Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild akciju sabiedrības Latvenergo valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs un akciju sabiedrības Sadales tīkls valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons.
- Kā tiek nodrošināta elektrības sadales sistēmas neatkarība, kas ir ārkārtīgi svarīgs elements, lai varētu darboties elektrības tirgus?
Āris Žīgurs: - Latvenergo ir ļoti interesantā situācijā. Mēs esam akciju sabiedrības Sadales tīkls akcionārs, kurš kā īpašnieks pārrauga sadales sistēmas operatora darbu, bet mums ar likumu ir aizliegts iejaukties AS Sadales tīkls operatīvajās darbībās. Elektroenerģijas tirgus likums reglamentē sadales sistēmas operatora neatkarību. Līdz ar to mūsu kā akcionāra tiesības ir tikai apstiprināt uzņēmuma stratēģiju, tā darbības virzienus, bet nekādā gadījumā nav atļauts iejaukties akciju sabiedrības Sadales tīkls ikdienas darbā. Mātesuzņēmumu darbinieki nedrīkst darboties nekādās sadales sistēmas pārvaldības institūcijās un otrādi. Arī operatīvais ikdienas darbs ir pilnībā Sadales tīkls pārziņā. Piemēram, mums ir aizliegts norādīt Sadales tīkla amatpersonām, kuram ciematam vajadzētu pēc iespējas ātrāk atjaunot elektroenerģijas piegādi, bet kura apdzīvota vieta varētu pagaidīt. Sadales sistēmas operators ir dominējošais pakalpojumu sniedzējs elektrības sadales pakalpojumu tirgū. Latvijā ir vēl daži sadales sistēmas operatori, kuri ir diezgan mazi: ostu, dzelzceļa, vēl dažu nelielu teritoriju apkalpotāji. Sadales tīkls ir vislielākais un vienlaikus operators, kas nodrošina pakalpojumu arī Latvenergo konkurentiem - citiem elektroenerģijas tirgotājiem. Līdz ar to ir saprotams, kāpēc likumdevēji un Elektroenerģijas tirgus direktīva paredz ļoti skaidru atbildības nodalījumu. Mēs savas akcionāra funkcijas veidojam atbilstoši likuma prasībām. Meitu un māsu uzņēmumu pārvaldības nosacījumi un akcionāra tiesības ir noteiktas arī Latvijas Komerclikumā, un speciālais likums - Elektroenerģijas tirgus likums - to vēl vairāk pastiprina.
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija reizi gadā izskata sadales sistēmas operatora neatkarības ziņojumu, kuru attiecīgi sagatavo Sadales tīkls. Pēc tam SPRK sagatavo atzinumu par prasību ievērošanu.
- Līdz elektrības tirgus atvēršanai Latvenergo ģenerējošās jaudas radīja elektroenerģiju, bet Sadales tīkls to nogādāja līdz patērētājiem. Kā process mainījies, kad ir parādījušies daudzi elektrības tirgotāji?
Ā.Ž.: - Latvenergo lielās stacijas nav tieši pieslēgtas sadales tīkliem, bet savienotas ar pārvades tīkliem, kurus apsaimnieko pārvades sistēmas operators - Augstsprieguma tīkls, un no šiem tīkliem elektrība nonāk sadales sistēmā. Tā tas ir bijis vienmēr kopš HES un TEC uzcelšanas. Par to, kā Sadales tīkls apkalpo pārējos klientus, ir jājautā Sadales tīkla vadībai. Akciju sabiedrību Latvenergo akciju sabiedrība Sadales tīkls apkalpo pēc tādiem pašiem nosacījumiem kā visus citus elektroenerģijas piegādātājus un elektroenerģijas tirgotājus.
