Valsts kontroliere: Esam kā uzmācīgas mušas
 
©Mārtiņš Zilgalvis/ F64 Photo Agency

Par publiskā sektora attieksmi pret sabiedriskā finansējuma izmantošanu, Sadales tīklu tarifu, nespēju vadīt lielus projektus, izdienas pensiju dilemmu Neatkarīgās intervija ar Valsts kontrolieri Elitu Krūmiņu.

Neatkarīgā: - VK pēc revīzijas a/s Sadales tīkli (ST) pārmeta nesaimniecisku darbību un to, ka elektroenerģijas sadales pakalpojumu tarifi ne vienmēr ir ekonomiski pamatoti. Tiešām varētu tarifu samazināt? Parasti jau regulatoram prasa to tikai palielināt.

- Mūsuprāt, ir iespējams optimizēt gan kapitālieguldījumu, gan transporta, gan darba samaksas un bonusu izmaksas. Ņemot vērā arī pašu ST uzsākto efektivitātes paaugstināšanas programmu, redzam pamatu tarifa samazinājumam. Arī OECD regulatoram ieteica, apstiprinot tarifus, raudzīties, lai izmaksas būtu ekonomiskas un efektīvas, nevis vienkārši pieņemt iesniegto. Jāstimulē pats operators efektivizēt savu darbību. Kā paudusi arī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK), ja tās rēķinātu pēc tagad jau apstiprinātās metodikas, kur vairāk tiek domāts, kā uz efektivitātes rēķina samazināt izmaksas, tad, iespējams, tarifs būtu par 10% mazāks.

- SPRK pauda, ka VK nav vērtējusi tarifu apstiprināšanas procesu un ne visas apšaubītās izmaksas, tostarp koplīguma maksājumi, ir iekļautas tarifā. SPRK esot panākusi 3,4 miljonu eiro izmaksu samazinājumu, arī ST un to akcionārs Latvenergo paudis, ka revīzija veikta vēl pirms optimizācijas uzsākšanas. Redzat, ka tiek labotas jūsu norādītās kļūdas?

- Regulatoru revīzijas laikā nepārbaudījām, jo 2016. gadā OECD jau bija veicis visaptverošu izvērtējumu par tā darbību un revīzijā izmantojām jau viņu sagatavoto viedokli. Jā, regulators zināmā mērā ir samazinājis izmaksas, bet tur ir vēl iespējas un ir jāturpina samazināt izmaksas.

- VK pauž, ka ST darbinieku atalgojums ir lielāks par vidējo nozarē, bet ST, ka, salīdzinot ar lielajiem uzņēmumiem Latvijā, tas ir par 16% mazāks, tāpēc ir lielākas sociālās garantijas, tostarp vidēji 40 000 eiro atlaišanas pabalstu. Kurš manipulē ar statistiku?

- Ja salīdzinām tikai algu ar lielajiem nozares uzņēmumiem, tad ST tiešām atalgojums ir nedaudz mazāks, bet, ja pieliekam klāt visu sociālo garantiju grozu, tad kopumā atlīdzības līmenis ir lielāks, jo darba koplīgumā nostiprinātās garantijas ir ļoti, ļoti dāsnas. Turklāt - kas tad ir nozares lielie uzņēmumi? Tie ir valsts vai pašvaldību uzņēmumi - mēs jau nepielīdzinām atalgojumu tīri privātiem uzņēmumiem, kas strādā konkurences apstākļos!

VK jau nesaka, ka slēgt darba koplīgumu ir slikti, bet runa ir par samērīgumu. Koplīguma izmaksas tiek segtas no tarifiem, tās nav finansētas no privāta uzņēmuma peļņas, kurš strādā konkurences apstākļos, - mēs visi samaksājam par šīm dāsnajām atlaišanas izmaksām un citiem bonusiem. Pieņemu, ka arī citu profesiju pārstāvji, piemēram, skolotāji, pedagogi, vēlētos šādu koplīgumu - jādomā par visas sabiedrības interesēm.

