Tuvāko piecu gadu laikā Latvijas Radio (LR) būs nozares līderis sabiedrības uzticamības, sasniegtās auditorijas un inovāciju jomā: to paredz Latvijas Radio vidēja termiņa darbības stratēģija 2018.–2022. gadam.
Šis dokuments un tajā izklāstītā stratēģija, ko apstiprinājusi Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP), ir «ambicioza un izaicinājumiem pilna», runājot Latvijas Radio valdes priekšsēdētājas Unas Klapkalnes vārdiem. Mūsdienīga organizācija un saturs, jaunas domāšanas piesaiste, spēja konkurēt ar dokumentāliem žurnālistu projektiem Eiropas līmenī - daudz kas no tā jau ir patlaban, tomēr, ņemot vērā gadiem ilgušās neskaidrības dažādos LR pārvaldes līmeņos, pārmaiņas ieviest nebija (un nav joprojām) tik vienkārši.
Pirms gada darbu LR sāka jaunā valde, kuras uzdevums - vienot un atjaunot sabiedrisko mediju - nebija no vieglajiem. Ko ir izdevies paveikt? Un kas notiks tālāk? Par to - saruna ar Unu Klapkalni.
- Caurskatīju jauno LR darbības stratēģijas dokumentu. Diezgan specifisks, jāteic. Lūdzu, izstāstiet klausītājiem saprotamā, nebirokrātiskā valodā, kas tajā ir galvenais un ko mums visiem gaidīt no sabiedriskā medija.
- Latvijas Radio gan agrāk, gan tagad ir labi veidojis saturu. Domāju, ka tas tā būs arī turpmāk. Bet uzņēmumam kā valsts kapitālsabiedrībai, lai tas darbotos, ir nepieciešama ilgtermiņa vai vismaz vidēja termiņa plānošana. Šī konkrētā stratēģija ir paredzēta pieciem gadiem, un tajā uzņēmuma darbība ir aplūkota no visām pusēm: gan no satura un cilvēku, gan no tehnoloģiju un infrastruktūras puses. Mana pārliecība: jebkuram uzņēmumam jāattīstās vienmērīgi visos virzienos. Stratēģija parāda to, kas mums ir ļoti labs, gan to, pie kā mums vēl jāpiestrādā. Tas ir plāns pieciem gadiem, kas jāīsteno visos virzienos. Runājot par saturu: tas ir sabiedriskais pasūtījums, kas tiek veidots katru gadu, tajā ir izpratne par to, kas mums jāsasniedz un ko nosaka sabiedrības intereses. Tas gan tiek definēts ik gadu, tomēr viss pārējais, kas svarīgs uzņēmuma ilgtspējai, vēl nav bijis minēts, tāpēc arī šis dokuments ir vajadzīgs.
- Bet kas būs jauns tieši klausītājiem?
- Klausītājiem jaunumi ir jau šobrīd. Tā ir multimediālā satura ražošana, kas patiesībā ir ļoti dārga. Mums ir jāizdomā, kā to veikt, lai lieki nekonkurētu ar TV kanāliem, lai radītu saturu, ko mūsu klausītāji primāri grib dzirdēt, nevis redzēt. Mums jādomā par satura veidošanu nākotnē, jo radioaparāti šobrīd vēl ir, daudzi tos klausās, tomēr jaunā paaudze vairāk izvēlas lietot citus medijus un izmantot citu informācijas ieguves veidu.
- Ar radioprogrammu apraidi nav problēmu? Vai jūsu balss aiziet līdz Latvijas nostūriem?
- Pirmajai programmai apraide sasniedz 99% iedzīvotāju. Mēs sasniedzam tālākos nostūrus. Protams, kā jebkuras tehnoloģijas, arī šīs var sabojāties. Bet maksimālais auditorijas lielums, domāju, tiek sasniegts.
- Esat izveidojuši multimediālo studiju. Pastāstiet, lūdzu, par to.
