Sesks: Mēra amatā neplānoju palikt visu sasaukuma laiku
 
LIEPĀJAS JAUDA. «Provizoriskie rezultāti rāda, ka Liepāju Saeimā pārstāvēs tikai divi cilvēki: Uldis Budriķis (Jaunā konservatīvā partija) un Valērijs Agešins (Saskaņa). Tik neliela Liepājas pārstāvniecība Saeimā nekad nav bijusi, tāpēc liepājniekiem jārēķinās ar to, ka daudziem tā būs patiesības stunda: paredzu, ka daudzi Liepājai svarīgi projekti sāks bremzēties,» saka Uldis Sesks. ©Vladislavs Proškins/ F64 Photo Agency

Intervija ar Liepājas mēru Uldi Sesku: par Saeimas vēlēšanu rezultātiem, par to, kā tie iespaidos ostas pilsētas dzīvi, par melu avīzes skandālu, kas noticis pirms pašvaldību vēlēšanām, bet vēl šodien iespaido klimatu piejūras pilsētā, kā arī par mēra iespējamo atkāpšanos no pilsētas galvas amata.

- Nule notikušas Saeimas vēlēšanas. Kādu iespaidu tās atstās uz Liepāju, uz pilsētas attīstību un nākotni?

- Pirmkārt, jaunā parlamenta sastāvs ir ļoti sadrumstalots. Tātad sarunas par turpmāko darbu būs smagas un sarežģītas. Par to es domāju vēlēšanu naktī, un tas jau šobrīd ir redzams. Nav tāda uzvarētāja - līdera šajās vēlēšanās, ievēlētajām partijām ir līdzvērtīgi spēki. Tam būs sekas: ambīcijas, nereti - nepamatotas, visi atcerēsies priekšvēlēšanu laikā izteiktos apvainojumus un tamlīdzīgi... Visticamāk, nākotnē tas nozīmēs nestabilu valdību, kuru var satricināt katrs kaut cik nopietns pārbaudījums. Parlamenta sadrumstalotība neļaus ātri sasniegt cerētos rezultātus, kādi tiek gaidīti pēc priekšvēlēšanu laikā izteiktajiem solījumiem...

Otrkārt: sabiedrība gaida pārmaiņas valsts politikā, bet tik kardināli atšķirīgās izvēles starp politiskajiem spēkiem liecina par to, ka ikviens ar pārmaiņām saprot kaut ko pilnīgi atšķirīgu. Un īsti arī nav skaidrs, kas mūs gaida, kaut gan visas partijas runā par kaut kādām «pārmaiņām». Uz neizpratni norāda vēlētāju zemā aktivitāte, kas liek domāt par sabiedrības nespēju izšķirties, kādu politisko virzienu mēs savā valstī vēlamies. Absolūti dažādie politiskie spēki šobrīd līdzinās trim varoņiem no Krilova fabulas, kurā darbojas gulbis, vēzis un līdaka: katrs velk uz savu pusi. Vieni runā par amatiem, citi mēģina runāt par darbiem... Varbūt tomēr vispirms - par darbiem, nevis par amatiem?

- Bet kā tieši Liepāja izjutīs pārmaiņas, kas notikušas Saeimā?

- Provizoriskie rezultāti rāda, ka Liepāju pārstāvēs tikai divi cilvēki: Uldis Budriķis (Jaunā konservatīvā partija) un Valērijs Agešins (Saskaņa). Tik neliela Liepājas pārstāvniecība Saeimā nekad nav bijusi, tāpēc liepājniekiem jārēķinās ar to, ka daudziem tā būs patiesības stunda: paredzu, ka daudzi Liepājai svarīgi projekti sāks bremzēties, jo tiem vairs nebūs stabila politiskā atbalsta, kāds bija līdz šim. Mēs centīsimies strādāt ar visiem deputātiem, kuri būs atvērti sadarbībai un Liepājas vajadzību uzklausīšanai, taču būs nopietni jārēķinās ar to, ka «Liepājas sūtņu» skaits ir ļoti, ļoti mazs...

- Jā, attīstībai tas ir liels mīnuss. Bet kā ar visu Latviju? Jums ir kāda vīzija par to, kā Latvija varētu attīstīties?

- Latvija varētu daudz veiksmīgāk attīstīties, ja būtu stiprs varas centrs. Un, protams, ja būtu spēcīgi reģioni. Tas, ko redzu šajā Saeimā: reģionu pārstāvji ievēlēti ļoti mazā skaitā. Visvairāk viņu bija ZZS un LRA. Tagad ZZS ir 11 vietas, LRA vispār nav ievēlēta Saeimā. Taču reģioni nevar attīstīties bez sadarbības ar centrālo valsts aparātu. Ja reģionos nebūs attīstības, tad tur nebūs darba vietu un cilvēki joprojām tās turpinās meklēt ārpus Latvijas. Līdz ar to tās ražotnes, kas atradīsies reģionos, būs spiestas meklēt strādniekus ārpus valsts. Tāda tendence jau šobrīd vērojama Liepājā: pie mums arvien vairāk strādā ukraiņi, baltkrievi...

