Viedokļi

Ikviens, kurš tic un cer, ka kaut kas šajā pasaulē var mainīties uz labo pusi, ik pa brīdim ir spiests klausīties pārmetumus: kur gan tu savā vecumā tik naivs. Visi šie stāsti par “jaunajiem laikiem”, kuros viss būšot citādi, jau ne reizi vien esot dzirdēti. Bet nepaiet ne pārāk ilgs laiks, un viss aiziet tajā pašā vecajā gultnē. Tā viss atkārtojas pa riņķi vien. Arī šoreiz būšot tieši tāpat.

Pagājušajā nedēļā Tuvo Austrumu konfliktā bija lielas cerības, ka tiks atbloķēts Hormuza šaurums un atsāksies naftas transportēšana caur to. Taču procesi, kas nedēļas vidū izskatījās optimistiski, piektdien jau atkal pārvērtās šaurā bezizejā, un turpinās nenoteiktība – neziņa, kā turpināsies attiecības starp Izraēlu un ASV no vienas puses un Irānu un “Hezbollah” grupējumu no otras.

Par Igaunijas un Lietuvas aktualitātēm “nra.lv” kaimiņvalstu preses apskats.

Tas, ka Latvijas Sabiedriskā medija (LSM) valde nolēmusi vēsturiskos Latvijas Televīzijas (LTV) un Latvijas Radio (LR) zīmolus nomainīt pret jaunizveidoto zīmolu “LSM”, ir ne tikai LSM iekšējs, šauri korporatīvs notikums. Tam ir daudz plašāka vispārpolitiska nozīme. Var pat teikt, ka tā ir viena no laikmeta maiņas iezīmēm. Viena no vakardienas un rītdienas sadursmes izpausmēm.

Andra Kulberga ministru kabinets plāno “uzsākt” (tā rakstīts valdības deklarācijā) jauna Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likuma izstrādāšanu. Neapmierinātība ar pašvaldību finansēšanas kartību ir jau kopš šī izlīdzināšanas fonda izveidošanas pirmsākumiem 1995. gadā. Pašreizējais likums tika pieņemts 2015. gadā, bet jau iepriekšējā, Evikas Siliņas valdība to bija iecerējusi mainīt. Tagad šo darbu sola turpināt arī Kulberga valdība.

Ziņu lentē virsraksts: “Biedrība: Dombravas izteikumi, ka viņu “neinteresējot visādas Eiropas normas”, apdraud Latvijas reputāciju”. Nav grūti iedomāties, kas tā par biedrību. Visticamāk, tā pati, kura piedalās agresorvalsts Krievijas un tās satelītvalsts Baltkrievijas organizētajā hibrīdkara operācijā pret Latvijas valsti un Eiropas Savienību, dažādos veidos palīdzot trešo valstu pilsoņiem nelegāli šķērsot Latvijas un ES ārējo robežu.

Dailes teātrī norībējis šīs priekšvēlēšanu sezonas grāvējs – politiskā drāma (traģikomēdija?) “Rīkojums nr. 2”. Izrāde par reāli notikušu politisku drāmu (traģikomēdiju?) Latvijas politikā 2011. gada vēlā pavasarī, kad amatu tikpat kā jau zaudējušais valsts prezidents Valdis Zatlers ierosināja referendumu par Saeimas atlaišanu.

Pēkšņā Rīgas Centrāltirgus gaļas paviljona slēgšana (pusdienas laikā paziņo, ka viss – rīt paviljons vairs nestrādās) izgaismoja vairākas problēmas. Uzreiz abstrahēsimies no situācijas tiesiskā, tehniskā un arī politiskā aspekta, jo šie jautājumi nav šī raksta tēma.

Latvijā atzīmējamo dienu kalendārā 14. jūnijs gluži pamatoti un pašsaprotami atzīmēts kā sēru diena. Okupācijas varas noziedzīgo nodarījumu – 1941. gada 14. jūnija masu deportācijas – nevar un nedrīkst aizmirst. Šis Staļina režīma noziegums uz mūžiem paliks latviešu tautas vēsturē kā melnā diena. Par to nevar būt ne mazāko šaubu, un jebkādas diskusijas šajā jautājumā ir liekas.

Par aktuāliem notikumiem Lietuvā un Igaunijā “nra.lv” kaimiņvalstu preses apskats.

