\\Autori

Viktors Avotiņš

18.sep
Līvānu novada domes priekšsēdētājs Andris VAIVODS intervijā Neatkarīgajai ar konkrētiem piemēriem vērtē dažādu varas līmeņu attiecības un uzsver, ka visu līmeņu vadītājiem jābūt plašam redzeslokam. Viņiem visiem jābūt saimniekiem.
 
17.sep
Izbraucu Latviju vienā galā, izbraucu otrā. Biju augšā un lejā. Braucu pēc padoma.
 
14.sep
Arvīds JOZAITIS (Arvydas Juozaitis) ir viens no Lietuvas atdzimšanas kustības Sajūdis dibinātājiem, rakstnieks, filozofs, kurš grasās kļūt par vienu no Lietuvas Valsts prezidenta amata kandidātiem (vēlēšanas nākamā gada maijā). Mēs sarunājamies (latviski) par viņa baltu tautu vienības ideju (sk. tās izklāstu portālā nra.lv, Lietuva un Latvija. Svētīta sadraudzība) un tās īstenošanas iespējām.
 
14.sep
Komponists, LR AP, 5., 7., 8. un 9. Saeimas deputāts Imants Kalniņš ir mans gara tuvinieks, kuram es gribētu līdzināties gan uzskatu neatkarībā no te vispārpieņemtiem stereotipiem, gan cilvēciskā stājā. Šoreiz mēs sarunājamies par esošo bez mūzikas. Par esošo prozu.
 
13.sep
Latvijas pašreizējā izglītības politikā es kategoriski nepieņemu tās pamatošanu kvantitatīvos, nevis kvalitatīvos kritērijos. Sākot ar mācību saturu, beidzot ar skolotāju algām un skolu pastāvēšanu.
 
11.sep
To septītajā septembrī VEF Kultūras pilī Latvijas tiesu sistēmas simtgadei un perspektīvai veltītajā konferencē teica Satversmes tiesas priekšsēdētāja Ineta Ziemele.
 
5.sep
Latvijas iekšlietu ministrs Māra Gaiļa valdībā, vairāku Saeimu, arī divpadsmitās, deputāts (Saskaņa) Jānis ĀDAMSONS intervijā Neatkarīgajai nosauc un raksturo vairākas epizodes, kas viņam liecina par varas savtīgu izmantošanu.
 
5.sep
Šķiet, esmu bijis ap desmit Latvijas politiski represēto apvienības (LPRA) saietos Ikšķilē. Tāpēc ņemos apgalvot, ka neviens cits sabiedrisks kopums Latvijā nevērtē valsti un politiku, politiķus un amatpersonas tik rūpīgi un principiāli kā šie cilvēki. To apliecināja arī divdesmitais LPRA salidojums 25. augustā.
 
4.sep
Dažas dienas pabraukāju pa Latgali. Biju pārsteigts, uzzinot, ka 18 no 19 Latgales pašvaldībām piedzīvojušas ienākumu samazinājumu no pašvaldību izlīdzināšanas fonda. Kopsummā – par 6,1 miljonu eiro.
 
20.aug
Habilitēts mākslas doktors, Latvijas kultūras ministrs (1995.–1996.), Latvijas Zinātņu akadēmijas (ZA) īstenais loceklis, Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs SPĀRĪTIS intervijā Neatkarīgajai raksturo Latvijas zinātnieku vēlēšanos tikt laukā no Latvijas apburtā loka zinātnes un ekonomikas domāšanā un uzskata, ka pasaulē patlaban notiek varas centru spēkošanās.
 
17.aug
Čehs Ladislavs Kubizņaks ir kalējs, starptautiskās tirdzniecības eksperts. Diplomāts. Bijis (1985.–1990. g.) Čehijas pārstāvis ANO. Latvijā viņš ieradās 1999. gadā PHARE pārstāvja statusā, bet pēc tam līdz 2010. gadam vadīja šeit Czech Trade biroju. Viņš teic, ka viņam esot Krieviju līdz Vladivostokai izgājušā čehu leģionāra Jozefa Vlčka Zborovaka saknes. Viņš piecdesmitajos gados iemācījis Ladislavam būt uzstājīgam, aktīvam, un šķiet, ka nekas no tā arvien nav zudis. Patlaban Kubizņaka kungs ir kādas transporta firmas, kura nodarbojas ar kravu nogādāšanu no Čehijas Vācijā, Ungārijā un citās valstīs, pārstāvis. Abiem viņa dēliem ir gan Latvijas, gan Čehijas pilsonība. Neatkarīgajai viņš pauž savu skepsi par ASV un Eiropas Savienības attiecībām.
 
14.aug
Romas katoļu baznīcas Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs STANKEVIČS intervijā Neatkarīgajai pamato pāvesta Franciska vizītes nozīmi, akcentē vairākas viņa domas un vērtē Eiropas iespējas atdzimt ticībā.
 
