Viedokļi

Centrālās statistikas pārvaldes dati par patēriņa cenu izmaiņām jūlijā liecina: eksperiments ar samazināto PVN likmi pārtikas precēm ir attaisnojies. Kopējais cenu līmenis ir samazinājies (– 0,7%), un Latvijā šobrīd ir mazākā gada inflācija starp Baltijas valstīm.

Finanšu ministrijas sagatavotajā pārskatā par finansējumu nevalstiskajām organizācijām, kas izpelnījās premjera Andra Kulberga slaveno repliku, tomēr ir daži skaitļi un fakti, kas iepriekš nebija tik spilgti izgaismojušies. Izrādās, ka no valsts budžeta veiktie maksājumi nevalstiskajām organizācijām (NVO) 2025. gadā ir bijuši 168,1 miljona eiro apmērā, tostarp arī pretrunīgi vērtētā ASV miljardiera, ASV prezidenta Donalda Trampa sīvākā oponenta Džordža Sorosa finansētajām organizācijām.

Jūlijā elektroenerģijas cenas lielākajā daļā Nord Pool tirdzniecības zonu ievērojami samazinājās, tostarp Baltijas valstīs. Vairākās cenu zonās tika sasniegta šī gada zemākā mēneša vidējā elektroenerģijas cena, kā, piemēram, Somijā un Igaunijā.

Tuvojas politisko batāliju laiks, kad enerģētika atkal kļūs par ērtu instrumentu — lai manipulētu ar vēlētājiem, piesaistītu sev uzmanību vai “atmaskotu” kaut kur saklausītas, pārprastas vai pašizdomātas netaisnības un sazvērestības. Viena no iecienītākajām tēzēm, lai spēlētu uz daudzu sakaitētajiem prātiem, būs: jaunu atjaunīgās enerģijas projektu attīstība Latvijā padarīs elektroenerģiju lietotājam dārgāku.

Pētījumu aģentūra “Fifty5Blue” no šā gada 22. maija līdz 3. jūnijam aptaujājusi 1700 Latvijas Republikas pilsoņu, mēģinot noskaidrot viņu politisko pieprasījumu. Šī pētījuma rezultāti publicēti izdevumā “Lasi”, un tie visai skaidri parāda, pēc kā sabiedrībā ir politiskais pieprasījums un pēc kā šis pieprasījums nemaz nav tik liels, kā kādam varbūt varētu likties.

Līdz 2027. gada sākumam Latvenergo pārvaldībā Baltijā būs jau vairāk kā 1000 MW jaunizbūvētu atjaunīgās enerģijas jaudu, un nozīmīgu vietu šī mērķa sasniegšanā ieņems Aizputes saules elektrostacija un Pienava Wind vēja parks. Abi projekti ne tikai būtiski palielinās atjaunīgās elektroenerģijas ražošanas jaudu, bet arī veicinās Latvijas energoneatkarību, reģionu attīstību un ilgtermiņa ekonomisko izaugsmi.

ASV un Latvijā problēmas ir līdzīgas, bet, iedziļinoties lietas būtībā, jāsecina: mums viņu problēmas un vēl to naudiņu, kas ienāk viņu budžetā.

Liels Rīgas ainaviskais pluss ir Daugava pašā pilsētas centrā. Eiropā nav daudz lielpilsētu, kuras šķērsotu tik platas upes. Ne velti Rīgas domes deputātiem patīk fotografēties un taisīt PR akcijas, braucot ar kuģīšiem pa Daugavu.

Ministru prezidents Andris Kulbergs uzdevis Finanšu ministrijai izvērtēt attālinātā darba praksi valsts pārvaldē, norādot uz nepieciešamību lielākajai daļai valsts iestāžu darbinieku atgriezties pie darba klātienē.

Par aktuāliem notikumiem kaimiņvalstīs portāla “nra.lv” Igaunijas un Lietuvas plašsaziņas līdzekļu apskats.

Ukrainas vēstnieks Apvienotajā Karalistē un bijušais Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieks Valērijs Zalužnijs vēstnieku sanāksmē Kijivā izteica šaubas par to, vai Ukraina jebkad pievienosies NATO. Šī ziņa, kuru pēc klātesošo liecībām publicēja izdevums “Europian Pravda”, izraisīja ļoti pretrunīgu reakciju.

