Cilvēku kontrabandistu naudas plūsma nonāk redzamu ES politiķu kabatās
 
©Dmitrijs Suļžics/ F64 Photo Agency

Uz Neatkarīgas jautājumiem atbild Ungārijas Ministru prezidenta biroja valsts sekretāra vietnieks nevalstisko un sociālo lietu jautājumos Vince Salai-Bobrovnickis (Szalay-Bobrovniczky Vince).

- 12. septembrī Eiropas Parlaments nobalsoja par disciplināras procedūras sākšanu pret Ungāriju, apsūdzot to Eiropas Savienības pamatvērtību pārkāpumos. Teorētiski Ungārijai var atņemt balsstiesības Eiropas Savienības līmenī. Kā Eiropas Parlamenta rezolūciju novērtēja Ungārijā, un kā Ungārijas valdība gatavojas atbildēt uz šo rīcību?

- Vispirms ir jāpaskaidro, ka Ungārijas premjerministra Viktors Orbāns ir uzsvēris - EP balsojuma rezultāts ir jāatzīst par spēkā neesošu, jo, lai apgalvotu, ka tika panākts divu trešdaļu vairākums, netika ņemtas vērā to deputātu balsis, kas atturējās. Ungārija apstrīdēs balsojuma rezultātus Eiropas Savienības Tiesā.

Tas bija nepatīkami, bet tas nebija pārsteidzoši. Tā bija sāpīga vēsts daudziem politiķiem, kas jau vairākus gadus atbalstīja Ungārijas pozīciju. Par lielu pārsteigumu mums pat liberālo partiju pārstāvji no Rumānijas un citām valstīm mūs atbalstīja. Diemžēl pret Ungāriju nostājās daudzas Eiropas tautas partiju nacionālās grupas. Visticamāk, tas notika tāpēc, ka EP Tautas partiju grupā ir pārstāvēts gan liberālais, gan arī konservatīvais spārns. Vairums deputātu no Bavārijas mūs atbalstīja, bet Vācijas kancleres Angelas Merkeles partijas pārstāvji bija pret mums.

Kā mēs savā vēstījumā pirms balsojuma norādījām, Eiropas Parlamenta deputātes Judītes Sargentini (Judith Sargentini) ziņojumā, uz kura bāzes notika balsojums, ir atrodamas vairāk nekā 50 rupjas kļūdas vai aplamības. Mēs uz to visu atbildējām ar faktiem. Turklāt daudzi apgalvojumi, kas tika iekļauti Judītes Sargentini ziņojumā, jau tika apspriesti, izdiskutēti no noslēgti daudz agrāk. Par tiem jau ir panākts risinājums vai sniegtas konkrētas atbildes. Tas attiecas, piemēram, uz jautājumiem par medijiem, par izmaiņām konstitūcijā u.c. Pārsteidzoši, bet šie jautājumi atkal par jaunu tika uzsildīti, lai tos pavērstu pret mums, līdz ar to mēs to uztvērām kā daļu no pret Ungāriju vērstās politiskās kampaņas. Kas mani visvairāk pārsteidza? Judīte Sargentini ir pazīdama kā liela palestīniešu atbalstītāja un Izraēlas valsts politikas kritiķe, bet tieši viņa apsūdzēja Ungāriju antisemītismā! Tā ir visnepatiesākā ziņojuma daļa, jo ikvienam ir zināms, ka Ungārijas un Izraēlas attiecības ir vienkārši izcilas.

Pirmās dienas pēc EP balsojuma nebija vieglas, bet mēs tiksim tam pāri. FIDES partija nestāsies laukā no Eiropas Tautas partiju grupas. Ja mūs neizslēgs, tad mēs šajā grupā paliksim. Nākamgad tiks pārvēlēts Eiropas Parlaments, tāpēc mēs pacietīgi gaidīsim, kāds būs tā sastāvs. Īpaši tāpēc, ka migrācija noteikti būs viens no EP priekšvēlēšanu diskusiju svarīgākajiem jautājumiem.

