Babris: Jānosaka kriminālatbildība par priekšvēlēšanu solījumu nepildīšanu

Saruna ar zivju pārstrādes uzņēmuma Brīvais vilnis valdes priekšsēdētāju Arnoldu Babri par situāciju zivrūpniecības nozarē, par pārorientēšanos uz citiem noieta tirgiem pēc aizlieguma tirgot zivju konservus Krievijā, par gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, kā arī par nepieciešamību mainīt Latvijas politisko sistēmu.

- Jau pēc dažām dienām būs Saeimas vēlēšanas. Ar ko šīs vēlēšanas iezīmējas, un kādi varētu būt riski pēc tām?

- Briesmīgākais ir tas, ka nav tādas partijas, par kuru gribētos balsot. Vēlētājiem jāizvēlas nevis labākie no labākajiem, bet gan mazākais ļaunums. Latvijas Saeima ir uzbūvēta pēc Veimāras republikas parauga. Veimāras republika beidzās ar Ādolfiņu, mūsu Saeima beidzās ar Ulmani, un tagad ejam to pašu ceļu. Sakne šai problēmai ir tā, ka mums ir kroplīga vēlēšanu sistēma. Normāls vēlētājs tajās listēs nevar izfiltrēt, par ko balsot. Rezultātā panākumus gūst tie, kuri pierunā savus vēlētājus vairāk svītrot citus un likt plusiņus sev. Tas, kurš bezkaunīgāks, tas vairāk rullē. Saeima ir uzbūvēta pēc principa - atbild visi un neviens. Tāpēc atbalstu Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa iniciatīvu par tautas vēlētu prezidentu, jo mūsu Saeimā nav varas dalīšanas. Absolūti visa vara pieder Saeimai, un, ja pajautāsiet, kam konkrēti, tad - nekam. Kas par ko atbild? Visi un neviens. Tāpēc mans aicinājums vēlētājiem ir balsot par konkrētām personām. Tieši konkrētiem cilvēkiem. Ja man prasītu, kādam jābūt ideālam Latvijas politiskajam modelim, tad tam jābūt tautas vēlētam prezidentam, kas nāk ar savu ministru kabinetu, kurš strādās visus četrus gadus. Tas nozīmētu, ka prezidents nes personisku atbildību vēlētāju priekšā par izpildvaru un vēlētājs redz ministrus, kuri būs valdībā. Cilvēki jau redz, vai viņš ir profesionālis vai nav. Ja cilvēks ir kretīns, muļķis, nelietis, populists, tad viņam būs ļoti grūti savākt labu komandu. Pašreizējā modelī Ministru prezidents neko nevar izdarīt ministriem, tāpēc ka viņi ir partiju politiski ielikti. Valdība ir tā kā kolhozs, kur Ministru prezidentam nav nekādas teikšanas pār ministrijām un ministri viens uz otru ar pirkstu rāda. Savukārt Saeimai, kas ir likumdevējs, jābūt ievēlētai pēc mažoritārā principa. Šis princips vislabāk ļauj izvēlēties labākos kandidātus. Latvijas apstākļos viens vēlēšanu iecirknis varētu būt uz 10 000 iedzīvotājiem, kur partijas nāk ar saviem kandidātiem un jums ir iespējas izvēlēties labāko. Par šiem cilvēkiem jūs varat iegūt pietiekamu informāciju, lai varētu izdarīt saprātīgu un apzinātu izvēli, nevis kā tagad, kad jums ir partiju saraksti ar daudziem nezināmiem cilvēkiem.

- Tas viss ir jauki un interesanti, bet jūsu piedāvātais modelis maina sistēmu ļoti principiāli, faktiski pārvērš mūsu valsti no parlamentāras uz prezidentālu republiku. Šobrīd ideja par tautas vēlētu prezidentu pat ar pašreizējām dekoratīvajām funkcijām neiet Saeimā cauri, kur nu vēl ar tādām pilnvarām, kā jūs iezīmējat.

- Kāpēc es par to vispār runāju? Vispirms jāredz problemātika un jāredz, uz ko tiekties. Jāiet solīti pa solītim. Šobrīd es aicinu balsot par konkrētiem cilvēkiem, kuri ar savu reālo darbu ir pierādījuši, ka ir rīcības cilvēki, jo tikai tad, kad šie cilvēki tiks Saeimā, kaut kas tur mainīsies. Kā psihologs pēc izglītības varu teikt (un tā ir pasaules pieredze), ka vidēji populācijā 4% ir sociopāti. Tie ir cilvēki, kuriem nospļauties uz citiem, kuri ies pāri līķiem utt. Bet starp politiķiem šo sociopātu īpatsvars ir vairāk par pusi. Līdz ar to vēlētāju uzdevums ir nelaist sociopātus pie varas. Tāpēc nepieciešama: kriminālatbildība par sabiedrības maldināšanu valstij svarīgos jautājumos, jo sociopāti spēj bezkaunīgi melot un būt pārliecināti, ka par to nebūs jāatbild; kriminālatbildība par priekšvēlēšanu solījumu nepildīšanu, lai nebūtu šie - kā var nesolīt? Personīgu atbildību par vārdiem, darbiem un rezultātiem. Tāpēc vēlreiz atkārtoju - balsojiet par tiem cilvēkiem, kuriem aizmugurē ir reāli darbi. Kuri ar savu darbu ir pierādījuši - viņš var. Viņš dara, nevis mētā mēslus un nodarbojas ar pliku demagoģiju.

