Vakara Ziņas

Televīzijas personība Kristīne Komarovska, kas iekarojusi skatītāju sirdis, spoži darbojoties gan radio, gan televīzijā, ir divu atraktīvu ķepaiņu saimniece. Sirsnīgā sarunā ar »Vakara Ziņām« viņa stāsta par kaķa un suņa raksturiem un blēņām.

Garajos mūsu valsts okupācijas gados drosmīgu un patriotiski noskaņotu latviešu nav trūcis, lai gan pēc neatkarības atjaunošanas šad tad izskan pretējs viedoklis. Liela daļa no šiem cilvēkiem savas pārliecības dēļ piedzīvoja represijas: viņi tika izsaukti uz t.s. Stūra māju, pratināti, tiesāti un pat izsūtīti. Vieglākus represiju veidus, kas izpaudās kā dažādu šķēršļu radīšana šo cilvēku ikdienā, nav vērts pat pieminēt. Šoreiz par vairākām epizodēm, kas atklāj padomju laikos dzīvojošo tautiešu drosmi pretoties varai.

  «Tagad balli netaisīju, svinēju tikai savas tuvākās ģimenes lokā. Bet es plānoju balli, kad būsim tikuši ārā no šī grūtā perioda,» saka baņķiere, finansiste un kulinārijas eksperte Ilze Jurkāne. 12. novembrī viņa pārkāpa savas dzīves 70 gadu slieksni.

Pērnvasar Tallinā divas pensijas vecuma – 63 un 70 gadus vecas – dāmas aplaupīja veikalu un ar mersedesu lielā ātrumā traucās pa Tallinas ielām. Policistus izsauca veikala apsargi, jo viņiem šķita aizdomīgas divas sievietes un automašīna, kuras salonā vīdēja vairāki folijas iepakojumi.

Latvija savā dzimšanas dienā ir saņēmusi karalisku dāvanu – dzejnieka Andreja Pumpura eposa «Lāčplēsis» tulkojumu ungāru valodā.

«Agneses Zeltiņas tēls» veiksmīgāk un ne tik veiksmīgi medijos tiek kultivēts jau trīs desmitgades. Tā ir žurnālistu versija, kas bieži balstīta konkrētā brīža aktualitātē. Šajās dienās klajā nāks grāmata «Agnese Zeltiņa, A–Z», kas ir viņas pašas atklāts, patiess un sāpīgi godīgs stāsts par būtiskākajām vērtībām un dvēseles līkločiem. Par ilūzijām un izmisumu. Par mīlestību, liktenīgajiem vīriešiem un sevis meklējumiem. »Vakara Ziņām« ir ekskluzīva iespēja ielūkoties grāmatas manuskriptā, lai uzzinātu, kas ir tās 10 lietas, par ko Agnese Zeltiņa medijiem nekad nav stāstījusi.

Četrus savas dzīves gadus Francijas pēdējais karalis Luijs XVIII pavadīja Kurzemes un Zemgales hercogistē. Tātad – Latvijā. Bet atgriezīsimies 1793. gadā, kad revolucionāri nonāvēja Luiju XVI un viņa sievu Mariju Antuaneti, un pēc diviem gadiem cietumā nomira troņmantnieks – viņu dēls. Tad Francijas karaļa jaunākais brālis pasludināja sevi par nākamo monarhu – Luiju XVIII. Tronī viņš kāpa tikai 23 gadus vēlāk, un gandrīz četrus gadus – no 1798. līdz 1801. un no 1805. līdz 1807. gadam – Luijs XVIII aizvadīja Jelgavā jeb Mītavā. Tur mājvietu rada arī viņa radiniece Marija Terēze Šarlote, uz nāvi sodīto monarhu – Luija XVI un Marijas Antuanetes – meita.

Dainis Īvāns – žurnālists, publicists, Latvijas Tautas frontes pirmais priekšsēdētājs, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris, 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmes īpašnieks, ieguvis Latvijas Zinātņu akadēmijas goda locekļa titulu. Viņš sarunā ar »Vakara Ziņām« atgādina Latvijai svarīgus un izšķirošus vēsturiskus brīžus, kas savu aktualitāti nezaudē arī mūsdienās. Dainis Īvāns stāsta par savu ikdienu un dalās pārdomās par šo laiku.

Gunas Kārkliņas, sertificētas astroloģes prognozes

Mūzikas leģenda, virtuozais taustiņinstrumentālists, komponists un grupas «Pērkons» līderis Juris Kulakovs pēc ilgākas pauzes sarunājas ar »Vakara Ziņām«.  

Otrdien, 2. novembrī, savu 69. dzimšanas dienu svinēja vairāku paaudžu skatītāju mīlētais un allaž humora pilnais bijušā Jaunatnes teātra aktieris Enriko Avots. »Vakara Ziņas« sazinājās ar mākslinieku, lai uzzinātu, kā paiet viņa dienas pandēmijas laikā.

Kā maza pērlīte Latvijas kaklarotā, kā neliels dārgakmens Vidzemes jūrmalā atmirdz Saulkrasti.