- Liepājā tomēr ir salīdzinoši attīstīta ražošana.

- Jā. Ārpus Rīgas mēs saražojam visvairāk rūpniecības produkcijas. Esmu runājis ar Liepājas rūpniekiem, ar tādiem, kuri maksā pieklājīgas algas - ievērojami vairāk par 1000 eiro mēnesī - viņi saka: nav darbinieku! Nav tehniskas ievirzes cilvēku, kuri gribētu strādāt šajos uzņēmumos, nemaz nerunājot par augsti kvalificētiem inženieriem. Tāpat būvniecībā: tur jau sen trūkst darbaroku, un šī problēma izpaužas arvien vairāk! Piemēram, Liepājā šogad remontējām lielāko daļu skolu un atdūrāmies pret to, ka nav būvnieku. Nevarējām nodot ekspluatācijā vairākas skolas. Nāca 1. septembris ar izmisumu: jautāju būvniecības pārraugiem - kāpēc kavējat? Jālauž līgums? Viņi saka: nav strādnieku! Vairs nav runa par zemu darba algu, ir runa par to, ka nav speciālistu. Tāpēc patlaban vissvarīgākais ir jautājums: kā jaunais parlaments un jaunā valdība veiks reformas izglītības struktūrās? Priekšvēlēšanu laikā dzirdēju, ka būšot tikai dažas augstskolas un tikai Rīgā...

- Nu, kā: KPV LV taču solīja augstskolu apvienošanu. Tiešām, kāpēc gan neapvienot, piemēram, Mākslas akadēmiju ar Rīgas Stradiņa universitāti? Nav ko izniekot resursus.

- Tas nav smieklīgi. Bet, nopietni runājot, ir jādomā par ekonomiku. Liepājas metalurgs, kā zināms, ir bankrotējis, un mēs ar esošās valdības ekonomikas ministru sākām strādāt, veidojot Liepājas industriālā parka projektu. Pašvaldība viena pati nespēj attīstīt tik vērienīgu parku, jo teritorija ir milzīga. Tur jāveido infrastruktūra, jaunas ielas, tad tajā teritorijā var veidoties vairāki nelieli uzņēmumi. Ja tas netiks izdarīts, teritorija uz vairākiem gadu desmitiem paliks degradēta. Savulaik, pēc neatkarības atgūšanas, valdība Liepājai uzdāvināja izlaupīto bijušo militāro teritoriju - Karostu, bet, ja pilsētai vēlreiz tiks uzdāvināta līdzīga teritorija, tad es nezinu, kā mēs to spēsim restartēt bez valsts palīdzības. Kaut gan mums jau ir laba pieredze ar vecu rūpnīcu restrukturizēšanu: mums ir rūpnīcas, kas Volvo traktoriem ražo detaļas, ražo ekipējumu ūdenslīdējiem un ugunsdzēsējiem, bagāžas transportierus lidostām utt. Mēs zinām, ka uzņēmējiem ir interese to darīt vēl vairāk. Bet, piedodiet, vecos izdedžu laukumos, kur nav ne ūdens, ne elektrības pievadu - tur būs grūti piesaistīt kādus interesentus...

- Tomēr kaut kāds plāns eksistē?

- Privatizācijas aģentūra jau kādus divus gadus mēģina pārdot Metalurga kompleksu, tomēr nav tāda pircēja, kurš būtu gatavs attīstīt rūpnīcu atbilstoši tās profilam, ieguldot līdzekļus modernizācijā un radot 1000 vai 2000 darba vietu. Tā kā pasaulē ir metalurģiskās rūpniecības krīze un ir pārprodukcija, nekas nesanāks. Tāpēc mēs nācām ar ideju tur veidot industriālo parku, kas savukārt ģenerētu ap tūkstoti darba vietu. Liepājas metalurgs kā viens no lielākajiem Latvijas ražotājiem savulaik nodokļos valstij ir samaksājis milzīgas summas, un es domāju, ka šai teritorijai ir potenciāls atjaunoties, lai atkal varētu papildināt Latvijas tautsaimniecību.

- Vai jaunievēlēto deputātu korpusā jūs redzat kādu nākamo ekonomikas ministru, kurš spētu aizvirzīt jūsu ideju līdz realizācijai?

- Priekšvēlēšanu debatēs neko par rūpniecības vai ekonomikas attīstību es nedzirdēju.

- Bet šāda attīstība taču ir visa pamatā.