Sadales tīklam ir pilnīgi nodalīta datu bāze par saviem klientiem. Turklāt datu aizsardzības likums nosaka visiem pakalpojumu sniedzēju uzņēmumiem visai īpatnējus noteikumus. Tajā brīdī, kad klients no elektroenerģijas tirdzniecības pakalpojumu sniedzēja uzņēmuma ir aizgājis prom, uzņēmumam ir nekavējoties jāizdzēš visi dati par šo klientu. Tas nozīmē to, ka gadījumā, ja klients, kurš ir Latvijā saņēmis elektroenerģiju, piemēram, 30 gadus, izvēlēsies kādu citu tirgotāju, aiziešanas brīdī mums ir jāizdzēš visi viņa dati. Mēs kā tirgotājs nedrīkstam datus uzturēt, mēs nedrīkstam jau pēc pusgada vērsties pie šī klienta, izmantojot tos datus, kas kādreiz bijuši mūsu rīcībā. Tas attiecas uz visiem elektrības tirgotājiem.
Klientu elektrības izmantošanas vēsturi zina tikai Sadales tīkls, un Sadales tīklam ir pienākums jebkuram no tirgotājiem izsniegt informāciju par objekta elektroenerģijas patēriņu, ja klients tam ir devis savu piekrišanu. Sadales tīklam šobrīd ir vairāk informācijas nekā jebkuram no tirgotājiem.
Sandis Jansons: - Uzņēmumam ir noteiktas prioritātes, mērķi un programmas. Tās mēs realizējam. Mērķis numur viens ir efektivitātes plānu ieviešana. Mēs strādājam, lai noturētu un uzlabotu kvalitātes standartus. Kā jebkuram normālam uzņēmumam mums ir savas vīzijas, misija un mēs strādājam, lai to sasniegtu. Pie darbības efektivitātes uzlabošanas plāna darbs tika aizsākts 2016. gadā, bet no 2017. gada darbības efektivitātes uzlabošanas plāns jau tiek ieviest dzīvē. Viena no būtiskām efektivitātes plāna sastāvdaļām bija izvērtēt visus darba procesus un procedūras. Pabeidzot šo izvērtējumu, mēs esam nonākuši pie secinājuma, ka varam uzlabot administratīvo un pārvaldības darbu, samazinot četras funkcijas, apvienojot un samazinot attiecīgās nodaļas, vienlaikus uzlabojot gan plānošanu, gan visa biznesa administrāciju. Attīstot viedizācijas projektus un ieviešot jaunākās tehnoloģijas, mēs varam samazināt dislokācijas vietu skaitu. Tā kā, plānveidīgi investējot tīkla attīstībā, ir samazinājies bojājumu skaits, mums vairs nav nepieciešams tik daudz pārvietoties, lai novērstu bojājumus. Tāpēc dislokācijas bāzu skaits no 50, cik mums ir pašlaik, 2022. gadā tiks samazināts līdz 27. Līdz ar to samazināsies izmaksas par nekustamo īpašumu izmantošanu. Pārejot uz viedajiem skaitītājiem, mums vairs nav regulāri jābrauc pie klientiem. Ar viedo skaitītāju mēs varam attālināti gan nolasīt, gan kontrolēt, gan arī atslēgt elektrību tajos gadījumos, ja klients nemaksā. Mēs attālināti varam atkal pieslēgt elektrību utt. Pārejot uz jaunākajām tehnoloģijām, mums nav vajadzīgi tik daudzi elektrības uzskaites funkcijas darbinieki. Sadales tīkla garums un elementu daudzums būtiski nav mainījies, salīdzinot ar 1990. gadu. Tolaik Sadales tīklā strādāja apmēram 4300 cilvēku. Mēs izvirzījām mērķi, ka 2022. gadā būs tikai 1700 darbinieku. Tas ir divarpus reizes mazāks darbinieku skaits, kuram jāspēj kvalitatīvi apkalpot tikpat daudz tehnisko elementu. Kopumā īstenojot vairākus efektivitātes projektus un vērtējot pret šo gadu, mēs plānojam samazināt Sadales tīkla darbinieku skaitu par 810 darba vietām līdz 2022. gadam. Tā ir aptuveni trešā daļa no visiem darbiniekiem. Par vairāk nekā 400 vienībām tiks samazināts uzņēmuma autotransporta parks.
Viens no būtiskākajiem izaicinājumiem šajā reorganizācijā mums ir noturēt labākos darbiniekus. Kad notiek elektrības pārrāvumi, tad mūsu darbinieki dodas labot līnijas neatkarīgi no laika apstākļiem, arī tad, kad ir mīnus divdesmit pieci, kad visi citi svin Ziemassvētkus. Faktiski šis darbs ir pielīdzināms glābšanas dienestu darbam, kas darbojas visas sabiedrības labā.
Ā.Ž.: - Tik liela darbinieku skaita samazināšana, protams, ir ļoti smags un grūts uzdevums. Starp Latvijas arodbiedrību Enerģija un Latvenergo grupā ietilpstošo uzņēmumu administrācijām ir noslēgts koplīgums, kurš paredz izmaksāt diezgan ievērojamus atlaišanas pabalstus tiem darbiniekiem, kas ir nostrādājuši ļoti ilgi, faktiski visu savu darba mūžu uzņēmumā. Tas radīs noteiktas izmaksas, bet tās būtiski nemazinās pozitīvo ieguvumu, ko Sadales tīkls panāks, sasniedzot efektivitātes uzlabošanas mērķus nākamajos piecos gados. Mēs kā akcionārs ceram, ka Sadales tīkla valde spēs īstenot pārmaiņas, saglabājot sociālo mieru, un tiks ar šiem uzdevumiem galā.
- Kā norisinās pāreja no gaisa līnijām, kuras dažādās vētrās ļoti bieži tiek pārrautas, uz elektrības kabeļiem?
Ā.Ž.: - Pēc 2010./2011. gada ziemas krīzes, kad snieglauze smagi skāra Latgali un sabruka trīs tūkstoši kilometru gaisvadu līniju, Sadales tīkls izstrādāja speciālu programmu, kas paredz nomainīt daudzas gaisvadu līnijas ar elektrības kabeļiem. Ir paredzēts 35 gadu laikā katru gadu mežainos apvidos 200 kilometrus gaisvadu līniju aizstāt ar kabeļiem. Kopumā ir plānots ar kabeļiem aizstāt aptuveni 7000 kilometrus vidējā sprieguma gaisa elektrolīniju. Tomēr izveidot vidēja sprieguma - 20 kilovoltu - elektrolīniju kabeli maksā trīsreiz dārgāk nekā izveidot tāda paša sprieguma gaisvadu līniju. Veidojot zemsprieguma kabeļu līnijas, kuras sniedzas tieši līdz dzīvojamās mājas sienām, izmaksas ir precīzi tieši tādas pašas kā zemsprieguma gaisvadu līnijām. Izmaksas ir viens pret vienu, tāpēc zemsprieguma līnijās Sadales tīkls dod priekšroku pārveidot zemsprieguma gaisvadu līnijas par kabeļu līnijām. Visā Latvijā visu sprieguma līnijas pārveidot par kabeļu līnijām netiek plānots. Uz kabeļu līnijām tiks pāriets tikai mežainos apvidos, lai nodrošinātu pēc iespējas mazāku atslēgumu skaitu un pēc iespējas kvalitatīvāku strāvas piegādi.
S.J.: - Mēs izvērtējam visus investīciju objektus, to svarīgumu, lietotāju skaitu uz attiecīgās līnijas, patēriņa dinamiku un patēriņa prognozes. Izvērtējot visus šos apstākļus, mēs izdalām prioritāros investīciju objektus un vērtējam, kurš no savienojuma veidiem - gaisa vai kabeļu līnija - ir optimāls. Viens risinājums ir mežainos apvidos, bet, ja ir jāplāno elektrolīnija pāri laukam, kur nav liela drošības riska, tad mēs vidējā spriegumā parasti izvēlamies gaisvadu līniju.