Latgales vēlēšanu apgabala “Progresīvo” (PRO) deputātu kandidātu saraksta pirmā numura – Leilas Rasimas – sapīšanās skaidrojumos par saviem nekustamajiem īpašumiem un saņemtajām kompensācijām zīmīgas ar to šķietamo vientiesību, kāda raksturīga paštaisniem cilvēkiem, kuri ir nesatricināmi pārliecināti par savu godaprātu, labajiem nodomiem un pašiedomāto nimbu virs galvas. Tāpēc, viņuprāt, viss, ko viņi dara, ir taisnīgs un apgarots, bet visi, kas viņiem kaut ko pārmet – nekrietni nelieši, ļaundari, kas pasaulei (tas ir, viņiem) novēl tikai sliktu.

Zemākā cena nedrīkst kļūt par galveno kritēriju bērnu ēdināšanā. Saeimai steidzami jālabo Publisko iepirkumu likuma izmaiņas, kas paver plašākas iespējas lētam importam.

Tirdzniecības nozarē šovasar ir notikušas divas lietas – viena laba un otra ne visai pozitīva. 1. jūlijā tika samazināts pievienotās vērtības nodoklis (PVN), un tas ir devis pārtikas cenu samazinājumu.

Vakar ministru prezidents Andris Kulbergs tikās ar nevalstiskajām organizācijām (NVO) un tā dēvēto memoranda padomi, “lai pārrunātu jautājumus, kas saistīti ar nevalstisko organizāciju darbību Latvijā, kā arī iepazītos ar NVO finansēšanas principiem valsts pārvaldē”.

Tuvo Austrumu un Ukrainas – Krievijas kari, drausmīgais karstums Eiropas dienviddaļā atstāj graujošu iespaidu uz Eiropas un pasaules ekonomiku. Taču ekonomika nebūt vēl negrasās ieslīgt lejupslīdē. Risks, protams, pastāv, taču globālais tirgus turas uz ūdens, pateicoties spekulācijām ar mākslīgā intelekta uzņēmumu akcijām.

Igaunija joprojām gaida jaunās Latvijas valdības oficiālo nostāju par projektu “Rail Baltica” un atbildi uz jautājumu, vai Rīgai ir plāni mainīt savus dzelzceļa būvniecības plānus, vēsta Igaunijas sabiedriskais medijs (ERR), atsaucoties uz Igaunijas infrastruktūras ministra Kuldara Leisa izteikumiem. Līdzīgas prasības izsaka arī “Rail Baltica Estonia” valdes priekšsēdētājs Anvars Salomets.

Spriežot pēc plašsaziņā publicētajiem SKDS partiju reitingiem, pārliecinoši pirmajā vietā ir partija “Nezinu”, kurā iestājusies gandrīz vai ceturtā daļa balsstiesīgo vēlētāju. Otrajā vietā ir politiskais spēks “Nepiedalīšos vēlēšanās” (aptuveni 12%).

Jaunākie SKDS reitingi apstiprina jau iepriekšējo reitingu tendenci un visai skaidri iezīmē galveno pēcvēlēšanu jautājumu, kas varētu arī būt viens no centrālajiem priekšvēlēšanu jautājumiem – ko ņemt koalīcijā?

Par aktuāliem notikumiem kaimiņvalstīs portāla “nra.lv” Igaunijas un Lietuvas plašsaziņas līdzekļu apskats.

Vēlēšanu tuvums ir laiks, kad politiķi sāk runāt par citu partiju politiķiem tā, it kā būtu patiesības serumu iedzēruši. Parasti viņi ir viens pret otru laipni, draudzīgi un pieklājīgi, bet priekšvēlēšanu laikā atklājas, ko patiesībā viens par otru domā.

Trešdienas pievakarē ar partiju “Progresīvie” saistītā jaunatnes organizācija “Protests” pie Brīvības pieminekļa rīkoja demonstrāciju/piketu “Rokas nost no pilsoniskās sabiedrības”. Pēc policijas aplēsēm pasākumā piedalījās ap 150–200 cilvēku, tajā skaitā vairāki “Progresīvo” (PRO) deputāti, kā arī NVO pārstāvji un pārstāvji no “Jaunās vienotības” (JV) saraksta.