Čakša: Šodien krīzes nozarē nav, bet ir bažas par nākotni
 
©F64 Photo Agency

Vai ir novērsta vai tikai atlikta krīze Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (NMPD) un medicīnā kopumā, cik pamatotas mediķu bažas par nākamā gada finansējumu un algām un vai, grozot Veselības aprūpes finansēšanas likumu, to nesaplosīs pavisam, Neatkarīgās intervija ar veselības ministri Andu Čakšu.

Neatkarīgā: - NMPD Rīgas reģionālais centrs darbinieku trūkuma dēļ strādā ārkārtas situācijas režīmā. Kāpēc situācija saasinājās, un vai krīze ir novērsta?

Anda Čakša: - Vēlos uzsvērt, ka dienests sniedz neatliekamo palīdzību visos nepieciešamajos gadījumos, akūtās situācijās. Šā brīža situāciju lielā mērā saistu ar vairāku politiķu nepareizu komunikāciju. Jā, tāpat kā visā veselības aprūpes sistēmā, arī NMPD būtiski trūkst cilvēku un finanšu resursu. Raugoties uz to, cik tiek strādātas virsstundas, Rīgas reģionā vien nepieciešami vairāk nekā 500 cilvēku. Naudas kopumā sistēmā un arī NMPD trūcis jau ļoti ilgi, šogad bija pirmais lielais piešķīrums, no kura apmēram puse tika izmantota algu palielināšanai un otra puse tam, lai cilvēki varētu saņemt vairāk pakalpojumus. Pērn apstiprinājām septiņu gadu finansējuma pieauguma plānu, kas nostabilizētu sistēmu, ko nevar izdarīt vienā gadā.

- Kur tur komunikācijas vaina?

- Pēc vēlēšanām galvenā trauksme radās par to, vai šogad sāktais atalgojuma pielikums turpināsies arī nākamgad un vai iesāktais ceļš tiks turpināts.

- Visas ievēlētās partijas solīja, ka veselība, tostarp mediķu algu pieaugums, būs viena no prioritātēm, solīja pat vairāk, nekā jūs apstiprinājāt! Bažas ir galvenokārt tāpēc, ka laikus netiks izveidota valdība un apstiprināts nākamā gada budžets?

- Gan es, gan citi minēja, ka lēmumus par veselības budžetu, tostarp algām, pieņems nākamā valdība. Man bija sajūta, ka visi dokumenti, plāni ir salikti, pieņemti, pieaugumam nepieciešamais finansējums izrēķināts. Arī pilnīgi visas partijas ir solījušas finanšu pieaugumu veselībai un tieši arī algām, pat vairāk nekā par plānā ierakstītajiem 20%. Neraugoties uz to, tiekoties ar dienesta cilvēkiem, sajutu bažas, vai šī politika tiks turpināta, vai nākamā valdība nepateiks, ka svarīgāks ir kaut kas cits. Nozare, kas ir ļoti ilgi cietusi no finanšu deficīta un varbūt pat piekrāpta, uz to reaģē ļoti asi. Arī piektdien, tiekoties ar Slimnīcu biedrības pārstāvjiem, saklausīju bailes par to, vai tiešām 1. janvārī algu pielikums būs.

- Šī neticība tad arī lika tiem 15 NMPD mediķiem nesen uzrakstīt atlūgumus?

- Arī. Tomēr jāteic, ka, analizējot datus par to, cik cilvēku aiziet no dienesta un cik atnāk, redzams, ka šomēnes šī rotācija nav būtiski atšķirīga no citiem mēnešiem. Ietekmēja arī tas, kas pienāca izdienas pensija daļai darbinieku. No vienas puses, iespēja agrāk doties izdienas pensijā ir laba, no otras puses, tā tiek zaudēti cilvēki, kas vēl varētu strādāt. Tā kā viņi vairs nedrīkst strādāt turpat, viņi lielākoties aiziet strādāt uz slimnīcām, uzņemšanas nodaļās vai citviet. Iespējams, ka te ir jāmeklē cits risinājums, lai šos cilvēkus nepazaudētu.

- Latvijas Ārstu biedrība paudusi, ka reālais algas pielikums NMPD darbiniekiem ir ievērojami mazāks par ministrijas solīto un publiskoto. Kur pazūd nauda vai rodas šī starpība? Tur arī komunikācijas kļūdas?

