\\Autori

Viktors Avotiņš

19.feb
Rīgas dome šajā valstij un arī tās galvaspilsētai it kā visnotaļ nozīmīgajā (!) laika posmā mani kā likumdevējs pašvaldības orgāns neinteresē it nemaz. Ne mazākajā mērā. Es respektēju Burova kungu kā rīcībspējīgu mēru savā vietā, bet citi nekādi Rīgas domes rīcībspējas politiskie (!) resursi man vairs nav saskatāmi.
 
17.feb
Kolēģi 13. Saeimas partiju politiskajā teritorijā arvien pūlas atrast kādus valsts politikas nākotnei lietderīgus izrakteņus un cenšas tos vērtēt. Es visnotaļ cienu kolēģu centienus, taču pats diemžēl šajā 13. Saeimas politiskajā kopainā redzu tik vien kā tuksnesi bez jelkāda politiska nākotnes potenciāla.
 
7.feb
Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks Neatkarīgajā (3.02.2020.) teic: «X stunda var pienākt, nevajag dzīvot ilūzijās.» Lielās līnijās domājot, tā tiešām var notikt.
 
6.feb
Manuprāt, pensionārs Jānis Felsbergs (skat. nra.lv portālu), sacīdams, ka «mani ārstniecības izdevumi šobrīd sasniedz jau ap 30% no manas «uz rokas» saņemtās pensijas. Bet pensija ir krietni zemāka par pēc ES metodikas aprēķināto nabadzības riska robežu.
 
3.feb
Kad strādāju Literatūrā un Mākslā, pazinu jo daudzus kultūras un mākslas augstskolu pasniedzējus. Arī studentus. Savādā kārtā arī tagad arvien šad tad satiekos ar šo augstskolu mācību spēkiem. Pazīstu arī dažus studentus. Man šie bērni ļoti patīk. Viņi ir divas paaudzes jaunāki par tiem, kurus pazinu pirms gadiem trīsdesmit, četrdesmit. Tagadējie man liekas mērķtiecīgāki, viņi izteiktāk vēlas būt konkurētspējīgi Eiropā un pasaulē.
 
29.jan
Varai katram valsts pilsonim, katram tās cilvēkam mūsu iekārtā ir jābūt viegli (!) pieejamai. Vai tas mazgadīgs bērns, vai tas invalīds, vai simtgadīgs sirmgalvis.
 
27.jan
Ņemot vērā mūsdienu Krievijas iekšējo kopainu un tās pašreizējo pastāvēšanu starptautiskajā kontekstā, mani Krievijas prezidenta Vladimira Putina vēstījums Federālajai sapulcei visumā apmierināja. Kaut ko līdzīgu es gaidīju. Jo, ciktāl skatīt kaut vai vēstījuma sociālo daļu, tajā uzskaitītās problēmas ir Krievijai visnotaļ akūtas. Turklāt es domāju, ka vietvietām to risinājums sadursies ar aktīvu Krievijas federālo subjektu varas, to līderu kretīnismu.
 
22.jan
Manā uztverē tautietes Kristīnes Misānes un viņas bērnu likteņa tēma jau sen un nepārprotami vairs nav ne Neatkarīgās, ne Vakara Ziņu, ne ar’ kāda cita medija tēma. Es iepazinos ar publiski atrodamo informācijas kopumu, un no tā man izriet, ka Kristīnes tēmai jau labu laiku vajadzēja būt Latvijas (!) Saeimas, Ārlietu un Tieslietu ministriju tēmai. Mani dikti izbrīna, kāpēc Latvijas vara līdz šim nav vīžojusi iesniegt Dānijas Karalistei ļoti nopietnu notu. Par ko? Par neeiropeisku (!) attieksmi pret ES telpas pilsoni un viņas ģimeni. Par faktisku ģimenes attiecību kropļošanu un degradēšanu. Es pieļauju, ka Kristīne nav ideāls cilvēks, bet viņa ir savējā. Par savējiem ir jāpastāv. Tāpēc es gribu redzēt, es pieprasu reljefu, konkrētu Latvijas varas institūciju darbību šajā lietā.
 
