Lielās intervijas

Intervija ar valodnieci sociolingvisti, vadošo pētnieci Dr. Vinetu Poriņu: par strīdus izraisījušo jauno mācību saturu, par projektu Skola 2030, kas veicina latviešu valodas un literatūras marginalizāciju, par latviešu lingvistisko uzvedību un mazākumtautību skolu pāreju uz mācībām valsts valodā.

Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Ungārijas vēstnieks Latvijā Ferencs Bāņai.

Odisejam ir laimējies: viņš ir spējis sevī saglabāt saikni ar to īpašo degsmi, kāda ir dota tikai un vienīgi jaunībā – degsmi, atdoties brīvības idejai, ierakstot to uz mūžiem savā emocionālajā atmiņā. Odisejs 27 gadu vecumā – 1990. gada 4. maijā –, būdams Augstākās Padomes (AP) deputāts, balsoja par Neatkarības deklarāciju, un vēl šodien viņā ir dzīvs tas aizkustinājums, kas valdīja tajā tālajā dienā. Pēc tam bija barikādes un augusta pučs, bija Latvijas valsts atjaunošana un viss, kas saistās ar šo nozīmīgo procesu, – gan uzvaras, gan kļūdas. Odisejs dzīvo līdzi uzvarām un kļūdām. Līdz sirdssāpēm, līdz bezgala priekam, līdz saknēm un asarām. Nekas nav aizmirsts vai palaists garām. Viss ir kā vienmēr – personiski un dziļi. Šodien saruna ar vēsturnieku, bijušo AP deputātu Odiseju Kostandu.

Ar latviešu valodas skolotāju, Āgenskalna valsts ģimnāzijas direktora vietnieci izglītības jomā, Latviešu valodas un literatūras skolotāju asociācijas priekšsēdētāju Anitu Vanagu mēs, protams, sarunājamies par latviešu valodu un skolotāja misiju.

Kādas izmaiņas jau jūtamas veselības aprūpes jomā, kas šogad saņēmusi būtisku finanšu pieaugumu, un kādas problēmas nauda nespēj atrisināt? Kur un kad nauda var sekot pacientam, Neatkarīgās intervija ar veselības ministri Andu Čakšu (ZZS).

Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) arhibīskaps Jānis VANAGS intervijā Neatkarīgajai pamato, kāpēc nekādas šķelšanās luterāņu baznīcā nav, un argumentē LELB nostāju plašā luterāņu baznīcā pastāvošo uzskatu kontekstā.

Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš un Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš.

Vēstures zinātņu doktors, Latvijas Nacionālā arhīva (LNA) eksperts, Latvijas PSR VDK darbības zinātniskās izpētes komisijas loceklis Ainārs Bambals pauž Neatkarīgajai savas domas par situāciju valsts vēstures izpētē un čekas maisiem.

Saruna ar GASO valdes priekšsēdētāju Ilzi Pētersoni- Godmani par to, kāpēc ticis izveidots šis jaunais uzņēmums, par jauno dabasgāzes sadales sistēmas pakalpojuma tarifu projektu un Latvijas gazifikācijas nākotni.

Vai igauņi vispār eksistētu, ja par viņiem neviens neko nezinātu? Es te tik vien kā pārfrāzēju Lauri Vahtres grāmatas Igaunis no iekšpuses un ārpuses pašā sākumā sacīto.

Saruna ar Eiropas Krabju zvejas asociācijas prezidentu, TV raidījuma Nacionālo interešu klubs vadītāju Didzi Šmitu par situāciju ap Svālbarā arestētajiem krabju kuģiem, par mūsu valdības darbību un bezdarbību konflikta risināšanā, par tām valstiskajām struktūrām, kuras ir gatavas aizstāvēt savas valsts nacionālās intereses, un tām, kurām ir pavisam citas intereses.