Mūsuprāt, iemesls tik ļoti negatīvai rīcībai pret Ungāriju bija mūsu stingrā un nelokāmā nostāja nelegālās migrācijas ierobežošanas jautājumā. Taču Ungārija nav vienīgā ES dalībvalsts, kuras politika tiek apšaubīta. Tiek izteiktas pretenzijas, piemēram, saistībā ar Poliju un Rumāniju. Tiek kritizēta Slovākijas, Maltas un citu valstu nostāja ierobežot nelegālo migrāciju. Nesen diskusijā Austrijas televīzijā, kurā piedalījos, es uzdevu teicu, ja tā vienai pēc otras daudzām valstīm ņems nost balsstiesības ES, tad jau beigu beigās paliks tāda neliela, bet jauka un brīnišķīga Eiropas Savienība? Vai tā ir saprātīga politika?

- Vai Ungārijā bija politiskie spēki, kas atbalstīja Eiropas Parlamenta rezolūciju?

- Protams. Piemēram, viena daļa no opozīcijas partijām. To atbalstīja arī vairākas nevalstiskas organizācijas - Transparency international, Amnesty international u.c., kuras atklāti ir paudušas atbalstu migrantiem. Šīs organizācijas pauda apmierinājumu par Judītes Sargentini ziņojumu un EP balsojumu.

- Kas notiks, ja tiks iedarbināts ES līguma 7. pants?

- Arī Eiropā EP lēmums netika uztverts vienbalsīgi. Vispirms ir jāsaka, ka, lai pret Ungāriju iedarbinātu ES līguma 7. pantu, ir nepieciešams 4/5 vairākums no visām ES dalībvalstīm. Mēs neticam, ka tik lielu pārsvaru būs iespējams sasniegt. Taču es atturēšos nosaukt tās valstis, kas jau ir paudušas simpātijas un atbalstu Ungārijai, un tās nav tikai Itālijas, Polijas un Čehijas valdības.

- Ja pret Latviju tiktu pieņemta līdzīga rezolūcija un Latvijas ļaudis šādu rīcību uzskatītu par negodīgu, tad tas noteikti veicinātu pret ES vērstu noskaņojumu pieaugumu. Vai kaut kas līdzīgs tagad notiek Ungārijā?

- Nē! Ir neiespējami, ka ungāri pateiks: «Ja pret mums vienā gadījumā rīkojās netaisni, tad mēs aizejam!» Mēs redzam zināmas grūtības, ejot mūsu izvēlēto ceļu, bet mēs negatavojamies atstāt ES. Mēs vēlamies palīdzēt veidot ES labāku, tādu, kas nelieto dubultos standartus, lai ES pievērstos patiesajām problēmām. Es nezinu, vai mums ir jāiedziļinās sīkākajās detaļas, kurā no valstīm - Latvijā, Ungārijā, Francijā vai Vācijā - ir lielāka mediju brīvība. Ir pieejami dažādi mērījumi un vērtējumi. Vienā pozīcijā labāka ir viena, otrā pozīcijā cita valsts. Taču mēs visi zinām, ka gan Latvijā, gan Ungārijā ir vārda un mediju brīvība.

Vācijas valdību pašlaik atbalsta tikai aptuveni 30% no vēlētājiem, bet partija Alternatīva Vācijai popularitātē jau ir apsteigusi sociāldemokrātus. Taču tas ir Vācijas ziņā. Pašlaik 70% ungāru atbalsta Ungārijas valdību, un mēs negatavojamies pamest Eiropas Savienību vai pret to vērsties.

Latvijas un Ungārijas vēsture ir līdzīga. Mums ir pieredze dzīvot diktatūrā. Latvijas situācija kaut kādā ziņā ir smagāka, jo jūs bijāt daļa no PSRS, bet Ungārija nebija. Mēs bijām padomju blokā, dzīvojām diktatūrā un neatkarību atguvām tikai 1990. gadā. Atgūtā brīvība mums ļāva pašiem izvēlēties ceļu uz ES, un mēs netaisāmies mainīt savu lēmumu. Lielbritānijas gadījums ir cits, un Lielbritānijas apstākļi ievērojami atšķiras no mūsējiem.

Pret ko mēs izturamies ļoti nopietni? Pret Vācijas ierosinājumu nodot Frontex atbildībā visu ES ārējo robežu apsardzi visām ES valstīm. Pret priekšlikumu, ka ES dalībvalstis vairs nenoteiks savu robežu apsardzi. To mēs uztveram kā ļoti bīstamu priekšlikumu. Robežu apsardze ir viens no svarīgiem nacionālās suverenitātes simboliem.

