Pēters Putniņš: Mēs neesam pelnījuši šādu attieksmi
 
Mans personiskais viedoklis ir tāds, ka mēs neesam pelnījuši šādu attieksmi. Kopumā vērtējot, Latvija nav pelnījusi būt kopā ar tādām valstīm, kur pat nezinu, vai viņiem nauda ir tajā valstī. Var kritizēt, bet tādi trūkumi, kādi ir Latvijas banku sistēmai, piemīt arī citām bankām Eiropas Savienībā. Latvija nav unikāla šajā ziņā. ©Dāvis Ūlands/ F64 Photo Agency

Saruna ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāju Pēteru Putniņu par izdaudzinātā Moneyval ziņojuma objektivitāti; par to, vai tiešām naudas atmazgāšanas jomā Latvija ierindojama vienā kompānijā ar Zimbabvi un citām trešās pasaules valstīm; par paveikto, lai atjaunotu Latvijas banku sistēmas reputāciju; par prasībām, ko pret Latvijas banku sektoru izvirza starptautiskās organizācijas, un par to, cik pamatotas ir bažas, ka ABLV bankas pašlikvidāciju varētu nomainīt pret maksātnespējas procesu ar milzīgām administratoru atlīdzībām.

- Aizvadītais gads Latvijas banku sektoram nav bijis viegls...

- ...Raibs.

- Vai tas nozīmē, ka Rīgai kā starptautiskam finanšu centram, kur satiekas Austrumi un Rietumi, ir pienācis gals?

- Gals ir pienācis finanšu centram tajā izpildījumā, kāds tas bija pēdējos divdesmit gadus. Tas finanšu centrs balstījās uz tīrām transakcijām. Tas, ko mēs saucam par ārvalstu ieguldījumiem, bija naudas atlikumi kontos nākamās dienas transakcijām. Nauda vienkārši plūda no Austrumiem uz Rietumiem. Ļoti ātri, profesionāli. Serviss bija viens no labākajiem Eiropā. Pārskaitījumi tika veikti ātri, arī brīvdienās. Tam ir pienācis gals, un šāda veida finanšu centrs Latvija vairs nebūs.

- Vai šādas transakcijas ir kaut kas slikts, nosodāms, aizliegts?

- Nē. Tas ir viens no pakalpojumiem, ko bankas parasti sniedz. Kāpēc šie pārmetumi Latvijai? Mūsu problēma bija tā, ka [šī pakalpojuma] proporcija bija pārāk liela, un tas bija pārāk uzkrītoši. Mūsu pašu tautsaimniecība pret to visu bija nesamērīgi maza, tāpēc tam tika pievērsta uzmanība. Neskatoties uz to, ilgu laiku viss funkcionēja vairāk vai mazāk labi. Bija atsevišķi skandāli, bet līdz 2000. gadu vidum viss funkcionēja bez lielas aizķeršanās. Tad pamazām tika pievilktas skrūves regulējumam. Naudas atmazgāšanas novēršanas politika mainījās, un bija FinCEN paziņojumi, līdzīgi kā tagad par ABLV banku, par VEF banku un Multibanku. Tie paši iemesli. Neliels atslābums bija 2008. gada finanšu krīzes laikā, kad prioritātes mainījās, bet pēc tam atkal starptautiskais spiediens palielinājās. Vaina jāuzņemas arī pašām kredītiestādēm, kas tomēr vaļīgi piegāja kontrolei. Moldovas gadījums un citi liecina, ka trūkumi bija un diezgan nopietni. Biznesa modelis bija uzbūvēts uz šo vienu pakalpojumu, vienā dominējošā valūtā, un virknei banku tas bija galvenais. Tas ir tas, kas tagad ir beidzies, un to atjaunot nebūs iespējams.

- Ar ko šis modelis atšķiras no līdzīgiem modeļiem citās vietās, kur arī ir banku sektors ar līdzīgu pakalpojumu prioritāti?

