Reiz mežā raksta varoņi un to saimnieki satika sēņotāju. «O, kāds balts suņuks!» garāmgājēja izsaucās un tad turpināja: «Tā ir īpaša šķirne – ar īsām kājiņām? Tas nav suns? Fu, a kas tad!? Mājas sesks? Ja...? Tik balts? Albīns?! Viņi tak kož...» Saruna turpinājās ar klasiskiem jautājumiem un atbildēm un beidzās kā parasti – cik viņi tomēr ir smuki!
Fretkas jeb mājas seski Latvijā par mājas mīluļiem kļuvuši salīdzinoši nesen (apmēram no 2000. gada). Biedrības «Klubs «Seskumīlis»» valdes locekle Inga Galiņa-Vasiļjeva atbild uz »Vakara Ziņu« «klasiskajiem» jautājumiem, iepazīstina ar saviem lolojumiem un stāsta par sesku dzīvi, ieradumiem un nerātnībām.
Cik sen jūsu mājas mīlulis ir fretka?
Pirmo sesku puiku Zooru nopirkām 2008. gadā. Mēs gribējām aktīvu, sabiedrisku, ziņkārīgu dzīvnieciņu, ar kuru var doties garās pastaigās. Vienmēr interesējuši dzīvnieki ar raksturu, savu es.
Vai jums bijuši arī citi mājdzīvnieki, tajā skaitā - kopā ar fretkām? Ja bijuši, tad kā sadzīvo?
Pirms mājas seskiem bija žurciņas - ļoti gudri dzīvnieciņi, bet ar īsu mūžiņu. Ar seskiem kopā pie mums nav dzīvojis neviens cits dzīvnieks. Zinu, ka ar kaķiem un suņiem viņi sadzīvo diezgan labi, tas gan arī atkarīgs no seska un otra dzīvnieka rakstura. Neiesaka seskus turēt kopā ar medību suņiem, bet ar takšu šķirnes suņiem lielākoties veidojas diezgan draudzīgas attiecības. Sesku nekādā gadījumā nevajadzētu izmitināt kopā ar putniem un grauzējiem, jo savvaļā tā ir seska dabiskā barība un jebkurā mirklī var pamosties seska mednieka instinkts.
Kam ieteiktu un kam neieteiktu šos dzīvniekus kā mājas mīluļus? Varbūt svarīgs arī saimnieka raksturs?
Sesks nozīmē lielas ikdienas rūpes un pietiekamas zināšanas gan par seska fizioloģiju (pareizu ēdināšanu - seska veselības pamatu), gan psiholoģiju. Kopšana, audzināšana, rotaļas - viss prasa daudz laika un palielus materiālos ieguldījumus. Dzīvnieks apveltīts ar augstu intelektu, kleptomānijas tieksmēm un ir ļoti ziņkārīgs. Viņa nodarījumi dzīvoklim var būt būtiski - izrakņātas puķes, «izrakti» - saplēsti grīdas segumi, tapetes un dīvāni, nomesti visi aizsniedzamie priekšmeti, noslēptas vietā nenoliktās lietas utt. Cilvēkam jābūt gatavam pieņemt to visu un arī seskā saglabājušos savvaļas paradumus un instinktus.
Pirms savā miteklī ielaist sesku, dzīvoklis jāsagatavo - jānovāc visas lietiņas, kuras dzīvnieks varētu apgāzt vai ievilkt savā slēptuvē, jāaiztaisa visas šķirbas, caurumi. Skapju durvis un zemākas atvilktnes jānodrošina ar krampīšiem, jo viņi ir meistari visa atvēršanā, kooperējoties vairāki kopā, ir spējīgi atvērt pat ledusskapi.
Vai fretkām ir atšķirīgi raksturi, un, ja ir, kā tas izpaužas?
Jā, viņi katrs ir personība, katrs ar savu raksturu, uzvedības modeli, kuru nosaka seska gēni, viņa vecāku uzvedība un daudzi citi faktori, piemēram, vieta, kur viņi piedzimuši un auguši, kā arī vieta, kur dzīvo vēlāk.
Kādas ir populārākās vai izplatītākās sesku kažociņa nokrāsas?