- Vācijai jau nav nevienas robežas ar trešajām valstīm, izņemot Šveici, bet Šveice ir parakstījusi Šengenas līgumu. Vai tiešām visu Somijas mežaino un purvaino 1400 km sauszemes robežu ar Krieviju apsargās tikai ļaudis no Frontex, kas pārstāvēs citas ES dalībvalstis? Manuprāt, tā ir jēla ideja, kurai līdz realizācijai ir vēl ļoti tālu.

- Nekad nav par agru sākt iebilst pret bīstamiem reformu priekšlikumiem un aplamām idejām. Ja mūsu nacionālie aizsardzības spēki nebūs atbildīgi par mūsu robežu aizsardzību, tad tas ir neiedomājami Ungārijā.

- Manuprāt, ar robežu nosargāšanu lielākās problēmas ir Dienvideiropā. Austrumeiropā ir pavisam cits jautājamu loks, bet Vācijas valdība ar vienam reģionam domātām zālēm grib risināt visu robežu problēmas.

- Es jums piekrītu. Mēs rūpīgi iepazīstamies gan ar Somijas, gan citu valstu, tostarp Latvijas, apstākļiem Jā! Somijai ir visgarākā ārējā robeža. Patiešām lielākās problēmas ar ārējo robežu ir ES dienvidos, sākot no Bulgārijas līdz pat Spānijai. ES līgumi nosaka, ka ES ārējā robeža ir jānosargā pret nelegālo migrāciju. Itālija veltī lielas pūles, lai to īstenotu, bet Spānijai diemžēl ir cita politika.

- Eiropas Parlamentā tika izteikta kritika par NVO regulējumu Ungārijā ārvalstu finansējuma saņemšanai.

- Nevalstiskās organizācijas ir dažādas. Ir NVO, kuras pilnīgi atklāti darbojas pret valdībām un suverēnām valstīm, tostarp ir NVO, kas īsteno pret Ungārijas valdību vērstu politiku. Kaut vai viens piemērs. Kad Itālijas valdība mainīja politiku pret nelegālo migrāciju, tad bija NVO kā Transparency international u.c., kuras uzreiz paziņoja par fašisma atdzimšanu un tamlīdzīgi. Taču šādi nerīkojas visas nevalstiskās organizācijas. Ungārijā ir spēkā likums, ka jebkurai NVO, kas no ārzemēm saņem finansējumu, ir jāiesniedz deklarācija. Nodokļa likme ir 25%. Jaunā nodokļa ieviešanas svarīgākais mērķis bija darbības ierobežošana, nevis nodokļu ieņēmumu palielināšana. Visi ieņēmumi no šī nodokļa ir mērķēti ieņēmumi, ko var izlietot tikai un vienīgi ar robežu aizsardzību saistītām darbībām.

- Latvijā ir aptuveni 22 000 nevalstisku organizāciju. 99% no tām neiesaistās lielajā politikā, un tikai neliela NVO daļa mēģina diktēt politisko darba kārtību nacionālā līmenī. Politiski ietekmīgajām nevalstiskajām organizācijām ir pilnīgi cits problēmu loks, kādu nav 99% no visām NVO.

- Ungārijā ir līdzīgi. Lielākā daļa no NVO veic sabiedrībā pieprasītu un vajadzīgu darbu, un ir tikai nedaudzas, kas atklāti nodarbojas ar politiku un rīkojas destruktīvi pret Ungārijas likumiem.

- Septembra sākumā es klausījos Latvijas Radio sižetu par Zviedrijas parlamenta vēlēšanām. Kāds bija galvenais pamatojums, ka Zviedrijas demokrātiskās partijas panākumi nesīs postu visai cilvēcei? Izrādās, partijas līderis atļāvās... kritizēt Sorosa fonda darbību. Vai ir iespējams vēl šaušalīgāks nāves grēks par Sorosa fonda kritiku? Manuprāt, ikviens ir kritizējams, jebkura politiska ideja ir kritizējama. Tas ir demokrātiskas iekārtas pamats.

Kā tas bija iespējams, ka viens Ungārijas izcelsmes uzņēmējs ieguva tik lielu varu, ka ir ārpus jebkuras kritikas?

- Jums ir taisnība. Kritizēt Sorosu nav vienkārši. Es atsaukšos uz Čārlzu Frīdmenu, kurš ir stratēģiskās konsultācijas kompānijas Sratfor direktors ASV. Viņš ir Ungārijas izcelsmes. Kara laikā viņš izdzīvoja holokaustā, bet viņš atbalsta Viktora Orbāna pozīciju vairākumā jautājumu. Viņš teica, ka Sorosa problēma ir tā, ka Džordžs Soross ir biznesmenis, kas nesaprot, kā darbojas politika. Viņš uz politiku dodas kā uz tirgu un cenšas nopirkt to, ko vēlas. Tikai uzskatus jau nevar nopirkt.