- Tā nav taisnība! Algu pieaugums šajā gadā ir bijis 30% ārstiem un 28% māsām. NMPD vidējais algas pielikums ir 22% - mazāk nekā kopumā nozarei, bet tas ir tāpēc, ka algas pieaugums bija tika ārstniecības personām, savukārt NMPD iekšēji lēma, ka autovadītājs ir viņu komandas loceklis, un algas pieaugums solidāri tika dalīts arī ar šoferiem, kam tas bija 17%. Līdz ar to sanāca, ka ārstniecības personām algas pieaugums ir vidēji mazāks nekā nozarē kopumā. Rēķinot nākamajam gadam naudu, lūdzu ņemt vērā šo situāciju.

- Tā, jūsuprāt, nebija kļūda nepalielināt algu līdzvērtīgi arī šoferiem, kuriem arī darbs ir palielinātas spriedzes un riska apstākļos, rezultātā mazāku pielikumu saņemt NMPD mediķiem? Nez vai tā papildu mediķus pievilinās dienestam, vienalga, mainot kādus kritērijus vai ne.

- Mainot nosacījumus, nav plāns pārvilināt ārstus uz NMPD no slimnīcām, bet gribam ļaut ārstiem, kas ir sertificēti kādā citā nozarē, būt par brigādes vadītājiem, par kuriem pašlaik var būt tikai speciāli neatliekamajā palīdzībā sertificēti ārsti. Šo izmaiņu rezultātā iegūtu papildu desmit brigādes. Ilgtermiņā, protams, jautājums ir par atalgojuma pieaugumu, lai cilvēki vispār izvēlētos šo profesiju un tieši NMPD, jo ne visi mediķi var strādāt NMPD, tāpat kā ne visi var strādāt reanimācijā vai terapijā.

Nav viena burvju risinājuma tik kompleksai un ielaistai problēmai. Man arī gribētos, lai iepriekšējos 20 gadus veselības aprūpei būtu bijis adekvāts finansējums, lai cilvēki justos novērtēti un neietu prom no nozares. Šī bija pirmā valdība, kas lēcienveidīgi palielināja atalgojumu, bet nevar ar vienu vēzienu izmainīt visu sistēmu.

- Kādas pašlaik ir NMPD mediķu algas un kādām tām optimāli - reāli būtu jābūt, lai mediķi neietu prom?

- Viens rādītājs ir slodzes likme, bet bieži figurē vidējā alga, kuru veido arī virsstundu darbs ar dažādām piemaksām. Likmes alga ārstam ir 1053 eiro pirms nodokļiem, ārsta palīgam 738, autovadītājam 505 eiro par slodzi, bez piemaksām. Ja mums ar arodbiedrību bija vienošanās, ka ārsta algai jābūt divu tautsaimniecības vidējo algu apmērā, kas būtu 1600 eiro, manuprāt, arī tas ir maz. Turklāt reģionos vidējā alga tautsaimniecībā ir stipri mazāka, savukārt NMPD alga Rīgā un reģionos par slodzi neatšķiras, bet Rīgā ir lielāka dzīves dārdzība, un arī izsaukumu skaits un brigādes noslodze Rīgā ir lielākā. Arī par to jādomā.

- Valdība nesen apstiprināja NMPD maksas pakalpojumu cenrādi atbilstoši faktiskajām izmaksām, tās paceļot no 40,14 līdz 56,56 eiro par izsaukumu. Ja vidēji dienā tiekot izrakstīti 12 šādi rēķini, starpība veido nepilnus 500 eiro mēnesī. Tas kaut ko atrisinās?

- Ir apmēram viens procents pacientu, kam šobrīd tiek izrakstīti šie rēķini, bet cilvēki sarunā ar dispečeru vai ārstu, noskaidrojot apstākļus, iepriekš tiek brīdināti, ka izsaukums nav pamatots un par to vajadzēs maksāt. Savukārt, ja NMPD uz vietas secina, ka izsaukums ir pamatots, maksa netiek piemērota. Bet, jā, šie ieņēmumi nav tik lieli, lai ar tiem kaut ko atrisinātu. Vēl gan NMPD sniedz arī iepriekš saskaņotus maksas pakalpojumus institūcijām, organizācijām.

