Biezā porcelāna šķīvis izgatavots Kuzņecova fabrikā Rīgā. Līdzīgas formas un noformējuma trauki tapa arī citām ēdināšanas iestādēm pilsētā. Šis kolekcijas priekšmets nav uzskatāms par īpaši lielu retumu, bet savas vēsturiskās izcelsmes dēļ – par ļoti interesantu gan.
Šoreiz šķīvis mūs «aizved» uz pavisam citu Āgenskalnu, nekā to pazīstam šodien. Pirmais Āgenskalna tirgus savu ikdienas ritmu dzīvo pašā Kalnciema ielas sākumā (no tā saglabājies vien mazs ielas nogrieznis ar Tirgus ielas nosaukumu), bet mūsu stāsts ir par Āgenskalna parku, no kura mūsdienās varam uziet tikai vienu koka namu ar aiznaglotiem logiem. Tas pats, jauno augstbūvju cieši ieskauts, droši vien gaida savu pēdējo stundiņu. Tas arī ir Āgenskalna parka restorāna nams.
Āgenskalna parks bija viens no aristokrātiskākajiem dārziem Pārdaugavā, Kalnciema ielas sākumā. Tas atradās Kalnciema ielā 11, vietā, kur labajā pusē atzarojas nelielā Kaktu ieliņa. 1980. gadu vidū visu vēsturisko Daugavgrīvas ielas un Āgenskalna līča apkaimi līdz nepazīšanai iznīcināja Vanšu tilta jaunbūve.
Āgenskalna parka aizsākums meklējams vēl pirms 1880. gada, kad tur savu privāto dārzu iekārto pilsētas ārsts Konrāds fon Radeckis, bet, gadiem ejot un īpašniekiem mainoties, 1887. gada 2. novembrī privātais dārzs nonāk Johana Georga Eberta īpašumā, kurš, piepērkot klāt blakusesošo īpašumu, dārzu paplašina un ierīko izpriecu vietu. Jaunais dārza īpašnieks Eberts pat ir tik apsviedīgs, ka pārved un uzstāda demontēto koka teātra ēku no Švarca koncertdārza Marijas ielā. Eberts uzbūvē arī lielu divstāvu koka restorāna ēku, kas, domājams, arī ir jau minētais nams. Sekojot tā laika modei, saimnieks ierīko arī bumbotavu un šautuvi. Smalkos atpūtas dārza viesus no Rīgas uz Āgenskalna līci nogādāja ar kuģīšiem, bet par tālāko ne visai garo ceļu (10 minūtes kājām) gādāja vieglie ormaņi, kuri par katru vedumu prasījuši 10 kapeikas.
Āgenskalna parka sekmīgā darbība aizsniedzas līdz pat Pirmajam pasaules karam, un tas savas pastāvēšanas beigu posmā pazīstams kā Šprehera traktieris. Kara laikā stipri cietušais dārzs un būves vairs neatgriezās savā iepriekšējā spožumā, un izpriecu vietas darbība netika atjaunota. Beidzoties Pirmajam pasaules karam, Rīgas kartēs un ceļvežos Āgenskalna parka vārds vairs neparādās.
***