- Ja konkrētāk?

- Piemēram, Rihardu Kozlovski ne redz, ne dzird. Iekšlietu ministrijā situācija ir dramatiska.

- Spēka struktūru pārstāvjiem varbūt labāk, ka viņus mazāk redz un dzird, nekā ja viņi cenšas visur zīmēties, kā, piemēram, Strīķe to mīlēja darīt.

- Kur ir rezultāts Bunkus slepkavībai?

- Vēl jau mazs laiks pagājis. Vēl jau notiek izmeklēšana. Varbūt drīz arī būs rezultāts.

- Paziņojumi par pavedieniem jau bija, bet rezultātu nav. Lielākais akmens Kozlovska dārziņā ir tas, ka viņš paziņoja, ka cīņai pret terorismu izveidos vēl vienu speciālo vienību. Vai iepriekšējā specvienība kaut vienreiz tika izmantota cīņā pret terorismu? Pret terorismu jācīnās ar to, ka tiek izveidots labs aģentūras tīkls. Ja Kozlovskis būtu pateicis, ka mēs uzlabosim operatīvo darbu plašās masās, lai laikus izķertu teroristus un novērstu viņu darbību, tad viņš būtu pateicis gudru lietu, bet, tā kā viņš pateica tikai politiski izdevīgu lēmumu, bet politiski pareizs un valstiski pareizs lēmums ir divas dažādas lietas, tad viņš sevi atklāja tikai kā politiķi un manipulatoru. To pašu varu teikt par Edgaru Rinkēviču, jo dažkārt nevar saprast, vai viņš strādā mūsu valsts interesēs vai pret mūsu interesēm. Kas attiecas uz Jāni Dūklavu, kura kompetencē ir arī mans lauciņš - zivju pārstrāde, varu pateikt, ka no visiem līdzšinējiem zemkopības ministriem, bet esmu strādājis ar daudziem, viņš ir vislabākais. Tāpēc ir ļoti sāpīgi skatīties uz pasākumiem, kuri cenšas viņu nomelnot. Redzu arī šos motīvus, jo, tikko šajā uz savtīguma un personisko interešu bāzes būvētajā sistēmā parādās cilvēks virs vidējā līmeņa un sāk konkurēt ar pārējiem, tā uzreiz cilvēkam virsū tiek gāzti dubļi.

- Atbilstoši jūsu vērtēšanas kritērijiem - kādi ir viņa darbi?

- Kad mums, zivrūpniekiem, bija nepieciešams dabūt sertifikātu darbam Ķīnā, Dūklavs pats personīgi pieslēdzās šim jautājumam, bija mobils un atsaucīgs. Mūsu asociācijas vadītājam Didzim Šmitam vienmēr ir iespēja atnākt un ar viņu runāt. Ja jautājums ir par lietu, tad Dūklavs to vienmēr izskata pēc būtības. Nekad nav bijis tā, ka attieksme ir neieinteresēta, skanētu atrunas - nav laika un tamlīdzīgi. Ir jau pieredze ar citiem, kad runā ar ministru, bet jūti - viņš tevi nemaz nedzird. Dūklavs vienmēr ieinteresēti uzklausa. Turklāt viņš neuzklausa atsevišķus uzņēmumus, bet runā ar asociāciju. Viņš maksimāli nāca mums pretī, kad sākās problēmas ar Krieviju. Viņš bija tas, kas sasauca visus un prasīja, kāds atbalsts vajadzīgs nozarei. Dūklavam ir laba paša pieredze kā ražotājam. Tas ir retums, ka cilvēks ar ražotāja pieredzi reāli nonāk politikā. Viņš pazīst drēbi arī kā uzņēmējs. Aizbraucot uz Briseli, viņš spēj par Latvijas interesēm pastāvēt, atšķirībā no tā paša Rinkēviča, kurš spēj tikai izpatikt.

- Kad viņu apstiprināja amatā, tad skeptiķi bilda, ka viņš jau neprot angļu valodu, vai viņš tur spēs ko sarunāt, jo viss svarīgākais jau tiekot sarunāts kuluāros.

