pārējie, kuri atbildīgi par krīžu novēršanu, profilaksi un normālas dzīves straujāku atjaunošanu, pagaidām palikuši amatos.

Latviju naktī uz svētdienu skāra lielākā vētra kopš 2005. vai varbūt pat kopš 1967. gada. Lūza koki, un plīsa vadi, cilvēki nevarēja sazvanīties, svētdienas rītā elektroapgāde bija traucēta 277 tūkstošos mājsaimniecību. Neticami, ka bojā gāja tikai viens cilvēks. Vēl cietuši 14 cilvēki, no kuriem daži diezgan smagi.

95E benzīna cena 24. augustā degvielas stacijās “Virši” bija 1,87 eiro, “Circle-K” – 1,86 eiro, “Viada” – 1,74 eiro, “Straujupīte” – 1,75 eiro par litru. Dīzeļdegviela: “Virši” – 1,97 eiro, “Circle-K” – 1,99 eiro, “Viada” – 1,93 eiro, “Straujupīte” – 1,93 eiro par litru.

Valsts amatpersonu deklarāciju publiskā pieejamība vienmēr ir skaitījusies neatņemams pretkorupcijas sistēmas elements. Šo deklarāciju pieejamība nodrošina sabiedrības, mediju un citu pētnieku iespējas kontrolēt varas pārstāvju ienākumus, darījumus, saistības un interešu konfliktus. Tāpēc jo pārsteidzošāki bija premjera Andra Kulberga izteikumi viņa kopīgajā preses konferencē ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču, kad viņš rosināja pārskatīt šo valsts amatpersonu deklarāciju publisko pieejamību.

Rīga kā turīgo un vidējā slāņa mietpilsoņu guļamrajons ar braukšanai nederīgām ielām, bet ar stabiņiem, saliņām un puķupodiem vai tomēr pilsēta ar satiksmei, gājējiem un riteņbraucējiem ērtu infrastruktūru, plaukstošu uzņēmējdarbību, labvēlīgu dzīves telpu iedzīvotājiem un investīcijām iekārojamu vidi.  

Sestdienas vētra, kura tiek uzskatīta par spēcīgāko Latvijā kopš 2005. gada 8.–9. janvāra vētras, vienlaicīgi bija gan gaidīta, gan negaidīta.

Par aktuāliem notikumiem kaimiņvalstīs portāla “nra.lv” Igaunijas un Lietuvas plašsaziņas līdzekļu apskats.

Saeima kārtējo reizi nobalsojusi, ka dod tiesības valstij vajadzības gadījumā iejaukties un dot iespēju aizdot “airBaltic” līdz 30 miljoniem eiro. Valdības vadītājs Andris Kulbergs, aizstāvot šo lēmumu, vairākkārt uzsvēra, ka runa nav par šiem miljoniem, bet gan par to, ka Saeima pilnvaro valdību iesaistīties “airBaltic” finanšu problēmu risināšanā.

Latvijai ir trīs gandrīz līdzvērtīgas dienas, kurās ik gadu atzīmējam savas valsts neatkarību. 18. novembris ir vēsturiskā mūsu valsts dibināšanas diena, bet 4. maijs un 21. augusts dienas, kuras daudziem vēl svaigā atmiņā. Taču tikai divas no šīm trijām ir pasludinātas kā oficiālas svētku brīvdienas. Kāpēc?

Vairāk nekā 1,2 miljonu personu datu noplūde no Ceļu satiksmes un drošības direkcijas (CSDD) serveriem ir izraisījusi pamatīgu viļņošanos visā valsts pārvaldes sistēmā. Premjers Andris Kulbergs pieprasīja visas uzņēmuma vadības atkāpšanos, kas arī drīz vien sekoja.

Kiberuzbrukumā Ceļu satiksmes drošības direkcijai (CSDD) nezināmi hakeri ieguvuši 1,2 miljonu cilvēku personas datus un apmēram 150 tūkstošus juridisko personu reģistrācijas numurus. Tas nozīmē, ka nozagti visi personu dati cilvēkiem, kas brauc ar automašīnām. Cilvēki baidās vērt vaļā e-pastus, pieskarties īsziņām, kas nākušas no CSDD, tāpat arī no Valsts policijas, pašvaldības policijas.

Zemkopības ministrija ir rosinājusi grozījumus Ministru kabineta noteikumos par koku ciršanu mežā. To mērķis ir mazināt administratīvo slogu un vienkāršot valsts pārvaldes pakalpojumu saņemšanu meža nozarē, tādējādi padarot prasības vienkāršāk un ātrāk izpildāmas meža īpašniekiem.

Daudzviet pasaulē notiek diskusijas par to, vai vajag aizliegt bērniem un pusaudžiem pieeju interneta sociālajiem tīkliem. Ir valstis, kur aizliedzoši likumi jau stājušies spēkā. Šādi aizliegumi provocē paaudžu konfliktu.

1991. gada 19. augustā agri no rīta (ap 7.00) mani pamodināja spalgs telefona zvans. Tolaik vēl nebija mobilo telefona sakaru, un šāds agrs zvans parasti nesolīja nekā laba. “It kā Gorbočovs arestēts. It kā slims, it kā gāzts, nevar lāgā saprast,” klausulē skanēja mana drauga, tā laika politiskā aktīvista balss. No politiskās dramaturģijas viedokļa būtu jāsaka “satraukta balss”, bet tāda tā īsti nebija. Drīzāk nogurusi, mazliet pat garlaikota, lai gan agrais zvans nepārprotami liecināja par lietas nopietnību. Tik agrā rīta stundā neviens “tāpat vien” nezvana.

Viens no jaunās valdības popularitātes avotiem ir valdības gatavība patrenkāt ar valsts budžeta taukiem apaugušās valsts pārvaldes struktūras un tām pietuvinātās NVO, kuru kopumu iemieso Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) ar saviem neskaitāmajiem naudas vadiem, pa kuriem barojas dažādi politiskie piesūcekņi.

“Igaunijas valdībai nav izdevies piesaistīt ārvalstu investīcijas, un nauda nonāk pie tuvākajiem kaimiņiem. Tagad mēs pat nevaram sadalīt subsīdijas lieliem ieguldījumiem, jo investoru vienkārši nav,” Igaunijas sabiedriskajā medijā ERR raksta partijas “Labējie” pārstāvju padomes priekšsēdētājs Andruss Kārelsons.

Kā katru gadu, arī šogad oktobrī tiks indeksētas pensijas. Viss atbilstoši likumam, tāpēc šī indeksācija nav ne kāda labdarība, ne arī kāda neizdarība. Viss kā vienmēr. Indeksācija notiek atbilstoši pensijas apmēram. Jo lielāks darba stāžs, jo lielāks pieauguma procents.

Vēl pavisam nesen elektroautomobilis Latvijā bija retums, un ļaudis brīnījās, kad redzēja uz ielas auto, kas ripo uz priekšu gandrīz bez skaņas. 2020. gadā Latvijā bija reģistrēti mazāk nekā 1000 elektroauto.

Par aktuāliem notikumiem kaimiņvalstīs portāla “nra.lv” Igaunijas un Lietuvas plašsaziņas līdzekļu apskats.