- Tikko Latvijas, Lietuvas un Igaunijas augstākās revīzijas iestādes sākušas revīziju par Rail Baltica iekšējās kontroles sistēmas un publisko iepirkumu vadību, tā īsi pirms termiņa beigām no amata atkāpās projekta, kopuzņēmuma RB Rail vadītāja Baiba Rubesa. Redzat saistību?

- Nevaru pateikt, ka Rubesas kundze ir atkāpusies tāpēc, ka uzsākta šī revīzija. Jau iepriekš Rubesas kundzi un citus informējām, ka būs neatkarīga triju Baltijas valstu revīzija. Nezinu, kādi īsti bija viņas atkāpšanās iemesli bez publiski izskanējušajām prognozēm, ka viņu atkārtoti nepārvēlētu.

- Iemeslus jau viņa minēja, tostarp to, ka projekts nav vadāms, valdības, ministrijas kavējot lēmumu pieņemšanu, katra valsts vēloties savus iepirkumus, standartus, kritērijus, padomes locekļi traucējot valdei, sēžot uz vairākiem krēsliem vienlaikus... Vai uzņēmums jāvada trīs gadus, lai saprastu, ka sistēma nestrādā, un beigās pateiktu: «Neko nevar izdarīt!», saņemot ik mēnesi atalgojumu virs 8000 eiro?

- To man grūti komentēt. Katrā ziņā VK bezkaislīgi pārbaudīs visu, kas jāpārbauda.

- Virkne termiņu projektā ilgi kavēti, ir labi atalgota valde un padome, bet pat biznesa plānu uztic ārpakalpojuma sniedzējam. Nešķiet, ka šā projekta vadība būs noēdusi paveiktajam nesamērīgi daudz? Ja Eiropas nauda - tērējam uz nebēdu!

- Tieši tāpēc arī augstākās audita iestādes uzsāka šo revīziju. Taisām revīzijas tur, kur redzam riskus, nevis tur, kur viss izskatās perfektā kārtībā. Tieši tāpēc visas trīs Baltijas valstis apvienojamies, skatāmies, kā aptvert visus kritiskos punktus un iespējamos risinājumus. Projekts ir ļoti dārgs, līdz ar to ir ļoti būtiski, lai tas tiktu maksimāli efektīvi un likumīgi novadīts un mēs dabūtu gaidīto rezultātu. Esam jau konstatējuši, ka Latvijā ir ļoti lielas problēmas ar lielu projektu vadību. Nu nemākam tos novadīt! Bieži process notiek, bet gaidītā rezultāta nav, kā tas bija, piemēram, e-veselībā, e-skolā un daudzos citos projektos.

- Bet ir apgūta nauda.

- Jā, bet ne kvalitatīvs gala produkts, kas apmierinātu lietotājus. Ņemot vērā arī šā projekta tiešām milzīgo finanšu apjomu, iepirkumu riskus, redzējām savu lomu, tostarp laikus brīdinot, ka audita iestādes veiks revīziju un informēs sabiedrību.

- Kuras kontroles iniciatīva tā bija?

- Sākotnēji tā bija Igaunijas augstākās audita iestādes iniciatīva, kurai mēs uzreiz atsaucāmies.

- Kā izskatās šāda atbildīga un tik dāsni atalgota amata savienošana ar būšanu Latvenergo padomē?

- Kā to var savienot, vislabāk varētu atbildēt Rubesas kundze.

Bet, runājot vispār par atlīdzības jautājumiem, VK ļoti daudz runājusi par vienoto atlīdzības sistēmu, kur redzam, ka nereti valsts pārvaldē daudzi augstākā līmeņa vadītāji ir arī pārstāvji dažādās valdēs, kapitālsabiedrībās. Rodas jautājums, vai tiešām ir iespējams kvalitatīvi apvienot atbildīgu darbu ministrijās ar pārstāvniecību kapitālsabiedrībās, vai tas vienkārši tiek izmantots kā algas paaugstināšanas instruments? Vienotās atlīdzības sistēma ir jāpārskata. Likuma darbība praksē šobrīd tiek tikai imitēta, pēc būtības likums nedarbojas.