Standarta krāsas ir albīns (balts sesks ar sarkanām acīm), pastelis, sabulis no gaiša toņa līdz tumšākiem un melnie seski. Visizplatītākie ir sabuļkrāsas seski. Eksotiskākas būtnes ir visu citu krāsu seski ar baltu marķējumu uz galvas, ķepām un ķermeņa, kā arī dažādu krāsu angoras seski.
Cik fretkas jums bijušas un cik ir tagad? Varbūt ir kādi īpaši stāsti par dzīvnieciņa nokļūšanu pie jums, vārda izvēli.
Katrs sesks mūsu mājās ienācis ar savu stāstu, kam ceļš līdz mums bijis īsāks, kam ļoti garš un kādam pirms tam arī ciešanu pilns. Diemžēl citos medību laukos jau skraida Zoors, Freija, Sņeša, Hadis, Hazards, Heimdāls, Ings, Ullrs. Šobrīd mūs priecē māsiņas Iduna un Verda, IsBjorns ar savu dēliņu Hēniru un šā gada mazais brīnumiņš un lielais cīnītājs par dzīvi Vīdarr’s.
Zooru (vārds veidots no skandināvu dieva Toora un Zorro salikuma) izvēlējos no trim puikām, turklāt tieši to, kurš iekodās man pirkstā. Freija (skandināvu skaistuma dieviete) mani izvēlējās pati - divas reizes braucu izvēlēties, un abas reizes Freijiņa pirmā pienāca pie manis. Sņeša (Freijas mamma) nokļuva pie manis kā pagaidu mājās, bet tā arī palika pie mums.
Hadis (Hadings - skandināvu ceļotājs) bija ceļojis pa daudzām mājām, līdz nonāca klubā «Seskumīlis». Kā mans vīrs pašā pirmajā reizē viņu paņēma rokās, tā puikiņš ieķērās plecā un braucām vien mājās. Kad gājām prom vai likām viņu boksiņā, viņš ilgi baiļojās, ka atkal tiks nodots. Vajadzēja vairāk par pusgadu, lai puika mums noticētu. Hazardu atdeva klubam, pie iepriekšējiem saimniekiem bija gadu nodzīvojis kurtuvē. Heimdāls (skandināvu dievs) - mans pirmais ļoti gaidīts un sen gribēts izaicinājums - mājas seska un meža seska hibrīds.
Ings (sens skandināvu dievs) dzimis audzētavā Čehijā kā mājas seska un stepes seska hibrīds. Es skatījos un pētīju turienes sesku bērnus, pat sarakstījos ar audzētāju, bet tā arī neizdarīju izvēli. Līdz vienu dienu biedrībā bija trauksmes zvans, ka ss.lv pārdod sesku no Čehijas. Piezvanīju, satikāmies, un, protams, pārpirkām mazo nobijušos kamoliņu. Ullrs (skandināvu medību dievs) - mans ilgi klusībā sapņotais melnais sesks. Iduna (skandināvu dieviete) un Verda (viena no skandināvu mītiskām būtnēm nornām) - māsiņas.
IsBjorns (no norvēģu valodas - ledus lācis) - vēl viens mans lielais sapnis - albīns mājas sesks. Mērojis pie mums visgarāko ceļu - no Tomskas Krievijā, milzīgu sakritību un veiksmes salikumu. Hēnirs (skandināvu dievs) - IsBjorna dēls. Un šā gada mazais brīnums, kam par savu dzīvību nācies cīnīties jau no otrās dzimšanas dienas - Vīdarr’s (skandināvu «klusais dievs»).
Vai fretkas atsaucas uz savu vārdu?
Atsaucas, bet vienmēr vēl padomā, vai ir vērts atsaukties. Turklāt viņi ne tikai savu vārdu zina, bet arī labi pazīst citu sesku vārdus un var iet pasaukt to citu sesku, kuru sauc!
Kāda ir fretku ikdiena? Kad visaktīvākās, kā izklaidējas, kā palaidņojas, cik daudz tur jāiesaistās saimniekam?
Seski ir ilgas gulēšanas meistari, var gulēt līdz pat 20 stundām dienā, un krēslas dzīvnieki - aktīvāki no rīta un vakarpusē. Jaunie seski ir vēl aktīvāki. Kamēr cilvēku nav mājās un arī naktīs vēlams turēt viņus būrī, jo grūti dzīvoklī garantēt atbilstošu drošību. Manās mājās katram seskam ir lieli apartamenti - pēc viņu iegribām un vēlmēm iekārtots savs stāvs ar plauktiņiem, gultiņām un guļamtīkliem.
