Viedokļi

Igaunijas valdība lūdz atlikt uz diviem gadiem ES Taisnīgas algas direktīvu; Lietuvas galvaspilsētā Viļņā katrs desmitais iedzīvotājs ir ieradies no ārzemēm – pilsētas mērs satraucies, ka pilsētā var sākt veidoties geto – par šīm un citām kaimiņzemju aktualitātēm “nra.lv” Baltijas plašsaziņas līdzekļu apskats.

Reiz pirms daudziem gadiem privātā sarunā ar kādu pieredzējušu politiķi pēdējais it kā starp citu izmeta par saviem kolēģiem: viņi ir ārkārtīgi devīgi, kad var operēt ar valsts naudu, bet šausmīgi skopi, kad jāvelk ārā no kabatas sava personīgā nauda. Šī frāze man stipri iespiedās atmiņā un ataust ik reizi, kad dzirdam par kārtējām politiķu izšķērdībām.

Pirms divdesmit gadiem Grīziņkalns bija drūms un bīstams rajons Rīgā, kur pa ielām klīda zagļi, prostitūtas, alkoholiķi un narkomāni. Daudzas ēkas bija nolaistas un apdrupušas.

Trešdien politisko baumu tirgus placī izplatījās “droša ziņa”, ka jau esot pieņemts lēmums gāzt valdību. Tā vairs nevarot turpināt. Tiesa, šādas “ziņas” Saeimas kuluāros un Vecrīgas kafejnīcās parādās ik pa pāris mēnešiem. Pie tām jau visi pieraduši un īpaši neņem vērā.

Kā jau varēja gaidīt, bijušā valsts galvenā ierēdņa Jāņa Citskovska nozīmēšana par galveno grēkāzi “Kariņa lidojumu” lietā valdošajai politiskajai šķirai neko labu nesola. Citskovskis nedomā klusēt un bikli kā jēriņš iet uz upurvietu. Viņš atklāj arvien jaunus un jaunus nesmukumus. Tieši pirms politiskā cikla galvenajām – Saeimas – vēlēšanām.

“Pāreja uz vienoto skolu sākās 2023. gadā, un tagad tikai valsts valodā mācās visi pirmsskolas, pamatizglītības un vidējās izglītības iestāžu skolēni un audzēkņi,” apgalvo Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) vecākā eksperte Jana Veinberga. Vienotā skola – tā ir skola, kurā mācības notiek tikai latviešu valodā. Tā tam vajadzētu būt, bet vai tā ir? Viennozīmīgi gan var apgalvot, ka visi krieviski runājošie skolēni pēdējo trīs gadu laikā nav pēkšņi iemācījušies latviešu valodu un tas pazemina mācību kvalitāti vai arī tās nav vispār. Savu viedokli par latviešu valodu mācību iestādēs mums atklāja arī Daugavpils universitātes rektors Arvīds Barševskis.

ASV un Izraēlas 28. februārī sāktais karš pret Irānu ir izraisījis skarbu, globālu ekonomikas krīzi, un daudzi eksperti, tostarp arī Eiropas Savienības (ES) enerģētikas komisārs Dans Jorgensens, nebeidz atkārtot frāzi, ka, pat ja šodien karš tiktu pārtraukts, normālā situācijā necik drīz neatgriezīsimies. Taču neizskatās, ka šis karš grasītos beigties.

Ziņa, ka gaidāmajās Saeimas vēlēšanās “Progresīvie” par premjerministra amata kandidātu nominējuši savu partijas līdzpriekšsēdētāju un Saeimas frakcijas vadītāju Andri Šuvajevu, izraisīja pretrunīgu reakciju. Daudzi ar vāji slēptu ironiju jautāja: nopietni?

airBaltic ir iepazinies ar 2026. gada 14. aprīlī publicēto rakstu "Arodbiedrības līdere: airBaltic darbiniekus iebiedē un izrēķinās" un vēršas pie Jums ar tūlītēju pieprasījumu publicēt faktu precizējumus, kā arī paust bažas par žurnālistikas ētikas standartiem, kas šajā gadījumā netika ievēroti. Saite uz konkrēto rakstu.

Tūdaļ beigsies 2025./2026. mācību gads, līdz ar to Latvijā formāli beigsies arī pāreja uz mācībām tikai valsts valodā. No 2023. gada rudens uz mācībām tikai latviešu valodā pārgāja 1., 4., 7. klase un pirmsskolas izglītības iestādes. Pēc gada – 2., 5. un 8. klase, vēl pēc gada – arī 3., 6. un 9. klase. Tas, protams, skan optimistiski, un teorētiski tā tam vajadzētu notikt, tomēr patiesība ir citāda. Bieži ir dzirdēts, ka skolotāji sūdzas: kāda jēga ar klasi runāt latviski, ja skolēni neko nesaprot?

