Lielās intervijas

Ģeogrāfijas doktors, viens no Latvijas Tautas frontes iniciētājiem un veidotājiem, LR Augstākās Padomes deputāts, vairākkārt izvirzīts Valsts prezidenta amatam, Valdis ŠTEINS intervijā Neatkarīgajai raksturo ļaunumu ar trīspadsmit galvām (viņš saka – paugām), kuras, viņaprāt, piemīt mūsu valsts pārvaldei un politikai.

Intervija ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Kasparu Gerhardu (Nacionālā apvienība) – par noraidīto priekšlikumu NĪN jautājumā, par atkritumu apsaimniekošanas un depozītu sistēmu, par Rīgas domes «brīnumiem» un Latvijas mežu izciršanu.

Nupat Latvija skaļi izskanēja pasaulē pēc žurnāla Politico publikācijas, kurā apgalvots, ka Latvija ir «izzūdoša» valsts un tās iedzīvotāju samazinājums kopš 2000. gada ir lielākais pasaulē. Šī publikācija nav radusies tukšā vietā, jo arī mūsu pašmāju demogrāfijas mīļotāji jau sen rībina trauksmes bungas un sacenšas ar pēc iespējas drausmīgākiem Latvijas nākotnes scenārijiem.

25 gadus pēc tam, kad ar nelieliem pārtraukumiem, tostarp veselības ministra amatā, bija vadījis Kuldīgas slimnīcu, Ivars Eglītis gadu mijā aizgāja gan no Kuldīgas slimnīcas vadības, gan Kuldīgas novada domes. Špagats starp atrašanos publiskajā un privātajā sektorā – SIA Vizuālā diagnostika – esot kļuvis pārāk plats – izvēle nosvērusies par labu privātajam sektoram, kurā viņš saskata Latvijas medicīnas nākotni.

Saruna redakcijā par bērnu adopciju uz ārzemēm: vai ir ļaunprātīgi bērnu pārdošanas gadījumi, vai valsts institūcijas kontrolē situāciju, vai ir pietiekams finansējums kontroles īstenošanai? Vai Latvijā ir pietiekami daudz ģimeņu, kuras gribētu un varētu pieņemt savā klēpī bērnus? Vai ar sociālajiem projektiem vien ir iespējams mainīt situāciju?

«Cik tad man īsti gadu? Astoņdesmit divi vai trīs? Man vienmēr jārēķina tas skaitlis,» spriež Raimonds Pauls. Vienojamies tomēr par astoņdesmit diviem. Maestro apskaužamā enerģija neliecina par tik lielu gadu skaitu. Runājam – kā vienmēr – par visu aktuālo. Bet, aplūkojot laika lokus un tajos ierakstīto, tomēr apstājamies pie šodien svarīgākā: lai priecīga dzimšanas diena, Maestro!

Kādi secinājumi un prognozes izdarāmās no sabiedriskās domas aptaujām, cik un kādas pārmaiņas vai stabilitāti alkstoša ir sabiedrība Saeimas vēlēšanu gadā, Neatkarīgās intervija ar socioloģisko pētījumu firmas SKDS vadītāju Arni Kaktiņu.

Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Saeimas deputāts no frakcijas Saskaņa Igors Pimenovs, kurš darbojas Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, Eiropas lietu komisijā un Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijā.

Divdesmit sestajā janvārī Latvijas Universitātē notiks Tiesību zinātņu pētniecības institūta rīkota konference Sabiedriskā viedokļa ietekme uz tiesnešiem un tiesu sistēmu kopumā.

Intervijā Neatkarīgajai starptautiski atzīts eksperts, ekonomikas maģistrs, Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Zinātnes fonda (ZF) padomes loceklis Igors Zlotņikovs pūlas pievērst mūsu uzmanību nākotnei un atgādina, ka pasaule mainās. Lai kā mēs uztvertu šīs pārmaiņas, vēlams, lai esam tām gatavi. Un pirmām kārtām tām jābūt gatavai mūsu izglītības sistēmai.

Ir sācies Latvijas simtās dzimšanas dienas gads. Tūdaļ ieskriesimies, un... Stop, vēl nesākam maratonu! Izrādās, ir versijas par citiem Latvijas Republikas dibināšanas datumiem. Par to un daudziem citiem pārsteidzošiem notikumiem Latvijas dzīvē stāsta vēsturnieks, habilitēts vēstures doktors, LU profesors un Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis Inesis Feldmanis.

