\\Autori

Viktors Avotiņš

26.apr
Šī intervija galvenokārt veltīta vīriešiem, viņu veselības stāvoklim. Jo aprunāties ar ārsti radioloģi – diagnostiķi Aiju MEDNI mani rosināja tieši vīrieši, kuri ar viņu tikušies.
 
24.apr
Es Egilu Levitu pazīstu jau visai sen. Uzskatu, ka viņš manu domāšanu ir darījis krietni kvalitatīvāku un organizētāku. Esošajā Latvijas situācijā (uzsveru – esošajā situācijā) es viņam novēlu Latvijas Valsts prezidenta amatu ar visām tām problēmām un grūtumiem, ko viņam nāksies šajā amatā sastapt. «Valsts prezidents ir tā amatpersona, tā institūcija valstī, kas skatās uz valsti kopumā un mēģina ar savu autoritāti (un tikai autoritāti, jo varas instrumentu viņam nav) piekoriģēt vienu vai otru attīstību, kura nav savienojama viņa izpratnē ar valsts kopējo labumu.» (E. Levits.)
 
18.apr
Laikā, kad nemainīgais tik izteikti piekāpjas mainīgajam (skat – pat Eiropas kopdzīves un arī – atsevišķas Latvijas sabiedrības kopdzīves uztverē), vietā pajautāt – vai mēs maz vairs jūtam tuvību, piemēram, starp vārdiem «ciest» un «svinēt Lieldienas».
 
17.apr
Divpadsmitajā aprīlī Eiropas Komisijas mājā klausījos biedrības Latvijas formula 2050 kopā ar Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā rīkoto zinātnieku, uzņēmēju un politiķu diskusiju Investīciju vadlīnijas Eiropā un Latvijā.
 
12.apr
Svētā Pētera baznīcu pēc Otrā pasaules kara no pilnīgām drupām atjaunoja nevis kāda atsevišķa konfesija vai partija, bet tauta. Laikam tāpēc es arvien nesaprotu, kādēļ periodiski par galveno top šīs baznīcas kā mantas, nevis tās dievišķā un kultūras satura iespējamas pilnības problēma.
 
11.apr
Kardiologs, medicīnas doktors, akadēmiķis Andrejs ĒRGLIS un arhitekts, bijušais Jūrmalas pilsētas deputātu padomes izpildkomitejas priekšsēdētāja vietnieks pilsētas attīstības, zemes un nekustamo īpašumu jautājumos Uģis ŠĒNBERGS runā ar Neatkarīgo par idejām tuvākajai Latvijas simtgadei. Kā attīstības piemēru viņi min gan Zinātņu akadēmijas ēkas apkaimes izvērsumu, gan arī veselības aizsardzības uztveri paplašinātā kontekstā.
 
8.apr
Mani satrauca Lūcijas Rancānes Makašānu Amatu vidusskolas direktores Gundegas Rancānes (sk. NRA portāls) rakstītais, ka skolās bieži vērojama oficiālajam uzskatam pretēja aina – «skolās, kur jau šobrīd ir 30 un vairāk skolēnu klasē, aizvien pieaug tādu izglītojamo skaits, kuri nespēj apgūt mācību saturu.
 
3.apr
Divdesmit otrajā martā Latvijas Universitātes Dabas mājā biedrība Latvijas formula 2050 un Valsts zinātnisko institūtu asociācija sadarbībā ar LU un Pārresoru koordinācijas centru bija sasaukusi ļoti respektējamu zinātnieku un uzņēmēju pulku, kur runāja par to, ko zinātnieki piedāvā Nacionālās attīstības plānam (NAP). Te es izcelšu vien dažas viņu prezentācijās paustās, subjektīvi izvēlētās atziņas.
 
1.apr
Trīspadsmitajā februārī notika Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas ekspertu konsīlijs Pilsoniskās atbildības vērtība un cena. Konsīlija mērķis, kā teikts LZA publicētajā slēdzienā (sk.http://www.lza.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=4875&Itemid=72), bija izvērtēt pilsoniskās atbildības nozīmi valsts un sabiedrības attīstībā. Arī man šī tēma šķiet ļoti svarīga un aktuāla. Tāpēc es ceru, ka mediji, ieskaitot Neatkarīgo, par to iztaujās pašus, valstī visai pazīstamos konsīlija dalībniekus. Pats es te neko daudz nekomentēšu, bet man, kā vienmēr, ir vēl kas ko piebilst.
 
1.apr
Reti kurš Latvijā spēs raksturot iecerēto pašvaldību reformu lietišķāk un profesionālāk par Aleksandru LIELMEŽU. Te neko nenozīmē tas, ka abi esam beiguši vienu vidusskolu. Te svarīgi tas, ka uzskatu Sašu par izcilu profesionāli. Tieši Saša iemācīja mani domāt par viņa darba lauku bez sentimenta. Viņš 26 gadus bijis Mālpils novada (sākotnēji – izpildkomitejas) domes priekšsēdētājs. Sešus gadus bijis Eiropas vietējā un reģionālā kongresa delegāts. Divpadsmit gadus bijis Eiropas reģionu komitejas loceklis. Desmit gadus – Pagastu apvienības valdes priekšsēdētājs un LPS priekšsēža vietnieks.
 
