Lielās intervijas

Intervija ar Saeimas deputātu Aleksandru Kiršteinu (Nacionālā apvienība) par pilsonības automātisku piešķiršanu nepilsoņu bērniem un tautas vēlētu prezidentu, par versijām «oligarhu sarunu» politiskajā skandālā, par Krievijas ietekmi Latvijā un pasaulē, kā arī par politiskā klimata maiņu.

Tiesību doktors, Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis, Latvijas Republikas Augstākās padomes deputāts, profesors Andris Plotnieks sarunājas ar Neatkarīgo par tiesību funkcijām, to efektivitāti Latvijā un iemesliem, kas šo efektivitāti mazina.

Saruna ar bijušo veselības ministru Gunti Belēviču par notiekošajiem ārstu protestiem, par problēmām veselības aprūpes sistēmā, par to, no kurienes ņemt naudu un kā to izlietot šīs sistēmas reformas ietvaros, kā arī par viņa paša gatavību atgriezties politikā.

Rīt apritēs tieši gads, kopš Turcijā notika valsts apvērsuma mēģinājums. Prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana rīcība pēc neveiksmīgā puča izraisījusi kritiku gan dzimtenē, gan Eiropā, viņam tiek pārmestas gan pārmērīgas represijas, gan situācijas izmantošana, lai koncentrētu varu savās rokās, bet Turcijas sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā ir faktiski iesaldētas. Par to, ko valstij nozīmēja šis puča mēģinājums, kādēļ varasiestādēm bija jāreaģē tā, kā tās reaģēja, un citiem Turcijas politikas aspektiem Neatkarīgajai stāsta šīs valsts vēstnieks Latvijā Hairi Hairets Jalavs.

Ārkārtējais un pilnvarotais Krievijas federācijas vēstnieks Latvijas Republikā Jevgeņijs LUKJANOVS intervijā Neatkarīgajai pauž savas domas par vēstnieka misiju, vērtē Latvijas un Krievijas divpusējo attiecību stāvokli un perspektīvu.

«Es tomēr negribētu pētīt, kas iepriekšējā priekšsēdētāja laikā bija darīts nepareizi, es gribu mūsu komandas varēšanu pierādīt ar darbiem,» teic Jēkabpils pilsētas domes jaunais priekšsēdētājs Raivis Ragainis (Zaļā partija). Viņš mēra amatā nomainīja Leonīdu Salceviču (Jēkabpils Reģionālā partija), kas tur strādāja divdesmit gadus. «Viegli nebūs,» atzina jaunais priekšsēdis. Nu jau aizvadīti pirmie pilsētas svētki, notikusi iedzīvotāju pieņemšana. Vai ir viegli būt jaunam... priekšsēdētājam?

Saruna ar KNAB Sabiedriskās konsultatīvās padomes (SKP) priekšsēdētāju, kādreizējo sevišķi svarīgu lietu izmeklētāju Aivaru Borovkovu.

Par Rīdzenes sarunu publiskošanas mērķiem, pretkorupcijas karogu vicināšanu, nākamajām Saeimas vēlēšanām un nodokļu reformu – intervija ar Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas priekšsēdētāju, Latvijas Zemnieku savienības priekšsēdētāju Augustu Brigmani.

Filozofe, Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) akadēmiķe, Latvijas Universitātes (LU) Filozofijas un socioloģijas institūta direktore, vadošā pētniece, profesore Maija KŪLE intervijā Neatkarīgajai vērtē mūsu kopā būšanas potenciālu, mūsu vēlmi apturēt tautas noasiņošanu.

Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļa 31. maijā rīkoja ekspertu konsīliju Vai ceturtā Atmoda ir iespējama?. Konsīlijā piedalījās arī Saeimas, Pašvaldību savienības un citu organizāciju pārstāvji. Uzskatu šo tēmu par svarīgu, turpināmu un katram domājamu. Sākot ar nesaudzīgu, objektīvu un godīgu mūsu pašu pilsoniskuma novērtējumu. Te ir tikai fragmentāras tēzes no konsīlija dalībnieku (ne visu) domām par esošo un jaunu atmodu.

Latvijas iekšlietu ministrs Māra Gaiļa valdībā, vairāku Saeimu, arī divpadsmitās, deputāts (Saskaņa) Jānis ĀDAMSONS sarunājas ar Neatkarīgo par to, vai likumdevējs ir pietiekami sakārtojis Latvijas drošības jomu.