- No efektivitātes viedokļa vēl viena problēma bija tie klienti, kas elektrību praktiski nelietoja. Viņi rēķinus nemaksāja, bet spriegums tika uzturēts visiem, un par šīs grupas tiesībām jebkurā brīdī lietot elektrību maksāja visi pārējie elektrības lietotāji. 2016. gadā SPRK apstriprināja jaunu sadales pakalpojuma tarifu, kurā paredzēta maksa par pieslēguma nodrošināšanu vai atļauto ievadaizsardzības aparāta strāvas lielumu. Kādi ir panākumi, optimizējot sadales sistēmu?
S.J.: - Pusotra gada laikā mēs esam saņēmuši aptuveni 60 000 pieprasījumu samazināt pieslēguma jaudu. Tos iesniedza ir gan uzņēmumi, gan mājsaimniecības.
Rezultātā sadales tīkli tiek atslogoti un daudzviet jaunus klientus varam droši pievienot pie jau esošas līnijas bez rekonstrukcijas vai investīcijām, lai palielinātu tās jaudu. Esam saņēmuši aptuveni 20 000 tā saucamo nulles klientu iesniegumus atvienot no sistēmas, jo tuvākajā laikā viņi neplāno patērēt elektroenerģiju. Ja kāds ir atteicies no elektrības pieslēguma, tad sešu mēnešu laikā pieslēgumu var atjaunot bez maksas, bet pēc sešiem mēnešiem šāds klients var iesniegt tikai jauna pieslēguma pieteikumu.
Ā.Ž.: - Mēs kā akcionārs saprotam, ka Sadales tīklam ir zināmas grūtības plānot savus kapitālieguldījumus, jo līdztekus dažādiem tehniskajiem faktoriem ir jāņem vērā arī dažādi sociālie faktori. Sadales tīkla valdei ir uzdevums katru gadu doties braucienos uz valsts lielākajām pilsētām, lai tiktos ar pašvaldību vadību, pārrunātu pilsētu un novadu pilsētu plānus, tajā skaitā arī citu komunikāciju turētāju attīstības plānus un ieceres, ka arī uzzināt lielāko vietējo investoru plānus šajās vietās. Brīžiem investīcijas sadales tīklā ir jāpakārto ielu rekonstrukcijām vai citiem apjomīgiem komunikāciju rekonstrukcijas darbiem. Ja Sadales tīkla vadība tiek informēta, ka kādā no Rīgā ielām tiks mainītas komunikācijas un pēc tam tur tiks uzklāts pilnīgi jauns asfalts, tad, neraugoties uz to, ka elektrotīklu rekonstrukcijas darbs ir ieplānots pēc trīs gadiem, tas būs jāpasteidzina, jāizdara jau tagad, lai pēc tam nebūtu jālauž jaunais asfalts.
Daudzus investīciju plānus paātrina arī dažādi investori, kas attīsta rūpnieciskās ražotnes, jo Latvijā jebkuram investoram, kuram ir vēlme saņemt elektroenerģiju, ir tiesības nākt uz Sadales tīklu ar iesniegumu, lūdzot izveidot pieslēgumu. Sadales tīklam ir jāveic aprēķina izmaksas, jāiesniedz rēķins, un, ja investors tam piekrīt, tad Sadales tīklam pieslēgumā ir jāinvestē.
- Latvijā daudzās investīciju platformās pietrūkst informācijas par elektrības pieslēguma iespējām. Kas traucē šādu informāciju plaši popularizēt?
