Arhitekti Uģis Šēnbergs un Juris Teļnovs sarunājas ar Neatkarīgo par situāciju, kāda izveidojusies saistībā ar kultūras un sporta kvartāla izveidi Grīziņkalna apkaimē.
- Mūsu sarunas pamatā ir arvien spēkā esošais Ministru kabineta 2015. gada 11. novembra rīkojums Nr. 714 «Par konceptuālo ziņojumu «Par Daugavas stadiona (Rīgā) teritorijas revitalizācijas programmas Kultūras un sporta kvartāla izveide Grīziņkalna apkaimē īstenošanu»». Jūsu arhitektu grupa ir ieguvusi vienu no divām otrajām vietām (pirmā un trešā vietas netika piešķirtas) minētā kvartāla izveidei veltītā būvprojektu konkursā. Raksturojiet projektu un situāciju.
Uģis Šēnbergs: - Situācija patlaban ir tāda, ka mūsu grupa jau divus gadus visu laiku skatās uz Latvijas 105. gadadienu.
Ekonomikā laiks sākt skatīties arī nākotnē. Mūsu gadījumā jāskatās uz 2023. gada 18. novembri, kad jābūt izveidotam jaunajam Kultūras un sporta kvartālam Grīziņkalna apkaimē. Nacionālas nozīmes objektam.
Mēs piedāvājam izveidot šo kultūras un sporta kvartālu kā galamērķi, uz kurieni doties apkārtnes, Rīgas un visas Latvijas iedzīvotājiem, kā arī ārvalstu sporta faniem. Revitalizējot pilsētvidi, tiek radīta jauna, pievilcīga un vienota kompozīcija visai Daugavas stadiona teritorijai, nodrošinot kvalitatīvu treniņu vietu profesionāliem sportistiem, tautas sportam un piemērojot to arī iedzīvotāju atpūtai.
Tam jābūt šīs 13. Saeimas un Rīgas domes atbalstītam pašam caurspīdīgākajam būvobjektam. Tas būs kā lakmusa papīrs - vai nu ir pārmaiņas, vai viss rullē pa vecam. Projektam paredzēts izdot 30 miljonus eiro ar PVN. Jābūt uzceltai hokeja hallei, vieglatlētikas manēžai un daudzfunkcionālai hallei. Jātop gataviem futbola laukumiem, vieglatlētikas laukumiem. Tam visam ir jāizvietojas dendroloģiskā parkā, kurš turpinātu Grīziņkalna parka tradīcijas.
- Ar ko Latvijā salīdzināms šis projekts, tā mērogs?
U.Š.: - Tas ir salīdzināms ar Latvijas Nacionālo bibliotēku. 2023. gadā taps gatava Kauņas jaunā koncertzāle. Tas ir salīdzināms ar nozīmīgo kultūras centru Acropolis, kurš veidojas Salu tilta apkaimē. Tas ir salīdzināms ar Modernās mākslas muzeju, kas veidojas Skanstes rajonā. Tas ir tas pats, kas iespējamā koncertzāle AB dambī vai paredzamais Tehnoloģisko inovāciju parks... Šis projekts ir rīdziniekam sociāli pats pietuvinātākais tuvākajos piecos gados īstenojamo projektu kopumā.
- Bet, ja jau visnotaļ respektējama starptautiska žūrija jūs līdz ar otru komandu atzina par projektu konkursa uzvarētājiem, kas īsti tagad nav lāgā?
U. Š.: - Jā, mēs esam viena no divām uzvarētāju komandām. Mēs esam laimīgi par žūrijas vērtējumu: «Viena no galvenajām pozitīvajām iezīmēm ir galvenā arhitektoniski telpiskā risinājuma ideja un multifunkcionālās halles pilsētbūvnieciski veiksmīgais izvietojums. Visas būves Daugavas stadiona teritorijā iekļautas vienotā funkcionālā shēmā, akcentējot vizuāli pievilcīgo centrālo objektu - multifunkcionālo halli. Kultūras un sporta centra Daugavas stadions jaunais vizuālais tēls rada iespaidu par valsts nozīmes sporta centru, ar kuru var lepoties.
Īpaši labi ir risinātas publiskās ārtelpas funkcijas centrālajā laukumā (zonējuma ideja un filozofiskā saikne ar Latvijas simboliem un vērtībām) un tā izmantošana svētku pasākumu laikā. Savukārt ikdienas aktivitātēm paredzētās būves nav lielas, un tām ir cilvēcisks mērogs. Veidojot Daugavas stadiona teritorijas labiekārtojumu, ievērtēti esošie koki un koku puduri gar dzelzceļu, kā arī piedāvāti apstādījumi (tajā skaitā apzaļumotas fasādes), padarot publisko ārtelpu patīkamāku.»
