Lielās intervijas

Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Banku augstskolas profesore Tatjana Volkova.

Par Latvijas nostāju Katalonijas jautājumā, attiecībām ar Lietuvu, nepilsoņiem Latvijā, Krievijas pozīciju, Vējoņa runu ANO un Solvitas Āboltiņas nākotni diplomātijā, kā arī Vienotības nākotni – saruna ar ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču (Vienotība).

Vai aiz Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) kritikas par Latvijas Radio (LR) kopš pavasara vienīgās valdes locekles Sigitas Roķes atlaišanu ir organizēta kampaņa? Vai viņas vadībā slēgtie sponsorēšanas līgumi ir tikai nevainīgas sociālās kampaņas vai tā ir tikai kādu stabilāku shēmu aisberga redzamā daļa, un kādas cerības saistāmas ar NEPLP vienprātīgi iecelto jauno LR vadību, Neatkarīgās intervija ar NEPLP locekļiem – par Latvijas Radio atbildīgo Ivaru Āboliņu un līdzatbildīgo Patriku Grīvu.

Par «oligarhu sarunām» viesnīcā Rīdzene un citiem juridiskiem jautājumiem Neatkarīgās intervija ar Atmodas laika iekšlietu ministru, zvērinātu advokātu Aloizu Vazni.

Latvijas Zinātņu akadēmijas viceprezidents, medicīnas doktors, Latvijas Universitātes profesors, Latvijas Kardioloģijas centra vadītājs Paula Stradiņa slimnīcā, Latvijas Kardiologu biedrības prezidents Andrejs ĒRGLIS intervijā Neatkarīgajai uzsver domu, ka veselības aizsardzības sistēma jāapjēdz un jānovērtē filozofijas līmenī. Tad pārstāsim redzēt tik vien kā šā brīža situāciju un vajadzības. Tad spēsim saskatīt arī to, ko gribam nākotnē.

... Lidija, būdama ķirurģe, 1945. gada oktobrī izglāba mežabrāli Alfrēdu no drošas nāves: čekisti bija sašāvuši viņam roku, latviešu mežabrāļi ilgi meklēja viņam palīdzību, sākās gangrēna, tāpēc vajadzēja rīkoties radikāli un izlēmīgi – Lidija veica amputāciju. Pēc 46 gadiem latviete Lidija Roze satikās ar igauni Alfrēdu Kērmanu, šī tikšanās bija saviļņojuma, prieka un atmiņu pilna. Alfrēds ar savu vienīgo roku bija mežmalā pie Latvijas robežas salasījis lauku puķes, lai pasniegtu tās Lidijai...

Par Rīgas arhitektūru pasaules kontekstā; par to, kas ārzemniekiem, viesojoties Rīgā, liek izsaukties «oh»; par to, ar ko varam lepoties un no kā būtu jākaunas; kas būtu jādara Rīgas mēram, lai viņš ar labu vārdu ieietu vēsturē, saruna ar arhitekti Zaigu Gaili.

Latvijas Mākslas akadēmijas asociēto profesoru, «monumentālās instalācijas pavēlnieku», astoņdesmitajos-deviņdesmitajos gados starptautiski zināmāko Latvijas mākslinieku no tā laika «robežpārkāpēju» paaudzes Oļegu TILLBERGU Neatkarīgā aicināja parunāt par politiku, lūdza raksturot situāciju Latvijā pirms Saeimas vēlēšanām. Jo, kad izdodas Oļegu «uzkarsēt», tad viņš, manuprāt, arī tekstā, vārdos atklājas kā tikpat spēcīgs sociālpolitisks (!), metaforisks raksturotājs, kāds ir savās vizuālajās performancēs (atceramies kaut vai Cilvēki būros (1987.), Staburaga bērni (1988., abas ar S. Māliņu un S. Davidovu), Pali (1994.),…).

Saruna ar Latvijas Ārpolitikas institūta direktoru, Rīgas Stradiņa universitātes profesoru Andri Sprūdu par vēlēšanu rezultātiem Vācijā; par jaunajām nacionālā romantisma vēsmām un to ietekmi uz Latvijas drošību; par pasaules novirzīšanos pa labi; par ES nākotni; par EK prezidenta Žana Kloda Junkera vēlmi palikt vēsturē un Katalonijas referenduma sekām.

Par ebreju īpašumu restitūcijas jautājumu Neatkarīgās intervija ar Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes valdes locekli, Latvijas Ebreju kopienas restitūcijas fonda valdes priekšsēdētāju Dmitriju Krupņikovu.