- Mūsdienās gandrīz visu var viegli nofilmēt. Mēs no savas multimediālās studijas varam raidīt attēlu un skaņu uz televīziju, un, pateicoties mūsu tehnoloģijām, mēs varam rādīt videosaturu, ko mēs no citām studijām nevaram pārraidīt. Tas ir liels izaicinājums - spēt šo saturu radīt citādu, proti, ne tikai runāt, bet arī rādīt bildes, videoklipus un grafikus.
- Tātad klausītāji var redzēt arī attēlu, pateicoties interneta sakariem.
- Jā. Un raidījumu Krustpunktā var skatīties arī televīzijā.
- Vai multimediālās studijas aparatūra iepirkta iepriekšējās valdes laikā?
- Daļēji. Pirms studijas nodošanas ekspluatācijā mēs vēl pievienojām jaunas lietas, jo tad, kad tu visu saliec kopā, ir redzams, kas patiesībā vēl ir vajadzīgs.
- Vai jums ir kādas pretenzijas pret iepriekšējās valdes darbu?
- Multimediju studijas kontekstā man grūti komentēt, jo pie šiem iepirkumiem es klāt nebiju.
- Bet jums vajadzēja pārņemt šo lielo un sarežģīto uzņēmumu. Jums noteikti bija kāds priekšstats par LR, pirms jūs nācāt strādāt uz Radio.
- Es strādāju citādi. Domāju, ka runa nav tikai par iepriekšējo valdi, bet gan par LR vadību ilgākā laika posmā. Saimnieciski un administratīvi šo uzņēmumu varēja vadīt labāk. Iepriekšējiem vadītājiem, manuprāt, vajadzēja vairāk sekot likumdošanai, kā arī būtu bijis labāk, ja tiktu ieviests mūsdienīgāks pārvaldes modelis.
- Uz valsts kapitālsabiedrību jūs atnācāt no privātbiznesa, kur vadītāja rokās ir viss - sākot no biznesa modeļa izvēles, beidzot ar lēmumiem, kur un kā izlietot nopelnīto naudu. Iespējams, iepriekšējā valde par to nedomāja vai domāja maz? Varbūt nauda tika izlietota bez apdomas?
- Šādā valsts kapitālsabiedrībā ir maz iespēju naudu kaut kur izlietot bez apdomas. Mūsu budžets ir diezgan... ciets. Proti, skaidri noteikts. Vislielākā daļa aiziet algām, apraidei un autortiesību maksājumiem, un pāri paliek tik maz, ka nav vietas improvizācijai, kur nu vēl nopietniem ieguldījumiem. Arī iepriekšējā valde ir skatījusies, ko var atļauties un ko - ne. Viss ir jāvērtē racionāli. Tā, piemēram, būtu bijis labāk, ja multimediju studijā būtu izvietotas robotkameras, nevis tādas kameras, pie kurām jāstrādā cilvēkam. Domāju, ka pirms gadiem, kad sākās multimediju studijas realizācija, priekšstats par aparatūru bija citāds. Iespējams, ka lēmumi tika pieņemti, nepārzinot šo jomu.
- Pirms gada, kad jūsu vadībā sāka strādāt jaunā LR valde, situācija bija diezgan dramatiska: bija gan kolektīva pretestība, gan neizpratne, un tā visa dēļ, iespējams, tika zaudēta raidījumu kvalitāte. Kā ir šobrīd?
- Latvijas Radio ir sens un tradīcijām bagāts uzņēmums. Līdz ar to jebkuram, kas šeit ienāk no malas - ne tikai valdē, bet arī citās struktūrvienībās - tā kā tādā lielā ģimenē, teiksim līdzībās - ieprecas, ir pirmā jūsma, pēc tam nejūsma, tad - mēs darām tā, bet mūsu ģimenē notiek citādi. Tas nav vienkārši. Un tomēr gada laikā ir izdarīts daudz, turklāt abām pusēm ir jāmācās strādāt citādāk nekā agrāk. Darba ir ļoti daudz, un tas ieliek īpašu spriedzi gan attiecībās, gan darba rezultātā. Esmu maksimāliste, un man gribas visu izdarīt labāk. Arī pārējiem LR darbiniekiem darba vērtējuma latiņa ir uzlikta augstu. Kā jau es teicu - Latvijas Radio ir sens uzņēmums, tas, no vienas puses, ir labi, no otras - ir lietas, kas velk to atpakaļ. Bet man gribas virzīties uz priekšu, pievērst uzmanību inovācijām, nākotnes ienešanai Radio. Cerēju, ka gada laikā paspēšu vairāk, jo gaidīju, ka biznesa puse būs lielāka un spēcīgāka.
