Zem Itālijas Apenīnu kalniem notiek lēns, bet ievērojams ģeoloģisks process – Zemes garozas dziļākais un blīvākais slānis pakāpeniski atdalās no virsējās daļas un grimst Zemes mantijā. Šī parādība norisinās aptuveni 30 kilometru dziļumā, un zinātnieki to salīdzina ar rāvējslēdzēja atvēršanos. Jaunais pētījums palīdz izskaidrot, kāpēc Apenīni turpina deformēties, pacelties un piedzīvot zemestrīces, lai gan citi lielie tektoniskie procesi reģionā jau ir ievērojami palēninājušies, raksta “Unian.net”.
Pētījumu vadīja Florences Universitātes ģeologs Stefano Tavani. Tajā piedalījās arī vairāku Itālijas universitāšu un Nacionālā ģeofizikas un vulkanoloģijas institūta pētnieki. Zinātniskais darbs publicēts žurnālā “Communications Earth & Environment”.
Zemes garoza atdalās kā rāvējslēdzējs
Atklātais process tiek dēvēts par garozas delamināciju. Tā laikā Zemes garozas apakšējā, blīvākā daļa atdalās no augšējā slāņa un gravitācijas ietekmē grimst dziļāk, Zemes mantijā.
Pētnieki skaidro, ka šī atdalīšanās nenotiek vienā mirklī, bet gan pakāpeniski virzās no rietumiem uz austrumiem, līdzīgi kā tiek atvērts rāvējslēdzējs. Jau atdalījusies garozas daļa, grimstot dziļumā, rada papildu vilkmi, kas palīdz atdalīšanās procesam turpināties.
Pēc zinātnieku aplēsēm, šis process sācies pirms aptuveni desmit miljoniem gadu. Savukārt aptuveni pirms diviem miljoniem gadu tas kļuvis par galveno Apenīnu reģiona tektonisko kustību virzītājspēku.
Kāpēc kalni turpina kustēties?
Līdz šim Apenīnu veidošanos un ģeoloģisko aktivitāti skaidroja galvenokārt ar diviem procesiem - Tirēnu jūras baseina paplašināšanos rietumos un Zemes garozas saspiešanos austrumos, taču aptuveni pirms diviem miljoniem gadu abi šie procesi ievērojami palēninājās. Neraugoties uz to, Apenīni turpināja deformēties, pacelties un piedzīvot zemestrīces.
Jaunais pētījums piedāvā skaidrojumu šai šķietamajai pretrunai - pēc pētnieku domām, pašlaik galveno lomu spēlē tieši dziļumā notiekošā garozas atdalīšanās.
Vietās, kur dziļākais slānis jau ir atdalījies un nogrimst, virsējā Zemes garoza atbrīvojas no tā svara un var pacelties, savukārt citās teritorijās, kur slāņi joprojām ir savienoti, saglabājas vilkme uz leju un spiediens.
Tādējādi dažādās Apenīnu daļās vienlaikus notiek atšķirīgas kustības - vienur zeme stiepjas un paceļas, citur tā tiek saspiesta.
Zemes virsma kustas vairākus milimetrus gadā
Lai izprastu šo neredzamo procesu, zinātnieki analizēja aptuveni trīsdesmit gadu GPS mērījumus, Eiropas “Copernicus” programmas “Sentinel” satelītu radara datus un informāciju par zemestrīcēm Itālijā.
Pētījumā izmantotie dati liecina, ka Apenīnu kalnu iekšējā daļā Zemes garoza stiepjas aptuveni par četriem milimetriem gadā. Savukārt kalnu austrumu malā, tuvāk Adrijas jūrai un Po līdzenumam, tā tiek saspiesta aptuveni par diviem milimetriem gadā.
Šī atšķirība palīdz izskaidrot, kāpēc reģionā sastopami divu veidu tektoniskie procesi. Kalnu centrālajā daļā dominē Zemes garozas stiepšanās un ar to saistītās plaisas, bet austrumu malā - saspiešanās un pretēja veida lūzumi.
Pētnieki norāda, ka šāda dinamika var palīdzēt izskaidrot arī dažas no postošākajām zemestrīcēm Itālijas vēsturē, tostarp notikumus Akvilas, Amatričes un Irpīnijas apkaimē.
Vai zinātnieki tagad varēs paredzēt zemestrīces?
Lai gan pētījums sniedz jaunu izpratni par procesiem, kas ietekmē Itālijas ģeoloģisko aktivitāti, tas nenozīmē, ka zinātnieki tagad varēs paredzēt nākamo zemestrīci.
Pētījuma autori uzsver, ka pašlaik nav iespējams precīzi noteikt, kad, kur un ar kādu stiprumu notiks konkrēta zemestrīce, tomēr labāka izpratne par Zemes garozas kustībām ļauj precīzāk novērtēt, kā dažādās teritorijās uzkrājas spriegums, kas vēlāk var izraisīt zemestrīces.
Pētnieki uzskata, ka atklājums ir nozīmīgs ne tikai Apenīnu izpētei. Līdzīgi procesi varētu notikt arī citos pasaules reģionos, kuros Zemes garoza piedzīvo sarežģītas tektoniskās pārmaiņas.
Tas, kas notiek desmitiem kilometru zem Itālijas kalniem, var palīdzēt zinātniekiem labāk izprast arī citus zemestrīču skartos reģionus.
Lasi arī: