Saruna ar Liepājas domes priekšsēdētāju Jāni Vilnīti par pilsētas attīstības perspektīvām, paša politisko pieredzi un nākotnes plāniem.
- Pēc iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām jūs ar Liepājas partijas vadītāju, ilggadējo pilsētas mēru Uldi Sesku panācāt vienošanos, ka līdz Saeimas vēlēšanām viņš būs pilsētas galva, bet atlikušo laiku jūs. Vēl šovasar presē izskanēja bažas par to, vai šī vienošanās tiks pildīta. Cik saskanīgi notika šī jūsu amata rokāde ar Seska kungu?
- Man šādu bažu nebija, lai gan man to neskaitāmas reizes prasīja. Vienmēr atbildēju, ka ir vīrs un vārds, uz kuru paļaujos. Līdz ar to nebija tā, ka es būtu satraucies par to, ka kaut kas nojuks. Tieši taisna valoda un princips «vīrs un vārds» ir Latvijas politikā vajadzīgs, jo tā pietrūkst. Vienmēr var atrast iemeslus, kāpēc kaut ko darīt citādi - apstākļi ir mainījušies, intereses citas utt., bet tieši vīrs un vārds ir tas, ko cilvēki gaida.
- Pirms pašvaldību vēlēšanām jūs ar Seska kungu apmainījāties dažādām «laipnībām» un jūsu atrašanās vienā koalīcijā nebija nemaz tik pašsaprotama. Vai no jūsu šodienas vārdiem var secināt, ka pašreizējā koalīcija Liepājas domē ir stabila un spekulācijas par koalīcijas maiņu ir liekas?
- Šādas spekulācijas noteikti ir liekas. Tās domstarpības, kas bija pirms vēlēšanām, tika izrunātas jau koalīcijas līgumu slēdzot. Līdzšinējais darbs ir parādījis to, ka katram ir savas stiprās puses. Vieniem tā ir pieredze, zināšanas, pazīstami cilvēki un iespējas, citiem atkal idejas, jauna domāšana, jauna enerģija. Ja to saliek kopā, tad spēks tikai kļūst lielāks. Pilsēta un liepājnieki no tā iegūst vairāk.
- Ja mainās pilsētas vadība, tad kaut kam jāmainās arī pilsētā. Kuri ir tie virzieni, kuros esat iecerējis veikt izmaiņas?
- Mēs paliekam pie tā, ko deklarējām savā priekšvēlēšanu programmā. Mēs nesolījām, ka būvēsim, celsim un ar ES fondu atbalstu realizēsim tos vai citus projektus, bet gan centrā likām cilvēku, liepājnieku. Ir lietas, kuras var saukt par mazajiem darbiņiem, un ar tiem arī gribu sākt. Manas darbības pirmais atskaites punkts būs Liepājas dzimšanas diena 18. martā. Līdz tam gribētu panākt, ka piedzimšanas pabalsti liepājniekiem būs lielāki. Pilsētā ir dažādi atbalsta mehānismi dažādiem pakalpojumiem, taču jēdziens - daudzbērnu ģimene - ir nedaudz izplūdis. Tas jāsakārto, lai būtu pilnīgi skaidrs, ka daudzbērnu ģimene ir trīs bērni un vairāk līdz 18 gadu vecumam vai skolas beigšanai. Vēl viens darbs ir uzskaites un norēķinu sistēma sabiedriskajā transportā. Tad mums kā pašvaldībai būtu saprotams un izsekojams, kam mēs sniedzam atbalstu, kas saņem, cik saņem un kas ar sabiedrisko transportu notiek, lai plānotu nākotnē, uz ko likt lielāku uzsvaru.
- Kāda šobrīd ir sabiedriskā transporta atlaižu politika Liepājā, ņemot vērā, ka valstī dažādās pašvaldībās ir ļoti atšķirīgs šī jautājuma redzējums?
- Par brīvu Liepājā brauc pensionāri virs 80 gadu vecuma, taču mūsu mērķis nav dot sabiedrisko transportu par velti. Tur mums pilnībā sakrīt domas ar Liepājas partiju. Mums ir jādod atlaides tām kategorijām, kurām ir grūti. Piemēram, represētie saņem 50% atlaidi. Mums ir trešais spēks, kas Liepājā ir ievēlēts - Saskaņa -, un viņiem ir cits redzējums. Līdzīgi kā Rēzeknē un Rīgā. Manuprāt, tas nav pareizi.
- Kāda ir Liepājas nostāja attiecībā uz veloinfrastruktūras attīstību pilsētā un satiksmes mierināšanas praksi, kādu cenšas ieviest Cēsīs?
- Šobrīd Liepājā ir vairākas iestādes, kuras atbild par transporta plūsmām, autostāvvietām, transporta veidiem. Manuprāt, šajā sfērā jābūt kaut kādai virsvadībai. Ja būtu viens diriģents, tad to visu varētu vadīt vieglāk. Lai mašīnas nestāvētu centrā, mums ir maksas autostāvvietas, taču tajā pašā laikā mums centrā ir bezmaksas stāvvietas. Šobrīd tas ir netālu no koncertzāles Lielais dzintars. Ir iecere attīstīt šādu stāvvietu blakus Liepājas teātrim. Liepājas pašvaldībai pieder savs transporta uzņēmums - Liepājas tramvajs. Šobrīd noslēguma fāzē ir tramvaja līniju modernizācijas posms - Tramvaja tilts un Lielā iela. Notiek iepirkums, un pēc gadiem diviem mums būs jauni tramvaji. Tramvajam mēs varam radīt tā saucamo zaļo koridoru, kas ļauj ar tramvaju ātri nokļūt no viena pilsētas gala līdz otram, jo Liepāja, tāpat kā Jūrmala, ir kā tāda šaura desa starp ezeru un jūru.
- Kādas perspektīvas ir Liepājas-Rīgas aviolīnijai?
- Šis pasākums, godīgi jāsaka, pašlaik ir dotējams. Taču stratēģiski, skatoties nākotnē, mēs soli pa solim ejam uz mērķi, lai Liepājā būtu vairākas aviosabiedrības. Ne tikai airBaltic ar saviem pārvadājumiem. Decembrī mums Liepājā ir paredzēta tikšanās ar airBaltic vadītāju Gausa kungu, kurā pārrunāsim par attīstības nākamo posmu, arī lidojumu skaitu. Mums vajag vairāk lidsabiedrību, lai savienojumi būtu ne tikai ar Rīgu, bet arī ar citām vietām. Piemēram, Kopenhāgenu, jo mums ir daudz skandināvu uzņēmēju, un šis virziens mums būtu svarīgs. Savulaik svarīgs virziens bija uz Maskavu. Esam domājuši par virzienu uz Minsku, jo jāņem vērā mūsu tuvāko kaimiņu redzējumi. Baltkrievijas prezidents ir skaļi paudis, ka viņiem jādraudzējas ar Latviju un Latvijas ostu pilsētām. Tas saskan ar to, ko vēlas arī Liepāja. Lidosta mums ir nepieciešama. Gan liepājniekiem, gan lielā mērā investoriem, kuri nākotnē gribēs šeit būvēt rūpnīcas. Braukt no Rīgas viņi varbūt negribēs, bet atlidot uz šejieni viņiem būtu pietiekami ērti. Turklāt daudziem investoriem ir savas personiskās lidmašīnas. Ļoti nopietns investors, ar kuru, jādomā, tuvākajā laikā noslēgsim līgumu, kā būtisku faktoru investīciju izvēlei minēja lidostas, labu viesnīcu un labu restorānu esamību. No infrastruktūras viedokļa piedāvājums visur ir gandrīz vienāds, bet šīs lietas beigu beigās ir tās, kuras izšķir par labu tai vai citai izvēlei. Liepājai tas ir labā līmenī.
- Pirms dažiem gadiem smagi nobankrotēja Liepājas metalurgs. Kā šis zaudējums ir pārdzīvots?
- Pārdzīvots ir ļoti veiksmīgi, un par to varu tikai teikt labus vārdus Uldim Seskam un viņa komandai, jo viņi pamatā menedžēja šo krīzi. Bija ražošanas apjomu kritums, kas ietekmēja bezdarbu, bet tas ir pārvarēts. Šobrīd Liepājas metalurgs, kas ir 120 hektāri Liepājas teritorijas salīdzinoši tuvu centram, ar atsevišķiem izņēmumiem, nestrādā. Ar visu to bezdarbs Liepājā ir aptuveni 6%, veras vaļā jauni uzņēmumi, un tiem ir grūti atrast darbiniekus. Kādas ir nākotnes ieceres? Mēs strādājam roku rokā ar premjeru, ekonomikas ministriju un tās pakļautībā esošajām institūcijām. Liepājai ir svarīgi, ka ne tikai kaut kas tiek notirgots kādam investoram, bet ir svarīgi, kāds būs šis investors. Ja investors ir ar apšaubāmu reputāciju, apšaubāmu produktu un apšaubāmu tirgu, tad to risku ir tik daudz, ka, pat ja viņš ir gatavs ieguldīt miljonu, divus vai piecus, tas mūs neapmierina. Pieredze ar Liepājas metalurga ukraiņu investoriem bija laba mācība ne tikai mums. Tā bija mācība visai Latvijai. Mums šobrīd ir daudz ļoti labu investīciju projektu. Negribu priekšlaikus stāstīt, bet par vienu no tiem varu teikt - ja tas izdosies, tad tas būs veiksmes stāsts ne tikai Liepājai, bet visai Latvijai.
- Liepāja ir arī ostas pilsēta.
- Trešā lielākā osta. 2017. gads beidzās ar ostas apgrozījuma pieaugumu par 16%, un šis gads beigsies ar tuvu 20% pieaugumu. Mēs varam lepoties ar šo pieaugumu. Uz ko tas ir bāzēts? Liepāja ir kļuvusi par Latvijas galveno graudu ostu. Šobrīd mēs pārkraujam vairāk nekā trīs miljonus tonnu tikai graudus. Otra lielākā kategorija ir antracīts, un trešā prāmis uz Vāciju, kuram ir divas plūsmas - pasažieru un kravu. Abām plūsmām ir ievērojams pieaugums. Ostā tiek attīstīta infrastruktūra un 17 mēnešos investēts 41 miljons eiro.
- Kādā situācijā ir satiksme ar Rīgu?
- Par aviosatiksmi jau izrunājām. Šoseja uz Rīgu pārsvarā ir sakārtota, palikuši tikai atsevišķi posmi, kas vēl ir slikti. Tāpat varam priecāties par virzienu uz Lietuvu. Atkal ir tā patīkamā sajūta, ka, šķērsojot robežu, varam teikt, ka Latvijā ceļš ir labāks. Daudzus gadus bija otrādi. Liepājas autobusu parks ir modernizējis savu tīklu, autobusus. Pasažieri tiek pārvadāti komfortablos apstākļos. Šis pakalpojums ir labā kvalitātē. Te ir arī konkurence, kas nozīmē, ka arī cena neaug tik strauji. Par dzelzceļu var runāt tikai nākotnes perspektīvā, jo tas, ko šobrīd nodrošina Pasažieru vilciens - tie nav moderni vilcieni. Neregularitāte pārvadājumos, tas nav tas, ko gribam. Nākotnē šiem pārvadājumiem ir perspektīvas, jo gan ātrumu, gan komfortu vilciens var piedāvāt vēl labāku nekā lidosta vai autobusu satiksme.
- Liepāja ir pilsēta ar kvalitatīvi ļoti atšķirīgām tās daļām. Karostas rajonā ir vienas no zemākajām nekustamā īpašuma cenām Latvijā…
- …pagātnes formā. Pēdējā gada laikā nekustamā īpašuma cenas ir pieaugušas par 30% līdz 50%.
- Kā notiek Karostas, Laumas rajona modernizācija un integrācija pilsētas kultūrvidē?
- Karostai caur VARAM tika saņemti vairāk nekā pieci miljoni eiro degradēto teritoriju sakopšanai. Kad padomju militāristi izgāja ārā, tur bija vecās padomju laiku barakas. Diemžēl arī labas, cara laika celtnes bija sabojātas. Tie bija grausti. Tagad šī teritorija ir sakārtota. Šobrīd tur tiek būvēta jauna ražotne dāņu uzņēmumam Jensen Metal Property. Ir vairāki cerību līgumi, un nākotnē tur būs tāds ražojošais kvartāls. Līdz ar to tur būs darba vietas, attīstīsies kafejnīcas, veikali. Arī Latvijas armija kopā ar NATO šajā pilsētas daļā ir paredzējusi zināmas investīcijas. Tur būs cilvēki, kustība un atkal vajadzēs veikalus, kafejnīcas ar sekojošu aktivitāti visā šajā rajonā. Nav arī tā, ka līdz šim tur nekas labs nav noticis. Atpūtas zona pie Beberliņu ezera šobrīd ir iecienītākā tūrisma vieta. Tur pakalpojumu klāsts attīstās un katru gada parādās kaut kas jauns. Ja runājam par Laumas rajonu, tad ostas daļa ir ļoti aktīva. Privātmāju rajonā tiks modernizētas abas šeit esošās skolas.
- Daudzu Latvijas pašvaldību problēma ir depopulācija. Kāda ir Liepājas demogrāfiskā situācija?
- Diemžēl pilsēta joprojām cilvēkus zaudē. Labi ir tas, ka temps samazinās. Ja skatās tikai dzimstību un mirstību, tad oktobrī šī starpība mums bija tikai mīnus viens. Ir pamatotas cerības, ka drīzumā sagaidīsim arī pozitīvu pieaugumu. Mēs, protams, vēlamies, lai dzimušo būtu vairāk. Skaidrs, ka pilsētas attīstība ir iespējama vienīgi tad, ja ir pieejams darbaspēks. Šobrīd pilsētā ir darbaspēka deficīts, īpaši kvalificēts darbaspēks. Mums plānā ir jaunas rūpnīcas, kuras būvējas un vērsies vaļā. Katrai rūpnīcai vajadzīgi darbinieki. Liepājas kapacitāte ir gandrīz izsmelta, līdz ar to centīsimies piesaistīt darbaspēku no malas. Jāskatās uz vietām, kas mokās ar bezdarbu, un jādomā, kā palīdzēt atgriezties mājās tiem, kas aizbraukuši uz ārzemēm. Daudzi jau atgriežas.