20.jan
Vēlējos, lai šo komentāru manā vietā sacer cilvēki, kuriem vēl nav divdesmit pieci. Staigāju pa ielām, piesējos jauniem puikām un meitenēm ar jautājumu – kas jums barikādes, barikāžu laiks? Dzirdēju gan daudz neziņas, gan arī daudz skaistu domu un vārdu. Paldies šiem puikām un meitenēm! Taču man gribējās no viņiem saņemt ne tik vien attieksmi, bet arī notikuma būtības atklāsmi. To nesaņēmu. Es te īpaši nevainoju skolu, jo man šķiet, ka mūsu visu paaudžu (arī manas, kas bija barikāžu aculiecinieki un dalībnieki) vēlme izzināt savas tautas senāko un neseno pagātni kopumā nav visai dziļa.
 
16.jan
Man Neatkarīgās rosinātā un decembrī SKDS veiktā jaunākā iedzīvotāju aptauja neko īpaši necerētu neatklāja. Atklājas vien stabila valsts augstākās varas zema līmeņa stagnācijas aina, kuru lielā mērā akceptē šie paši iedzīvotāji. Projicējiet aptaujā piesaukto līderu veikumu viņu politiskajā praksē, pieprasiet uzrādīt šīs prakses nacionālo rezultativitāti, un, manuprāt, jums atklāsies tas, ko saku.
 
10.jan
Gribu te akcentēt un izcelt to, ko nesen (23.12.2019.) Dienai teica Rektoru padomes priekšsēdētāja, Kultūras akadēmijas rektore Rūta Muktupāvela. Runāts tika par studiju kredītiem un to dzēšanas ierobežojumiem.
 
8.jan
Pērnais gads manā uztverē liecina, ka viena no galvenajām Latvijas problēmām šogad būs valsts politikas, valsts pārvaldes valstiskā (!) kvalitāte. Jo pērn tā saucamo valstsvīru izdarības vairākās nozarēs (izglītība, veselība, reģionālā politika, tieslietas, arī zinātne...) raksturoja nevis profesionāls valsts mēroga vai vismaz savas atbildības nozares redzējums, bet tik vien kā pusprivātas vai partijiskas pozas un iegribas.
 
6.jan
Ģeogrāfs un politiķis, viens no Latvijas Tautas frontes aizsācējiem un LTF sākotnējo dokumentu autoriem, LR Augstākās Padomes deputāts, LR AP Administratīvi teritoriālā iedalījuma reformas komisijas priekšsēdētājs, ģeogrāfijas doktors, docents Valdis Šteins intervijā Neatkarīgajai uzskata, ka «Latvija tiek pārvērsta par eksperimentālo lauku globālistu pasaules mēroga nelietībām». Neviens neliedz jums viņam iebilst. Valdis Šteins izsakās viņam raksturīgā tēlainā veidā, ko daži varbūt dēvēs par dīvainu un pārspīlētu, taču – atmetiet epitetus un iedziļinieties.
 
2.jan
Man personiski pērnais gads bija visai smags. Taču šķiet, ka gan man, gan vēl jo daudziem cilvēkiem pērno gadu krietni smagāku darīja arī valsts varas nesavāktība.
 
27.dec 2019
Starp Ziemassvētkiem un Jauno gadu gribas redzēt un cildināt tik vien kā Gaismu. Ko gan vēl vairāk vēlēt katram no Jums Jaunajā gadā visās Jūsu izpausmēs, ja ne Gaismu, ja ne prieku ik rītā un gandarījumu ik vakarā?
 
20.dec 2019
Neapšaubāmi, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Imants Paeglītis var paust savu viedokli (skat. nra.lv) par katra, tajā skaitā žurnālista, publiskām izpausmēm. Mani, ja esmu pieļāvis kādas aplamības, šajā ziņā saudzēt nevajag. Vien gribētos, lai pretī maniem pieņēmumiem ir konkrēta, profesionāli pamatota argumentācija.
 
