Par gaidāmo Romas katoļu pāvesta Franciska vizīti Latvijā Neatkarīgās intervija ar pāvesta vizītes koordinatoru, Romas katoļu baznīcas priesteri Juri Jalinski.
- Pāvests ir mūsu baznīcā pirmā persona. Pateicoties Svētajiem rakstiem, un kā to baznīca ir skaidrojusi, Jēzus īpašā veidā izvēlējās apustuli Pēteri un deva šim cilvēkam spēku un citas vajadzīgās dotības, lai, paliekot šeit uz zemes, sludinātu Jauno derību. Baznīcai gadsimtiem ilgi ir redzams garants par ceļiem, kur iet, pie kā vērsties, it sevišķi brīžos, kad ir izvēle un mulsums, pa kādu ceļu iet. Man pašam personīgi pāvesta loma ir bijusi nozīmīga un svarīga. Lai cik cilvēks būtu erudīts un izglītots dažādos jautājumos, pienāk brīži, kad ir labi, ka jūti, ka ir kāds, kas var pateikt galavārdu. Pāvests, protams, arī ir cilvēks, bet, pateicoties viņa ticības skatījumam, viņš ir iemantojis autoritāti - mēs redzam, ka viņā ir īpaša, Dieva dota autoritāte pateikt dažas lietas, kuras viņš var pateikt un izsludināt kā lietas, kas ir svarīgas un kam mēs esam aicināti ticēt. Šo īpašību dēļ pāvests Francisks ir iemantojis autoritāti visā pasaulē un arī pie mums Latvijā. Šo īpašo lomu saskata arī laicīgā vara, tāpēc arī viņš ir aicināts uz vizīti Latvijā. Viņš ir ne tikai kā viens no daudzu valstu galvām, bet arī kā liela morāla autoritāte ar īpašu harismu. Tas nav tikai tāds žests, bet daudzu valstu vadītāji grib ar pāvestu runāt un dzirdēt viņa domas.
- Ko pāvests darīs Latvijā? Ar ko tiksies?
- Viņa vizīte ietver šos divus aspektus. Viņš ierodas Latvijā kā valsts vadītājs, kā Vatikāna vadītājs, un ir paredzētas visas nepieciešamās protokola tikšanās ar augstākajām Latvijas valsts amatpersonām. Un, protams, viņš, būdams baznīcas galva, brauks arī pie ticīgajiem cilvēkiem un pie Latvijas baznīcas vadītājiem. Protams, viņam nav iespēju būt fiziski tuvu ar katru ticīgo, bet viņš sapulcinās tos, kas tic Dievam, un ar viņiem tiksies. Ir arī paredzētas kopīgas pusdienas ar novadu bīskapiem. Vizīte Baltijas valstīs būs īsa, kompakta, bet īpašās ziņas tiks nodotas. Pāvests ieradīsies no rīta 24. septembrī, dosies uz Latvijas Valsts prezidenta pili, kur būs sapulcināti aptuveni 500 cilvēku, kas pārstāv augstākās valsts amatpersonas, kultūru, zinātni, sabiedrisko darbu. Būs tikšanās un vārdi, ko pāvests pateiks. Pēc tam pāvests dosies pie Brīvības pieminekļa nolikt ziedus. Rīdzinieki varēs viņu redzēt. Būs arī lieli ekrāni, lai cilvēki varētu viņu redzēt. Pēc tam būs tikšanās ar ļaužu grupu, kas pārstāvēs ģimenes, jauniešus, bērnus. Pēc tam «papamobilī» viņš dosies caur Vecrīgu uz Doma baznīcu. Visa maršruta garumā Latvijas iedzīvotāji un tūristi varēs pasveicināt pāvestu. Vatikānā ir ļoti augstu novērtēts, ka starp kristiešiem Latvijā ir ļoti veselīgs dialogs - katoļu, luterāņu un pareizticīgo starpā notiek auglīga sadarbība. Tas ir liels, brīnišķīgs un draudzīgs retums Eiropā un pasaulē. Šo akcentu pāvests vēlas izcelt. Būs kopīga lūgšana Doma baznīcā, kur tiks gaidīti visu kristīgo konfesiju parstāvji. Vieta gan ir ierobežota, bet būs vieta apmēram 1200 cilvēkiem, kas ir ielūgti. Pēc tam pāvests dosies uz Jēkaba katedrāli. Pāvests vēlas tikties ar dažādām ļaužu grupām, viņš pats vairs nav gados jauns. Radās doma, ka viņš varētu tikties ar gados vecākiem ļaudīm, ar senioriem. Tas tad notiks Jēkaba katedrālē. Viņš uzrunās savus vienaudžus. Pēc tam būs tikšanās un pusdienas ar novadu bīskapiem. Tur piedalīsies arī Romas katoļu baznīcas kardināls Jānis Pujāts.