Muzikālā šova «X faktors» žūrijas locekles, veiksmīgākās un populārākas Latvijas grupas «Prāta vētra» menedžeres Aijas Auškāpas milzīgās darba spējas var apbrīnot. Viņa ir personība, kurā ir apvienots optimisms, sievišķība un darba mīlestība. Aijas Auškāpas vārds mūzikas industrijā ir nozīmīgs vairāk nekā 20 gadu.

Pirms tika izsludināta ārkārtas situācija, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa bija paredzējusi 8. novembrī turpināt skatīt krimināllietu, kurā par kukuļņemšanu apsūdzēta bijusī Rīgas domes amatpersona Ārija Stabiņa.

Reiz mežā raksta varoņi un to saimnieki satika sēņotāju. «O, kāds balts suņuks!» garāmgājēja izsaucās un tad turpināja: «Tā ir īpaša šķirne – ar īsām kājiņām? Tas nav suns? Fu, a kas tad!? Mājas sesks? Ja...? Tik balts? Albīns?! Viņi tak kož...» Saruna turpinājās ar klasiskiem jautājumiem un atbildēm un beidzās kā parasti – cik viņi tomēr ir smuki!

Nekādu ceremoniju, nekādu svinību, banketu un dāvanu, pat ne kāda puslīdz slavena modes dizainera uzburtas kāzu kleitas. Nekā tāda, kas parasti saistās ar jēdzienu «karaliskās kāzas» – šādos apstākļos savu laulību reģistrējusi Japānas kroņprinča Fumihito vecākā meita Mako. Viņa apprecējusies ar bijušo studiju biedru Keju Komuro, kuram nav aristokrātiskas izcelsmes. Tas automātiski nozīmē princeses statusa zaudēšanu, bet no šādos gadījumos paredzētā pūra, kas mūsu naudā būtu aptuveni 1,15 miljoni eiro, Mako atteikusies pati, protestējot pret sava līgavaiņa nomelnošanu medijos.

«Pēc savām fotogrāfijām redzu, ka vislabāk esmu izskatījusies, kad esmu bijusi nelaimīga vai cietusi mīlas sāpes. Jo tad es neko nevaru ieēst. Tad fiziskā forma ir vislabākā, tikai smaidiņš ir mākslīgs. Tāpēc – jo platāk smaidu, jo laimīgāka es jūtos,» atklāj dziedātāja, mūziklu aktrise un vokālā pedagoģe Annija Putniņa.

Viesojāmies harismātiskās un enerģiskās komponistes un pianistes Solveigas Selgas dzimtas mājās Limbažu novadā, kurās draudzīgi sadzīvo kaķi, suns, kazas, āzis un ponijs.

Ogres novada Ikšķiles un Tīnūžu pagasta Kultūras pārvaldes vadītāja Dace Jansone šogad kļuvusi par titulu «Grandma World 2021» un «Grandma Universe National Costume» ieguvēju. Viņa teic, ka dalība konkursā sniegusi ļoti vērtīgu pieredzi. Dace Jansone nebaidās no smaga darba un par viņu var sacīt – cilvēks ar zelta rokām. Un zelta sirdi, jo gadiem ilgi viņa altruistiski palīdz citiem, nodarbojoties ar savu aicinājumu – labdarību.

Šad tad ir gadījies dzirdēt, ka dzīvnieks un cilvēks satiekas, jo, iespējams, tā bijis nolemts. Šķiet, to var attiecināt arī uz bijušā pazīstamā kriminālziņu žurnālista, tagad pensionāra un smiltenieša Jāņa Vahera ģimenes un viņu jaunā mīluļa, kaķēna Gustiņa neparasto tikšanos mežā. «Tagad man ir jāpieskata trīs dēli un trīs astaiņi – Gustiņš, runcis Muris un suņu meitene Grieta, tā ka viena aste vairāk neko nenozīmē,» saka Jānis.

Biezā porcelāna šķīvis izgatavots Kuzņecova fabrikā Rīgā. Līdzīgas formas un noformējuma trauki tapa arī citām ēdināšanas iestādēm pilsētā. Šis kolekcijas priekšmets nav uzskatāms par īpaši lielu retumu, bet savas vēsturiskās izcelsmes dēļ – par ļoti interesantu gan.

Kad pirms dažiem mēnešiem tika izsludināts jaunā, talantīgā vijolnieka Daniila Bulajeva solokoncerts, kas gan pandēmijas dēļ tika atcelts, pie šīs ziņas sociālajā tīklā «Facebook» parādījās kādas klausītājas sajūsmas pilnais komentārs, cik veikli mākslinieks izgājis no situācijas brīdī, kad, atskaņojot Vivaldi «Gadalaikus», viņa vijolei pārtrūkusi stīga. Taču līdzīgus incidentus uz skatuves gadījies piedzīvot arī citiem mūziķiem, un tās nav tikai satrūkušas vijoles stīgas vien – māksliniekiem pat ir nācies pašiem labot savus instrumentus un izgudrot atjautīgas metodes, kā izkļūt no ķezas, kad salūst kāds mehānisms.