Lielās intervijas

Ko par mācību satura reformu un visu skolu pāreju uz mācībām valsts valodā domā krievu bērnu vecāki un pedagogi? To Neatkarīgā jautāja daudzbērnu mammai, juristei Nadeždai Losevai, mammai, juristei Jeļenai Bačinskai un pedagoģiskā centra Eksperiments zinātniskajam vadītājam Broņislavam Zeļcermanam. Taču arī pirms viņiem tiku lūdzis vairāku gudru, profesionālu krievu pedagogu domas. Mani pārsteidza tas, ka viņi labprāt pauda savu viedokli, taču… vēlējās palikt anonīmi. Jājautā – vai izglītības sistēma saviem darbiniekiem aizbāž mutes un atklāta, profesionāla polemika tajā ir izslēgta? Tāpēc vēl lielāks paldies šiem trim cilvēkiem par piekrišanu paust savas domas publiski.

Nākamgad plānotas finansiālas piešprices gan vairāku bērnu ģimenēm, gan audžuģimenēm, gan daļai pensiju. Cik pietiekamas un taisnīgas tās ir, kādas vēl izmaiņas sociālajā jomā gaidāmas un kas sekos ministra atvainošanās vārdiem bērnunama bērniem, Neatkarīgās intervija ar labklājības ministru Jāni Reiru (Vienotība).

«Latviešiem vajag nolaist asinis,» uzskatīja PSRS iekšlietu tautas komisārs, Staļina «suns» Nikolajs Ježovs, uzsākot prātam neaptveramas represijas pret latviešiem, kuri dzīvoja un strādāja Krievijā pagājušā gadsimta 30. gados. No arestētajiem 23 000 latviešu tika nošauti vairāk nekā 16 000. Tikai tāpēc, ka bija latvieši. Taču ne tikai mūsu tautieši cieta Lielajā terorā: laikā no 1936. gada 1. oktobra līdz 1938. gada 1. novembrim Ježova vadībā arestēja vairāk nekā pusotra miljona cilvēku, no tiem gandrīz pusei tika piespriests nāvessods. PSRS gulaga nāves nometnēs ieslodzīja miljoniem cilvēku, no kuriem lielākā daļa tur mira vai tika nogalināti.

Rīgā 25. un 26. oktobrī notika konference Bezvarīgo vara: Masariks, Patočka, Havels. Starp uzaicinātajiem Čehijas pārstāvjiem bija arī kibernētikas, mākslīgā intelekta, robotikas speciālists, Teorētisko pētījumu centra dibinātājs Prāgas Kārļa universitātē un Čehijas Zinātņu akadēmijā, docents Ivans M. HAVELS. Dzejnieka, esejista, dramaturga, disidenta, pēdējā Čehoslovākijas un pirmā Čehijas Republikas prezidenta Vaclava Havela brālis. Intervijā Neatkarīgajai es pamatā lūdzu Havela kungu vērtēt šodienu samērā ar Vaclava Havela personību un domām.

Saruna ar bērnu ķirurgu, profesoru, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) rektora amata kandidātu Aigaru Pētersonu.

Profesore Gunta Ancāne pirms neilga laika, iespējams, pašai negribot, rosināja diskusiju par latviešu literatūras «nederīgajiem tēliem», kuri mūs nemudina būt varonīgiem, izlēmīgiem utt. Vieni uztvēra profesores teikto kā latviešu literatūras noniecinājumu, savukārt citi saskatīja tajā patiesības graudu. Diskusijā aktīvi iesaistījās Francijā dzīvojošs un strādājošs latviešu jurists Juris Rudevskis. Un mūsu saruna skaipā izvērtās daudz plašāk nekā tikai par literatūru vien: par tautas pašapziņu, pašvērtību un zemapziņā iebūvēto tieksmi būt mūžīgai. Šodien piedāvājam interviju ar Juri Rudevski.

Pirmoreiz Uldis Sesks par Liepājas pašvaldības vadītāju kļuva pirms 20 gadiem. Pēdējās pašvaldību vēlēšanās viņam gan nācās panervozēt, jo bija skarba priekšvēlēšanu kampaņa un nevarēja zināt, kas vinnēs, kas ar ko veidos pilsētā valdošo koalīciju, tomēr viņš ir vecajā amatā joprojām. Par Liepājai aktuālām lietām Neatkarīgās intervija ar Liepājas mēru Uldi Sesku.

Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis intervijā Neatkarīgajai pamato, kāpēc attieksmē pret zinātni un zinātniekiem Latvijā izpaužas tuvredzīga valsts nākotnes plānošana.

Ar latviešu literatūrzinātnieci, Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes profesori un Saeimas deputāti Janīnu Kursīti (Nacionālā apvienība) tiekamies dienā, kad blakus Izglītības ministrijai, stutējot Pulvertorni, sanākuši krieviski runājoši pensionāri, lai cīnītos pret zināšanu apguvi latviešu valodā. Viņiem, šķiet, par vēlu sākt apgūt kādas zinības, kur nu vēl valsts valodā, taču tiem, kuri saista savu dzīvi ar Latviju un tās nākotni, ir jāaptver latviešu valodas nozīme, un tā, patiesību sakot, ir milzīga.