- Viena liela pamatatšķirība ir tā, ka tās valstis ir zināmā mērā naudas depo valstis. Nauda Luksemburgā vai Šveicē ieplūst un tur arī paliek. Tiek apsaimniekota uz vietas, un risks mazinās tajā ziņā, ka katru dienu nenotiek naudas caurplūde. Mums tā aprite bija... ziedu laikos noguldījumu apjomi - 12 miljardi, apgrozījums 100-150 miljardi gadā. Tas nozīmē, ka katru dienu svaigās naudas pieplūdums bija milzīgs, un risks tādā veidā tiek multiplicēts. Mums ārvalstu noguldījumi joprojām ir, bet ir pavisam cita naudas aprite. Ceturksnī mums apgrozījums ir apmēram viens miljards, gadā četri. Bija 100 un vairāk. Tā ir pavisam cita situācija.

- Saistība ar zināmo Moneyval ziņojumu tiek teikts, ka Latvijas finanšu sektora reputācija ir smagi cietusi. Vai tagad šī reputācija ir atjaunota?

- Tas ir sarežģīts jautājums, jo, izlasot šo Moneyval ziņojumu, mums visiem, kas pārzina situāciju uz vietas, rodas jautājums - vai tiešām situācija Latvijā ir tik slikta? Kaut kā negribas ticēt. Es domāju, ka ne visos punktos un ne visos jautājumos ir tik bēdīgi, kā mums mēģina uztiept vai kaut kā iegalvot. Mēs, protams, zinām savas vājās puses un nenoliedzam, ka sistēmā ir bijuši nopietni defekti. Šis ziņojums ir jāuztver kā starptautiskās sabiedrības standarts, kurš jāizpilda. Banku sektoram ir jābūt atbilstošam pašmāju ekonomikai. Tas ir ceļš, kurš Latvijai tiek norādīts. Tas nozīmē, ka sapņi par starptautisku norēķinu centru Latvijai ir izsapņoti. Vai viss ir tik melnās krāsās krāsojams? Ja es skatos uz banku sistēmu šodien un salīdzinu ar to, kas bija pirms gada, tad tās ir divas dažādas sistēmas. Gan apjoma ziņā, gan apgrozījuma ziņā, gan ārvalstu noguldījumu atlikumu ziņā. Ja uzskatām, ka pamata apdraudējums nāk no ārvalstu klientiem, tad pēc visām darbībām, kuras ir veiktas Latvijas banku sektorā aizvadītā gada laikā, apdraudējuma līmenim ir jābūt ievērojami zemākam. Citādi tas nevar būt. Ja bija 12 miljardi ārvalstu noguldījumu, tad ir palikuši trīs miljardi.

- Neskatoties uz izdarīto, joprojām tiek runāts, ka arī nākamais ziņojums varētu būt Latvijai nelabvēlīgs. Latvija varētu palikt «pelēkajā zonā» ar pavisam dramatiskām sekām. Uz ko balstās šīs pesimistiskās prognozes?

