Partijas grib uzbaroties uz nodokļu rēķina

 
©Pixabay

Politisko partiju finansēšana no valsts budžeta man ir kategoriski nepieņemama. Es piekrītu uzskatam, ka valstij savas naudas nav, tai ir tikai nodokļu maksātāju nauda. Tad kāpēc man no savas (nodokļu) naudas būtu jāfinansē politiska organizācija, par kuru es neesmu balsojis un ar kuru mūsu uzskati varbūt pat nesaskan?

Domāju, ka šāda ideja turklāt liecina par reālas tautas pārstāvības devalvāciju un kaut kādu savdabīgu parlamentā tikušo partiju vēlmi patērēt valsti, uzskatīt varu par savu (partiju) «privātīpašumu», nevis būt savu vēlētāju patiesiem pārstāvjiem un demokrātijas garantiem valstī. Man tas turklāt liecina, ka vairumam varas partiju nav it nekāda nopietna politiska satura, nekādas ideju bāzes, nekāda atbalsta noteiktās sabiedrības grupās. Manā uztverē partijām savi iztikas resursi būtu jānodrošina tikai un vienīgi uz savu idejisko, sociālo,... atbalstītāju rēķina. Tad mēs varētu cerēt uz stabilu varu un patiesu demokrātiju. Taču mūsu politiskās partijas savā vairumā faktiski nav nekādas partijas, bet drīzāk uzņēmumi, kuri sniedz politiskos, varas pakalpojumus saviem sponsoriem (sk. arī ukraiņu politologu Alekseju Jakubinu u. c.). Vai tad, ja partijas dabūs mūsu nodokļu naudu, sponsoru apetīte rimsies? Un - kādi taps noteikti summārie naudas «griesti»? Un - kā tad ar kampaņu finansēšanu? Turklāt - vai pirms lēmuma pieņemšanas par partiju finansēšanu no valsts budžeta katras partijas finanšu aina mums tiks darīta absolūti caurspīdīga? Vai tiks veikts partiju naudas un tās avotu audits? Kāda paredzēta šā finansējuma kontrole, vai mēs dabūsim redzēt partiju finanšu pārskatus utt. Jo man nav īpašas pārliecības, piemēram, par to, ka partijas jau tagad nefinansē daža laba pašvaldība vai pat kādas ārvalstu organizācijas vai personas. Vai visa partiju nauda uzrādās bankās? Tas vairotu caurspīdīgumu. Bet - kur es varu par to pārliecināties?

Un vēl - pie mums partijas iekļūst parlamentā, pateicoties tik vien kā populistiskām kampaņām, nevis nopietnai (tautas, nevis savu sponsoru) pārstāvībai. Un pēc ievēlēšanas pamanās aizmirst, ko solījušas pirms vēlēšanām. Turklāt pat tās partijas, kuras it kā ir, bija kaut cik konkrēti fiksējušas, ko tās pārstāv (Zaļo un zemnieku savienība, Saskaņa), manā uztverē pamanījušās šo savu pārstāvību, saikni ar saviem (!) vēlētājiem pēdējā laikā krietni vien degradēt. Tas redzams arī 13. Saeimas vēlēšanu rezultātos.

Turklāt jājautā - kāpēc gan šis partiju finansējums no valsts budžeta top Saeimā bezmaz par prioritāru lietu? Kāpēc prioritārs nav izglītības, veselības vai kultūras finansējums? Vai tas nozīmē, ka minētās nozares tiks finansētas bezmaz vai saskaņā ar pārpalikuma principu. No tā, kas atliks, kad partijas būs paēdušas?

Turklāt - kā šī partiju vēlme, uzbaroties uz mūsu nodokļu rēķina, saskan ar visai jūtamo sociālo nevienlīdzību valstī. Tātad - uz lielāku mūsu naudas summu acīmredzot varēs cerēt tās partijas, kuras izmānīs no mums vairāk balsu. Ko mēs saņemsim pretī? Vai to, ka tiks reāli pārtraukta valsts izzagšana, principiāli apturēta korupcija? Piemēram, Ukrainas bijušais līderis Petrs Porošenko savulaik vēstīja, ka «pāreja uz politisko partiju finansēšanu no valsts budžeta ir viens no svarīgiem lēmumiem deoligarhizācijas un ar to saistītās demokratizācijas ceļā». Vai patiesi ar šo soli necaurspīdīgums partiju darbībā, sponsoru lobisms, slēptā korupcija partijās un valstī taps izslēgta? Pagaidām neredzot Latvijā diez kādu konsekventu politiķu pretimnākšanu savai tautai, es teiktu, ka, pieņemot lēmumu par partiju finansēšanu no valsts budžeta, valsts (cilvēku) apzagšana tiks savā ziņā legalizēta. Mēs apmaksāsim partiju politiskās spēles ne tikai pirms vēlēšanām, bet arī pēc tām. Un - vai šī paredzamā partiju finansēšana no budžeta skars arī vietējās varas līmeni?

Te ņemu vērā vien mūsu konkrētās valsts politikas kvalitāti, un šajā sakarā man pagaidām ir visai vienaldzīgi apgalvojumi, ka partiju finansēšana no valsts budžeta ir Eiropas valstīs visai ierasta prakse. Tā vietā es, tāpat kā daudzi citi, piedāvātu Latvijai parlamenta vēlēšanu sistēmas maiņu, kas tiešām kaut daļēji pastarpinātu partijas un to barotājus no valsts varas.