Mārcis Bendiks: "KPV LV" ir "Saskaņas" filiāle

Par situāciju, kas var izveidoties pēc vēlēšanām, par Saskaņas ņemšanu vai neņemšanu koalīcijā, par izvēli starp «jaunajām» un «vecajām» partijām un citām pēdējās priekšvēlēšanu nedēļas aktualitātēm intervija ar politikas procesu vērotāju Mārci Bendiku.

- Ko mēs varam sagaidīt 7. oktobra rītā; vai būs, no kā veidot valdības koalīciju?

- Koalīcijas veidošanu var salīdzināt ar augstāko matemātiku, teorētisko mehāniku un visu ko, bet tas ir tikai līdz vēlēšanām. Kad vēlēšanas ir notikušas, tas pārvēršas par vienkāršu aritmētiku. Pašlaik kaut ko prognozēt ir grūtāk, nekā tas ir bijis citās reizēs, jo virkni no spēlētājiem grūti izmērīt - tie ir sastopami virtuālajā vidē, nevis reālajā dzīvē. Prāva daļa vēlētāju pētījumu firmu intervētājiem noslēpj savu patieso izvēli. To droši vien dara Latvijas Krievu savienības (LKS), daļēji arī KPV LV un Jaunās Konservatīvās partijas (JKP) vēlētāji. Viss vēlēšanu tonis ir pārgājis no racionālā uz emocionālo. Joprojām ir tie, kas vēl nav izšķīrušies, par ko balsos, un izšķirsies pat ne pēdējā dienā, bet tikai, kad 6. oktobrī stāvēs pie urnām. Šī situācija nav prognozējama ar tiem instrumentiem, kas ir mūsu rīcībā. Man jau draugi, radi un paziņas vaicā, kas notiks vēlēšanās un pēc tam, taču kaut ko prognozēt varēs tikai šīs nedēļas beigās.

Es neteikšu nevienam, par ko balsošu, - pat ne tuvākajiem draugiem un radiem. Visiem iesaku vērtēt partijas un politiķus - domāt, kas valstī būs, ja vēlēsiet šos, tos vai tos. Piemēram, ja tev svarīgākais ir attieksme pret NATO, tad pastāv šāda izvēle. Ja tev svarīgākais ir valoda, tad ir šādas izvēlnes. Ja svarīgākais ir tautas vēlēts prezidents vai kopdzīves likums, tad ir tādas izvēlnes. Un tā tālāk.

Un tad izrādīsies, ka var sanākt tā, ka tava balss ielido papīrgrozā. Jo to partiju sortiments, kurām nav iespēju iekļūt Saeimā, ir diezgan liels. Tas arī jāvērtē.

- Partijas ir savilkušas visādas «sarkanās» līnijas, stipri salamājušās savā starpā, Saskaņa ir atstāta tā kā vientuļa...

- Tam nepiekrītu, jo Saskaņa nemaz nav vientuļa. KPV LV ir Saskaņas filiāle. Ja mēs pieņemam, ka pastāv vēl tādas «sarkanās līnijas», ka Attīstībai/Par būs grūti veidot koalīciju ar ZZS un JKP būs grūti veidot koalīciju ar ZZS, tad domstarpības tiks noliktas malā, ja būs jāglābj valsts.

Ziedonis Čevers un Māris Grīnblats arī lamāja viens otru, taču, kad situācija izveidojās tāda, kad viens bez otra nevar iztikt, nācās vien strādāt vienā koalīcijā. Ja izrādīsies, ka Saskaņai un KPV LV ir apmēram 40 vai vairāk mandātu, visi pārējie saslēgsies kopā vienā koalīcijā un šos divus pie varas nelaidīs. Būs gandrīz pilns «zvēru dārzs», un tikai divi dīvaini dzeloņzvēri paliks ārpus koalīcijas.

- Vai Saskaņa netiek par daudz dēmonizēta? Pašlaik Saskaņa ar visu savu būti cenšas demonstrēt, ka ar Kremli sakari ir sarauti un ir orientējusies uz Rietumiem?