- Kādu redzat savu politisko nākotni? Domājat palikt Liepājā vai plānojat doties lielajā politikā uz Rīgu, uz Saeimu?
- Esmu politikā deviņus gadus. Man ir bijuši gan labi, gan slikti piemēri. Šobrīd neesmu nevienā politiskajā partijā. Esmu Reģionu apvienības (kas nav partija, bet vairāku partiju apvienība) valdē. Esmu nodibinājis biedrību Liepājnieki. Manuprāt, tā ir vislabākā forma gan man, gan maniem domubiedriem. Kā es to jutu, kāpēc to darīju? Man pašam bija vairākas vilšanās, kad bija ļoti labas idejas, pārliecība, bija ideoloģija, bija cerība un ticība, bet tas pazuda kaut kādā brīdī. Tas bija stāsts par vienu partiju, līdzīgs stāsts par otru partiju, kur es pamēģināju…
- Jūs bijāt…
- …es biju Pirmajā partijā, kur manas vērtības sakrita un kur mani uzaicināja Tālivaldis Vēsmiņš, tad biju Zatlera Reformu partijā, kurā biju no dibināšanas brīža līdz pat pēdējam brīdim, kad tā beidza pastāvēt. Tā man bija fantastiska pieredze, lai saprastu kā strādā Saeima, Saeimas komisijas, kā pieņem likumus un lēmumus, kā strādā Ministru kabinets. Katrā ziņā es to nenožēloju, jo tādu pieredzi citādi nevarētu iegūt. No otras puses, ieguvu atziņu, ka ne es, ne mani domubiedri negribam vairs stāties nevienā partijā. Gribam palikt savā biedrībā un draudzēties ar tiem, kas mums liekas pareizi partneri. Šo formu tuvākajā laikā netaisos mainīt. Politikā, vismaz Liepājas mērogā, svarīga ir ne tik daudz partejiskā piederība, cik cilvēki, kas tur ir. Liepāja ir diezgan maza pilsēta, un cits citu zina. Ja kāds atnāk un sāk bļaustīties, populistiski solīt, tad cilvēki jau nav muļķi. Paskatās, ko tad viņš ir izdarījis? Ja redz, ka tur apakšā darbu nav, tad, visticamāk, viņam atbalsta nebūs. Nacionālā līmenī ir nedaudz citādi. Nacionālā līmenī ir pavisam nesens stāsts, ka rezultātu var sasniegt arī citādā veidā.
- Jūs esat bijis arī biznesā. Vai nedomājat atgriezties, vai tomēr paliksiet politikā?
- Esmu biznesā bijis kopš 1993. gada, kad beidzu augstskolu, līdz šā gada rudenim. Bizness man tomēr ir saprotamāks, jo tur tas vīrs un vārds nozīmē ko vairāk. Esmu ievēlēts līdz 2021. gadam, līdz ar to šo laika sprīdi noteikti palikšu politikā.
- Sesks ilgus gadus bija Liepājas mērs, un cilvēki stāsta - kad viņš sāka darbu, tad Liepāja bija tumša, nolaista un atpalikusi. Tagad tā ir skaista, sakopta pilsēta, pa kuru prieks pastaigāties. Vai jūs nebaida, ka pēc dažiem gadiem par jums teiks - jaunais pilsētas mērs nolaidis uz grunti plaukstošu pilsētu?
- Visu cieņu Uldim Seskam personīgi un visai viņa komandai, jo kļūdas ir visiem, bet tas, kas noticis ar Liepāju un visu Latviju, ir atzinības vērts. Tas, ka tevi salīdzinās ar iepriekšējo vadītāju, ir neizbēgami, un tas ir mans risks, ar kuru es rēķinājos, šo darbu sākot. Ja es no tā baidīšos, tad neko nevarēšu izdarīt. Man ir paticis redzēt mērķi, vīziju, bet koncentrēties uz darbiem. Maziem solīšiem, kuri ir jādara. Nevar mērķi sasniegt ar lielu lēcienu. Ir ļoti daudz mazu darbiņu, kuri jāveic šajā ceļā. Jo solīši mazāki, jo gaita stabilāka. Jo lielāki lēcieni, jo lielāka iespēja apkrist un kļūdīties. Es koncentrēšos uz katru soli, darīšu visu ar tīrāko sirdsapziņu un labākajiem nodomiem.