28.mar
Latvijas uzņēmējs, investors un sabiedriskais darbinieks, Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents, BusinessEurope padomes loceklis, Eiropas ekonomikas sociālo lietu komitejas biroja loceklis Vitālijs GAVRILOVS intervijā Neatkarīgajai uzsver, ka Latvijā nepieciešams daudz kvalitatīvāks sociālais dialogs starp tautu un varu. Tad nebūs populisma, tad nebūs izolacionisma.
 
27.mar
Nupat manās rokās nejauši tika ar trīspadsmito martu datēta Valsts kancelejas direktora vietnieces valsts pārvaldes jautājumos Baibas Medveckas parakstīta četrpadsmit dažādu mākslu augstskolām un vidusskolām adresēta vēstule. Izlasīju, pasmējos un nodomāju – feiks.
 
25.mar
Mūsu politiski represēto tēvu, vectēvu, vecvectēvu likteņstāsts vēl nav uzskatāms par vēsturi. Varbūt tā varēs domāt tad, kad mēs – viņu dēli, mazdēli un mazmazdēli – būsim radījuši te skaistu un stipru valsti, kad būsim skaista un stipra tauta, kura būs Latvijā un par Latviju, nevis klīdīs pasaulē.
 
20.mar
Māris Ruks uzskata, ka korporācijas Latvijā ir (sk. NRA 12.03.2019.) augstprātīgu un bezjūtīgu ļaužu tīkls. Ceru, ka viņa viedoklis izriet no paša pieredzes. Nevis pieņēmumiem. Mana pieredze ir pilnīgi pretēja. Un, arī tāpēc, lai apliecinātu savu visdziļāko cieņu manis sastaptiem korporāciju ļaudīm, es te atļaušos Ruka kungam oponēt.
 
14.mar
Mana attieksme pret tā saukto Uzvaras pieminekli Pārdaugavā un tam līdzīgiem padomju režīmu, padomju varu apliecinošiem darbiem ir tāda pati kā igauņiem un lietuviešiem.
 
12.mar
Rakstīt šo komentāru mani rosināja aktīvas politiskas sarunas ar vairākiem cilvēkiem Latvijas jaunatnes organizāciju simtgadei veltītajā sarīkojumā VEF Kultūras pilī. Precīzāk – viens šo sarunu aspekts – attieksme pret politisko apvienību Saskaņa un tās līderiem. Šī attieksme pamatā bija negatīva. Palaikam krasi negatīva. Turklāt nomācošs vairākums no tiem, kuri kritizēja Saskaņu, nebija vis latvieši, bet krievvalodīgie. Esmu šo attieksmi arī citviet dzirdējis gan no intelektuāļiem, gan vienkāršiem savas apkaimes ļaudīm.
 
6.mar
Visur raksta, ka Eiropas Parlaments (EP) ir tiešās vēlēšanās ievēlēta Eiropas Savienības (ES) likumdevēja (jā, jā – arī pārstāvības un budžetēšanas) institūcija. Bet Latvijā kandidātus Eiropas Parlamentam nosauc partijas. Taču, ja parādās partiju pastarpinājums, tad tik nepārprotami tiešas man šīs EP vēlēšanas vairs nešķiet.
 
28.feb
Manuprāt, badastreikotājiem pie Ministru kabineta, sākot ar Aināru Kadišu, vislabāk izdodas testēt varas stulbumu.
 
27.feb
Fotomākslinieka Gunāra Bindes (Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks, jo daudzu balvu saņēmējs un prēmiju laureāts) personālizstāde būs skatāma Pēterbaznīcā līdz 10. martam. Bet mēs ar Gunāru te runājam gan par mākslu, gan par viņa dzīves, šā laika uztveri un izjūtu. Es uzskatu Gunāru par Latvijas fotomākslas klasiķi. Turklāt – Gunārs izstaro gaismu.
 
26.feb
Divdesmit otrajā februārī biedrība Latvijas formula 2050 sadarbībā ar Latvijas Universitāti un a/s SEB banka SEB inovāciju centrā Vaļnu ielā rīkoja konferenci Kā publiskais labums top par vērtību? Atzīšos, ka man patīk šīs biedrības rīkotie pasākumi un es tos labprāt, lūgts vai nelūgts, apmeklēju. Tāpēc, ka pēc tiem varu justies gan intelektuāli bagātināts, gan norūpēts. Vārdu sakot, ir radīta un tiek augstā līmenī jēdzīgi uzturēta viena mūsu valstī svarīgajam veltīta domu apmaiņas vieta.
 
25.feb
Arnis CIMDARS ir Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājs kopš 1997. gada. Tagad pāris 13. Saeimas koalīcijas partijas grasās viņu pārvēlēt. Taču vienīgais to arguments ir – par ilgu. Pienācīgs, profesionāli pamatots komisijas un tās priekšsēdētāja darba vērtējums nav atrodams. Arī tāpēc Neatkarīgā lūdza vērtēt CVK darbu un komisijai turpmāk darāmo pašu tās priekšsēdētāju – Cimdara kungu.
 
22.feb
Uzskatu, ka Egils Levits Valsts prezidenta amatā būtu cilvēks savā vietā. Taču ar favorītismu (šajā gadījumā, primitīvi izsakoties – ar publisko personu vēlmi dabūt savus mīluļus valsts amatos), atšķirībā no dažiem simtiem pilsoņu, es te nenodarbošos.