- Iepriekšējam ziņojumam pamatā bija situācija ar ABLV banku. Ņemot vērā, ka ASV valdības dokuments attiecībā uz šo banku bija diezgan iznīcinošs, tas ielika šo negatīvo ievirzi Moneyval vērtējumam. Ir valdības programma, ka jāmazina ārvalstu noguldījumu ekspozīcija Latvijā. Starptautiskās sabiedrības vērtējumā tā ārvalstnieku naudas daļa, ko apsaimniekojam, ir pārāk liela, riskanta un valsts kapacitāte, lai šo plūsmu kontrolētu, ir pārāk maza. Tam es daļēji varu piekrist, un riska elements bija ievērojams. Tika vērtētas dažādas valsts institūcijas, un FKTK tika novērtēta labi, bet tiek vērtēta valsts kopumā. Tas nozīmē, ka visām valsts institūcijām ir jāspēj uzrādīt progresu. Jāņem iepriekšējais ziņojums, jāpaskatās, kuras institūcijas ir viskritiskāk novērtētas, un jāizdara secinājumi. Ceru, ka Ministru kabinetā apstiprinātais plāns tiks izpildīts. Pretējā gadījumā sekas nebūtu patīkamas. Tādā gadījumā mēs atkrītam atpakaļ diezgan vājā kompānijā kopā ar tādām valstīm, kuras pat nezinām. Vai tiešām ir tik slikti, ka Latvija, kura ir eirozonas valsts, tradicionāli eiropeiska teritorija ar citu mentalitāti, citu pieeju biznesam, tiek noliktas kopā ar valstīm... Negribu nevienu nolikt, bet mēs varam iedomāties tās zemes, kuras ir tajā melnajā sarakstā. Vai tik tiešām tā ir? Mūsu delegācijas vadībai FATF procesā, ārlietu dienestiem ir jāspēj dot adekvātu informāciju, jo mēs redzam, ka atsevišķos starptautisko organizāciju dokumentos ir daudz neatbilstošas informācijas vai informācija tiek nepareizi interpretēta. Tas ir šo institūciju pienākums, lai informāciju uztver adekvāti.

- Ja pareizi saprotu, tad Latvija ir ieguvusi reputāciju, kas patiesībā neatbilst reālajai situācijai?

- Mans personiskais viedoklis ir tāds, ka mēs neesam pelnījuši šādu attieksmi. Kopumā vērtējot, Latvija nav pelnījusi būt kopā ar tādām valstīm, kur pat nezinu, vai viņiem tur ir nauda. Var kritizēt, bet tādi trūkumi, kādi ir Latvijas banku sistēmai, piemīt arī citām bankām Eiropas Savienībā. Latvija nav unikāla šajā ziņā.

- Tiek gaidīts jaunais Moneyval ziņojums. Vai ieilgusī valdības neizveidošana kaut kādā mērā var ietekmēt šā ziņojuma saturu, vai arī tas ir ārpus šī procesa?

- Uzskatu, ka Moneyval process ir ar ļoti lielu politisku pieskaņu. Moneyval procesā viedokļus izsaka... nav jau kaut kāds mistisks Moneyval. Tās ir dalībvalstis, kuras apvienojušās šajā organizācijā un izsaka spriedumu. To vidējais spriedums ir mūsu novērtējums. Jo lielāka valsts, jo lielāka ietekme. No vienas puses, tiek vērtēta Latvija, Latvijas rīcība, cik efektīvi tā piemēro savus un starptautiskos likumus naudas atmazgāšanas jomā. Tajā pašā laikā ļoti nozīmīgi ir kontakti, kas izveidojas mūsu delegācijai ar citām delegācijām. Ir ļoti būtiski, lai mūs sadzird, jo nedomāju, ka Latviju, kas ir eirozonas valsts, var likt vienā rindā ar tiešām klasiskām trešās pasaules valstīm, kur ir pavisam citi standarti un tradīcijas. Man ir grūti iedomāties - kā tas tā var būt? Viens no izskaidrojumiem ir - varbūt mēs neesam sadzirdēti? Mēs neesam pietiekami izskaidrojuši, kā mēs strādājam un kāds ir Latvijā vidējais standarts. Visi ziņojumi, kuri nāk no valsts iestādēm un tālāk aiziet uz Moneyval vai FATF, ir jāpārbauda.

- Kad būs šis ziņojums?

- Tagad ir apmēram pusgads, kurā Latvija var parādīt panākto progresu. Pēc tam sākas vērtēšanas process. Gada beigās varam gaidīt vērtējumu.

- Jau pēc ABLV bankas skandāla izcēlās līdzīgs Danske Bank skandāls, kas smagi ķēra Igauniju. Vai arī Igaunijas banku sistēma ir ieguvusi līdzīgu reputāciju kā mūsējā?