Pēc tam pāvests dosies uz Aglonu, kas būs viņa vizītes kulminācija. Aglonā būs Svētā mise. Pāvests ir pazīstams ar to, ka ir tiešs, atklāts un nevairās no nepatīkamiem jautājumiem. Reizēm viņš pats cenšas tos ļoti tieši uzdot gan pašai baznīcai, gan visai sabiedrībai, un ar to viņš ir arī ieguvis daudzu cilvēku simpātijas, ka viņš ir gatavs runāt. Tātad - nebaidīties vienam no otra, nebaidīties no viedokļu dažādības, bet tomēr reizē arī apzināties, ka mums visiem ir jāmeklē kaut kāds kopsaucējs.
- Pāvesta vizītes laikā būs viena ārpuskārtas brīvdiena visiem.
- Tas ir labi - lai cilvēki atpūšas. Ja arī viņi nav katoļi, viena brīva diena neko neskādēs.
- Kā noprotu, jūs esat galvenais organizētājs pāvesta vizītei?
- Ir tāda lieta, ka no Vatikāna puses, balstoties uz viņu pieredzi, viņi lūdz iecelt trīs personas. Viena persona, kas uztur kontaktu un saziņu ar medijiem, kas informē sabiedrību par vizīti. Tad viena persona ir, kas atbild par visām liturģiskajām ceremonijām. Šīs personas ir ieceltas un strādā. Un viena persona, kas ir koordinators, kas esmu es. Man jāpiedalās visās darba grupās, kas organizē tikšanās, rūpējas par drošību, ceremoniju un protokola jautājumiem.
- Tā nav joka lieta - būs ļoti daudz cilvēku, nezin, kādi būs dabas apstākļi - varbūt karstums, bet varbūt lietus…
- Dabas apstākļus nevarēšu sakoordinēt. Viegli nebūs. Neesmu viens šajā lietā - man būs palīgi, kas palīdzēs. Man ir arī pieredze ar pāvesta Jāņa Pāvila II vizīti Latvijā 1993. gadā. Redzēju, kā tas tiek darīts. Izaicinājumi organizēt pāvesta vizīti toreiz un tagad ir ļoti atšķirīgi un vienlaikus arī ļoti līdzīgi. Protams, kā diena pret nakti atšķiras tehnoloģiskās iespējas. Pirms 25 gadiem es biju viens no nedaudzajiem, kuram izsniedza tā laika mobilo telefonu, kurš vairāk atgādināja tādu nelielu čemodānu, ko vajadzēja nest vienā rokā un kas svēra vairākus kilogramus. Un ar tādu somu tad es arī braukāju gan uz Aglonu, gan atpakaļ uz Rīgu. Tagad tas ir daudz vienkāršāk.
- Ir liela īdēšana sabiedrībā, ka pāvesta vizītei tiks tērēta milzu nauda - 800 tūkstoši eiro, un tiek minētas arī citas summas. Vai nauda tiks izlietota saprātīgi?
- Pasaules pieredze rāda, ka šādai vizītei ir nepieciešama nauda. Gan no valsts puses ir vajadzīgi līdzekļi, gan arī no baznīcas. Baznīca, redzot, ka izdevumi būs lieli, lūdza valdības palīdzību. Es nevarēšu uzreiz nosaukt precīzas summas, bet aptuveni redzu, ka iecerētie darbi varētu izmaksāt apmēram miljonu. Aglonā vajag sakārtot āra celiņus, altāri, kas zem lietus un sniega 25 gadu laikā ir bojājies, un vēl citi darbi jāveic. Ja gadījumā visi darbi netiks paveikti, finanšu līdzekļi tiks atgriezti atpakaļ valsts budžetā. Izdevumos ir iekļauta arī samaksa par drošību Valsts policijai, samaksa par medicīnas, sabiedrības informēšanas un citiem pakalpojumiem. Mēs uzņemam delegāciju, kas sastāv no apmēram 40 cilvēkiem - viņus vajag izmitināt, ēdināt. Tāpat arī ēkas vajag remontēt, atjaunot kādu krāsojumu. To gribējās izdarīt pirms pāvesta vizītes.
- Ir tāds «globāls trends», ka daudzviet pasaulē katoļu priesteri tiek apsūdzēti pedofilijā. Arī Latvijā pāvesta vizītes priekšvakarā ir tāds stāsts, ka Rēzeknes mariāņu kongregācijas mūks un priesteris Pāvels Zeiļa apcietināts par cilvēktirdzniecību un seksuālu vardarbību. Kā to komentēsiet?