- Bet tad jālasa, ko Saskaņas biedri saka reklāmās uz autobusiem. Viens no deputātu kandidātiem ar baltu uz zila sola, ka izdevumus aizsardzībai samazinās līdz

1% un naudiņu izdalīs kaut kam citam. Tas nozīmē atteikties no saistību izpildes pret NATO. To pašu sola LKS, kas sola vienotu Krieviju no Lisabonas līdz Vladivostokai. Tāda bija Eiropa no Lisabonas līdz Vladivostokai līdz 2014. gadam, kad bija izveidojusies situācija, kurā tādas lielas valstis kā Vācija nepildīja saistības pret NATO, un Krievija varēja nesodīti anektēt teritorijas citās valstīs. Tas ir tas, ko LKS sola oficiāli savās programmās, bet Saskaņa uz autobusa. Nepiekritīšu, ka tas nav principiāli. Tas ir principiāli.

- Nāk šmuce ārā par «Taureņu» sarunām, kur maksātnespējas administrators Māris Martinsons esot apspriedies ar Latvijas Bankas prezidentu, kā izreketēt kādu komercbanku. Ar to vēl nebeigšoties - būšot vēl kādas šmuces...

- Nepazīstu Martinsonu, šīs sarunas neesmu dzirdējis, esmu dzirdējis tikai to, kas ir medijos. Varbūt tur izgaismosies kādas partijas finansētāji, bet varbūt nebūs nekā. Nezinu.

- Diezin vai līdz vēlēšanām vairs var paspēt iznest publikai ko jaunu, lai tas būtu ticami?

- Normālam «kompromatam» bija jābūt jau pagājušajā nedēļā.

- Bet ir viena lieta, kas jau labu laiku ir zināma - ka tās sarunas dzirdēja KNAB darbinieki Juta Strīķe un Juris Jurašs, taču nolika materiālu iemarinēt atvilktnē, bet jaunā KNAB vadība pēc pieciem gadiem tās sarunas atrada.

- Par to man gan nav šaubu, ka tas tā ir noticis. Tāpēc, ka, kamēr ieraksti ir pie darbinieka, ir iespēja paprasīt naudiņu par to, lai nepatīkams materiāls paliek bez virzības.

- Ir jau jauna versija, ka Strīķe bijusi principiāla un godīga, bet kādi ļaunie traucējuši Martinsona un Rimšēviča sarunas izmeklēt.

- Ja Strīķe un Jurašs būtu principiāli un godīgi, tad jau pirms pieciem gadiem būtu ierosināta krimināllieta. Tas ir apstiprinājums tam, ka viņi ir melīgi, nelietīgi un, iespējams, stulbi. Jurašs tiešām ir stulbs - par to nav nekādu šaubu. To viņš pats ir apstiprinājis ar savu iznācienu pret nacionāļiem Raivi Dzintaru un Imantu Parādnieku, apgalvojot, ka viņi ir korumpēti. Jurašs izvilka un vicināja papīrus, ka viņam ir neapgāžami pierādījumi pret nacionāļiem. Taču, kad viņam KNAB pavaicāja, kādi viņam ir dokumenti, viņš sacīja, ka tas nevienu neinteresē un viņam šādu dokumentu nav. Pēc Aristoteļa loģikas ir iespējami tikai divi varianti - vai nu ir dokumenti, vai dokumentu nav. Šis runcis nevar būt vienlaikus dzīvs un beigts. Vai nu Jurašs melo vienā reizē vai otrā, bet visticamāk, ka ir melojis abās...

Tā jau nav pirmā reize. Savulaik viņš apgalvoja, ka viņam piedāvāts kukulis miljona apmērā. Vai tad viņš ir lauku skolotājs, kas nezina, ko darīt, kad piedāvā kukuli? Viņš tajā brīdī bija galvenais operatīvais kukuļķērājs. Bet ko Jurašs beigās atbildēja? Ka kaut kā nesanāca kukuļdevēju noķert. Ja nesanāca, tad viņš ir mūlāps, lubraks un čamma. Bet tas, ka viņš to stāsta publiski, nozīmē, ka viņš ir stulbs lubraks. Un neko vairāk.

- Taču, par spīti visam, JKP neizskatās zaudētāja kampaņā un var pārraut krietni pāri 5% barjerai.

- Droši neko nevar prognozēt, bet pēc tiem reitingiem, kas ir bijuši šovasar, tik tiešām var būt, ka tā pārveļ pāri 5%.