- Iespējams, ka TV debatēs neviens necentās uzdot šāda veida jautājumus topošajiem deputātiem... Ja mēs runājam par industriālā parka attīstību, mēs Latvijā neatradīsim tādu teritoriju, kāda ir Liepājā: tajā mēs varēsim izvietot dažādas ražotnes. Tur ir ļoti lielas jaudas elektrības, gāzes un ūdens pieslēgumi. Blakus - osta, kas ir jebkuras nopietnas ražotnes svarīgs starpposms, lai aizvestu gatavo produkciju. Šobrīd ir pietiekami daudz investoru, kuri meklē tieši teritorijas, tāpēc mums jākustas ātri. Mums, protams, jau ir daudz ražotņu, kuru īpašnieki zina, kur un par kādu naudu pārdos savu produkciju. Piemēram, Arhitekta U. Pīlēna birojs AS UPB ir lielākais uzņēmums Liepājā un viens no lielākajiem valstī. Tajā strādā ap 1500 darbinieku, apgrozījums ir 150 līdz 160 miljoni gadā. Lielāko daļu - ap 70% produkcijas - viņi eksportē. Un tās ir koģenerācijas stacijas, logu paketes, metāla un dzelzsbetona konstrukcijas, kā arī pakalpojumi. Latvieši spēj iziet Eiropas tirgū, jo latviešiem ir savs redzējums.

- Tas skaidrs, ka liepājniekiem vienmēr ir savs redzējums. Bet šobrīd jūs - kā Liepājas domes priekšsēdētājs - varat pazaudēt visas savas iestrādes: iespējams, ka līdz gada beigām uz kādas norunas bāzes zaudēsiet priekšsēdētāja pilnvaras.

- Jā, tas ir visai reāli, jo esmu teicis, ka mēra amatā neplānoju palikt visu sasaukuma laiku. Pirms iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām visi šie darbi, par kuriem jums stāstīju, tika spēcīgi kritizēti. Liepāja var būt un ir dažāda: tā ir tūrisma un kultūras pilsēta, rūpniecības un ostas pilsēta. Bet ir cilvēki, kuri domā, ka rūpniecība nav vajadzīga. Daži uzskatīja, ka Liepāja var būt tikai tūrisma pilsēta, es atbildēju, ka diez vai pilsētas ekonomiku var bāzēt tikai uz tūrismu vien. Liepājas ekonomiskā jauda šobrīd balstās uz to, ka tajā ir ražošana un osta. Par to mani skarbi kritizēja. Man «par godu» pat izdeva viltotu avīzi - Kurzemes Vārds - kur uz astoņām lappusēm tiku klaji apmelots. Šajā sakarā nosūtīju iesniegumu Ģenerālprokuratūrai, kur citastarp rakstīju: «Šajā priekšvēlēšanu laikā pret mani publiski vēršas kāda persona (vai personu grupa) un sniedz apzināti nepatiesu informāciju, mani apkaunojošus izdomājumus gan internetā, gan poligrāfiski iespiestā veidā.» Uzskatu, ka tā ir neslavas celšana.

- Jā, virsraksti ir «konkrēti», piemēram: Uldis Sesks apzog liepājniekus, Sesks nozog pensionāru iespēju atviegloti pārvietoties pa pilsētu, satikties ar tuviniekiem utt. Kas ir tā visa autors?

- To nevar viennozīmīgi atbildēt: kurš pasūtījis, kurš līdzdarbojies un izpildījis pasūtījumu. Kāds Reinis Točelovskis ir publiski atzinis, ka tieši viņš organizējis šīs informācijas publisku pasniegšanu. Pēc tam publiskajā telpā parādījās nākamās «sērijas»: Točelovska iespējamā telefoniskā sarakste ar Liepājas domes vicemēru Ģirtu Kronbergu, kur aprakstīta viņa «sadarbība» ar Točelovski melu avīzes izdošanā. Pēc tam Kronbergs uzrakstīja iesniegumu par demisiju, tagad viņš ir vienkārši deputāts. Kas to lai zina, kur tajā visā ir patiesība...

- Kurš apmaksāja apmelojošās avīzes iespiešanu?

- Tas arī man ir neatbildēts jautājums. Iespējams, ka politiskie oponenti. To varēs uzzināt tikai pēc izmeklēšanas un abu telefonu ekspertīzes. Laikraksts Kurzemes Vārds - īstais! - iesniedza prasību par avīzes nosaukuma zagšanu, tomēr krimināllieta ir izbeigta, jo nevarēja pierādīt īstā laikraksta zaudējumus. Taču melu avīzei noticēja daudzi liepājnieki, sevišķi gados senie: sak, tas, kas rakstīts avīzē, ir patiesība... Avīzes veidotāju mērķis bija - lai tā atrodas katrā pastkastītē.

