Kārtējā varas pārdales afēra

© Jānis Saliņš/ F64 Photo Agency

Uzskatu, ka Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas ir liekulīga, mākslīgi safabricēta un nevajadzīga būšana. Kārtējā varas pārdales afēra. Es šim pasākumam piekristu, ja redzētu politiskus resursus, kas spētu noteikt valsts metropolē jaunu, pozitīvu varas paradigmu. Bet es šādus resursus nesaskatu ne mazākajā mērā. Ne no vienas esošās partijas, kas varētu pretendēt uz vietu nākamajā Rīgas domes sasaukumā.

Diemžēl es uzskatu, ka Rīgas domes esošajā sastāvā patlaban nav nevienas jēdzīgas politiskas organizācijas. Vienas vienīgas politiskas pabiras. Tā saucamās tagadējās opozīcijas partijas gan izrādās ar savām ambīcijām un pozām, taču līdz šim nav spējušas piedāvāt mums - rīdziniekiem - nekādu konkrētu valsts galvaspilsētas nākotnes redzējumu, profesionālu tās sasniegšanas rīcības programmu. Savukārt, piemēram, Gods kalpot Rīgai tā vietā, lai principiālā diskusijā tiektos pārvarēt iespējamās domstarpības partijā un nonāktu līdz viedoklim, kas ļauj organizāciju saglabāt un saliedēt, izvēlējusies sabrukumu un vairāki GKR biedri kļuvuši par brīvprātīgiem politiskiem staiguļiem. Saskaņa - tas ir sarežģītāks un plašāks stāsts, kam būtu jāvelta atsevišķs komentārs. Īsumā - samērā regulāri tiekos ar politiski sakarīgiem krievu cilvēkiem, un viņi man ne reizi vien ir teikuši, ka Saskaņa pati savas vainas dēļ ir pamanījusies zaudēt krietnu daļu autoritātes savu vēlētāju pamatmasas acīs. Viens piemērs, kas ticis man vairākkārt minēts kā šī Saskaņas statusa, partijas autoritātes zaudēšanas iemesls, ir neviens cits kā Nils Ušakovs, viņa politiskie «manevri», kas daudziem likušies tikai laipošana pašlabuma dēļ.

Starp citu - mani ļoti interesē, cik kvalitatīvi RD ārkārtas vēlēšanu sagatavošanā piedalīsies tie trīs ieliktie ierēdņi, kuri tagad aizstāj domi pēc tās atlaišanas. Vai viņi no savas puses spēs un gribēs piedāvāt ko labāku, salīdzinot ar RD līdzšinējo situāciju, vai arī pildīs tik vien kā statistu funkcijas? Ja tā - tad uz kādām kvalitatīvām pārmaiņām un kad mums galvaspilsētas pašvaldības darbā cerēt? Ja līdz ārkārtas vēlēšanām atbilde uz šo jautājumu nerodas - priekš kam šī jezga?

Turklāt es vēlos pievērst uzmanību pāris atziņām, kuras man pamatā izriet no Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja (1997.-2019.) Arņa Cimdara sacītā (sk. Diena, 26.02.2020.). Pirmkārt - vai notikušās likumu izmaiņas nevar padarīt ārkārtas vēlēšanas par tādu kā seriālu. Proti - partija, kura tajā vai citā varas līmenī jutīsies diža un varena, patiešām savas varenības nostiprināšanai var provocēt šādas vēlēšanas, kad vien ienāk prātā. Otrkārt, es negribētu, lai par saspringto, īso (divi mēneši četru vietā) ārkārtas vēlēšanu kvalitatīvu sagatavošanu atbildību uzņemas tikai CVK. Šajā gadījumā par to līdzvērtīga atbildība tomēr jāuzņemas arī lēmuma pieņēmējam, likumdevējam. Treškārt, vērā ņemams man šķiet Cimdara kunga ierosinājums palielināt līdzšinējo vēlēšanu apgabalu skaitu no pieciem līdz četrpadsmit. Jā, tas varētu «piespiest partijas ciešāk komunicēt ar vēlētājiem, tos tiešāk uzrunājot» (A. Cimdars).

Taču daudz vairāk, un ne tikai Rīgā, mani interesē tas, kā politiskās organizācijas (vai tās partijas, vai kas cits) padarīs Latvijas valsts pilsoņus par mūsu valsts politikas radītājiem un veidotājiem. Lūk, tāpēc es uzskatu, ka gan šīs Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas, gan citas - līdzīgas - pagaidām pamatā ir partiju lokālo, savtīgo interešu apmierināšanai domāts pasākums. Jo es neredzu šajās organizācijās resursus, kuri būtu pievērsti mūsu pilsoniskuma kvalitātei. Es te īpaši uzsveru Rīgu tāpēc, ka valsts galvaspilsēta manā uztverē ir ideālā vieta, kur panākt aktīvu, turklāt uzskatāmu iedzīvotāju, pilsoņu iesaistīšanos savas dzīves veidošanā, tās kvalitātes nodrošināšanā. Vārdu sakot - ja jau ārkārtas vēlēšanas, tad es vēlētos redzēt to iznākumā ne tik vien kā vienu ģīmīšu nomaiņu ar citiem, bet arī garantētu mūsu pilsētas nākotnes pozitīvu izaugsmi. Ja tas nenotiek - man šīm vēlēšanām nekādas jēgas nav!

Viedokļi

Šo rindu autors ir Greenpeace biedrs. Esmu viens no 3 miljoniem cilvēku uz zemeslodes, kas parakstījuši vēstījumu pasaules valstu valdībām, aicinot pārtraukt dziļjūras ieguvi (deep sea mining). Čakli sekodams līdz konferences norisei, ar savu parakstu protestējot pret Francijas valdības liegumu Greenpeace kuģim Arctic Sunrise iebraukt Nicas ostā, biju jau atmetis domu rakstīt Latvijas mēdijos par šīs konferences mērķiem un vājo rezultātu. Bet man par milzīgu prieku un patīkamu pārsteigumu, Latvijas Ārstu 10. kongresa atklāšanas plenārsēdē Pasaules latviešu ārstu un zobārstu asociācijas prezidents, Halifaksas (Kanāda) universitātes profesors, reimatologs Juris Lazovskis (viņš arī mana skolotāja, izcilā latviešu internista Ilmāra Lazovska dēls) savā lekcijā pieskārās gan ANO Okeāna konferencei, gan nepieciešamībai aizliegt dziļjūras ieguvi. Ārsti visā pasaulē ir ne tikai sabiedrības daļa, kas rūpējas ne tikai par cilvēka veselību, bet ir nozīmīgākā ļaužu grupa, kas cenšas saglabāt zemeslodes ekosistēmu nākamajām paaudzēm.

Svarīgākais