17.dec 2019
Politisko partiju finansēšana no valsts budžeta man ir kategoriski nepieņemama. Es piekrītu uzskatam, ka valstij savas naudas nav, tai ir tikai nodokļu maksātāju nauda. Tad kāpēc man no savas (nodokļu) naudas būtu jāfinansē politiska organizācija, par kuru es neesmu balsojis un ar kuru mūsu uzskati varbūt pat nesaskan?
 
16.dec 2019
2. decembrī Eiropas mājā notika Latvijas Okupācijas izpētes biedrības rīkotā tikšanās ar Krievijas varas nemīlēto publicistu, kritiķi, profesoru, filoloģijas zinātņu doktoru, vēstures zinātņu kandidātu Borisu Sokolovu. Sokolovs šobrīd ir viens no pasaulē pazīstamākajiem krievu vēsturniekiem. Viņš atzinis Baltijas okupācijas faktu un aicinājis Krieviju kā PSRS mantinieci atvainoties Baltijas valstīm. Viņš strikti iestājies arī pret Krievijas iebrukumu Gruzijā, nosodījis Staļina noziegumu attaisnošanu un glorificēšanu mūsdienu Krievijā. Un norādījis arī uz arhīvu aizvērtības un cenzūras pastiprināšanos. Mēs aprunājāmies pirms viņa uzstāšanās, taču šajā tekstā es ar viņa atļauju citēšu arī to, ko viņš teica savā runā.
 
13.dec 2019
Vadims VERŅIKS ir Tallinā dzimis un Latvijā mītošs krievu mākslinieks, rakstnieks. Rīdzinieka pirmā grāmata Dūja (Горлица) Krievijā, arī Igaunijā un Latvijā kļuva par bestselleru. Kāds Pēterburgas kritiķis rakstīja, ka «šī grāmata par mīlestību uzspridzināja literatūras pasauli ar savu galējo atklātību». Apliecinu, ka Dūja šo statusu ir pelnījusi. Autoru Krievijā (un ne tikai) jau ir salīdzinājuši ar Umberto Eko un Horhi Luisu Borhesu. Tiek slavēta autora lieliskā literārā valoda. Bet es esmu vainīgs Vadima priekšā. Mēs ar viņu runājām jau labi sen, bet tad es sāku likties garšļaukus un knapi tiku galā ar tiešajiem redakcijas uzdevumiem. Beidzot kaut cik savācos. Mūsu sarunā piedalījās vēl pāris mākslas cilvēki, kuru jautājumus bezkaunīgi atļāvos uzdot par saviem. Turklāt intervijā neesmu uzsvēris viņa, varētu teikt, izcilo pietāti pret mūsu zemi. Lai gan viņa tēva uzvārds ir – Eglītis. Bet – lasiet paši, noskaidrosiet.
 
12.dec 2019
Latvijas drošības «jumts» ir dalība NATO. Bet man tomēr gribas jautāt – vai Latvija ar savu pašas drošības politiku spēcina NATO? Vai arī vājina aliansi vien kā tās drošības garantiju patērētāja?
 
6.dec 2019
Mana sievasmāte bija onkoloģe. Mirdza Rošonoka. Laiku pa laikam redzēju viņu mājās raudam, ja kaut ko kaut kādu iemeslu dēļ nebija izdevies darbā padarīt kā nākas.
 
5.dec 2019
Intervijā Neatkarīgajai ārkārtējais un pilnvarotais Krievijas Federācijas vēstnieks Latvijas Republikā Jevgeņijs LUKJANOVS pauž savu viedokli pamatā par sistēmiskām, kontekstuālām izmaiņām pasaulē un to, kā šīs izmaiņas ietekmēs Krieviju. Protams, viņš izsakās arī par Latvijas un Krievijas attiecību perspektīvām.