«Pēc savām fotogrāfijām redzu, ka vislabāk esmu izskatījusies, kad esmu bijusi nelaimīga vai cietusi mīlas sāpes. Jo tad es neko nevaru ieēst. Tad fiziskā forma ir vislabākā, tikai smaidiņš ir mākslīgs. Tāpēc – jo platāk smaidu, jo laimīgāka es jūtos,» atklāj dziedātāja, mūziklu aktrise un vokālā pedagoģe Annija Putniņa.
Annijas interese par virtuvi un pieredze ēdiena gatavošanā nav sākusies ne bērnībā, ne skolas gados. Viņa nebija mammai liels palīgs virtuvē, bet pankūku cepšanas mākslu ir aizguvusi no omītes.
«Kad mācījos skolā un vēlāk arī koledžā, Rīgas Doma kora skolā, es biju ļoti noslogota mācībās. Stundas beidzās sešos vakarā, un, tā kā jau no 10. klases dziedāju arī korī «Ave Sol», kur mēģinājumi bija no sešiem līdz deviņiem vakarā, mājās biju ļoti vēlu un tad vairs galīgi nebija intereses stāvēt pie plīts,» stāsta dziedātāja, uzsverot, ka no «roltoniem» gan viņa nekad nav pārtikusi.
«Vienmēr esmu novērtējusi kvalitatīvu un garšīgu ēdienu un studiju gados bieži esmu izvēlējusies ēdienu līdzņemšanai no kafejnīcām un restorāniem.»
Ēdiena gatavošanai mājās Annija pievērsusies pavisam nesen - pandēmijas sākumposmā, kas sakrita arī ar viņas meitiņas piedzimšanu. «Man nepatīk trīs dienas ēst vienu un to pašu, manas garšu kārpiņas ir diezgan izlutinātas ar ēdiena dažādību, jo esmu arī daudz ceļojusi un izbaudījusi dažādu tautu virtuvi,» stāsta pusotru gadu vecās Mias mamma.
Dziedātāja stāsta, ka arī pandēmijas dīkstāves laikā viņa nesmādē kafejnīcu un krodziņu piedāvāto ēdienu līdzņemšanai, uzskatot pat par sava veida pienākumu šajā laikā atbalstīt mazo ēstuvju saimniekus. Jau gandrīz gadu viņa ar ģimeni dzīvo Zvejniekciemā, kur esot vairākas ļoti jaukas kafejnīcas un krodziņi un kur reizēm varot iegādāties pat suši, kas esot garšīgāks nekā Rīgā.
«Es neteiktu, ka pasūtīt ēdienu krodziņā sanāk daudz dārgāk nekā gatavot mājās. To pašu suši pagatavot taču ir baigā ķēpa,» stāsta Annija.
Bet sestdienās Annija ar ģimeni dodas iepirkties uz Skultes tirgu, kas jau kļuvis diezgan populārs - tur skan dzīvā mūzika un kafijas namiņā var ne tikai nobaudīt gardu kafiju, bet arī parunāties ar mācītāju. «Ejot uz tirdziņu, pat nav baigi jādomā, ko vajadzētu nopirkt - ko zemnieki piedāvā, to arī izvēlamies. Sapērkam svaigus produktus vairākām dienām, un tad nav pat nepieciešams braukt uz lielveikaliem,» stāsta dziedātāja.
Rudens un ziemas sezona Annijas vīram, jahtu kapteinim Askoldam Hermanim ir klusāka - viņš vairāk ir mājās un vairāk laika var pavadīt ar ģimeni. «Viņš man ir liels atbalsts ikdienā, un, tā kā mums nav sadalītas lomas, ko kurš dara, man ir ļoti viegli,» Annija laimīgi stāsta, piebilstot, ka Mia ir ļoti mierīgs bērns, jau kļūst patstāvīgāka un prot spēlēties arī viena. «Man nav negulētu nakšu, un man liekas, ka es guļu salīdzinoši daudz,» stāsta Mias mamma.