- Kādā veidā un ar kādu pamatojumu notika atteikšanās no viena objekta?
U.Š: - Izskanējušo viedokli būvēt nevis trīs, bet divus objektus, nebūvēt daudzfunkcionālo halli mēs uzskatām par pārsteidzīgu lēmumu. Tas jāpārbauda Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai.
Mēs esam pateicīgi par žūrijas augsto novērtējumu mūsu metam: «Galvenais objekts - multifunkcionālā halle A. Deglava ielas un Augšielas stūrī - ar savu atraktīvo tēlu un izteikto raksturu atbilst valsts nozīmes objekta Kultūras un sporta centrs «Daugavas stadions» ikonas statusam. Multifunkcionālā halle ir arhitektoniski iespaidīga, mūsdienīga un tā varētu kļūt par spēcīgu vizuālo akcentu un nacionālo simbolu (jeb «brendu»). Vienlaikus šis konkursa priekšlikums paredz, ka arī centrālajam laukumam starp ēkām būs ikonisks raksturs, kurš varētu kļūt par pilntiesīgu, unikālu vietzīmi ar bagātīgām reprezentācijas un deju svētku funkcijas vizuālā noformējuma iespējām. Gājēju celiņus jeb pandusu sistēmu ap multifunkcionālās halles būvapjomu vajadzētu uzskatīt par vienu atsevišķu vienību/ būvniecības kārtu, lai izveidotos viens vienojošs elements.»
- Tomēr - beidziet slavēt sevi, un runājam par problēmu. Kas noteica izmaiņas, kas mainīja attieksmi? Iegribas? Līdzekļu trūkums?
Juris Teļnovs: - Tika formulēts, ka līdzekļu trūkums, tas, ka sadārdzinās celtniecības un projektēšanas izmaksas.
U.Š.: - Jā - it kā līdzekļu trūkums. Bet - triju ēku projekti vēl nav tikuši nevienā stadijā izcenoti. Ja tā, tad nav iespējams pamatot, ka trūkst līdzekļu. Jo projekta ģenerālplāns un trīs ēkas ir jāuzzīmē minimālā stadijā un tikai tad var konstatēt, vai trūkst naudas.
- Tātad - šobrīd stadiona nostāja ir formulēta nevis profesionālā, bet tikai apgalvojumu līmenī?
U.Š.: - Konkursa priekšlikumā piedāvāti labi risinājumi «teritorijas atvērtībai» un saiknei ar Grīziņkalna parku. Piekļuvei Daugavas stadiona teritorijai paredzēts izmantot arī Vagonu ielas perspektīvo pagarinājumu - pieslēgumu zem Augusta Deglava ielas pārvada. Ēku īpašniekiem piedāvāts Vagonu ielu attīstīt kā tirdzniecības ielu, savukārt pašvaldībai ierosināts rekonstruēt Augšielas segumu, piemērojot šo ielu sportam. Lai veicinātu apkaimes ekonomisko attīstību, stadiona teritorijā paredzētas vietas privāto investīciju objektiem.
- Kungi, vēlreiz uzsveru - lūdzu, raksturojiet situāciju, nevis slavējiet savu projektu. Kāpēc tas ir noštopējies?
J.T.: - Pasūtītājs ir - Daugavas stadions. 2021. gada pasaules čempionāts hokejā norisināsies no 7. līdz 23. maijam.Te noritēs čempionāta treniņu spēles. Klupšanas akmens ir hokeja halles projektēšanas īsie termiņi.
- Turklāt apjoms, cik saprotu, nav stadions, apjoms ir - Grīziņkalns.
U.Š.: - Tādēļ jau esam te tikušies. Es redzu šo vietu tādu, kur apkārtnes iedzīvotāji nāk pastaigāties, atpūsties, strādāt un mācīties. Jo Eiropas nauda tiešām nav piešķirta Daugavas stadiona rekonstrukcijai. Līdzekļi ir piešķirti Rīgas pilsētas Grīziņkalna kvartāla revitalizācijai. Tas skaitās degradēts objekts, degradēta pilsētvide. Un ar šo projektu ir paredzēta tā revitalizācija, lai visiem tuvākiem kaimiņiem, visiem rīdziniekiem tas būtu pieejams tāpat kā Vērmanes parks.