Kremļa meli un izlocīšanās saistībā ar bijušā Krievijas dubultaģenta Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumu Lielbritānijā – tie ir tikai dabiski Krievijas diplomātiskās valodas izpaudumi, kas mūsdienās neizceļas ar pārlieku smalkumu un pieklājību. Daudz filigrānāka valoda bija britu sūtņa Maskavā Staforda Kripsa un PSRS ārlietu tautas komisāra Vjačeslava Molotova rakstiskajā dialogā 1941. gadā – dažas dienas pēc Vācijas iebrukuma Padomju Savienībā. Molotova meli ir smalki kā itāļu baroka mežģīnes – atšķirībā no šodienas Kremļa melu zirgadeķa raupjuma.

Ēriks Dreibants ir viens no populārākajiem Latvijas pavāriem, redzēts dažādos televīzijas šovos. Taču šajā reizē Neatkarīgās intervija ar viņu nevis par ēdienu receptēm, bet par politiku – par restorānu biznesu ietekmējošiem likumiem un lēmumiem. Ēriks Dreibants ir ne tikai cepējs un vārītājs, bet arī Latvijas Restorānu biedrības dibinātājs un runaspersona.

Saruna ar LU profesoru, politologu Ivaru Ījabu par Latvijas valsts prezidenta institūcijas pastāvēšanas funkcionālo jēgu, iespējamo prezidenta ievēlēšanas kārtības maiņu un Latvijas politisko laukumu pēc rudenī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām.

Sarunas problemātika: vardarbība pret bērniem. Dažādos aspektus aplūko Aelita Ziemele, Allažu Bērnu un ģimenes atbalsta centra vadītāja; Dace Uzulēna, Dobeles sociālo pakalpojumu centra sociālā darbiniece; Jānis Reirs, labklājības ministrs (Vienotība); Andris Bērziņš (ZZS), Latvijas Bērnu fonda vadītājs.

Jurists Klementijs Rancāns jau ilgus gadus Purvciemā nodarbojas ar dzīvokļu īpašnieku tiesību aizstāvību. Šajā intervijā viņš pamatā uzstājas kā mājas Tirzas ielā 3/2 pilnvarotā persona. Taču es, būdams savas mājas dzīvokļu īpašnieku biedrības valdes loceklis, uzskatu, ka tā ne tuvu nav tikai šīs mājas problēma.

Lai gan vēl nav noslēdzies Eiropas Savienības (ES) fondu 2014.–2020. gada plānošanas periods, jau šobrīd ir aizsākušās diskusijas par to, kāda veida publiskā finansējuma atbalsts būs pieejams pēc 2020. gada. Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš intervijā Neatkarīgajai atklāj, vai Latvijas zivsaimnieki var rēķināties ar ES fonu atbalstu arī pēc 2020. gada.

Uzņēmējs, ekspremjers (1994.–1995.), ministrs V. Birkava un A. Šķēles valdībās, politiķis (5. un 6. Saeimas deputāts) un zēģelētājs Māris GAILIS intervijā Neatkarīgajai teic, ka spēcīgu līderu trūkums arvien pataisa mūs par «pārcentīgu ierēdņu valsti».

Latvijas politiķu lēmums samazināt nerezidentu līdzekļu apmēru Latvijas bankās līdz 5% un atteikties no čaulu kompāniju apkalpošanas licis savilkt jostas daudzām nerezidentu bankām un mainīt to darbības plānus. ABLV bank šāda iespēja faktiski netika dota, un tā bija spiesta krist pirmajā frontes līnijā. Kas sekos, cik sarežģīts un reizē ienesīgs ne tikai bankai, bet arī valstij ir šis nerezidentu bizness, kas paliks pāri no ABLV impērijas, Neatkarīgās intervija ar bankas valdes priekšsēdētāju Ernestu Berni, kurš bankā darbojas jau kopš 1995. gada (tolaik Aizkraukles banka).

Kāds būs sausais atlikums pēc Baltijas valstu un ASV prezidentu tikšanās, kādas ir pārmaiņu iespējas Krievijā un kāds ir mūsdienu aukstais karš jeb interešu pirātisms un ko tajā var panākt diplomātiju, Neatkarīgās intervija ar Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Eiropas studiju fakultātes jaunievēlēto dekānu, Latvijas Ārpolitikas institūta direktoru Andri Sprūdu.