Ilggadējā Ungārijas premjera Viktora Orbāna partijas “Fidesz” graujošais zaudējums svētdien notikušajās parlamenta vēlēšanās būtiski maina politisko ainavu Eiropā. Šo vēlēšanu rezultāti noteikti ietekmēs arī nākamās ES valstu parlamenta vēlēšanas: 24. maijā Kiprā, 13. septembrī Zviedrijā un 3. oktobrī Latvijā.

1743. gadā turīga Virdžīnijas plantatora ģimenē piedzima dēls. Lai gan viņš auga pārsvarā lauku vidē, fiziskais darbs bija atvēlēts viņa ģimenei piederošiem vergiem.

Šodien Rīgā, Jelgavā un Daugavpilī notiek plaši taksometru braucieni/demonstrācijas. Kā teikts akcijas organizētāju paziņojumā: protestējot pret valdības attiekšanos pildīt nozares izvirzīto ultimātu un tās nespēju ierobežot “Bolt” platformas monopolu.

Kas tā ir par sabiedrību, kurā dzīvojam; vai kara draudu dūmos lemts izdzīvot mazajām nācijām; kāda loma modernajā pasaulē ir reliģijai; cik ietekmīga, stipra un vienota ir kristīgā pasaule; kāda loma sabiedrībā un lielajā ģeopolitikā ir baznīcu līderiem – par to “nra.lv” saruna ar Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes profesoriem.  

Igaunijā aizvadītajā nedēļā svarīgākais temats – enerģētika. Tikmēr Lietuvā atsākušies masu protesti pret sabiedriskā medija likuma grozījumiem, bet politiķis Sauļus Skvernelis tiek apsūdzēts korupcijā. Par šīm aktualitātēm “nra.lv” kaimiņvalstu preses apskats.

Daudzi svētdien gaidāmās Ungārijas parlamenta vēlēšanas dēvē par vēsturiskām, liktenīgām, izšķirošām. Parasti ļoti skeptiski izturos pret šādiem apzīmējumiem, bet ne šoreiz. Svētdienas vēlēšanas Ungārijā patiešām var kļūt liktenīgas. Ja tās tādas būtu tikai pašai Ungārijai, tad par to varētu teikt: tieciet galā paši, taču tās var būt izšķirošas gan Eiropai, gan visai pasaulei.

Valsts kontrole (VK) publicējusi kārtējās revīzijas ziņojumu “Klimata mērķu sasniegšana transporta nozarē”. Šis ziņojums ieintriģē jau ar pašu nosaukumu. Latvijā, kur nevarētu teikt, ka būtu tas pasaulē jaukākais klimats, klimata mērķu sasniegšana ir ikviena interesēs.

Kad pērn budžeta apspriešanas laikā izvirzījās jautājums par birokrātijas mazināšanu un naudas taupīšanu administratīvajiem izdevumiem, tad viens no priekšlikumiem bija: noteikt katrai ministrijai zināmu daļu (10%–15%) “lieko” izdevumu, kas šīm ministrijām, Valda Dombrovska vārdiem runājot, būtu pašām jāatrod un jākonsolidē.

Saeima saka “nē” uzņēmumu saraksta publicēšanai, kas eksportē vai importē uz un no Krievijas un Baltkrievijas, bet premjere Evika Siliņa saka – “vajag”. Kā to saprast – kam valstī augstāka vara: likumdevējam vai izpildvarai? 

Skolotājas Ievas Tarandas ģimene gaida pāršķiramies savas dzīves sāpīgāko lappusi: pirms vienpadsmit gadiem, kad Ievas dēlam bija tikai septiņi gadi, pret viņu tika pastrādāts seksuāls noziegums – tas noticis pēc dievkalpojuma kādā baznīcā. Saīsinātajā pirmās tiesu instances spriedumā rakstīts, ka 2014. gada vasarā septiņgadīgo bērnu Romas katoļu draudzes prāvests Krišjānis Dambergs ieveda šīs pašas baznīcas atsevišķā telpā un ar bērnu izdarīja “seksuāla rakstura darbības, apmierinot savu dzimumtieksmi”.

Pēc ilgāka pārtraukuma un dažādiem minējumiem par to, kur pazuduši partiju reitingi, atkal dienas kārtībā ir svaigākie SKDS politisko aptauju rezultāti. Lai arī tie īpašus pārsteigumus neuzrāda, tie iezīmē nākamās 15. Saeimas kontūras un iespējamos koalīciju variantus.

Baltijas valstis pēdējās dienās apmeklējuši “draudzīgi” droni. Troksnis par Narvas separātismu Igaunijā esot bijis daudz lielāks nekā patiesie draudi. Lietuvā skaļajai partijai “Nemunas ausma” atņem valsts subsīdijas. Par šīm un citām aktualitātēm “nra.lv” Igaunijas un Lietuvas mediju apskats.