- Muļķības. Kuluāros var sarunāt tie, kas grib štelles. Ja tev ir skaidra pozīcija, skaidra vīzija, tad par to ir skaidri un gaiši jārunā. Dūklavs daudziem nepatīk, jo viņš to, ko saka, to arī dara. Viņam nav nekas jāspēlē, nav jāiet kuluāros runāt, atšķirībā no daudziem citiem. Galīgi nav tā, ka šodien cilvēkam obligāti jāzina angļu valoda. Ja ir kādas sarunas, īpaši nopietnas, svarīgas sarunas, tad labāk paņemt profesionālu tulku, jo caur tulku ir mazāk iespēju kļūdīties, ja valodu nepārzini perfekti kā savu dzimto. Ja sākas visādi nothing special, tad labāk neizgāzties.

- Kāda šobrīd ir zivrūpnieku situācija Krievijas tirgū, jo sākotnējā sankciju sarakstā zivju konservi nebija iekļauti?

- Stāsts ir šāds. Kad 2014. gadā ES pieņēma sankcijas pret Krieviju, Krievija pieņēma atbildes sankcijas, kuras paredzēja, ka Krievija pārtrauc ievest no ES daudzus pārtikas produktus, tajā skaitā zivis. Zivju konservu šajā sankciju sarakstā nebija. Nozarē notika fantastisks lēciens, jo Krievija, aizliedzot ievest zivis, ierobežoja savus konservu ražotājus ar izejvielas piegādi. Pēkšņi Krievijā izveidojās zivju produkcijas vakuums. Mums pienāca sapņu stunda. Krieviem nav zivju, jo Krievijas zivju pārstrādes uzņēmumi pirka mūsu zvejnieku nozvejotās brētliņas un reņģes, taisīja konservus un konkurēja ar mums. Zivju nav, konkurences nav, ir deficīts. Mēs varējām šo vakuumu piepildīt, bet tad Rinkēvičs aizliedza Kobzonam, Valērijai un Gazmanovam iebraukt Latvijā, un pēkšņi Krievijas veterināro dienestu pārstāvji atbrauca uz Latvijas zivju pārstrādes uzņēmumiem, uztaisīja virspusēju pārbaudi, un, kas meklē, tas atrod. Atrada kaut kādus pārkāpumus, paziņoja, ka Latvijas Pārtikas un veterinārais dienests nav spējīgs nodrošināt pārtikas kvalitāti, un apturēja visu Latvijas zivju konservu eksportu uz Krieviju. Visiem. Pie manis rūpnīcā viņi nav bijuši. Viņi brauca uz konkrētiem uzņēmumiem, kur zināja, ka varēs kaut ko atrast. Šis aizliegums ilgu laiku turējās. Mums bija zaudējumi ne pa jokam. 50% no visas nozares strādāja uz Krievijas tirgu. Daudzi uzņēmumi bankrotēja, un cilvēki palika bez darba. Ko mēs ieguvām no šī Rinkēviča gājiena? Bezdarbu un budžeta ieņēmumu samazinājumu. Pērn decembrī iznāca Krievijas paziņojums, ka viņi atļauj Latvijas uzņēmumam Karavela, kas tirgo ar preču zīmi Kaija, ievest savu zivju konservu produkciju Krievijā. Krievijā nopriecājās - o, atgriezīsies Latvijas šprotes Krievijas tirgū, jo turienes patērētāji to gaida. Krievijas masu medijiem es pateicu - naivie, uzņēmums Karavela šprotes tikpat kā neražo. Viņi ražo tos zivju konservus, kas orientēti uz Eiropas veikalu tīkliem un kuri nav pieprasīti Krievijā. Kopš decembra viņi uz visu lielo Krieviju ir aizsūtījuši tikai divas mašīnas ar konserviem. Krievija tāpat kā agrāk mums ir slēgta.

- Kāpēc Karavelai iedeva atļauju eksportēt savu produkciju uz Krieviju, bet citiem uzņēmumiem nē?

- Ja skatās uz papīriem, tad Karavela ir ļoti liels ražotājs, kas ražo ekonomisko segmentu lielā apjomā ar ļoti mazu peļņas maržu Eiropas lielveikaliem. Eiropas un Krievijas tirgi ir divi pilnīgi atšķirīgi tirgi gan pēc gaumes, gan garšas un tradīcijām. Karavelai ir milzīgs apgrozījums ar mazu peļņu. Krievija pasaka - lielākajam Latvijas zivju konservu ražotājam mēs atvērām tirgu, tikai noklusē to, ka šim uzņēmumam šprotu līnija ir smieklīgi maza. Tas ir politisks žests - mēs atvērām tirgu, lai gan patiesībā neko neatvēra.

- Kāda ir situācija nozarē kopumā, un kādas ir sekmes ar pārorientēšanos uz citiem noieta tirgiem?

- Tajā brīdī, kad Krieviju aiztaisīja ciet, puse no ražošanas jaudām kļuva nepieprasītas. Bija ražotāji, kuriem 80-90% produkcijas gāja uz Krievijas tirgu. Kad Krieviju aiztaisīja ciet, viņiem noliktava bija pilna ar preci. Ko viņi ar to preci darīja? Iegrūda tajos tirgos, kuros viņi nekad nav bijuši, par dempinga cenām. Viņi sagrāva cenu līmeni visiem pārējiem. Pēc tam sākās nežēlīga cīņa par tiem atlikušajiem 50% klientu, kurus katrs centās atņemt nost otram. Šobrīd jau daudzi ir bankrotējuši un process turpinās. Praktiski visi uzņēmumi strādā ar zaudējumiem, cerībā, ka nākamais nomirs un es dabūšu viņa pasūtījumus. Situācija nozarē ir dramatiska. Kas attiecas uz citiem tirgiem, tad mēs bijām pirmie, kas iegāja Francijas tirgū.

- Ar ko?

- Šprotes ar caurspīdīgo vāciņu uz Monoprix veikaliem. Francijas tirgus aug, bet lēnām aug. Mēs paplašinājām arī ASV tirgu.

- Kas ir šīs produkcijas pircēji, vietējie francūži vai iebraucēji no bijušās PSRS?

- Mēs savu produkciju pārdodam vietējiem, īstiem francūžiem. Viņi to ir gatavi ēst. Mēs sākām ar to, ka Parīzē ir veikaliņš Petrosyan, kur tirgo stori, kūpinājumus un citas augstākās klases delikateses. Mēs sākām savas šprotes viņiem regulāri piegādāt zem viņu preču zīmes. Viņi tās ņem, un prece ir augstākajā cenas segmentā, bet zem viņu preču zīmes. Tur neparādās ne Brīvais vilnis, ne Made in Latvia. Tiesa, katram ražotājam jāliek savs rūpnīcas indekss uz kārbas. Tas, kurš šo indeksu pazīst, var pēc šī numura pateikt, kurā rūpnīcā prece saražota.

- Tātad pircējs neredz, ka tā ir Latvijā ražota prece?

- Neredz, lai gan Brīvais vilnis ir uzņēmums, kurš visvairāk ražo ar savu preču zīmi, jo Brīvais vilnis kā preču zīme ir labi pazīstama pasaulē. Tomēr ap 40% produkcijas ražojam ar citām preču zīmēm. Lēnām attīstās ASV tirgus, arī citos tirgos pamazām ejam iekšā.

- Jūs Dūklava sakarā pieminējāt Ķīnu. Teorētiski tas ir milzīgs tirgus. Cik perspektīvs?

- Man jau bija kontrakts par pastāvīgām piegādēm uz Ķīnu. Jau aizsūtīju pirmo konteineru. Pēc manis vēl deviņi citi zivju konservu ražotāji nosūtīja savu produkciju uz Ķīnu, bet viens ražotājs bija tik bezkaunīgs, ka, lai dabūtu zemu cenu, iesūtīja ļoti zemas kvalitātes produkciju. Pēc tam ķīnieši pateica, ka tirgus ir sabojāts un kādu laiku var vairs nesūtīt. Varu pat parādīt līgumu, kur kompānija bija apņēmusies ņemt līdz pieciem konteineriem mēnesī. Tā ir milzīga kompānija ar vairāk nekā miljardu dolāru lielu apgrozījumu. Viņi bija gatavi sadarbībai, bet pēc tā, ko mūsu konkurenti izdarīja, nopelnot uz šiem trim lētajiem konteineriem, tirgus ir sabojāts. Novembrī atkal lidoju uz Šanhaju, kur ar Ķīnas valdības atbalstu notiek liela pārtikas produktu izstāde. Ķīna ir perspektīva valsts, jo, ņemot vērā tās industriālo attīstību, viņiem pietrūkst pārtikas un energonesēju. Ķīnas prezidents Si Dziņpins ir aicinājis ķīniešus pamazām pāriet uz importa pārtiku. Pie manis vērsās Ķīnas vēstniecības pārstāvis ar lūgumu ierasties uz šo izstādi, jo tā notiek zem prezidenta Si Dziņpina patronāžas un viņš pats tajā piedalīsies. Tas ir ļoti nopietns signāls, ka Ķīnā grib mainīt ēšanas paradumus un tāpēc aicina pārtikas importētājus nodrošināt Ķīnas iedzīvotāju augošās prasības pēc labas kvalitātes pārtikas.