Abu Meri par veselības aprūpi Latvijā nedeklarētajiem: “Runa ir tikai par to, lai būtu godīgi”

“Šeit nav runas par to, ka kaut kam kaut ko liegs, jo tie ir Latvijas pilsoņi un viņiem ir Satversmē noteiktās tiesības. Bet runa ir par to, lai viņu EVAK vai citas valsts apdrošināšanu maksā mums, lai mēs pēc tam varam dot rēķinu Francijai, Vācijai, Īrijai vai Zviedrijai,“ tā uz “Neatkarīgās” jautājumu, vai viņš ir gatavs nepopulāram lēmumam, proti, pārskatīt visu Latvijas pilsoņu pieejamību veselības aprūpei, ciklā “Nra.lv sarunas” sacīja veselības ministrs Hosams Abu Meri.

“Saeima tagad skata Veselības aprūpes finansēšanas likumu, kur mēs ielikām trīs galvenos blokus. Viens bloks ir Nacionālā veselības dienesta (NVD) reorganizēšana, lai tas kļūtu par apdrošināšanas fondu. Otrs ir deklarētā dzīvesvieta. Mums visiem ir jābūt deklarētiem, ja mēs saņemam valsts pakalpojumu, jo nevar dzīvot, strādāt un maksāt nodokļus citā valstī, bet Latvijā ierasties, lai izmantotu sistēmu. Tā ir visā pasaulē, ne tikai Latvijā.

Un trešais, arī ļoti svarīgs jautājums ir ielikt iekšā, cik ir jābūt minimālajam budžetam šajā fondā. Un starptautiski Pasaules veselības organizācija (PVO) saka, ka ir jābūt 12% no vispārējiem valdības tēriņiem vai vismaz virs 4% no IKP. Šobrīd mēs esam pie 4% līmeņa,” stāstīja Hosams Abu Meri.

Cilvēkiem nebūs jāmaksā, savā starpā norēķināsies valstis

Uz jautājumu, vai viņš ir gatavs nepopulāram lēmumam pārskatīt visu Latvijas pilsoņu pieejamību veselības aprūpei, H. Abu Meri atbildēja, ka pilsoņiem, kas dzīvo un strādā Latvijā, nav nekādu problēmu. Latvijas pilsoņiem, kas dzīvo un strādā ārzemēs, ir Eiropas veselības apdrošināšanas karte (EVAK), kāda ir arī Latvijā. Viņi brauc uz Latviju, lieto savu EVAK karti, un pēc tam Latvijai samaksā mītnes valsts.

Pirms intervijas veselības ministrs ticies ar NVD un vaicājis, cik šogad ir jāmaksā par Latvijas pilsoņiem, kas atvaļinājuma vai darba laikā brauc ar EVAK un izmanto veselības aprūpes pakalpojumus citās valstīs. Tie ir 15-20 miljoni gadā. Bet Latvija par citu valstu iedzīvotājiem, kuri šeit ārstējas ar EVAK karti, saņem vien dažus miljonus.

“Šeit nav runas par to, ka kaut ko liegs, jo tie ir Latvijas pilsoņi un viņiem ir Satversmē noteiktās tiesības, bet runa ir par to, lai viņu EVAK vai citas valsts apdrošināšanu maksā mums, lai mēs pēc tam varam dot rēķinu Francijai, Vācijai, Īrijai vai Zviedrijai,” sacīja veselības ministrs.

Ko darīs ar formāli deklarētajiem?

Bet ko darīt, ja cilvēks formāli ir deklarējies Latvijā, bet, piemēram, dzīvo un strādā Francijā?

“Šajā gadījumā tā ir Eiropas Savienības (ES) sistēma, un mēs jau redzam, ja viņš ir deklarēts Latvijā un nav bezdarbnieks, un viņš nekur nav, un viņš nemaksā nodokļus, tad viņš nedzīvo Latvijā. Tā nebūs kontrole, sistēma būs saslēgta kopā ar VID, Nacionālo veselības dienestu, deklarēšanos.

Protams, ja ir studenti, tad ir skaidrs, ka viņi ir uz laiku, un Latvijai ir par viņiem jāmaksā. Izņēmums ir arī pensionāri. Tik un tā valstij ir jāmaksā par pensionāriem, lai kur viņi ir. Mēs runājam par dažiem tūkstošiem cilvēku, un tā summa mūs daudz neietekmē. Runa ir tikai par to, lai būtu godīgi.

Te nav runa par to, ja jūs esat Latvijas pilsonis, kas dzīvo ārzemēs, tad jūs nevarat saņemt veselības aprūpes pakalpojumus Latvijā. Ja jūs esat ES pilsonis, tad jums ir jābūt EVAK kartei, jūs nemaksāsiet, bet pēc tam maksās tā valsts, kur jūs iesniegsiet. Tā arī Eiropas pilsoņi dara. Mēs par Latviju ES maksājam 20 miljonus eiro gadā,” paskaidroja H. Abu Meri.

Kas ir Eiropas veselības apdrošināšanas karte?

Eiropas veselības apdrošināšanas karte jeb EVAK (angļu valodā - European Health Insurance Card) ir plastikāta karte, kas apliecina, ka persona ir Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts (Islandes, Norvēģijas, Lihtenšteinas) vai Šveices Konfederācijas iedzīvotājs un savā valstī ir sociāli apdrošināts.

Īslaicīgi uzturoties citā dalībvalstī vai Apvienotajā Karalistē, EVAK apliecina tiesības saņemt nepieciešamo vai neatliekamo medicīnisko veselības aprūpi tādā pašā apjomā, kāda tā tiek nodrošināta attiecīgās valsts iedzīvotājiem. Šādu palīdzību sniegs ārstniecības iestādes un ārsti, kuri attiecīgajā valstī nodrošina valsts garantētos veselības aprūpes pakalpojumus. Sniedzamo pakalpojumu veidu un apmēru katrā individuālajā gadījumā izvērtē ārstējošais ārsts.