Ansis Ataols Bērziņ’šobrīd atrodas Čehijas cietumā. Viņš pārsūdzēs Liberecā 2017. gada 18. septembrī notikušās tiesas spriedumu – izdot viņu Latvijai.

Par Latvijas ekonomisko stāvokli un tās attīstības perspektīvām saruna ar Luminor bankas ekonomikas ekspertu Pēteri Strautiņu.

Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild domnīcas Certus direktors, ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis.

Kad un kādu atdevi var gaidīt no nodokļu reformas, kas vajadzīgs sekmīgākai ekonomikas attīstībai, un kā Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) iedomājas realizēt ieceri ekonomikas ministru apstiprināt tikai ar viņu akceptu? Neatkarīgās intervija ar kameras prezidentu Aigaru Rostovski.

«In the End, we will remember not the words of our enemies, but the silence of our friends,» savulaik teica Martins Luters Kings, un tas ir gluži kā par Kataloniju runāts. «Beigās mēs atcerēsimies nevis mūsu ienaidnieku teikto, bet gan mūsu draugu klusēšanu.» Uzsvērti augstprātīga ir Eiropas Savienības, tostarp mūsu valsts vadītāju klusēšana, no malas vērojot Katalonijas cīņu, cerības un izmisumu. Šķiet, ir aizmirsts gan tas, ka ikvienai tautai ir pašnoteikšanās tiesības, gan tas, ka ir daudz precedentu, kad valstis sadalās, lai pēc tam attīstītos blakus, tomēr atsevišķi. Katalonija šobrīd ir iedzīta strupceļā, liedzot tās līderiem veikt sarunas, kas būtu tikai loģisks referenduma turpinājums. Sarunu vietā Spānija veic represijas, apcietinot Katalonijas neatkarības kustības līderus. Kā uz Kataloniju raugās Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle?

Pulkvežleitnants, Jaunsardzes un informācijas centra direktors Aivis MIRBAHS intervijā Neatkarīgajai pamato valsts aizsardzības mācības kā obligāta vai obligāta izvēles priekšmeta nepieciešamību skolās, raksturo, kas darāms, lai iecere izdotos.

Intervija ar profesoru Andreju Veisbergu, latviešu valodnieku, tulku un tulkotāju, Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Tulkošanas katedras vadītāju un pasniedzēju, Valsts valodas komisijas priekšsēdētāju: par latviešu valodas lomu un vietu mūsdienu Latvijā, par «aizliegtajiem» vārdiem, par valodas izvēli Latvijas augstskolās un krievu valodas ietekmi uz latviešu valodu.

Ziņas par vardarbības gadījumiem, kuri vērsti pret bērniem, nav retums. Diemžēl Latvijas jaunākajā vēsturē ir ziņas, ka bērns ir nosists par to, ka viņš bez atļaujas apēdis ievārījuma burciņu; ka sešus gadus vecs bērns viens pats ir izgājis no mājas, aizklīdis tālu prom un nosalis mežā. Regulāri sabiedrība tiek šausmināta par vardarbību bērnu namos, slēgta tipa audzināšanas iestādēs, arī parastajās skolās. Lai noskaidrotu, kādi ir šis vardarbības cēloņi, vardarbības dinamika, tendences un kas būtu jādara, lai situāciju uzlabotu, saruna ar Latvijas Bērnu fonda prezidentu, Saeimas deputātu Andri Bērziņu (ZZS).

Neatkarīgā sarunājas ar Rīgas pilsētas arhitektu Gvido Princi.

«Tātad tiekamies Okupācijas muzejā,» atvadoties bilstu. «Tiekamies Okupācijas muzeja pagaidu telpās,» pielabo sirmais kungs. Pacietības atrasties «nemājās», Raiņa bulvārī, pagaidām ir pieticis pieciem gadiem, un Okupācijas muzeja biedrības valdes priekšsēdētājs, ilggadējs muzeja ārlietu pārzinātājs, vēsturnieks, literāts un sabiedriskais darbinieks Valters Nollendorfs stingri cer, ka nākamā gada beigās muzejs ienāks jaunajās mājās – Nākotnes namā, kas beidzot būs tapis pēc Gunāra Birkerta skicēm, tagadējā, īstā Okupācijas muzeja ēkai Strēlnieku laukumā savienojoties ar jauno piebūvi. No tumšās pagātnes mēs ienāksim nākotnes gaismā – tāda ir jauntopošā muzeja iecere. Šodien – intervija ar Valteru Nollendorfu, kas no Latvijas kopā ar ģimeni aizbrauca Otrā pasaules kara laikā, savukārt atgriezās dzimtenē pagājušā gadsimta 90. gados.

Uz kārtējo Rosbalt trešdienu sanākšanu uzaicinātie 27. septembrī apaļā galda sarunā diskutēja par to, kā rit pensiju indeksācija Latvijā. Diskusijas ietvaros tika skarti jautājumi: par pensiju indeksācijas īpatnībām Latvijā; par to, kādēļ indeksācijas no pirmā oktobra noteiktais pensiju paaugstinājums tomēr rada Latvijas pensionāru pretenzijas; ko pensiju sistēmas pilnīgošanai piedāvā Latvijas Pensionāru federācija. Diskusija izvērtās plaša, tādēļ publikācijas apjoms man ļauj sniegt vien atsevišķus, manis subjektīvi (!) izvēlētus tās fragmentus.