Tāpēc ir svarīgi dabūt zemes gabaliņus, kur var ieaudzēt kokus, dabūt dendroloģiskās sugas, papildināt esošās, sakļaut to visu ar esošo Grīziņkalna parku, radīt iespējas šķērsot teritoriju pa diagonāli, gādāt, lai tā nebūtu slēgta teritorija... Sasiet šo teritoriju ar Zemitānu staciju. Jo - kas ir dzelzceļš Rīgā? Tas ir tas pats metro. Daudz labākā izpratnē nekā dzelzceļš pazemē. Tādējādi - te ir ko darīt, ko dizainēt...
Daugavas stadions varbūt iedomājas, ka galvenās ir ēkas. Nē - šim revitalizācijas projektam ir svarīga publiskā telpa starp ēkām. Nevis pašas ēkas. Jā, ēkas varbūt varētu būt arī pieticīgākas, funkcionāli askētiskākas un iekļauties tajos 30 miljonos. Jādomā par Grīziņkalna kaimiņu - biedrību STREETBASKET, kura visā Latvijā darbojas jau kopš 2009. gada. Ik gadu tā visā Latvijā organizē 60 līdz 70 ielu kultūras un uz āra dzīvi vērstas aktivitātes bērniem un jauniešiem. Biedrība STREETBASKET ar Ghetto Games aktivitātēm 2017. gadā aizvadīja savu devīto sezonu, kuras laikā tika organizēti teju 70 ielu kultūras un sporta pasākumi (ielu dejas, ielu basketbols, ielu futbols, ielu florbols, cīņu sporta veidi, BMX frīstails, ekstrēmā skrituļslidošana (inline), skeitbords, ielu vingrošana, frīstaila batls, stunt motociklu un mūzikas jomās). Šobrīd Ghetto Games ietvaros vairāk nekā 10 000 jauniešu visā Latvijā vecumā no 13 līdz 25 gadiem.
Bet - mēs esam šajā projektā ļoti iesaistīti, un tā pieredze, kas ir mūsu partneriem Spānijā...
J.T.: - Prasības projektētājiem ir ļoti smagas. Tāpēc tika piesaistīta lielākā spāņu, viena no lielākajām Eiropas, pasaules firmām, kas projektē sporta objektus un ražo konstrukcijas. Riodežaneiro olimpisko spēļu projektētāja, ražotāja utt.
- Bet, pastāvot tādai attieksmei, uz mums kārtējo reizi skatīsies kā uz pāķiem... Tostarp jums projektā ir paredzēta pat autonoma energoapgāde...
J.T.: - Divas autonomas Capstone termoelektrostacijas apkalpos katra pa trim ēkām. Tās, savienotas ar siltuma trasi, varēs arī variēt pakalpojumus. Tās ēkās nodrošinās sporta kompleksā siltumu, iegūs maksimālo elektroenerģijas daudzumu un samazinās izmaksas par patēriņu no pilsētas elektrotīkliem vai nepatērēs nemaz pilsētas elektrotīklus.
Inovatīva enerģijas sistēma, kas balstīta uz Microturbine triģenerāciju un siltumsūkņiem, ļauj visas būves Kultūras un sporta kvartālā projektēt kā gandrīz nulles enerģijas ēkas, sasniedzot ap 700 000 eiro ietaupījumu gadā, salīdzinot ar tradicionālo energoapsaimniekošanu. Kompleksam būs augstas energoefektivitātes apgaismojuma (LED tipa), apkures, dzesēšanas, ventilācijas un tehnoloģiskās sistēmas. Tās ļaus ledus hallēs, dušās, transformatoros, serveros siltuma pārpalikumu utilizēt atklātā futbola laukuma zāliena laistāmā ūdens un zāliena sildīšanā. Paredzēt elektromobiļu uzlādes vietas Kultūras un sporta kvartāla teritorijā; paredzēt visas teritorijas lielo prožektoru un ēku fasāžu funkcionālo un dekoratīvo apgaismojumu.
Lai būtiski samazinātu ekspluatācijas izmaksas, paredzam ledus kušanas ūdeņu, lietus ūdens un mājsaimniecībā izlietotā ūdens (pelēko notekūdeņu) atkārtotu izmantošanu. Paredzam organisko atkritumu kompostēšanas vietu, lai sagatavoto materiālu var izmantot teritorijas zaļo zonu uzturēšanai.
U.Š.: - Ņemot vērā, ka enerģijas pieprasījums tiks nodrošināts ar triģenerācijas tehnoloģiju, par kurināmo izmantojot dabasgāzi, tas jāņem vērā, plānojot enerģijas patēriņu visos perspektīvajos būvapjomos, tajā skaitā paredzot atbilstošas aukstumapgādes komunikācijas gan ēku dzesēšanai, gan enerģijas nodrošinājumam tehnoloģijām, piemēram, ledus sagatavošanai ledus hallē.