Fizikas un ekonomikas zinātņu doktors, Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) vecākais padomnieks Māris PŪĶIS intervijā Neatkarīgajai vērtē vietējās un centrālās varas attiecības, situāciju pēc pašvaldību vēlēšanām.

Maskavā šopavasar iznāca filozofijas doktores, Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošās pētnieces Svetlanas KOVAĻČUKAS grāmata Īstens izdzītais paņem visu sev līdzi. Emigrējušo zinātnieku likteņi Latvijā. 1920.–1940. g. (Настоящий изгнанник с собой всё уносит. Судьбы ученых-эмигрантов в Латвии. 1920–1944 г.). Intervijā Kovaļčukas kundze raksturo savus varoņus un viņu ieguldījumu Latvijā, salīdzina mūsu intelektuālo identitāti tolaik un tagad.

Intervija ar sociolingvistikas profesori Inu Druvieti, Latvijas Universitātes prorektori humanitāro un izglītības zinātņu jomā – par centieniem pārskatīt valsts valodas politikas pamatprincipus, par šīs situācijas bīstamību un iespējām to labot.

Tikai divus mēnešus nostrādājusi, Daugavpils valdošā Saskaņas un Mūsu partijas koalīcija izjuka, mērs Andrejs Elksniņš zaudēja krēslu, un par jauno mēru kļuva Rihards Eigims. Kas notiek otrajā lielākajā Latvijas pilsētā – par to Neatkarīgās intervija ar Daugavpils domes priekšsēdētāju Rihardu Eigimu.

Vai mūsu ekonomika sāk uzkarst vai tikai patīkami sildīt, kā Latvijas ekonomikas kaites ārstēs nodokļu reforma un valdības lēmums par strauju minimālās algas celšanu? Un kādas krīzes pārvarēšanas receptes noderētu pašai Vienotībai, Neatkarīgās intervija ar ekonomikas ministru un jauno Vienotības vadītāju Arvilu Ašeradenu.

Biedrības 4. maija Deklarācijas klubs loceklis, LR Augstākās Padomes, 5. un 6. Saeimas deputāts, bijušais Saeimas priekšsēdētājs Alfrēds ČEPĀNIS intervijā Neatkarīgajai visai skeptiski vērtē partijas, kuras kandidēs nākamās Saeimas vēlēšanās, taču uzskata, ka uz vēlēšanām ir jāiet.

Partijai Saskaņa joprojām ir līgums ar Krievijas valdošo partiju Vienotā Krievija. Tas ir viens no argumentiem, kāpēc citas partijas deklarē, ka ar Saskaņu nevar sadarboties. Par šo līgumu un citām politiskām aktualitātēm Neatkarīgās intervija ar Saeimas Saskaņas frakcijas deputātu Ivaru Zariņu.

Šobrīd ir ieildzis ģimenes ārstu streiks, top jauns veselības finansēšanas likums. Tostarp tiek gatavots Latvijas ārstu kongress, kas sāksies 21. septembrī. Tie ir atsevišķi temati, kas faktiski apvienojas vienā: Latvijas iedzīvotāji ir satraukti par veselības aprūpi kā tādu. Par to šodien intervējam Latvijas Ārstu biedrības prezidentu Pēteri Apini.

Eiropas Parlamenta (EP) lielākā politiskā frakcija – Eiropas Tautas partiju (ETP) grupa – arvien lielāku izpratni izrāda par Baltijas valstu attiecībām ar Krieviju, tās maigās un militārās varas potenciālajiem draudiem un to mazināšanā savu lomu redz arī Eiropas Savienības (ES) drošības spēku attīstīšanā. Par to ES prezidējošās valsts galvaspilsētā Tallinā arī tika spriests ETP politiskās vadības sanāksmē, kurā piedalījās arī grupas vadītājs Manfrēds Vēbers. Vēbers EP ievēlēts no Vācijas, Bavārijā vadošās Kristīgi sociālās partijas (CSU), ir nosacīti jaunās paaudzes politiķis, kas 2003. gadā 29 gadu vecumā kļuva par jaunāko Bavārijas deputātu, bet 2004. gadā jau tika ievēlēts EP un pašlaik ir jaunākais frakciju vadītājs Eiroparlamentā. Neatkarīgā ar Vēberu sarunājās par iniciatīvām ES drošības jomā, Krievijas un Brexit ietekmi uz to, kā arī bēgļu problemātiku un gaidāmajām Vācijas Bundestāga vēlēšanām.

Līvānu novada domes priekšsēdētājs Andris Vaivods šajā amatā ir kopš 2002. gada. Intervijā Neatkarīgajai viņš, manuprāt, visai konkrēti un argumentēti raksturo to, kas uzlabojams centrālās un vietējās varas attiecībās, attieksmē.