- Vai tā arī nav neizdarība, ka šis cenrādis netika atjaunots kopš 2011. gada? Vai to nevajadzētu darīt biežāk?

- Tam noteikti varu piekrist. NMPD kompetence ir šo cenrādi sagatavot, un VM iesniedz tālāk to valdībā. Vajadzētu būt automātiskai sistēmai, kas ik gadu atgādina, ka jāpārskata cenrādis.

- Kopš sāka šķirot izsaukumus, to skaits šogad samazinājies par 12%, daļa it kā pārvirzīti uz citiem palīdzības saņemšanas veidiem, bet nav datu, vai tie izmantoti vai ne. Vai NMPD pieejamība tomēr nebija viens glābšanas riņķis mūsu grimstošajā veselības aprūpes sistēmā?

- Absolūti nē! Neatliekamā palīdzība nav nedz ģimenes ārstu, nedz hronisku slimību ārstētājs, tā sniedz palīdzību neatliekamās, krīzes situācijās, brauc uz avārijām. Mums tā domāšana palikusi mazliet no padomju laikiem, ka ārsts atbrauc uz mājām ar ātrās palīdzības mašīnu. Arī daļa no NMPD atvestajiem pacientiem slimnīcu uzņemšanas nodaļās tiek apskatīti, izmeklēti un palaisti mājās. Bet brigādē strādā mediķi, kuri ir specifiski apmācīti sniegt tiešām neatliekamo palīdzību. Vienlaikus mēs investējam ģimenes ārstu institūcijā, uzlabojam viņu pieejamību - cilvēkiem vairāk jāizmanto ģimenes ārsta pakalpojumi, kas jo īpaši svarīgi, tuvojieties gripas epidēmijai. Ir ieviests ģimenes ārstu konsultatīvais tālrunis, ik dienu stunda atvēlēta akūto pacientu pieņemšanai, ģimenes ārstam jānodrošina pieņemšana piecu dienu laikā.

- Redzat kādas kļūdas savos lēmumos, kuru dēļ situācijas eskalēšanās NMPD netika apstādināta?

- Vai varēju dabūt divreiz vairāk naudas uzreiz papildus? Domāju, ka nē, jo, saprātīgi domājot par kopējā budžeta iespējām, jau pielikts ļoti daudz. Varbūt kaut ko zaudējām kompromisos, lai pieņemtu veselības aprūpes finansēšanas likumu, ļaujot tam pārvērsties citādākam, nekā bija sākotnēji iecerēts. Bet, lai nozare tiktu pie finansējuma, lai mēs nezaudētu ārstus un māsas, šie kompromisi bija jāpieņem un jādod cilvēkiem signāls, ka šis nav vienreizējs pasākums, ka tam būs turpinājums.

- Situāciju sakairinājusi arī virsstundu apmaksas reglamentācija. No vienas puses, ir Satversmes tiesas spriedums, kas mediķiem liek maksāt dubulti par virsstundām, kas līdz šim tika dēvēts par normālo pagarināto darba laiku, vienlaikus ir 13 virsstundu nedēļā ierobežojums mediķu, māsu trūkuma apstākļos, kā arī ierobežotais budžets. Kādu redzat izeju?

- Ja mums būtu ļoti lieli cilvēkresursi un kādi vienkārši gribētu strādāt virsstundas, jo par to maksā dubultā, tā būtu viena situācija. Bet mūsu situācija ir tāda, ka cilvēkresursi ir nepietiekami, un šobrīd slimnīcu vadība tik daudz neuztraucas par to, vai pietiks naudas, to esam ielikuši nākamā gada budžeta plānā. Vienīgi, ja paaugstina mediķu atalgojumu, tad arī virsstundu darba apmaksai vēl vajadzīgi trīs miljoni eiro papildus jau ierēķinātajiem 16 miljoniem eiro. Šobrīd galvenais ir nodrošināt cilvēku pietiekamību. Īpaši akūts ir māsu trūkums.

- Slimnīcu pārstāvji bažījas, ka nespēs nodrošināt pakalpojumus, kad no nākamā gada sāksies slodzes ierobežojums līdz 1,3 slodzēm vai arī māsas, mediķi vienkārši būs spiesti lasīt slodzes nevies vienā, bet divās slimnīcās.