Seski ļoti labi pielāgojas cilvēka dzīves ritmam, salīdzinoši mierīgi pavada laiku, kad saimnieku nav mājās - vienkārši guļot, bet tad, kad ir aktīvi, tad ir aktīvi uz pilnu klapi! Mēs viņus saucam par mazajiem antidepresantiem, jo viņu dzīvesprieks un spēja priecāties par katru sīkumu ir nepārspējama.
Seska vislabākā rotaļlieta ir otrs sesks! Vēl viņiem patīk čaukstoši maisiņi, kastes, dažādas caurules, grabošas bumbiņas un mīkstās mantiņas - katram seskam ir savas iemīļotās, kuras viņi cenšas cits no cita noslēpt.
Sesks ir ar augstu intelektu apveltīts dzīvnieks, bet tieši tāpēc, pateicoties savai ziņkārībai, bieži iekuļas visādās nepatikšanās. Piemēram, Zoors mierīgi piestūma tabureti vai citu priekšmetu, lai pakāptos un tiktu tur, kur nolēmis nokļūt. Freija un Verda ļoti labi prata kāpelēt pa šķirbiņu starp sienu un skapi, ložņāt pa aizkariem. Ullriņš mācēja uzlīst uz galda un nomest lejā citiem seskiem kaut ko no cilvēku kārumiem, kas seskiem it nemaz nav vēlami.
Mēs ļoti mīlam pastaigas. Mums paveicies, ka dzīvojam, var teikt, mežā. Siltākā laikā obligāti katru dienu pastaigājamies vismaz pa stundai. Sliktākos laika apstākļos pastaigas ir īsākas. Arī ziema mums patīk, patīk sniegs.
Brīvajā laikā ar vīru piedalāmies viduslaiku vēstures rekonstrukcijas pasākumos, tad arī bieži ņemam līdzi seskus. Ir dažādu raksturu seski - kādam patīk būt sabiedrībā, kādam ne īpaši, tāpēc vienmēr rūpīgi apsveru, kuru un kur ņemt līdzi.
Kāda ir sesku ēdienkarte, un ko var saukt par īpašu gardumu?
Sesks ir plēsējs, viņa pamatbarība ir gaļa! Es savus seskus esmu izlutinājusi, viņi divreiz dienā ēd gaļu. Lielākais gardums ir saldētas peles un cālīši, paipalu olas, konservi un laša eļļa. Katram seskam trauciņā arī stāv «premium» klases profesionālā sausā barība kaķēniem (viņiem nepieciešams dzīvnieku valsts izcelsmes uzturs, kurā ir 34-40% olbaltumvielu, ne mazāk kā 22% tauku un ne vairāk kā 2% šķiedrvielu), ko var uzgrauzt starplaikos, ja kārojas. Vienmēr pieejams svaigs ūdens.
Vai seski mēdz kost cilvēkiem?
Jā, seski kož! Viņiem ir slēdzējžoklis ar ļoti asiem un gariem ilkņiem! Seska kodiens ir sāpīgs un dziļš. Mani ļoti nopietni sakoduši gan savi, gan sveši seski.
Vienmēr jāsaprot, kāpēc sesks rīkojies tā vai citādi. Mazais sesks, tāpat kā jebkurš kaķēns un kucēns, jāmāca, ka kost stipri nedrīkst. Pilnīgi atradināt no košanas nevarēs, jo tā ir viņu rotaļa. Seskiem ir ļoti bieza āda, savā starpā spēlējoties viņi viens otram kož stipri. Mēs tikai varam iemācīt, ka mums tik stipri kost nevar.
No kā īpaši jāuzmana seski?
Sesks ir ļoti ziņkārīgs un kā mazs bērns visu izpēta caur muti. Viņam ļoti bīstams viss, kas ir no gumijas. Gluži kā nepārvarama vara viņiem liek grauzt gumiju, bet tas bieži beidzas traģiski. Seski var saēsties indīgos augus, sadzīves ķīmiju.
Kā ar seskiem piedēvēto smaku?