«No savas pieredzes varu pateikt, ka fiziskās formas ziņā vislabāk esmu izskatījusies, kad esmu bijusi nelaimīga vai cietusi mīlas sāpes. To redzu pēc bildēm. Kad esmu nelaimīga, es nevaru kā Bridžita Džounsa ēst riekstu sviestu ar pirkstu no burkas. Man ir tieši otrādi, un uz to brīdi arī forma ir vislabākā, bet… Smaidiņš ir mākslīgs. Tāpēc - jo platāk es smaidu, jo labāk jūtos,» laimīgi smaidot, saka dziedātāja, uzsverot, ka viņa pavisam noteikti kalorijas neskaita. «Varbūt diemžēl, varbūt kādreiz vajadzētu,» viņa nosmej, uzreiz gan piebilstot: «Nē, nē, mums mājās vienmēr būs lauku sviestiņš, krējumiņš un kārtīgs lauku piens. Es uzskatu, ka jāēd ir dažāds ēdiens, galvenais - lai katru dienu nav viens un tas pats. Cenšamies dažādot arī savas brokastis. Tas gan ir lielāks izaicinājums izdomāt katru dienu ko citu,» Annija atzīst.
«Man galvenais, lai ģimenē visi ir paēduši, tāpēc nereti sanāk gatavot arī četros katliņos. Mums ģimenē ir arī desmitgadīgs puika, kuru, līdzīgi kā citiem bērniem tajā vecumā, interesē galvenokārt makaroni, kartupeļi un vistas gaļa. Nedod dievs, kaut kur klāt būs burkāns…» Annija mīļi pasmaida un pačukst, ka mēģina jau puikam iemānīt arī ko citu, lai ēdienkarte būtu sabalansēta.
«Bet es negribu cīnīties, liekot ēst to, ko bērni negrib, tad labāk pacenšos un pagatavoju katram atsevišķi, nevis noskatos, kā viņi šņergājas ar ēdienu. Nav jau neveselīgs tas ēdiens, ko viņi izvēlas, jo, piemēram, ja mājās ir svaigi kartupeļi, mums saldētavā nekad nav frī. Tad labāk pati mēģinu to kartupelīti uzcept garšīgi,» stāsta dziedātāja, piebilstot, ka laiks jau arī tagad atļauj vairāk būt virtuvē.
«Mums ar vīru patīk arī gatavot kopā, eksperimentēt, izmēģinot jaunas receptes. Ja viņš ir izdomājis, ko gribētu pagatavot, viņš ir arī gatavs sagādāt visas sastāvdaļas, ir daudz naskāks par mani to realizēt, un tas ir forši. Man ne vienmēr pietiek uzņēmības, man patīk gatavot no tā, kas ir mājās,» stāsta Annija, uzsverot: ja mājās ir visas vajadzīgās sastāvdaļas, viņa ar prieku gatavo arī saldos. Šoruden, kad bija daudz ābolu, izmēģinājusi pat trīs dažādu ābolu desertu receptes.
Rietumāfrikas kartupeļu/zemesriekstu zupa
SASTĀVDAĻAS
kartupeļi
zemesriekstu sviests ar gabaliņiem
ingvers
čili pipars
sīpoli
buljons (no gaļas vai veģetārais)
garšvielas: sierāboliņš, kumīns, kurkuma, koriandrs
PAGATAVOŠAN A
Sakarsē eļļu katlā, pievieno sīki sagrieztu sīpolu (ceturtdaļu vai pat mazāk), sīki sagrieztu ingveru (vai ingvera pulveri, vismaz 2 ēdamkarotes) un sagrieztu čili (atkarīgs, cik asu zupu vēlaties, bet iesākumā vairāk par vienu mazu čili piparu labāk nelieciet un vēlams - bez sēklām).