S.J.: - Pamata informācijas turētāji un apkopotāji ir pašvaldības. Pie tām arī uzņēmējiem vajadzētu vērsties, lai saprastu visu komunikāciju pieejamību un nākotnes plānus. Faktiski visām pašvaldībām ir izstrādāti teritorijas attīstības plāni, kur pieejamās jaudas arī tiek atspoguļotas. Savukārt individuālie klienti licences darbības zonā mums ar elektrību jāapgādā visi, kas to vēlas. Runājot par investīcijām, būtiski uzsvērt, ka mums jāvērtē gan kapitālie izdevumi, gan operatīvās izmaksas, jo bieži vien, investējot kapitālieguldījumos, mēs varam būtiski samazināt nākotnes operatīvās izmaksas.
Ā.Ž.: - Pirms 28 gadiem visās Latvijas lielpilsētās strādāja lielie rūpnieciskie industriālie uzņēmumi: Rīgā - Vagonu rūpnīca un daudzas citas rūpnīcas, Jelgavā - RAF un mašīnbūves rūpnīcas, Liepājā - Liepājas metalurgs un vēl vairākas metālapstrādes rūpnīcas. Visur bija milzīgas industriālās attīstības teritorijas. Šobrīd šajās teritorijās labākajā gadījumā ir izveidoti ofisi, bet parasti vispār nekāda saimnieciskā aktivitāte nenotiek. Taču visas šīs teritorijas ir lieliski apgādātas ar elektriskajām jaudām, arī ar gāzes pievades jaudām un pat ar centralizētās siltumapgādes jaudām. Racionāli būtu tieši šajās teritorijās, ja vien tās neatrodas pašā pilsētas centrā, attīstīt industriālos parkus, jo tur enerģētiskās jaudas ir milzīgas. Diemžēl šajās teritorijās bieži vien nekas nenotiek. Ne tikai privāto industriālo parku attīstītāji, bet arī pašvaldības attīsta jaunus industriālos parkus kaut kur apdzīvotu vietu ārpusē, pat tuvākās apkārtnes nomaļās pļavās. Ir arī pozitīvi piemēri. Kad Rēzeknes pašvaldība lēma izveidot industriālo parku, tā izvēlējās ieguldīt elektrotīkla pievadu izbūvē, un tur attiecīgās jaudas industriālajam parkam ir pievadītas. Industriālais parks Jelgavā, industriālais parks, kas veidojas Karostas zonā Liepājā, u.c. atrodas vietās, kur ir iespējams ļoti ātri iegūt kvalitatīvu elektroenerģijas pieslēgumu.
Mēs ticam, ka atjauninātā Sadales tīkla valde, kurā strādā vairāki jauni darbinieki, kas agrāk nav strādājuši energosistēmā, divi valdes locekļi, tajā skaitā arī pats valdes priekšsēdētājs Sandis Jansona kungs, nāk no privātā sektora, spēs novērtēt uzņēmumu Sadales tīkls no patērētāju viedokļa, īstenojot ārkārtīgi svarīgo efektivizācijas projektu.
- Kāds ir jūsu komentārs par Valsts kontroles veikto revīziju par iepriekšējiem darbības gadiem?
S.J.: - Valsts kontroles revīzijas ziņojuma ieteikumi ir būtisks devums arī turpmākajai akciju sabiedrības Sadales tīkls darbības uzlabošanai. Valsts kontroles revīzija tika veikta laikā, kad jau bijām uzsākuši darbības efektivitātes paaugstināšanas programmu. Līdz ar to šobrīd lielākā daļa no revīzijas ziņojumā iekļautajiem ieteikumiem ir ieviešanas procesā. Revīzijas laikā ar Valsts kontroli esam veiksmīgi sadarbojušies un snieguši visu nepieciešamo informāciju, lai saņemtu ieteikumus, kā vēl varam uzlabot uzņēmuma darbības procesus, un turpināsim darbu, lai sasniegtu noteiktos mērķus un paaugstinātu gan uzņēmuma darbības efektivitāti, gan samazinātu saimnieciskās darbības izmaksas.