Džordža Sorosa rīcība, graujot neatkarīgas valstis un neatkarīgu valstu valdības, arvien vairāk un vairāk netiek atbalstīta. Tomēr viņam joprojām ir ļoti stipras pozīcijas Eiropas Parlamentā, viņu atbalsta daudzi EP deputāti un pat Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers. Vairāki EP deputāti vēl pirms ievēlēšanas EP parakstīja vienošanas ar Transparency international, kas ir Sorosa interešu lokā.

Deputātiem būtu jāstrādā viņu vēlētāju interesēs, nevis parakstoties, ka tie darbosies vienas NVO interesēs. Ungārijas laikraksti publiskoja gan šo deklarāciju, gan to ES politiķu uzvārdus, kas to parakstīja. Par to varētu uzjautrināties, bet diemžēl tas ir traģiski.

Sorosam joprojām ir ietekme gan uz ES, gan uz Ungārijas politiku. Tā kā ietekme mazinās, pašlaik ir viņš rīkojas visai nervozi.

- Nav noslēpums, ka kriminālā pasaule izmanto NVO, lai tās palīdzētu cilvēku tirdzniecībai. Kāda ir Ungārijas pieredze, apkarojot NVO, kuras izmanto NVO statusu, lai īstenotu noziedzīgas darbības, pelnītu no cilvēku kontrabandas un tamlīdzīgi?

- Ungārijā ir īpašs nodoklis nevalstiskām organizācijām, kas atbalsta nelegālo migrāciju. Tās no valsts puses netiek atbalstītas finansiāli. Ja NVO uzstājas pret Ungāriju un pret Ungārijas pozīciju, tad tās finansiāli neatbalstīt ir loģiski. Diemžēl NVO, kuras atbalsta nelegālo migrāciju, nav iespējams apkarot ar 100% efektivitāti.

- Cilvēks Āfrikas piekrastē, Lībijā, samaksā 5000 vai 7000 eiro. Kāds šo naudu iekasē, bet, kad laiva ar migrantiem ir jūrā, viņi zvana kuģim Aquarius, lai migrantus izglābj, un vienlaikus tiek izpildīts nelegālo imigrantu līgums ar mafiju par migrantu nokļūšanu Eiropā. Ikviens, kuram uz ES robežas atradīs kabatā vienu gramu narkotiku, nokļūs cietumā, bet tie, kas nodarbojas ar cilvēku kontrabandu, kļūst par varoņiem TV ekrānos. Daļa no starptautiskajām NVO ir cilvēku tirdzniecības mafijas legālās struktūras.

- Diemžēl tā ir. Daudzos gadījumos šāds veikums atbilst noziegumiem un par to būtu jātiesā. Taču ES politiķi to nevēlas saprast. Tāpēc arvien skaļāk tiek paustas aizdomas, ka daļa no nelegālo bēgļu naudas tiek izmantota, lai ar šo naudu ietekmētu politiķus.

- Manuprāt, problēma ir arī tā, ka daudzie brīvprātīgie, kas strādā uz migrantus glābjošiem kuģiem, patiešām vēlas bez atalgojuma palīdzēt nelaimīgajiem afrikāņiem. Daudzi no viņiem ir naivi ļaudis, kas nesaprot, ka aiz viņu piesega bandīti pelna miljardus. Šos brīvprātīgos ideālistus var pat aizturēt un tiesāt, bet īstie noziedznieki paliks nesodīti un ar daudzu ietekmīgu ES politiķu atbalstu turpinās šo netīro biznesu.

- Diemžēl aizturēt var tos, kas nelegālos migrantus nogādā ostās, bet ne tik viegli ir kaut ko pierādīt tām personām, kas šo biznesu vada. Es nesaprotu, kāpēc jau pašlaik netiek sperti stingri pretsoļi, bet zinu, ka Eiropas valstu speciālie dienesti ir labi informēti, kuri cilvēki organizē šīs noziedzīgās darbības, kuri no tā gūst personīgo labumu un kādus sakarus šīs noziedzīgās grupas uztur.