Histērija dižāka par praktisku rīcību
Interesanti, kāpēc publiskajā telpā saistībā ar tā saukto koronavīrusu valda politiķu un žurnālistu viedoklis. Interesanti, kāpēc publiskajā telpā par šo tā saucamo koronavīrusu nevalda izsvērta profesionāļu, mediķu nostāja un nav vismaz kaut cik apzināti mūsu cilvēkiem, mūsu valstij iespējamie riski. Interesanti, kāpēc līdz šim nav profesionāli apzināts tas, kādi resursi varētu būt mums vajadzīgi saistībā ar šiem riskiem un kur mēs šos resursus gūsim. Interesanti vēl tas, kāpēc saistībā ar šo situāciju nav izveidota pienācīga, situācijai adekvāta un vismaz puslīdz droša, aptveroša komunikāciju sistēma (ieskaitot te arī tūrismu) gan starp savas valsts cilvēkiem, gan starptautiskā, visas pasaules saskares līmenī.
Vārdu sakot, histērija nu ir sacelta milzīga, bet tās apjomam adekvāta, profesionāla šī vīrusa izskaušanas prakse, manuprāt, vēl nav panākta ne tuvu.
Un vēl - jau cūku mēra un putnu gripas (vēl var piesaukt drūmos viduslaikus, ugunsgrēkus Austrālijā vai savā ziņā pat Černobiļu) laikā es manīju, ka ir ļautiņi, kuriem dikti gribas paraut šo saslimšanas stāvokli, šo krīzi ārpus profesionālās telpas un «piešūt» tai kaut kādu politiku, «ideoloģiju». Patlaban šī vēlme, manuprāt, izpaužas krietni vērienīgāk, bet es negrasos te līdzīgi dažam labam vainot Ķīnas un tagad arī pasaules nelaimēs, piemēram, Ķīnas kompartiju.
Andis Sedlenieks (Sestdiena, 6.-12.,03. 2020.) prātīgi teic, ka «vīrusa inficēta ir arī politika». Ķīnā «koronavīruss ir kļuvis par ieroci, ar kuru grupējumi mēģina diskreditēt cits citu, kā arī saglabāt iespējami vairāk varas». ASV «demokrātus atbalstošie plašsaziņas līdzekļi metās celt vispārēju paniku un ar īpašu prieku vēstīja, kā koronavīruss grauj Trampam tik nozīmīgo akciju tirgu». Tomēr te jāpiebilst, ka gan ASV Kongresa pārstāvju palāta, gan demokrātu kontrolētā apakšpalāta, kā raksta The Wall Street Journal, visai vienoti atbalstīja 8,3 miljardu dolāru piešķiršanu cīņai ar Covid-19. Bet - tas pats Donalds Tramps sācis runāt par iespējamu palīdzību Irānai cīņā ar koronavīrusu (sk. interviju Fox News 4. martā). Irānā inficēto skaits pārsniedzis 3,5 tūkstošus, upuru - 110. Tomēr - vai Teherāna kaut kad uztvers Vašingtonas priekšlikumu nopietni un atsauksies tam, grūti uzminēt. Kas jāveic, lai pārvarētu pamatīgo konfrontāciju starp abām šīm valstīm?
Bet - tik vienkārši un viennozīmīgi visā plašajā pasaulē nav. Piemēram, Japānas premjerministrs Sindzo Abe 5. martā vienojies ar opozīciju par labojumiem esošajā likumdošanā, kuri paredz tad, ja stāvoklis pasliktinās, ieviest valstī nolūkā novērst slimības izplatīšanos vispārnacionālu un lokālu ārkārtas stāvokli. Vai, piemēram, Ziemeļkorejas priekšsēdētājs Kims Čenins nosūtījis attiecīga satura atbalsta vēstuli Dienvidkorejas prezidentam Munam Čžeinu.
Vēl vairāku Eiropas valstu politiķi un mediji uzdod, manuprāt, pamatotu jautājumu - kas notiks Eiropā un kā rīkosies kontinenta valdības, ja vīruss, ņemot vērā tā visai straujo izplatību, nonāks konfliktu zonās. Piemēram, Donbasā. Ukrainā februāra vidū no Ķīnas provinces Hubejas evakuēto un karantīnā ievietoto tautiešu dēļ jau notika konflikti un sadursmes ar policiju.
Vēl par politiku. Man liekas, ka arī Latvijas politiskās, oficiālās aprindas zināmā mērā labprāt paslaucītu šo problēmu, tā teikt, zem paklāja. Man šādi gājieni, ņemot vērā konkrētos situācijas iemeslus, tajā skaitā - pagaidām arī pienācīga, aptveroša situācijas bīstamības pamatojuma trūkumu, riebjas. Turklāt manā uztverē tie ir pilnīgi lieki. Jo ne jau no politiskajiem režīmiem ir atkarīgi plūdi, zemestrīces, citas stihiskas nelaimes. Bet, ja kādam negribas darboties ar sekām, tad gan - cita lieta (te var minēt gan varas tūļāšanos pēc milzu viļņiem Fukušimā 2011. gadā, gan Amerikas ierēdņu muļļāšanos ar gripas epidēmiju 2009. gadā). Šajā ziņā nav ko Ķīnai patlaban pielāgot kaut kādu dubultstandartus. Vai arī mēģināt pakļaut Ķīnu kaut kādiem saviem politiskiem aprēķiniem.
Jā, jā - mazgājiet rokas! Galu galā - atcerēsimies tomēr, ka vīruss nav dzīves forma. Tas ir nāves forma.