- Par Jauno Vienotību ir tā mazliet dīvaini, ka šai partijai taču ir ministri, administratīvie resursi, taču pēdējā kampaņas mēnesī partija to nav tā īsti likusi lietā. Ka tādā garā vēl nesanāk palikt «aiz borta»?

- Viņiem ir tā sanācis, ka tie, kas bija «jaunie, spriganie» viņu atbalstītāji, ir pārdalījušies starp Attīstībai/Par, daļēji arī JKP un varbūt arī NA. Palikuši ir tie, kas ir par stabilitāti, kam jaunās, liberālās vēsmas nav tik svarīgas, kam Valdis Dombrovskis joprojām ir «mīļais lācītis». Priekš «spriganajiem» nebija vairs tik daudz argumentu, lai paliktu uzticīgiem šai partijai. Labklājības ministrs Jānis Reirs izskatās vāji. Pat arī salīdzinājumā ar veselības ministri Andu Čakšu (ZZS) Čakša ir daudz pārliecinošāka par Reiru. Kaut vai tādā ziņā, ka viņas ministrija pārdala miljardu, kas ir vēl nepieredzēts skaitlis veselības nozarē, bet Jaunās Vienotības Reiram nav īsti, ko pārdalīt.

Citādi gan ir ar izglītību. Apbrīnoju izglītības un zinātnes ministru no Jaunās Vienotības Kārli Šadurski, ko viņš ir paveicis - ka viņš ir pārtraucis absurdu ar valstiski finansētas apmācības uzturēšanu valodā, kas nav valsts valoda. Taču tas bijušos Vienotības vēlētājus pārāk neinteresē. Daudz punktu ar to nevar iegūt.

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens bija pareizi uzķēris, ka liela nozīme būs tam, vai viņš varēs tikt galā ar OIK. Viņš centās tikt galā, bet nekas prātīgs nesanāca - atvēzējās un iecirta sev kājā. Kur tur var dabūt labus reitingus un rezultātus?

- Parasti pastāv kāds vēlēšanu jautājums. Kāds ir šis jautājums šajās vēlēšanās?

- Es redzu kādus četrus. Attieksme pret ģeopolitisko orientāciju - palikt Latvijai Rietumu ģeopolitiskajā orientācijā un militārajā telpā vai nē. Vēl ir jautājums par valodu. Tur ir visādas nianses. Piemēram, Attīstībai/Par ir par NATO un Rietumu orientāciju, taču attieksmē pret valsts valodu viņi ir gandrīz vai LKS pozīcijās - par izglītību trīs valodās. Labrīt! Tā būs izglītība latviešu, krievu un angļu valodā, un, ja mums būs izglītība krievu valodā, latviešu valodai tas būs nāves spriedums. Viņi gan skaļi nenosauc krievu valodu, taču tā to var saprast.

Svarīgi jautājumi ir par tautas vēlētu prezidentu un kopdzīves likumu. Par to vēl būs diskusijas. Šīs ir mediju un pašu politiķu uzkonstruētas problēmas, bet, manuprāt, tie ir nesvarīgi jautājumi.

Vēl ir visādi jautājumi, piemēram, par zāļu cenām, kur KPV LV sola samazināt cenas, un arī ZZS stāsta, ka veselībā ieguldīti milzīgi miljoni un tūlīt saruks rindas pie ārstiem, un cenas medikamentiem būs mazākas.

Svarīgs jautājums ir par «vecajiem» vai «jaunajiem». «Jaunie» saka, ka viss ir slikti, mēs nāksim, noslaucīsim galdu tīru un sāksim no jauna.

Es pats šajā jautājumā esmu pretrunās. No vienas puses, man arī gribas «jaunas sejas». No otras puses, ja iet pie daktera, vai tad kāds grib uzticēt sevi operēt tādam ārstam, kas vēl neko nav griezis? Apskatos uz politikas jaunajiem un redzu, ka tur ir daudz dulburu, kas neko nejēdz. Pēc būtības ir pilnīga analoģija starp vēlēšanām un darba interviju - mēs, pilsoņi, pieņemam darbā politiķus. Un, ja šis politiķis pasaka, ka «viss ir slikti, man nav pieredzes, bet tūlīt visu pārtaisīšu par labu», tad man ļoti negribas šādu politiķi ņemt darbā. Neviens saraksts nav ideāls, katram ir savi plusi un mīnusi.