- Daudzi kritizējuši, ka vienotās atlīdzības likums neļauj piesaistīt kvalificētus darbiniekus dēļ noteiktajiem algu griestiem, un tad līferē ar dažādām piemaksām, prēmijām, izdomā piemaksas par it kā papildus veiktiem darbiem.

- Tā tiešām notiek, tiek līferēts ar visu kaut ko. Šobrīd atlīdzības līmenis katrā institūcijā pat par vienādiem amatiem atkarīgs no tā, cik daudz katrai institūcijai ir budžetā naudas, cik ministram izdevies iegūt. Tiek izmantotas visas iespējas, maksātas visdažādākās piemaksas, bez īpaša pamatojuma ar mērķi paaugstināt atlīdzību vai arī, kā meklējot Valsts ieņēmumu dienesta vadītāju, pēkšņi tiek strauji palielināta alga, izceļot amatu no vienotās atlīdzības sistēmas. Tas jau izjauc sistēmu. VK mudina beidzot saņemties un pārskatīt to, lai institūcijām būtu vienādas iespējas apmaksāt līdzīgus amatus, lai nebūtu dīvaina skraidīšana no vienas institūcijas uz otru atkarībā no tā, kurā maksā vairāk.

- Redzat, ka kopumā valsts institūcijās tiešām ir problēmas ar atalgojuma līmeni, salīdzinot ar privāto sektoru?

- Ja gribam salīdzināt privātā un publiskā sektora atlīdzību, jāsalīdzina arī atbildība. Privātajā sfērā katram darbiniekam ir precīzi definēti sasniedzamie uzdevumi un noteikta atbildība par to izpildi. Ja tie netiek izpildīti, iestājas sekas - aizrādījums, algas samazinājums vai pat atlaišana. Publiskajā sektorā ne vienmēr ir skaidri noteikti mērķi un noteikti pieklibo atbildības iestāšanās, bieži pēc konstatētiem pārkāpumiem, par nelikumīgi vai nelietderīgi tērētiem līdzekļiem atbildība neiestājas.

- Jā, nesen VUGD vadītājam Oskaram Āboliņam samazināja algu par medību kluba izmitināšanu ugunsdzēsības depo, bet nevar teikt, ka amatpersonu materiāla atbildība būtu sistēma.

- Likuma normas ļauj prasīt darbiniekam atlīdzināt zaudējumus, radīto kaitējumu, bet tās vienkārši netiek piemērotas - acīmredzot nav lielas vēlēšanās. Jā, atbildība valsts pārvaldē pilnīgi noteikti neiestājas visos gadījumos.

Savulaik VK sagatavoja grozījumus VK likumā, prasot VK pašai tiesības piedzīt nelikumīgas darbības rezultātā nodarītos zaudējumus. Diemžēl šie likuma grozījumi iestrēga Saeimā pēc otrā lasījuma. VK izveidota atsevišķu pārkāpumu izvērtēšanas daļa, kas ļoti aktīvi sadarbojas ar policiju, prokuratūru, VID, KNAB un citām institūcijām, kas var uzlikt administratīvos sodus. Mēs to nedarām tādēļ, ka būtu asinskāri vai ļauni. Bet, kamēr netiek izvērtēts, vai pārkāpuma pamatā bijusi ļaunprātība, nezināšana vai kas cits, netiek dots skaidrs signāls, ka šādi nedrīkst rīkoties ar valsts, pašvaldību budžeta līdzekļiem. Nedrīkst dot nepareizus signālus, ka var neatbilstoši izmantot valsts mantu.