Latvijas simtgades jubilejas sagaidīšanas ietvaros apgāds Jumava sadarbībā ar virkni uzņēmumu un Vidzemes augstskolu izdevis fundamentālu vairāku autoru (sastādītājs Dr. hist. Gatis Krūmiņš) pētījumu Latvijas tautsaimniecības vēsture. Tas ir pirmais tik liela apjoma pētījums jaunāko laiku neatkarīgās Latvijas vēsturē, kurā aptverta Latvijas ekonomika laika posmā no 19. gadsimta beigām līdz pat mūsdienām.

Krievijā, Maskavā, no 23. līdz 25. maijam notika starptautiska augstākā līmeņa drošības ekspertu konference, kura pamatā bija veltīta kiberdrošībai. Tajā piedalījās 95 valstu pārstāvji. Tur bija arī pirmais atjaunotās Latvijas ārlietu ministrs, vairāku Saeimu deputāts Jānis Jurkāns. Viņš tikās arī ar Krievijas Federālās drošības dienesta direktoru Nikolaju Patruševu un citām amatpersonām. Neatkarīgā vēlējās noskaidrot, par ko Maskavā tika runāts.

Intervijā, kas notika pirms dažām dienām, ar Rīgas domes deputātu, partijas Latvijas Reģionu apvienība līderi Mārtiņu Bondaru runājām par opozīciju maiņu un iespējām ietekmēt koalīcijas lēmumus, par vēlēšanu kampaņas finansējumu, par startu Saeimas vēlēšanās un par sastrādāšanos ar citām partijām.

Par Ogres novada ceļiem, estrādēm, skolām un plūdiem, kas pavasaros izceļas Ogres upē; par krimināllietu, kur tiesāšanās nebeidzas jau deviņus gadus un kurā Helmanis apsūdzēts par izspiešanu, un arī par militārās tuvcīņas mākslu Neatkarīgās intervija ar Ogres novada domes priekšsēdētāju Egilu Helmani.

Jūrmalā – kā vienmēr – kaislību jūra, kuras viļņos uzpeld, nogrimst un atkal uzpeld politiskās drāmas varoņi. Pašvaldību vēlēšanās Jūrmalā uzvarējusī Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) sākotnēji paredzēja virzīt par domes priekšsēdētāju Ritu Sproģi (ZZS), taču pēdējā mirklī izlēma, ka šajā amatā tomēr vērtīgāks būs bijušais priekšsēdētājs Gatis Truksnis (ZZS), virs kura galvas joprojām vīd KNAB Damokla zobens.

Akadēmiķis, Latvijas Zinātņu akadēmijas viceprezidents, profesors, inženierzinātņu doktors Andrejs KRASŅIKOVS intervijā Neatkarīgajai stāsta par to, ko valstij var dot zinātne un kas maināms politikas, valsts pārvaldes un zinātnes attiecībās.

Kad cilvēki Krievijā uzzina, ka 25 gadus neesi bijis viņu valstī, tad uzreiz seko ziņkāres pilni jautājumi – nu, kā? Kādas redzat pārmaiņas? Kā izskatās jaunā Krievija? Atbildēt uz šiem jautājumiem nav viegli, jo, lai arī it kā ir mainījies daudz kas un pat ļoti, tajā pašā laikā ik uz soļa iznāk sastapties ar Krievijai nemainīgo un šķietami mūžīgo. Arī pie mums daudzi, izbraukājuši Eiropu krustām šķērsām, Krievijā nav bijuši gadu desmitiem vai pat nekad, lai arī Krievija ir mūsu kaimiņš. Ar mērķi uzzināt, kā dzīvo cilvēki tur, kur jau 17 gadu valda Putins, devos uz Krieviju.

«Jāņi... Vasara sāks iet uz otru pusi, bet nekas nav vēl īsti pat iesākts. Līgo vakars ir dziļi filozofiski svētki, tautas liktenī Jāņi ir apcerīgi, ar domām par dzīves ritu, tie ir daiļskanīgi un mazliet skumji,» teic Jānis Streičs, mūsu latviskākais un tautas garam vistuvākais filmradis. Šķiet, ka prieks un luste no saulgriežu debesīm nelīst, tāpēc Jānis ir darbos un jaunradē. Arī mūsu sarunā viņš ir domās par to, ko un kā filmēt.

Vienotības vēlēšanu rezultāti partijas vadītāja Andra Piebalga vērtējumā vajadzīgo restartu partijai nav devuši, bet nostādījuši to pareizajā virzienā gan. Vai ar to pietiks partijas neiznīkšanai, ko gaidīt no Vienotības šajā koalīcijā un turpmāk, Neatkarīgās intervija ar Andri Piebalgu.