- Kas šajā avīzē ir lielākie meli?

- Šī avīze visa ir melīga. Daži apvainojumi izsauc galēju neizpratni. Piemēram, «...nozog liepājnieku veselību, nerūpējoties par slimnīcu un tās personālu». Veselības aprūpes organizēšana un ārstu atalgojums ir valsts rūpe, bet pašvaldība vairāk gādā par infrastruktūru un pieejamību. Esam par pilsētas un ES fondu līdzekļiem rekonstruējuši slimnīcas ēkas. Slimnīcas valdes priekšsēdētājs Edvīns Striks izteicās, ka šīs avīzes meli ir personiski aizskāruši arī viņu un daudzus slimnīcas darbiniekus.

- Nu labi. Cerams, ka likumsargi atrisinās melu avīzes rēbusu. Bet kas tad īsti ir ar jūsu atkāpšanos no pilsētas mēra amata? Arī šis fakts ir nonācis publiskajā telpā. Jums esot bijusi vienošanās ar Jāni Vilnīti par rokādi mēra amatā. Tā ir patiesība?

- Lielāko daļu projektu, par kuriem esam domājuši kopā ar liepājniekiem, esam realizējuši. Piemēram, koncertzāli Lielais dzintars. Liepājā ir lieliska sporta infrastruktūra, un, pateicoties tai, mazie liepājnieki var izaugt par porziņģiem vai jonasiem. Man par to ir gandarījums. Bet ja kāds prot labāk par mani organizēt darbus, lai nāk un dara. Jā, mums ir vienošanās ar Jāni Vilnīti (LRA): pašvaldības vēlēšanu rezultāti bija līdzīgi - Liepājas partijai 6 mandāti, LRA - 5, Saskaņai - 4, koalīcijas sarunas bija sarežģītas. Tad radās vienošanās, ka pusi no sasaukuma vada Liepājas partija, pusi - LRA. Es šajā lietā netaisos ieviest kaut kādas korekcijas, jo galvenais ir vienoties par darāmajiem darbiem, un es tos varu darīt gan ar amatu, gan bez tā. Esmu bijis pilsētas vadībā divdesmit gadus, es atceros, ka 1997. gadā Liepāja bija ar pilnīgi nolietojušos infrastruktūru, pa nakti pat nebija apgaismojuma, bet 1999. gadā bija izbeidzies kurināmais, un tika paziņots, ka 25. decembrī pilsētā izslēgs apkuri... Man paveicās, jo blakus bija mani divi padomnieki - Uldis Pīlēns un Zigrīda Rusiņa, kuriem Liepājas izaugsme bija ļoti svarīga.

- Jūs teicāt, ka koalīcijas sarunas bijušas ļoti smagas. Par tām publiskajā telpā ir dzirdēts: tās bija smagas tālab, ka Vilnītis bijis gatavs veidot koalīciju ar Saskaņu, lai uzreiz dabūtu jūs nost no amata un iesēstos mēra krēslā tūdaļ pēc pašvaldību vēlēšanām. Lai tas nenotiktu, jūs piedāvājāt darījumu: veikt mēru rokādi 2018. gada rudenī. Vilnītis piekrita. Tas bija vienīgais Vilnīša «labais darbs», vai arī viņš piedalījās Točelovska melu avīzes veidošanā? Gluži teorētiski tas viņam būtu izdevīgi...

- Vilnītis apgalvoja, ka viņam ar šo avīzi nav nekāda sakara. Viņš gan esot kādas piecas reizes ticies ar Točelovski.

- Kāpēc? Tikties ar polittehnologu pirms vēlēšanām - tas nav nejauši.

- Vilnītis nesaka, par ko viņi runājuši.

- Bet aizdomas ir palikušas... Tad jau varbūt vieglāk ir vienoties ar Saskaņu, lai Vilnītis netiktu amatā?

- Tad es nerīkotos godīgi. Taču jāatzīst, ka vienu sasaukumu esmu strādājis koalīcijā ar Saskaņu. Šīs partijas biedrs Jurijs Hadarovičs bija vicemērs. Bet pēc kāda laika viņu izslēdza no partijas: viņam pārmeta pārāk aktīvu sadarbību ar mani...

- Ja jau ir bijusi sadarbība ar Saskaņu, kāpēc tagad to neizvēlaties?

- Tagad ir cita ģeopolitiskā situācija, un arī Saeimā nacionālajā līmenī nav iniciatīvas veidot koalīciju ar Saskaņu. Tik milzīgs uzsvars uz sociālo izdevumu palielināšanu, par kādu savā politikā iestājas Saskaņa, rada problēmas ar attīstības iespējām un investīcijām nākotnes projektiem. Tam īsti neredzu ekonomisko, politisko un morālo pamatojumu.