- Domāju, ka ne. Pie viņiem skandāls bija, kādu mēnesi situācija bija saasināta, notiek pārbaudes, kas skar gan Igauniju, gan Dāniju, bet atšķirībā no Latvijas iekšzemē tā atmosfēra ir veselīgāka. Tas tiek uztverts - ir problēma, tā ir jārisina. Problēmas ir visās valstīs. Mēs zinām, kāds bija decembrī reids vienā no lielākajām Vācijas bankām, mēs zinām, kas ir noticis Igaunijā, zinām šo Dānijas situāciju, zinām, ka ir problēmas arī citur. Citās ES valstīs ir tieši tas pats. Skandāli gadās visur. Mums to bija vairāk, un tas ir jāatzīst. Jāatzīst trūkumi. Tie bija būtiski, bet dzīve iet uz priekšu. Mēs ļoti daudz ko esam novērsuši. Skatāmies uz šodienu un vērtējam šodienu. Ja ir problēma, tad to risini, nevis sākas iestāžu, amatpersonu mūžīgā vainīgo meklēšana, noliešana ar dubļiem, slīgšana kaut kādā pārspīlētā mazohismā - pie mums nekad nekas nav labi un tamlīdzīgi. Latvijā šīs pazīmes ir daudz izteiktākas, nekā tas ir Igaunijā, Dānijā vai kur citur. Tur to enerģiju, ko patērē, lai viens otru kritizētu, veltī situācijas uzlabošanai, apzināšanai un kļūdu novēršanai. Igaunijā zināmi secinājumi ir izdarīti, tur notiek izmeklēšanas, bet tālāk valsts rūpējas par savu tēlu, tiek stāstīts tas labais, kas ir izdarīts. Latvijā savukārt turpinās mīcīšanās pa pagātni un nerunājam par to, kas ir izdarīts. No risku mazināšanas viedokļa esam ļoti daudz izdarījuši.

- Igaunijā 10 banku darbinieki tika apcietināti. Varbūt tas ir tas, ko grib sagaidīt starptautiskie uzraugi?

- Mana pārliecība, ka aizturēt, notiesāt un ielikt cietumā kādu var tikai tad, kad ir pierādīta vaina. Ja ir aizdomas par vainu, tad tie procesi tiek sākti un izmeklēti. Ja tas Latvijā nav noticis, tad acīmredzot tiesībsargājošām iestādēm nav tādu pierādījumu. Ja tādi būtu, tad nešaubos, ka būtu reakcija.

- Kāda šobrīd ir situācija ar ABLV bankas likvidācijas procesu?

- Esam nonākuši tiktāl, ka FKTK ir izvērtēts likvidatoru iesniegtais metodoloģijas projekts. Tas būs pamats, pēc kā tiks vērtēti klienti, lai varētu notikt izmaksas. Šajā izvērtējuma esam ņēmuši vērā ieteikumus, kurus sniedza mūsu starptautiskie konsultanti, kontroles dienests (Noziedzīgu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests), un tagad šis projekts ir iesniegts saskaņošanai kontroles dienestā. Tas bija premjera Māra Kučinska lūgums, un es to respektēju. Mēs gaidām šo saskaņojumu, un, ja viss būs kārtībā, tad FKTK padome varēs apstiprināt šo metodoloģiju un izveidot konveijeru, caur kuru tiks laisti visi klienti, lai tiktu atsijāta labā nauda no šaubīgās naudas un varētu sākties reālas izmaksas noguldītājiem.

- Vai joprojām pastāv bažas, ka likvidācijas process varētu tikt apturēts un uzsākts maksātnespējas process tradicionālajā izpratnē ar administratoriem un milzīgām atlīdzībām?