- Piektdien runājām ar slimnīcu vadību un arodbiedrībām par to, ka mums ir nepieciešams ilgāks pārejas periods atļauto virsstundu skaita maiņai. To varētu pagarināt par trīs gadiem, kuru laikā plānots cilvēkresursus atjaunot.

- Kāpēc vispār ierobežot šo virsstundu skaitu?

- Tas nav tik vienkārši. Darba likumā ir noteikts stundu skaits, ko cilvēks var strādāt virs normālā darba laika. Tā ir darba higiēna, īpaši profesijās, kas prasa augstu koncentrēšanos un precizitāti, lai nodrošinātu kvalitāti.

- Veselības ministrija rosinājusi lēmumu par mediķu atalgojuma palielināšanu par 20% nākamajos trīs gados tomēr pieņemt vēl esošajai valdībai. Ir pārliecība, ka jaunā valdība un Saeimas vairākums to arī varētu atbalstīt? Esat konsultējušies ar jaunievēlētajām partijām?

- Nav bijušas konkrētas sarunas ar jaunievēlētajām partijām. Bet, dzirdot visu partiju solījumus veselības aprūpei un tieši mediķu atalgojumam, man ir pārliecība, ka nākamā valdība to varētu atbalstīt. No dažādiem politiskajiem spēkiem izskanējis, ka viens no koalīcijas veidošanas darba kārtības jautājumiem ir tieši veselības aprūpe.

Bet vēl šī valdība pieņems tos nepieciešamos lēmumus, lai no janvāra neiestātos atpakaļkritiens skolotājiem, mediķiem, tiesnešiem, kā arī netiktu samazināts veselības aprūpē saņemamo pakalpojumu apjoms. Pakalpojumu apjoms šogad pieauga par 113 miljoniem eiro - ja neapstiprinās nākamā gada budžeta atkāpi no 1/12 daļas, tad arī pakalpojumu apjoms janvārī strauji saruks.

- Tur jau dažs solīja māsām pat dubultot atalgojumu, ārstiem arī vairāk nekā plānoto 20% pielikumu. Varbūt var palielināt pat vēl vairāk?

- Mēs varbūt esam pārāk atbildīgi. Tie būtu 350 miljoni eiro, ko vajadzētu šo solījumu izpildei. Ja kāds politiskais spēks redz finanšu resursus, es būtu tikai priecīga. Bet valdības uzdevums ir arī noturēt budžetu.

- Kādu redzat Veselības aprūpes finansēšanas likuma tālāko likteni jaunajā Saeimas sasaukumā, no kuras izskanējusi skarba tā kritika? Ko šajā likumā ir iespējams un ko nav iespējams mainīt?

- Veselības aprūpes finansēšanas likums bija risinājums situācijā, kad nebija skaidrs, kur nozarei rast papildu finansējumu. Diskusijas bija ļoti garas un smagas, konferencē kopā ar Pasaules Veselības organizāciju un visām iesaistītajām pusēm vienojāmies, ka ejam uz vispārējo veselības aprūpes nodrošinājumu no kopējā budžeta, vienlaikus rodot papildu finansējumu. Bet pēc tam sākās diskusijas par to, ka vienkārši tāpat veselībai nevar dot papildu naudu, ir jābūt kaut kādiem nosacījumiem. Es ļoti stingri tolaik iebildu par dalīšanu divos pakalpojumu grozos, bet, saprotot, ka nekas neiet uz priekšu, kompromiss bija par papildu 1% sociālo iemaksu, kas veselības aprūpei dod 85 miljonus eiro. Bet, tikko ir šīs papildu iemaksas, tā ir individualizēta sasaiste ar to vai citu pakalpojumu grozu. Šis paraugs ir ņemts no Lietuvas un Igaunijas, kur sociālās iemaksas ir 12%, Lietuvā - 9%, kamēr mēs sākām ar 1%. Diemžēl, likumprojektam nonākot līdz gala redakcijai, jau bija paredzēts, ka šis 1% tiek pielikts tiem, kas maksā pilnu sociālo nodokli, bet tie, kas nestrādā pilnā nodokļu režīmā vai, izņemot atbrīvotās kategorijas, nemaksā tos vispār, veic brīvprātīgas iemaksas, lai saņemtu pilno pakalpojumu grozu. Latvijā šī iestāšanās maksa ir salīdzinoši maza (51,6 eiro 2018. gadā, 154,8 - 2019., 258 eiro - 2020. gadā), kamēr, piemēram, Igaunijā tā ir 1900 eiro. Pieļauju, ka varētu atgriezties pie sākotnējās versijas, ka visi, kas maksā nodokļus kaut kādā režīmā, veic šo sociālo iemaksu un automātiski piedalās visa pakalpojumu apjoma saņemšanā.

