\\Autori

Viktors Avotiņš

7:30
Neuzskatu, ka Valsts prezidenta izvēle – nominēt premjera amatam piecas partijas savulaik izstaigājušo Jāni Bordānu – ir slikts gājiens. Caur to prezidents varētu tikt lielākā skaidrībā par šo Saeimu un tās faktisko, lietderīgo potenciālu. Subjektīvi man nepatīk vienīgi tas, ka Saeima un Ministru kabinets nu top taisīti par tādiem kā eksperimentāliem, izmēģinājuma laukumiem. Jo tieši JKP un KPV LV manā uztverē ir tās 13. Saeimas partijas, kuras visvairāk izceļas vien ar savu partijiskumu, nevis valstiskumu. Bet varbūt no šīs Saeimas neko citu nav vērts ne gribēt, ne cerēt. Tajā tikušie savās atklāsmēs paši atzīst, ka vara ir bezmaz viss, kas tiem nu ir. Valsti es viņos pagaidām neredzu.
 
8.nov
Arhitekti Uģis Šēnbergs un Juris Teļnovs sarunājas ar Neatkarīgo par situāciju, kāda izveidojusies saistībā ar kultūras un sporta kvartāla izveidi Grīziņkalna apkaimē.
 
6.nov
Latvijas Universitātes Biznesa vadības un ekonomikas fakultātes asociētais profesors, Eiropas Padomes eksperts pašvaldību lietās Māris PŪĶIS intervijā Neatkarīgajai raksturo 13. Saeimas partiju attieksmi pret vietējo varu un ar to saistītajām reformām. Pūķa kungs vairākkārt uzsvēra, ka pauž savu, nevis Latvijas Pašvaldību savienības (LPS), kuras vecākais padomnieks viņš ir, kopējo viedokli.
 
6.nov
Diemžēl trīspadsmitās Saeimas pulcēšanas un nākamās valdības kontūru zīmēšanas process man pagaidām rada vien vēmienam tuvas sajūtas. Man būtu pieņemams pat politisks diletantisms, jo tam ir attīstības perspektīva. Bet – man nav pieņemama politiskas pozas un savu aizspriedumu vai kompleksu uzdošana par politiku. Samākslotība, kurā es nespēju nolasīt nekādu, pat savtīgu valstisku perspektīvu. Diemžēl arī «vecās» partijas (ZZS, NA un Vienotības atvasinājumi) striktas programmatiskas pozicionēšanas vietā dod priekšroku kombinatorismam, cerībām – varbūt mums tiks vismaz kāds silts krēsliņš.
 
5.nov
Var teikt, ka atjaunotās Latvijas pirmais ārlietu ministrs, vairāku Saeimas sasaukumu deputāts (TSP) Jānis JURKĀNS ir pametis Latvijas politiku. Taču – bezpartejiskais Jānis nav zaudējis interesi par to, kas notiek Latvijā un pasaulē. Nesen viņš ļoti satraukts atgriezās no starptautiskā diskusiju kluba Valdajs. Pasaule varot nonākt pat līdz vispārējam haosam. Intervijā Neatkarīgajai viņš pamato savus iespaidus un raksturo arī 13. Saeimu.
 
1.nov
Tiem, kuri vēlas samazināt literatūras stundu skaitu skolās, inteliģences vairs nav. Varbūt labākajā gadījumā nācijas kultūra tiem liekas «nozare». Un literatūra tad nu būtu šīs «nozares» elements, detaļa. Bet, ja kultūras, kultūrpolitikas izpratne valstī aprobežojas tikai ar Kultūras ministrijas funkciju aprakstu, tad par nācijas kultūru var runāt visai nosacīti. Un tagad varbūt ir loģiski kā vecos laikos gaidīt, ka literatūras stundu samazināšanai sekos arī kāds skolās aizliegtās literatūras saraksts. Vai ne?
 
31.okt
Ekonomikas doktors, profesors, SIA Latvijas Mobilais telefons prezidents Juris BINDE intervijā Neatkarīgajai pauž savu viedokli par digitālajām ekosistēmām un Latvijas spēju turēt līdzi laikam.
 