- Jūsu «nedrīkst» tiek pietiekami respektēti, un mainās institūciju attieksme pret VK ieteikumiem, brīdinājumiem?

- Eksistē divi galēji viedokļi: «Jūs neņem vērā» un «No jums baidās tā, ka visa valsts pārvalde un pašvaldības ir paralizētas un labāk nemaz neko nesāk darīt.» Laikam patiesība ir kaut kur pa vidu. Tas, ka ir augstākā audita iestāde, kas regulāri pārbauda izdevumus, jau vien liek piedomāt pie tā, ka jāstrādā likumīgi un efektīvi. Lielākā daļa mūsu ieteikumu tomēr tiek ieviesti, sadarbība notiek, lai gan ir jautājumu bloki, kur tas neiet tik raiti, kaut vai ar pieminēto vienotās atlīdzības sistēmu, izdienas pensijām, atsevišķiem budžeta veidošanas jautājumiem. Bet VK tās visu laiku tur dienaskārtībā.

- Izdienas pensijas kritizējusi gan VK, gan Ekonomiskās attīstības un sadarbības organizācija (OECD), bet to saņēmēji rīko protestus, vēloties nosargāt priekšrocības, kuras neatņemt solījusies šī koalīcija. Vai darbiniekiem tomēr nevajadzētu maksāt normālas algas šodien, nevis viņus noturēt ar ātrāku pensionēšanos, pēc kuras it kā darbā izdegušie iet strādāt uz apsardzes firmām, celtniecībā un citviet? Vai labāks ir Finanšu ministrijas piedāvājums muitas darbiniekiem izdienas pensiju vietā veikt iemaksas 3. pensiju līmenī?

- Sākotnējais izdienas pensiju veidošanas mērķis bija kompensēt ienākumu zudumu tām personām, kas, ilgstoši strādājot noteiktā profesijā, zaudējušas spēju tajā strādāt un nevar pārkvalificēties. Bet laika gaitā pieņemti likumi par izdienas pensijām dažādu profesiju pārstāvjiem, kur šis sākotnējais mērķis pazudis. Šobrīd izdienas pensijas ir jau pārāk plašam lokam, tostarp biroja darbiniekiem tiesībsargājošajās iestādēs, diplomātiem, KNAB lietvedības darbiniekiem, Ieslodzījuma vietu pārvaldes darbiniekiem u.c. Jau esošajā izdienas pensiju saņēmēju lokā ir ļoti dažādi gan pensionēšanās vecumi, gan viņiem noteiktās tiesības strādāt tajos vai citos amatos. Revīzijā arī redzējām, ka tiešām lielākā daļa, ap 70%, izdienas pensiju saņēmēju turpina strādāt, nereti turpat, kur iepriekš, pārsaucot amatus. Izdienas pensijas ir ļoti izdevīgas, salīdzinot ar parasto vecuma pensiju, - pirmkārt, jau pensionēšanās vecums ir krietni zemāks nekā vecuma pensijai.

- Kas turklāt tiek celts.

- Tieši tā! Tikmēr izdienas pensiju saņemšanas vecums nav paaugstināts. Arī valsts budžeta izdevumos izdienas pensiju izmaksas ik gadu ļoti pieaug, un jautājums, cik ilgi to visu valsts budžets spēs nodrošināt. Tā kā jau līdzšinējā sistēma ir neskaidra, nav veidota uz skaidriem principiem, bet lipināta ar atsevišķiem gabaliņiem, kad nu kurš ko panācis, tad saprotams, ka arvien vairāk dažādu profesiju pārstāvji vēlas pievienoties izdienas pensiju saņēmējiem.

- Tad jau tiešām varam teikt, ka nepietiekami atalgots un stresains darbs sabiedriskajā sektorā ir arī skolotājiem, sociālajiem aprūpētājiem, kuriem arī algas ir mazas un ir izdegšana - arī varētu paģērēt izdienas pensijas.