- Maksātnespējas iespēja pastāv visu likvidācijas laiku, neatkarīgi no tā, vai notiek pašlikvidācija. Ja rādītāji pamainās, likvidācijas gaitā parādās maksātnespējas pazīmes, tad arī pašlikvidācija var aiziet pa maksātnespējas ceļu. Reālā pašlikvidācija, ja runājam par naudas izmaksu sākšanu, vēl nav sākta. Notiek tikai teorētiskā sagatavošanās. Tas ir kā sportā sausais treniņš, bet kaut kad ir jāsāk peldēt. Ja neuzsāk reālo likvidāciju pašlikvidācijas scenārijā, tad veidojas strupceļa situācija, jo, kamēr likvidējamai bankai nav maksātnespējas pazīmju, maksātnespēju nevar uzsākt. Savukārt šādā situācijā akcionāriem ir tiesības uz pašlikvidēšanos, un šīs tiesības viņiem ir garantētas likumā. Līdz šim mēs esam gājuši juridiski korektu ceļu, un es gribētu, lai tas tā turpinātos.

- Kad varētu reāli uzsākt noguldījumu izmaksas?

- Viss būs atkarīgs no tā, kad mēs saņemsim kontroles dienesta saskaņojumu. Pēc tam FKTK būtu vajadzīgas dažas nedēļas, apstiprinot metodoloģiju, un tad varētu sākties reālais darbs. Tie varētu būt kādi divi mēneši, kaut kad martā varētu palaist klientu pārbaudes konveijeru. Tie nav tikai 3300 klientu, kas pašreiz ir nozīmēti kā pārbaudāmie. Jāpārbauda būs ne tikai viņi. Kompleksi būs jāpārbauda vairāk nekā 10 000 klientu, kas saistīti ar šiem klientiem. Tas būs milzīgs darbs. Kopumā paredzēts, ka viss izmaksu ceļš līdz pēdējai izmaksai varētu ilgt dažus gadus. Katrs klients tiks atsevišķi pārbaudīts.

- Šaubīgi klienti savu naudu nedabūs?

- Nē. Tas arī nav teikts. Pirmkārt, uz izmaksām aiziet tie klienti, par kuriem nav šaubu. Protams, šīs izmaksas apstiprina FKTK. Likvidatoru nolīgtā auditorkompānija Ernst&Young veic reālo pārbaudi, un tikai pēc tam, kad mēs dodam zaļo gaismu, nauda tiek izmaksāta. Par tiem, kuri iezīmējas kā aizdomīgi klienti, tiek ziņots kontroles dienestam. Tas vēl nenozīmē, ka nauda jāiesaldē un darbs policijai. Aizdomīgs vēl nenozīmē pretlikumīgs. Kontroles dienests veic savas pārbaudes, un tur, kur ir slikti, tur ir arests, tur ir policija. Kur nonāk pie secinājuma, ka nav pamata tādai rīcībai, tas nonāk pie izmaksām. Tāda lielos vilcienos ir tā shēma.

- Ņemot vērā ABLV bankas apjomus un iespējamās administratoru atlīdzības bankas maksātnespējas gadījumā, vai izjūtat spiedienu, lai likvidācijas procesu nomainītu pret maksātnespējas procesu?

- Nu, nē. Es par tiem iekšējiem procesiem tagad neizteikšos un nekomentēšu. Mēs spiedienu nejūtam. Vienkārši mēs varētu vēlēties, lai lietas ietu ātrāk uz priekšu. Pats sliktākais, kas varētu būt, ir ievilkt šo procesu. Drīz jau būs gads, kopš uzsākts likvidācijas process, bet mēs joprojām esam sausā treniņa zonā. Ir jāsāk pāriet pie reālas likvidācijas. Šī banka ir jālikvidē. Ja kāds iedomājas, ka šī banka un šie aktīvi varēs palikt uz mūžīgiem laikiem iekonservētā un gaisā pakārtā stāvoklī, tad tā nebūs.