Kad sīpoli, ingvers un čili apcepies, pievieno bundžiņu vai burciņu zemesriekstu sviesta (atkarībā no zupas apjoma var pievienot arī mazāk). Pievieno garšvielas - kurkumu, kumīnu, koriandru un sierāboliņu (pēc garšas/gaumes, bet iesākumā labāk nepārspīlēt; tomēr šīs zupas pamatgaršu veido tieši trīs garšvielas - kurkuma, kumīns un koriandrs, sierāboliņu var arī nepievienot).
Pieskata, lai riekstu sviests un masa nepiedegtu, diezgan drīz pievieno iepriekš savārītu buljonu (cik biezu vai šķidru zupu gribat), pievieno mazos gabaliņos sagrieztus kartupeļus un vāra, kamēr kļūst mīksti.
Pasniedzot var uzbērt sasmalcinātus zemesriekstus, kā arī pievienot balto grieķu jogurtu.
Lēcu karstie salāti jeb sautējums
(6 personām)
SASTĀVDAĻAS
1 sarkans sīpols
1 daiviņa ķiploka
½ sarkanā paprika, ½ dzeltenā paprika
1 neliels cukini (der arī kabacis)
1 paliels burkāns
½ dzeltens tomāts, ½ sarkans tomāts
2 bundžiņas konservētu tvaicētu lēcu
2 ēd.k. tomātu mērces
1 ēd.k. ābolu etiķa
garšvielas: kūpināta paprika (pēc garšas), 1 ēd.k. čimičuri garšvielu maisījuma (der arī Vidusjūras garšvielu maisījums),
svaigi pētersīļi, loki, dilles
PAGATAVOŠANA
Dārzeņus sagriež daiviņās (piemēram, sīpolu) un salmiņos (piemēram, burkānu, papriku, cukini),
katlā uzkarsē eļļu, pievieno sīpolus, papriku un burkānus, apcep. Nedaudz vēlāk pievieno cukini.
Kad dārzeņi apcepušies un nedaudz sasautējušies, pievieno tomātu gabaliņus un lēcas, kuras pirms tam nokāš.
Burkāniem nav obligāti jābūt mīkstiem, labāk lai ir nedaudz kraukšķīgi. Pieskata, lai viss nepārvēršas par izšķīdušu sautējumu.
Pievieno garšvielas, tomātu mērci, ābolu etiķi, pavisam neilgi pasautē. Pasniedz siltu, samaisot ar svaigajiem zaļumiem.
Gaļas bumbiņas ar mērci
(6 personām)
SASTĀVDAĻAS
3 burkāni
½ sīpols (smalki sagriezts)
sauja pētersīļu
3 olas
700 g maltās gaļas
2 saujas rīvmaizes
½ tējk. timiāna
1 tējk. sāls
malti pipari (pēc garšas)
2 ēd.k. tomātu pastas
PAGATAVOŠANA
Ļoti kārtīgi samīca visas sastāvdaļas, saveido plaukstās apaļas gaļas bumbiņas un liek cepamtraukā. 10 minūtes pirms likšanas cepeškrāsnī to uzkarsē diezgan augstā temperatūrā; cep ~25 minūtes (ja pieejams gaļas termometrs/taimeris, to iesprauž bumbiņas vidū un cep tik ilgi, kamēr temperatūra sasniedz 72 °C).
Kad bumbiņas gatavas, bet vēl kādu laiku gribat tās paturēt siltumā, ieteicams pārliet ar mērcīti, lai nekļūst sausas.
Mērcei: uzkarsētā eļļā apcep ½ sīpola, pievieno vienu bundžiņu konservētu tomātu gabaliņos, 100 g baltvīna; to savāra ar garšvielām (sāls, 1,5 ēd.k. cukura, ½ tējk. timiāna, ½ tējk. piparu); pašās beigās pievieno 200 g saldā krējuma.
***