- Esmu aizņemts pāvesta vizītes organizēšanā un veltu tai visus spēkus. Kad atnāk šāda nepatīkama ziņa, tas izraisa lielas skumjas. Ir ļoti žēl, ka kaut kas tāds notiek. Ir ļoti žēl, ka par tādām lietām nākas runāt pie mums Latvijā. Mana pirmā reakcija bija tāda, ka ir ļoti skumji ko tādu dzirdēt. Ļoti gribētos, lai šī lieta izrādītos pārpratums. Protams, ja ir noticis kriminālnoziegums, tad personai atbilstīgi likumam ir jāatbild. Baznīca ir ieinteresēta, lai lietas apstākļi tiktu noskaidroti, lai taisnība tiek noskaidrota. Ticu, ka mums ir pietiekami kompetentas iestādes, kas spēs noskaidrot, vai lietai ir pamats. Nekad nevar izslēgt neko. Varbūt ir bijusi kāda provokācija. Tad to vajag izmeklēt. Man gribas cerēt, ka nekas nav noticis. Bet, ja ir bijusi vaina, tad par to jāatbild.
- Ir virkne partiju ar liberāliem uzskatiem par to, ka varētu legalizēt viendzimuma laulības. Cilvēki mēdz dzīvot kopā, bet, kad viens nomirst, iznāk juridiskas kolīzijas, ka otrs nevar saņemt mantojumu un tā.
- Baznīcai un ticīgam cilvēkam ir morāles kritēriji par lietām, kas ir pieņemamas, un ir lietas, kas, balstoties uz Svētajiem rakstiem, nav pieņemamas. Baznīca ir tā, kas nodod cilvēkiem to, kā Dievs vēlētos šīs lietas skaidrot. Mēs skaidrojam, ka tas ir nepieņemami. Tas ir viens līmenis.
Ir arī otrs līmenis, kas attiecas uz sekulāro sabiedrību. Mums visiem ir tiesības veidot šīs sabiedrības viedokli. Vienmēr būs cilvēki, kas teiks, ka viendzimuma attiecības nav pieņemamas, bet būs arī citi, kas teiks, ka šiem cilvēkiem nedrīkst liegt tiesības. Nezinu, kā sekulārā pasaule Latvijā risinās šīs lietas, bet baznīca ir savu viedokli pietiekami skaidri paudusi - homoseksuālas attiecības nav pieņemamas. Jebkurā gadījumā, jebkādas attiecības, kas ir par mantojumu vai citām finanšu lietām, ir ar likumdošanu saistītas un tās var risināt. Šīs materiālās attiecības var risināt valsts likumdošanas līmenī. Bet, kas attiecas uz laulību un ģimeni, tad homoseksuālas attiecības nevar būt ne laulība, ne ģimene. Baznīca no tā negrasās atkāpties.
- Kā Latvijas katoļi raugās uz saracēņu nākšanu uz Eiropu? Sīrijas karš, migrācija…
- Pāvests Francisks ir izteicies pozitīvi un provokatīvi. Tie ir cilvēki tādi paši, kā mēs. Tie ir bēgļi, kas ir nonākuši nelaimē. Viņiem jāpalīdz. Pāvesta pieeja ir tāda, ka viņš grib nostādīt pasauli šā jautājuma priekšā, nenobīties no tā, rast tam risinājumu. Pāvests nesaka, ka atbilde ir tikai viena - celt sienu. Viņš aicina jautājumu risināt, domāt par to. Tas ir ļoti svarīgi. Eiropa ir radusies, pateicoties tautu staigāšanai, daudz dziļāku procesu rezultātā, nevis tikai sienu celšanā, ar saknēm, kas spēja šīs dažādās tautības saturēt kopā. Ja paskatāmies no pozitīvā leņķa, nevis no atsevišķiem nelāgiem faktiem, tad tautu staigāšana bija auglīga. Ja skatāmies tagad uz musulmaņu invāziju Eiropā, lietas nav tik briesmīgas, kā varbūt iztēlojamies. Mēs to pārvarēsim. Ar dziļu ticību Kristum.
Mums ir gājusi uz leju dzimstība. Bet tad tas jāpārvar. Paskatīsimies uz šiem musulmaņiem un ņemsim piemēru - viņiem ir daudz bērnu, bet arī kristiešiem vajag daudz bērnu. Mēs dzīvojam sarežģītā laikā, bet šis ir laiks, kad Eiropa varētu censties iegūt kādu jaunu elpu.