- Jā! Piemēram, diplomātiem, piešķirot izdienas pensijas, likuma anotācijā jau parādījās tādi teksti, ka tas nav ienākumu zaudēšanas kompensēšanai, bet lai nodrošinātu konkurētspēju. Jau mērķis kļūst atšķirīgs dažādām izdienas pensiju saņēmēju grupām. Ir jāapstājas, nevar bez nopietna izvērtējuma likt klāt vēl jaunas un jaunas grupas! Ir jāizvērtē, vai tālāk jāpaplašina izdienas pensiju saņēmēju loks, vai jādomā par iemaksām 3. pensiju līmenī, vai jāmeklē citi risinājumi. Saeimas Analītiskajam dienestam ir uzdots salīdzināt izdienas pensiju sistēmu ar citām valstīm un sniegt priekšlikumus - drīzumā šim ziņojumam vajadzētu būt.

Jautājums par izdienas pensijām tiek viļāts jau no 2005. gada! Cik ilgi vēl! Domāju, ka lielākā daļa saprot, ka tas ir jāatrisina, nevis jāviļā kā karsts kartupelis. Nevar to, kam bail pieķerties, visu laiku slaucīt pagultē!

- VK šogad tiesībsargājošajās iestādēs vērsusies par desmit gadījumiem. Vai ir tendence mazināties šādiem gadījumiem vai otrādi? Cik baisi ir šie pārkāpumi?

- Tiesībaizsardzības iestādēs vēršamies gadījumos, kad ir smagi pārkāpumi ar noziedzīga nodarījuma pazīmēm, ievērojamu zaudējumu apjomu, lai par to varētu uzsākt krimināllietu. Apjoms ir līdzīgs kā iepriekšējos gados, bet priecē tas, ka palielinās lietu skaits, kas nonāk līdz tiesai. Ja vēl pirms pāris gadiem notiesāto bija ļoti, ļoti maz, tad šobrīd 12 personas ir notiesātas un vēl 12 atrodas tiesvedībā. Viens no skaļākajiem gadījumiem bija par Rīgas brīvostas pārvaldi, kur apgabaltiesa lēma par viena miljona eiro zaudējumu piedziņu no Leonīda Loginova un Aigara Pečaka. Augstākā tiesa daļu lēmumu atcēla, bet atstāja spēkā to sprieduma daļu, kas attiecas uz prēmiju izmaksu, kuras uzskatījām par nelikumīgām, un šobrīd notiek jautājuma izskatīšana par šo zaudējumu piedziņas apmēru. Mūsu sadarbība dod zināmus augļus, bet, protams, vēlētos, lai viss notiktu vēl labāk un profesionālāk.

- Vairāk jūsu rosinātās lietas nonākušas līdz tiesai, jo tomēr ir uzlabojusies izmeklēšanas kvalitāte, vai VK pati vairāk pierādījumu noliek kā uz paplātes?

- VK izveidota atsevišķa daļa, kur strādā bijušie prokuratūras darbinieki, kuri revīzijas ziņojumu tekstus prokuratūrai jau pārvērš izmeklēšanas valodā. Esam ļoti neatlaidīgi tajos gadījumos, kad atsaka sākt vai izbeidz lietu - argumentējam vēlreiz un, kad jau pietrūkst pārsūdzības iespēju, organizējam tikšanās ar prokuratūras, policijas vadību. Esam kā uzmācīgas mušas, kas dīc pie auss un cīnās par to, lai vismaz par VK konstatētajiem pārkāpumiem notiktu profesionālas darbības. Citviet Eiropā gan audita iestāde vienkārši aizsūta lietu prokuratūrai, kura tad tālāk ar to darbojas. Mēs pašlaik nevaram gaidīt, kad policistu izglītības līmenis un nodrošinājums sasniegs vēlamo - jau šodien vainīgie jāsauc pie atbildības.

 
 
#{#}