- Sabiedrība ir sākusi dzīvot tādās kā čaumalās, kur vieni lieto internetu, citi skatās televizoru, un katrs domā, ka arī visi pārējie domā tāpat.

- Tādi «burbuļi» pastāv. Cilvēki iebāž galvu tādā kā spainī, kur šķiet, ka viss ir skaļi, visi domā vienādi, bet izrādās, kuela skaņa ir tikai uz iekšpusi. Spilgts piemērs ir iepriekšējās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, kad sociālajos tīklos Iveta Grigule tika burtiski izsmērēta, un tur visiem šķita, ka viņa jau nu nekādi nevar tikt ievēlēta. Taču viņa tika ievēlēta, diezgan pat pārliecinoši. Es nebrīnīšos, ja tie, kas sēž KPV LV Twitter «burbulī», nezina, ka turpat Twitter notiek arī Jaunās Vienotības «burbulis», un vēl nevar zināt, kā tas izpaudīsies vēlēšanu rezultātos. To ir grūti nomērīt.

- Bet tas radīs nepatīkamu vilšanās sajūtu «burbuļu» iedzīvotājiem - viņi domā, ka viņu favorītpartija ir varena, bet izrādīsies, ka nemaz tik varena nav. Tad var sākt apšaubīt vēlēšanu godīgumu...

- Klusībā ceru, ka neviens saraksts nedomā, ka tam ir 51%. Savulaik visu noslaucīt sološais Einars Repše deklarēja, ka nekādu koalīciju nevajadzēs un Jaunajam laikam būs 51%, taču tik skaisti nebija. Bet vēlēšanu rezultātus viņš neapšaubīja.

- Tā ir vēlamā uzdošana par esošo. Kurš hokeja treneris ies pirms spēles komandai teikt, ka mums «nespīd» uzvarēt, lai gan ir skaidrs, ka patiesībā tik tiešām «nespīd»?

- Bet patiesībā viņš zina spēku samēru.

- Viņš grib uzmundrināt savējos, likt saņemties, cerēt uz brīnumu.

- Bet jautājums, vai viņš pēc zaudētas spēles pateiks, ka tiesāšana bija nelietīga, ledus bija saindēts un mēs vairs nespēlējam šajā čempionātā. Es ceru, ka tā nenotiks, ka «atsaldētības» līmenis nav tik liels.

- Bet vēlēšanu godīguma apšaubīšana ir modē pasaulē. Jau nākamajā dienā pēc vēlēšanām sākas runas par Krievijas ietekmi vai nepareizu balsu skaitīšanu.

- Par Krievijas ietekmi runāšana būs, bet tas nav tas, no kā vajadzētu baidīties. Bīstami būtu runāt par viltošanu. Ceru, ka visiem procesa dalībniekiem pietiks prāta, lai šādās auzās neiebrauktu.

- Lai gan makroekonomiskie skaitļi Latvijā rāda necerētu ekonomikas kāpumu, pastāv iespēja, ka būs liels protesta balsojuma īpatsvars. Kā tas nākas?

- To ir panākusi vienas mediju daļas, īpaši žurnāla Ir, nemitīga īdēšana, ka viss ir nozagts un viss slikti. Vēl ir tā, ka viena daļa ļaužu, kas saņem 400 eiro uz rokas un 500 eiro aploksnē, uzskata, ka citi zog, bet paši jau nezog. Un vēl tas ceļas no valdošās elites augstprātīgas runāšanas - tiek lietoti sarežģīti, tautai nesaprotami vārdi. Un atnāk KPV LV, kas atkārto refrēnu, ka viss nozagts, un runā saprotamā valodā. Dārgie draugi, mīļā elite, tas ir jūsu pašu produkts, saņemiet!

- Viena partiju daļa nebeidz ņemties ap atklātību un caurspīdību. Nupat caurspīdības nolūkā Saeima mēģināja pieņemt grozījumus, ka Valsts prezidents jāievēlē atklāti.

- Pāreja uz visu veidu amatpersonu atklātu ievēlēšanu ir ņirgāšanās par demokrātiju. Tostarp arī par Valsts prezidenta atklātu ievēlēšanu. Mēs esam unikāla valsts, vienīgā pasaulē, kur ir atklātas valdības sēdes. Tāpat varētu pieņemt likumu, ka visām tualetēm jābūt ar stikla sienām.