Kā tikt laukā no purva?

 
©F64

Man personiski pērnais gads bija visai smags. Taču šķiet, ka gan man, gan vēl jo daudziem cilvēkiem pērno gadu krietni smagāku darīja arī valsts varas nesavāktība.

Gan parlamenta, gan izpildvaras līmenī mani pārsteidza vairāku, lai neteiktu daudzu, valsts amatpersonu vēlme izrādīties, uzdot par valsts politiku savas pozas un iegribas, nevis skaidri, konkrēti un profesionāli definēt nozares (izglītība, pašvaldības, labklājība, arī medicīna...), par kuru šīs personas atbild, valstisko perspektīvu. Es uzdrošinos apgalvot, ka šādi ministriņi un deputātiņi ir tik vien kā profāni un diletanti, kuri turklāt acīmredzot uzskata zem sava goda apjēgt to, kas notiek viņu jomās, un neizrāda nekādu gribu kaut ko mācīties. Un tāpēc arī šoreiz es te atļaušos pamatā demonstrēt nevis savu viedokli, bet man atsūtītos cilvēku viedokļus par to, kas notiek valstī. Protams, no visa cilvēku uzskatu klāsta nieks vien te būs, jo šo viedokļu man pēdējā mēneša laikā vien sanācis krietni pāri simtam. Jā, man nav sevišķi pieņemams tas, ka vairākums autoru vēlējās palikt anonīmi, tomēr nolēmu te vispārināt viņu izvēli. Tātad -

«Pārskatīju Latvijas un Pasaules civilizācijas un anti-civilizācijas vēsturi un nonācu pie secinājuma, ka Patvaldību vislabāk simbolizē Grifs ar trim galvām. Vienīgā starpība ir tāda, ka Grifs, tāpat kā Maitu Lija, iegraužas un plosa kritušos dzīvniekus, bet Patvaldība dzīvos cilvēkus. Patvaldību varētu arī raksturot kā Vampīru, kurš pārtiek no Tautas sviedriem un asinīm, bet Patiesā Labuma Guvējs savā heraldikā pārsvarā izmanto grifus, tāpēc paliksim pie šī putna, nevis asiņainā sikspārņa.

Grifs ir Trīsgalvains, kakli bez spalvām, jo galvas ir jāiebāž upura miesā, bet rumpis ir viens. Grifs ir maitas putns, briesmīgi rijīgs, dzīvo varmācīgos kolektīvos un savā starpā cīnās pēc lielāka kumosa, kuru izraut no Tautas reformās novārdzinātās miesas. Grifs, kad nonāk kādas valsts vai klana ģerbonī - kļūst par Greifu un simboliski turpina valdīt.»

«Latvija, šķiet, ir vienīgā no Eiropas valstīm, kurās kandidātus vēlēšanās drīkst izvirzīt tikai partijas. Līdz ar to Satversmes 9. pants Latvijā nedarbojas - kandidēt tiesīgo personu loku nosaka partijas.

Secinājums: jādara! Tautā pamodusies vēlme purvā iegājušās valsts pārvaldē kaut ko mainīt. Daļēji taisnība arī tiem, kuri apgalvo, ka Saeimas ārkārtas vēlēšanas neko nemainīs - iestigsim tikai vēl vairāk purvā, ja neapzināsimies, nesaskatīsim un neatradīsim, kā likvidēt to, kas mūs šajā purvā ievilka.

Runa ir par demokrātiskā valstī pilnīgi nepieļaujamu politisko partiju monopolu, kas demokrātijas aizsegā (jūs taču paši mūs ievēlējat (!)) var tikt izmantots ļoti savtīgās interesēs, kurām nav nekāda sakara ar tautas interesēm.

Atliek tikai viens - ievērojot, ka Satversmes tiesas atbildība suverēna priekšā ir sargāt Satversmē ietvertos Latvijas kā demokrātiskas tiesiskas valsts principus un Latvijas konstitucionālo identitāti, ierosināt Satversmes tiesā lietu par Saeimas vēlēšanu likuma 9. panta (1), kas nosaka kandidātu sarakstu iesniegšanu, atbilstību Satversmei.»

Un, piemēram, kāpēc Rēzeknes novadam un Latgalei vajadzīga L. Rancānes Makašānu Amatu vidusskola? Tāpēc, ka tā ir skola, kurā ir svarīgs skolēns - cilvēks. Makašānu skola ir unikāla ar tās vidi, izglītības programmām, kultūras, mākslas un sporta aktivitātēm vispusīgai personības izaugsmei. Skolā notiek dabīgs un patiesās vērtībās balstīts dažādu tautību bērnu integrācijas darbs. «Vairāk nekā divdesmit piecu gadu pieredze, īstenojot profesionāli orientētā virziena programmas, ļauj secināt, ka šāds izglītības iestādes modelis ir veiksmīgs un piemērots tiem skolēniem, kuri savu turpmāko izglītības un darba dzīvi vēlas saistīt ar latviešu tautas mākslas tradīcijās un dizaina izpratnē balstītajām kompetencēm. (..) Skolas absolventi kļuvuši par amatniekiem-uzņēmējiem, pedagogiem, inženieriem un veiksmīgi atraduši darbu, jau beidzot vidusskolu. Amatu vidusskolas darbības laikā ir mērķtiecīgi izveidotas unikālas izglītības, kultūras, audzināšanas tradīcijas un personībai draudzīga, iekļaujoša un estētiska vide, kas balstīta latviešu tradicionālajā kultūrā, sniedzot būtisku ieguldījumu šī mantojuma kopšanā un nodošanā nākamām paaudzēm. (..) Skolas vide, aprīkojums, personālsastāvs dod iespēju un pat priekšrocības veiksmīgi uzsākt jaunā satura ieviešanu visos izglītības posmos. Lūcijas Rancānes Makašānu Amatu vidusskola citu skolu vidū vienmēr izceļas ar spēju piesaistīt visu vecumu izglītojamos no citām pašvaldībām, tādēļ šo skolu nevar uzskatīt tikai par Rēzeknes novada pašvaldības iestādi. Skolā mācās 63% skolēnu no citām pašvaldībām. Tā ir brīvprātīga vecāku un bērnu izvēle.»

Taču - Rēzeknes novada pašvaldības skolu tīkla redzējums, kas paredz skolas reorganizāciju par amatu pamatskolu, arī manā uztverē uzskatāms par nepamatotu un netālredzīgu - par Rēzeknes novadam un reģionam kopumā nelabvēlīgu risinājumu.