Krievijā 2018. gada 18. martā notiks prezidenta vēlēšanas. Lai arī šīs vēlēšanas par vēlēšanām var saukt tikai nosacīti, jo to rezultāts politiskajiem novērotājiem visā pasaulē nerada ne mazākās šaubas, tas ir iemesls, lai parunātu par Krievijas vietu pasaulē un tās nākotnes perspektīvām. Tāpēc uz sarunu aicināju Latvijas Universitātes profesoru Leonu Taivānu, kurš ir mācījies Maskavā, tur daudz strādājis, un tagad Krievijā ir iznākusi pazīstamā vēsturnieka Andreja Zubova sastādīta grāmata, kurā ir arī viņa sarakstīta nodaļa.

Lai gads sākas mierīgiTā novēlēja Krists Kalniņš, Rīgas Vecās Svētās Ģertrūdes draudzes mācītājs. Tam arī vajadzētu turpināties mierīgi, dziļāk izjūtot laiku, tas ir – izjūtot pašiem sevi. Šodien saruna ar Kristu Kalniņu – par laiku, par mums tajā, par to, vai pieņemt destruktīvās, cilvēku pašu sagudrotās, vai Dieva vērtības.

Ekonomikas doktors, Rīgas Tehniskās universitātes profesors Jānis Vanags intervijā Neatkarīgajai pamato, kāpēc jaunā emigrācija un vieglprātīga, nepārdomāta «durvju atvēršana» imigrācijai kopā ar citām politekonomiskām problēmām rada draudus Latvijas valsts pastāvēšanai.

Latvijas bobsleja izlase šajā sezonā līdzjutējus nelutina ar medaļām Pasaules kausa posmos, tomēr galvenais starts - Phjončhanas olimpiskās spēles - vēl ir tikai priekšā. Izlases galvenais treneris Sandis Prūsis intervijā Sportacentrs.com nenoliedz, ka šobrīd viss nenotiek tā, kā gribētos, taču tā esot bijis vienmēr, arī pirms Soču Olimpiādes. Runājām arī par iepriekšējām olimpiskajām spēlēm, kuras turpina apaugt ar dopinga diskvalifikācijām, turklāt Prūsis atklāj arī aizdomas par citām negodīgām manipulācijām.

Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Atkal aktualizējies čekas maisu atvēršanas jautājums, tāpēc uz sarunu par to, kāpēc ir tik liela pretestība šo maisu publicēšanai un no kuras puses šī pretestība nāk, aicinājām VDK dokumentu izpētes komisijas priekšsēdētāju Kārli Kangeri.

Deviņdesmito gadu sākumā uz laikraksta Atmoda Atpūtai redakciju atnāca kāds bijušais VDK virsnieks. Viņam bija piedāvājums: nopirkt VDK ziņotāju sarakstu. Tajā bija ap deviņdesmit cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa bija sabiedrībā zināmas personas. Tā bija viena čekista aģentūra. Laikrakstā Atmoda Atpūtai mēs nopublicējām šo sarakstu, taču īstos vārdus un uzvārdus aizkrāsojām, un lasītāji redzēja tikai katra konkrētā ziņotāja segvārdu. Mēs nejutāmies tiesīgi būt par soģiem šiem cilvēkiem, tāpēc īstos vārdus neatklājām. Ivars, Elza, Leons, Ziediņš, Laima, Miķelis... Pirms dažām dienām piezvanīja dzejnieks Jānis Rokpelnis un lūdza steidzamu tikšanos. «Es biju VDK aģents ar segvārdu Miķelis,» viņš teica, «es gribu izstāstīt visu, kā bija.»

Neatkarīgās sarunā ar teoloģijas doktoru, mācītāju, mūsu vēsturei veltītu grāmatu autoru Gunti Kalmi mēs likām uzsvaru uz vārdu «atbildība». Par sevi, par tuvākiem, par Latviju.

Par to, vai Vienotībai nākamgad Saeimas vēlēšanām jāveido kopīgs saraksts ar citu partiju, kā vērtēt nodokļu reformas ieguvumus un trūkumus, kā risināt OIK skandālu un kādi ir Eiropas nākotnes scenāriji – saruna ar Eiropas Parlamenta deputātu Krišjāni Kariņu ( Eiropas Tautas partiju grupa, Vienotība).