- Tad, piemēram, autoratlīdzību saņēmēji maksātu vēl vienu procentu klāt nodokļus no saņemtajām autoratlīdzībām? Vai mikrouzņēmuma nodoklis tad būs nevis 15, bet 16% no apgrozījuma?

- Tas ir nodokļu politikas jautājums, bet galvenais, ka viņi automātiski, veicot nodokļu nomaksu, samaksā arī šo nodokli.

- Samaksātā summa būtu līdzīga tagad prasītajām vienreizējām iemaksām, tikai tā tiktu sadalīta uz 12 mēnešiem?

- Tieši tā! Šādas korekcijas varētu un vajadzētu izdarīt.

- Vai jūs vēl kā ministre vai kā Saeimas deputāte varētu virzīt šādus likuma grozījumus, vai labāk ne, baidoties, ka, atverot likumu, to saplosīs pavisam?

- Man nav bail, ka to saplosīs pavisam. Bet, to mainot, jāsaprot, ka šis likums nodrošina nozarei ļoti vajadzīgu papildu finansējumu. Domāju, ka neviens neriskēs veselības nozarei samazināt finansējumu - komisijās esmu gatava par to runāt.

- Liela kritika bijusi par pakalpojumu dalīšanu divos grozos. Vai to varētu atcelt?

- To nevar atcelt, jo sociālā nodokļa papildu iemaksa ir individualizēta. Arī Igaunijā ir divu grozu sistēma, tikai viņiem minimālajā grozā tiešām ir tikai minimālā palīdzība, kamēr mēs mazajā grozā ielikām ļoti daudzas lietas - ir ietverts ir arī ģimenes ārsts, infekciju slimības, onkoloģija un riska koridors kardioloģijā. Drīzāk varētu jautāt, vai pirmais grozs nav uztaisīts par lielu.

- Varat droši apgalvot, ka runām par krīzi no 2019. gada 1. janvāra nav pamata?

- Nevaru dot garantiju, bet varu solīt, ka daru visu, lai novērstu to, ka nebūs algas vai citas problēmas, kas traucēs mediķiem turpināt strādāt. Un nevajag arī pārspīlēt situāciju! Piemēram, Slimnīcu biedrība paudusi bažas par to, ka var iestāties krīzes situācija no 1. janvāra, ja nebūs papildu naudas virsstundu apmaksai un algu celšanai, bet ziņas atsevišķos medijos vēsta, ka slimnīcās jau pašlaik ir krīze. Šodien krīzes nav. Nav viss slikti - situācija nozarē ir labāka, nekā bija pirms gada, bet izmaiņas varēs redzēt tikai ilgtermiņā.

- Jūsuprāt, nākamais veselības ministrs var pietiekami labi strādāt, ja viņa pārstāvētajai partijai nav arī finanšu ministra un premjera resurss, kā bija šajā valdībā?

- Tas nav neiespējami, bet ir ļoti grūti. Ja ir ļoti spēcīga koalīcijas vienošanās, ka veselība ir prioritāte, un partijas par to skaidri vienojas un visas kopā prasa finanšu resursus, tad varbūt var arī citādi. Bet, paraugoties vēsturē, redzam, ka pat tad, kad ir šāda kombinācija bijusi, nozarei neveicās labi. Ir jāprot ar finanšu cilvēkiem sarunāties viņiem saprotamā valodā, vienlaikus saprotot, ka cilvēka veselība nav ietilpināma tikai ekseļa tabulās.

- Ko veselības nozarei un jums nozīmē valdības izveides neziņa un ieilgšana?

- Tas rada lielu nestabilitātes sajūtu par to, vai tiks turpināts iesāktais ceļš. Veselības aprūpe ir liels kuģis, kuru nedrīkst strauji raustīt ar spējām idejām un pagriezieniem.