Katram dzīvniekam ir savs aromāts. Arī seskam ir sava kažoka smarža, jā, tieši smarža, jo parasti sesks vairāk vai mazāk izteikti smaržo pēc muskusa un medus sajaukuma. Nepatīkams un spēcīgs aromāts parasti ir nekastrētiem tēviņiem meklēšanās laikā - tādu sesku tiešām var nosaukt par smirdīgu. Mīts par seska smaku radies, «pateicoties» viņa anālajiem dziedzeriem. Tos viņš izmanto tikai briesmu brīžos, tomēr ikdienā dziedzerim reizēm jātīrās, tad nu sesks var ik pa laikam palaist «purkšķus» (izspiest no dziedzera eļļainu pilīti). Nekas traks - mitrā bērnu salvetīte, un smakas vairs nav.
Ikdienā sesks sevi kopj pats. Jāmazgā viņš tikai tad, ja sasmērējies. Mazgāšanai ne biežāk kā reizi mēnesī vai divos var izmantot maigu kucēnu, kaķēnu vai seskiem domātu šampūnu. Jo biežāka mazgāšana, jo aktīvāk darbojas dziedzeris, kas iesmaržina un ieeļļo seska kažoku. Mazgāšanai ar tīru ūdeni vai peldēšanai ierobežojumu nav.
Kas vēl jāņem vērā sesku saimniekam?
Tas, ka dzīvnieka kastrācija būs obligāta. Lielākās daļas mājas sesku mātīšu īpatnība ir tāda, ka, ja apmēram mēneša laikā no meklēšanās sākuma nenotiek pārošanās, attīstās patoloģisks stāvoklis - ilgstoša meklēšanās. Bez medicīniskas iejaukšanās tā parasti beidzas ar sesku mātītes nāvi.
Uz tēviņiem pastāvīga sezonālā meklēšanās neatstāj tik graujošu efektu. Viņi tikai kļūst nemierīgi, visu laiku «meklē mātīti», iezīmē teritoriju, var kļūt agresīvi un nepaklausīgi, var pārstāt izmantot tualetes kastīti, kost saimniekam, sāk kaujoties skaidrot attiecības savā starpā. Mainās kažociņa aromāts: kļūst asāks un ievērojami spēcīgāks. Riesta laika ilgums ir atkarīgs no daudziem apstākļiem un var ilgt pat astoņus mēnešus. Sevišķi jau teritorijas iezīmēšana un pastiprinātais aromāts sagādā ne mazums rūpju. Var palīdzēt kastrācija, turklāt atšķirība starp kastrētu un nekastrētu sesku tēviņu ir apmēram tāda kā starp kastrētu un nekastrētu runci. Tikai seski pēc kastrācijas nekļūst resni un slinki.
Ir divu veidu kastrācijas - ķirurģiskā un hormonu implants. Es saviem seskiem esmu izvēlējusies ne to lētāko kastrācijas veidu, bet veselībai drošāko - hormonu implantus (skaustā ievada rīsa grauda lieluma implantu). Mīnuss - tie jāatjauno ik pēc diviem līdz četriem gadiem.
Ko jūs teiktu tiem, kuri vēl tikai prāto, vai izvēlēties sesku par savu mājas mīluli, vai vispār neko nezina par seskiem?
Dažreiz var dzirdēt, ka seskā apvienotas gan suņa, gan kaķa iezīmes, bet patiesībā tas ir tikai ļoti aptuvens seska rakstura apraksts. Seski ir sabiedriski, kustīgi, veikli, aktīvi, rotaļīgi un draudzīgi noskaņoti dzīvnieki, viņiem ļoti svarīgs kontakts ar saimnieku. Saskarsme ar šo dzīvnieciņu katru dienu nozīmē vismaz divas līdz četras stundas enerģijas un prieka. Jūs nekad nejutīsieties vientuļš vai garlaikots. Sesks var kļūt par īstu draugu un kompanjonu. Katru diena būs savādāka, ar visādiem piedzīvojumiem un nerātnībām. Tiesa, sesks nebūs dzīvnieks, kas var ilgi un mierīgi gulēt klēpī un ļauties glāstiem, varbūt tikai uz vecumu. Taču seska neizsīkstošā enerģija dos pozitīvu emociju lādiņu, pat zinot to, ka sesks lielāko dienas daļu pavada guļot (pat uz gulošu sesku var skatīties ilgi un gūt pozitīvas emocijas)!