Turklāt - ir vēl otrs aspekts, kura dēļ mēs palikām bez ievērības. Mēs pateicām - energoapsaimniekošanā mēs ieekonomējam apmēram 0,7 miljonus eiro. Mūsu komanda piedāvāja sistēmu, kad uz vietas tiek saražota sava elektroenerģija, savs siltums, savs aukstums, un mēs esam neatkarīgi no visas pilsētas. Mēs piedāvājām būt energoneatkarīgiem, būt ekonomiskiem... Bet - kādēļ mēs nevaram pieslēgties Rīgas siltumam (RS)? Taču - Rīgas siltums ir centralizēts, tam ir lieli enerģijas zudumi cauruļvados utt. RS ir neelastīgs. Un - RS ir vakardiena. Bet, izrādās, ja mēs ekonomējam - tas nav pluss, bet mīnuss.
J.T.: - Un - vēl viena lieta. RS, Sadales tīklam stadions ir liels klients, kurš maksā lielu naudu. Bet, ja mēs piedāvājam stadionam risinājumu, kurā viņi ietaupa apmēram pusmiljonu gadā, tad, dabīgi - visi ir pret. Jo - ne Sadales tīkls, ne RS negrib zaudēt savus klientus un ienākumus. Savu naudu. Respektīvi - mēs radām situāciju, kad viņi zaudē. Tas nevienam nav vajadzīgs.
Lai arī Daugavas stadions, ieviešot visu to, ko mēs piedāvājam, dabūtu šo ekonomiju. Viņiem ievērojami samazinātos uzturēšanas izmaksas.
- Paši teicāt, ka revitalizācija te ir galvenais.
U.Š.: - Jā.... Un - Daugava ir Latvijas simbols. Un - te ir piecas ēkas... Trīs - valsts, divas privātas ēkas. Bija doma, ka šīs ēkas nes piecu Latvijas novadu nosaukumus. Tā kā - apmeklējot Daugavas stadionu, mēs izejam cauri pieciem Latvijas novadiem.
Apstādījumu raksturam ir ar dažādu novadu «zaļo sienu» palīdzību nodalīta publiskā telpa. Izmantota «zaļo sienu un jumtu» apdares koncepcija uz sporta būvju fasādēm, lai mazinātu to ietekmi uz ainavu. «Zaļajām sienām» izmantoti oranžie smilšakmens klinšu raksti, zaļo tīrumu krāsas, pelēko dolomītu raupjums, dzelteno jūras stāvkrastu spilgtums, zilie ezera virsmu atspīdumi.
- Kas, jūsuprāt, vajadzīgs, lai notiktu progresīva kustība?
J.T.: - Patlaban jau pusotrs gads ar runāšanu ir izmests miskastē... Jā, ja būtu normāls dialogs... Starp citu, mēs jau pirmajā saietā teicām: vīri, lai kaut ko normāli uztaisītu, vajag dialogu! Diemžēl pat projektu izstādes Grīziņkalnā nebija!
U.Š.: - Trūkst Rīgas pilsoniskās sabiedrības ieinteresētības. Nav apspriesti stadiona teritorijā paredzētie publiku piesaistošie objekti (improvizēti sporta spēļu laukumi ielu sporta sacensībām, t.sk. Ghetto Games spēlēm, skatuve pasākumiem, komerciāliem, nekomerciāliem brīvdabas koncertiem, deju izrādēm, tribīnes kā sauļošanās vietas, lielais ekrāns, brīvdabas kinozāle, kur ekrāns būtu fasādes siena, brīvdabas tirdziņu vieta). Nav apspriesti piedāvātie digitālie skriešanas ceļu maršruti pa tuvējām apkaimēm.
Vēlreiz žūrijas vārdi: «Galvenais objekts - multifunkcionālā halle A. Deglava ielas un Augšielas stūrī - ar savu atraktīvo tēlu un izteikto raksturu atbilst valsts nozīmes objekta Kultūras un sporta centrs «Daugavas stadions» ikonas statusam. Multifunkcionālā halle ir arhitektoniski iespaidīga, mūsdienīga, un tā varētu kļūt par spēcīgu vizuālo akcentu un nacionālo simbolu (jeb «brendu»).
Bet - es esmu pozitīvs - es redzu 2023. gada 18. novembri ar Daugavas būvapjomu kā nacionālo simbolu.