26.okt
Darāmie darbi jaunās valdības veidošanā nu esot tas svarīgākais. Klausoties, kas to deklarē, un – kas un kādā šķietamas jaunatklāsmes pakāpē tiek deklarēts, man sāk likties, ka svarīgākie nav vis darāmie, bet nepadarītie darbi. Jo kungi, kuri uzsver darāmo, pirms kāda laika ieņēma pietiekami augstus darītāju amatus izpildvarā. Kas viņiem (Artim Pabrikam, Danielam Pavļutam, Edgaram Rinkēvičam, Kārlim Šadurskim, arī Jānim Bordānam...) liedza darīt darāmo, lai šobrīd tie būtu spējīgi nevis tikai atkārtoties, bet uzskatāmi definēt darāmā, valsts attīstības turpinājumu. Kas?!
 
24.okt
Āgenskalna Valsts ģimnāzijai – 330 gadu!!! Kad mēs ar fotogrāfi 17. oktobrī ieradāmies skolā, tur tiešām bija jaušams svētku satraukums. Todien notika ģimnāzijas 330 gadu jubilejas koncerts Mēs savā skolā un valstī. Mani vēl vairāk pacilāja tas, ka satiku tur savu bērnu skolotāju citā skolā – Anitu Vanagu, kura tagad ir ģimnāzijas direktora vietniece izglītības darbā.
 
23.okt
Cilvēkus un, lai cik savādi neliktos, arī skolotājus satrauc izglītība. Pēdējos pāris mēnešos esmu pārbarots ar izglītības tēmu (e-pasti, dalība pasākumos, skolas tēma intervijās...). Visas šīs attieksmes apkopojot, es teiktu, ka summārais emocionālais pamatnoskaņojums attieksmē pret mūsu izglītības politiku ir – skepse. Bet kādā visai nopietnā aptaujā secināts, ka šis noskaņojums ir – vilšanās un niknums.
 
22.okt
Ekonomikas doktors, akciju sabiedrības Dzintars valdes priekšsēdētājs Iļja GERČIKOVS intervijā Neatkarīgajai ar konkrētiem piemēriem zīmē panorāmisku mūsu tautsaimniecības un valsts pārvaldes ainu šobrīd – pēc 13. Saeimas vēlēšanām.
 
17.okt
Katra ķēkša var pārvaldīt valsti! Tas esot demokrātijas lozungs. Bezmaz vai viens no demokrātijas pīlāriem. Manā uztverē tas ir izkurtējušas demokrātijas lozungs. Un Latvijā demokrātija ir izkurtējusi. Trīspadsmitās Saeimas vēlēšanu rezultāti man to apliecina skaidrāk par skaidru. Jo neviena (!) deputātu mandātus ieguvusī organizācija nevīžoja piedāvāt valstij ko tādu, kas tomēr būtu kaut cik augstāks par ķēkšu īstenības uztveri. Tāpēc tās pamatā arī guva ķēkšu atsaucību.
 
15.okt
Mani sakaitināja tas, ka mani, var teikt, skolotāji un domubiedri, ar kuriem mēs pirms teju 31 gada sākām iniciēt Tautas fronti (LTF), – Jānis Rukšāns un Valdis Šteins – sākotnēji uz LTF 30 gadiem veltīto konferenci Dailes teātrī 8. oktobrī netika ielūgti.
 
10.okt
Nupat reģistrēta biedrība Latvijas formula 2050. Tā apvieno Latvijas ilgtspējīgā attīstībā ieinteresētus cilvēkus ar plašu uzskatu spektru.
 
9.okt
Profesionāla viedokļu konfrontācija man visos laikos šķitusi labākais veids, kā tikt uz pareizā ceļa. Pirmajā oktobrī piedalījos prezentācijā, preses konferencē Latvijas izglītība 2025, kur tika fiksēti atbilstoša forsaita rezultāti un piedāvāti risinājumi Latvijas izglītības sistēmai. Arī versija, kā saskaņot visu ieinteresēto pušu – skolēnu, vecāku, izglītības sistēmas pārstāvju un biznesa – intereses. Lai arī Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji esot tikuši uz šo pasākumu lūgti, viņu viedoklis tur izpalika. Man šāda izvairīšanās no profesionālu uzskatu konfrontācijas liekas nožēlojama. Nevarības apliecinājums.
 