13.aug
Skatoties uz Latvijas simtgadi, jautāju Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidentam Ojāram Spārītim: vai Ceturtās atmodas ideāli patiešām ir nodoti un vai ir pamats palaikam pat ciniskai attieksmei pret 4. maija republiku.
 
9.aug
Sazin kāpēc brašās mācības ar visu valsts aizsardzības spēku iesaistīšanos Namejs 2018 (20.08.-–2.09.) man gribas saukt Nameiz 2018. Vienlaikus man nenāk ne prātā te kaut mazākā mērā ironizēt par profesionāliem armijniekiem, drošībniekiem un viņu komandieriem. Esmu bijis mācīts, lai saprastu šādus cilvēkus, esmu viņus saticis, dažādus uzplečus nesam, un profesionāls karavīrs ir – cepuri nost! Te es kārtējo reizi ironizēju par politiku un vārdu Namejs aizstāju ar Nameiz, domādams par to, cik reālajam kontekstam, mūsdienu riskiem un izaicinājumiem adekvātu valsts aizsardzības doktrīnu Latvijas politiķi piedāvā Latvijas drošības spēkiem.
 
3.aug
Jā, arī man šķiet, ka izmaiņas Latvijas politiskajā sistēmā ir nobriedušas. Jo esošā sistēma jau visai ilgi sirgst ar nevarības vai, kas vēl bēdīgāk, nevalstiskuma krīzi.
 
1.aug
Akadēmiķis, Latvijas Zinātņu akadēmijas viceprezidents, RTU profesors, inženierzinātņu doktors, biedrības Latvijas tautsaimniecības atbalsta kustība vadītājs Andrejs Krasņikovs intervijā Neatkarīgajai par vienu no galvenajiem valsts attīstības priekšnosacījumiem sauc inovācijas. Viņš uzskata, ka pievērst šai lietai politiķus, valsts varu spētu spēcīgs zinātniski rūpnieciskais lobijs.
 
31.jūl
Vai tā pamazām netop par atavismu? Jo digitālajā laikmetā mēs taču arvien vairāk tuvojamies situācijai, kad – līdzko tavam autiņam gadīsies tehniska ķibele, elektronika to novērtēs, un... autiņš noslāps. Iespējams, tev nemaz nevajadzēs kādam zvanīt, signāls jau būs nonācis datu reģistrā, sekos atbilstošas reakcijas, un... evakuators vai meistars jau būs ceļā. Sēdi un gaidi.
 
30.jūl
Tiesību zinātņu doktors, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesors, 12. Saeimas deputāts (Nacionālā apvienība Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK), Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko  lietu komisijas loceklis Ringolds BALODIS intervijā Neatkarīgajai uzsver parlamentārās kontroles nepietiekamību gan saistībā ar tiesu varu, gan saistībā ar pielaidi valsts noslēpumam, gan saistībā ar čekas maisu būšanām.
 
26.jūl
Uzskatu, ka brīvdienu skaits Latvijā ir pietiekams un pamatots. Un, lai arī mūsu vairākumam tā bija vai būs haļava, man patīk, ja valsts spēj atzīt un kaut vai ar brīvdienu novērtēt nozīmīgas tautas daļas centienus (9. jūlijs – dziesmu svētku noslēguma diena) vai izcilus garīgai vienotībai pievērstus notikumus (pāvesta Franciska vizīte 24. septembrī). Tāpat es sliecos atbalstīt 11. novembri kā svētku dienu un brīvdienu pareizticīgo Ziemassvētkos. Tad gan mans brīvdienu mērs būtu pilns. Bet – lai attaisnotu lielo svētku dienu skaitu Latvijā, mums tik vien jādara, kā jāpanāk ikdienas produktivitātes atbilstība šim skaitam.
 
25.jūl
Apvienība Attīstībai/Par! mani nevaldzina. Aprēķina projekts. Labs aprēķina projekts. Ja labi nospēlēs, vietas Saeimā būs. Tostarp programmatiskais saturīgums man liecina vien par varas gribēšanu priekš kārtējās nedarīšanas.
 
19.jūl
Latgales priekšpilsētas tiesai (tiesnese Dace Ķeire), 16. jūlijā pieņemot lēmumu – noraidīt Anša Ataola Bērziņa lūgumu nosacīti atbrīvot viņu pirms termiņa, nerūpēja ne taisnīgums, ne tiesiskums, bet tikai vara.
 
18.jūl
Kuru tad citu profesiju skolas bērni diendienā vēro (un ne tikai vēro) vairāk nekā skolotāju? Un, ja šogad atkal lasāma vēsts, ka pedagoģijas programmu studijām pieteikušies pamaz jauniešu, tad tas ir tiešs vērtējums mūsu skolu sistēmai kopumā un tās attieksmei pret skolotāju.