Eiropas Centrālā banka (ECB) ir paaugstinājusi noguldījumu iespējas likmi par 0,25% līdz 2,25%, iezīmējot izšķirošu atgriešanos pie stingrākas politikas, jo karš Irānā ir pacēlis eirozonas inflāciju līdz augstākajam līmenim gandrīz trīs gadu laikā.

Šī gada pirmajā ceturksnī Latvijā tika saražots par 41,5% mazāk alkoholisko dzērienu, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) apkopotie akcīzes preču aprites rādītāji. Otrā ceturkšņa dati tiks apkopoti jūlijā. Skaitlis ir iespaidīgs, ja vēl ņem vērā, ka 2025. gadā Latvijā saražotā spirta daudzums samazinājās par 32,4% salīdzinājumā ar 2024. gadu. Tik liels kritums, ja tas turpināsies, var pat jūtami ietekmēt plānotos valsts budžeta ieņēmumus – neiekasējot tik daudz, cik bija cerēts.

Pēdējās dienās uz Latvijas politiskās skatuves dēļiem parādījušās sen zināmas, bet kādu laiku mazāk redzamas figūras.  Ja dona Arigo Toro (bijušā Alda Gobzema) atgriešanās vērtējama kā zināms pārsteigums, tad bijušā valsts kancelejas direktora Jāņa Citskovska iesaistīšanās politiskajā cīņā bija sagaidāma. Viņa gadījumā galvenais jautājums bija cits – no kuras partijas viņš startēs?

Mākslīgā intelekta (MI) un kosmosa tehnoloģiju nozarē vistuvākajā laikā paredzami nozīmīgi notikumi.

8. jūnijs – Pasaules Veselības diena ar stāstu par milzu vīrusiem, kas okeāna ūdeņos nodrošina pusi no planētas skābekļa. 8. jūnijā Pasaules okeāna diena apvieno un mobilizē pasauli, lai aizsargātu un atjaunotu mūsu planētu.

Ģirts Lapiņš, Rīgas domes deputāts (NA), Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas priekšsēdētājs, iekšlietu ministra padomnieks civilās aizsardzības jautājumos

2022. gada februārī, kad Krievija uzsāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, Latvijas sporta sabiedrība demonstrēja vienotu un nepārprotamu nostāju, kas ne tikai publiski nosodīja agresiju, bet arī nekavējoties pārtrauca jebkādu sadarbību ar krievijas un baltkrievijas sporta organizācijām.

Anglijā, Sauthemptonā, ieceļotājs indietis vārdā Vikrums Digva tiesā atzīts par vainīgu slepkavībā: viņš ar sikhu ceremoniālo nazi līdz nāvei sadūra universitātes studentu – astoņpadsmitgadīgo Henriju Novāku.

Saskaņā ar “Eurostat” datiem, Latvijā 2025. gadā vidējā neto alga (aprēķināta nosacītās vienībās, koriģējot pēc pirktspējas paritātes) palielinājusies virs Igaunijas rādītāja.

Jēkabpils pilsētas teritorijā ir ieklīdis lācis, svētdienas pievakarē informēja Jēkabpils novada pašvaldība. “Nemēģiniet lāci fotografēt, filmēt vai pievilināt. Pamanot lāci, saglabājiet drošu distanci un ļaujiet dzīvniekam netraucēti turpināt ceļu uz mežu,” brīdināja pašvaldība. Jautājums tikai, cik daudz pats lācis “klausīs” pašvaldības lūgumam “netraucēti turpināt ceļu uz mežu”, vai tomēr “turpinās klīst pa pilsētu”.

Arī Igaunijā un Lietuvā šobrīd notiek saspringti iekšpolitiskie procesi – par to “nra.lv” kaimiņvalstu preses apskats.

Andris Kulbergs savas jaunās valdības pirmajā, svinīgajā sēdē paziņoja, ka drīzumā rīkošot speciālu Latgales drošības problēmām veltītu valdības izbraukuma sēdi. Pagaidām vēl nav noteikts konkrēts datums un vieta, bet tam arī nav nozīmes. Tāpat skaidrs, ka tas būs simbolisks pasākums ar domu: mīļie latgalieši, mēs par jums domājam un rūpējamies. Padomājiet un parūpējieties arī jūs par mums. Kaut vienu reizi gadā. 3. oktobrī.