8.okt
Līdzīgi kā Centrālā vēlēšanu komisija vienu no saviem izdevumiem teicās radījusi «vieglajā valodā», arī es šo savu tekstu apzināti taisu vieglajā valodā. Nē – pavieglajā! Ar visu to ironiju, ko šis vārds arī attieksmē pret mani pašu var saturēt. Jo salīdzināt priekšvēlēšanu aptaujas un reitingus ar vēlēšanu rezultātu man šķiet paviegla būšana. Turklāt arī rezultāts man šoreiz šķiet paviegls.
 
5.okt
Gods katram, kurš pirms 30 gadiem, 1988. gada 7. oktobrī, piedalījās tautas manifestācijā Mežaparkā. Gods katram, kurš pēcāk stāvēja Baltijas ceļā. Gods katram, kurš tolaik vienojās ap Tautas fronti.
 
3.okt
Mālpils novada domes deputāts, bijušais tās vadītājs, Eiropas Savienības (ES) Reģionu komitejas Latvijas delegācijas mandāta turētājs līdz 2020. gada janvārim Aleksandrs Lielmežs intervijā Neatkarīgajai pauž savas domas par vēlēšanu principiem, pašvaldību situāciju un sava novada pieredzē balstītām atziņām par norisēm izglītībā. Viņš salīdzina mūsu būšanas ar ES attīstītāko valstu attieksmi. Mēs ar viņu esam beiguši vienu (Suntažu) videni un sakām viens otram «tu», kā bijām raduši sacīt. Mēs sarunājāmies pirms vēlēšanām.
 
1.okt
Juris Putriņš atrakstīja man vēstulīti: «Sveiks, Viktor! Nupat notiekošais man kārtējo reizi atgādināja par tā saucamo nevēlamo personāliju sarakstu. Atceros, ka pirms Agenda21 likvidācijas runāju ar vairākiem Rīgas domes komiteju vadītājiem. Veseli divi no viņiem man lika saprast, ka esmu iekļauts nevēlamo personāliju sarakstā.
 
28.sep
Lai ko arī teiktu izglītības ministrs Kārlis Šadurskis, es Lūcijas Rancānes Makašānu Amatu vidusskolu uzskatu par vienu no izcilākajām skolām Latvijā. Atšķirībā no ministra es šīs skolas kolektīvu (kolektīvu – ne tikai vadību) pazīstu vairākus gadu desmitus. Es ļoti cienu šos skolotājus. Es pazinu Lūciju un uzskatu, ka viņas meita, gleznotāja Gundega kā tagadējā skolas direktore godam turpina mātes darbu. Tikko biju Makašānos un redzēju padarīto. Ar Gundegu un viņas tēvu, skolotāju, koktēlnieku, vairāku Latgalei veltītu grāmatu autoru Antonu Rancānu mēs gan te vairāk runājam par Latviju un Latgali, taču skaram arī skolu un izglītības politiku.
 
26.sep
Mežvidu tomātu audzētājs, SIA Latgales dārzeņu loģistika līdzīpašnieks un valdes loceklis, «zaļās» enerģijas ražotājs Edgars Romanovskis intervijā Neatkarīgajai aicina domāt par visas Latvijas politiku un ekonomiku, neaizmirstot savu rīcības jomu.
 
26.sep
Ar vienu no nākamā Lietuvas prezidenta amata kandidātiem Arvīdu Jozaiti mani pavisam nesen tuvāk saveda kopā Vilnis Baltiņš, Jānis Streičs un Neatkarīgās redakcija. Lai arī mēs bijām tikušies un kādu vārdu pārmijuši jau 1988. gadā. Jo faktiski tad darījām vienu un to pašu.