- Kolektīvs saturiski ir mainījies līdz ar jūsu atnākšanu?
- Tā ir vienmēr: ja mainās vadība, ir cilvēki, kuri nespēj ar to sastrādāties. Tas notika jau pērnā gada beigās, kad mainījās finanšu bloks. Mūsu mērķi bija un ir pietiekami ambiciozi, un ne visi vēlas strādāt saspringtā režīmā. Arī žurnālistu sastāvs mainās, un tas ir gan atalgojuma, gan jaunu izaicinājumu jautājums. LR kolektīvs ir ļoti nobriedis, un ir cilvēki, kuri sava vecuma dēļ vairs nespēj izturēt spriedzi, un tad jauni cilvēki nāk vietā.
- Valsts kontrole (VK) nesen publiskojusi savas revīzijas atzinumu par Latvijas Radio. Konstatētas nepilnības par 2016., 2017. gadu, taču tās jau bijušas jūsu vadītās valdes dienaskārtībā. Taču ir viens atzinums, kas bijis īpaši nepatīkams, proti, Latvijas Radio, iespējams, nav izmaksājis ap 37 000 eiro par virsstundu darbu, tostarp darbu brīvdienās un svētku dienās. Par šo faktu NEPLP gatavojas vērsties tiesībsargājošajās institūcijās. Ja tāds tiesas process būs, tad apsūdzība vērsīsies pret iepriekšējo valdi.
- Visticamāk, tas gan nebūs par virsstundām. Mēs pārbaudīsim un aprēķināsim, kas īsti ir šīs stundas, un vai tās ir vai nav samaksātas. Laiks aprēķiniem mums ir līdz nākamā gada beigām. Tas ir apjomīgs darbs. Iespējams, tā bijusi LR valdes sistēmiska neizpratne par normatīvo regulējumu, proti, iespējams, ka samaksāts ir, bet tas nav korekti noformēts grāmatvedībā. Kopumā VK atzinums nav patīkams, jo manā ideālistes skatījumā vajadzētu būt tā, ka VK mūsu darbības pārskatā atrod tikai aritmētiskas kļūdas vai pareizrakstības misēkļus.
- Kādas valdei šobrīd ir attiecības ar NEPLP? Iepriekšējai valdei tās bija gandrīz kā permanents «pilsoņu karš».
- Valsts kontroles gaisotnē nevienam nav viegla dzīve... Kopumā mums tomēr ir konstruktīvas attiecības. NEPLP pilda savas funkcijas, mēs - savas.
- Gadiem tiek runāts par sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus. Kādā stadijā esat patlaban?
- Vasaras sākumā iesniedzām savus aprēķinus, likums ir pieņemts, iziešana sākas. Visiem esam darījuši zināmu to, ka šo soli esam gatavi spert tikai tad, ja LR iegūst papildu finansējumu. Jau teicu par budžeta situāciju... Ja nebūs papildu finansējuma, tad nevarēsim nosegt, piemēram, radiomājas elektrības rēķinus. Ja papildu finansējuma nebūs, tad...
- ...tad Latvijas Radio jāslēdz ciet?
- Valdībai jāsaprot, ka tas, ko līdz šim esam spējuši nopelnīt, ir jākompensē.
- Cik daudz jūs nopelnāt ar reklāmu?
- Vidēji vienu miljonu eiro gadā. Tie ir aptuveni 10% no Radio budžeta. Tomēr domājam par to, kā nopelnīt naudu citādi. Piemēram, ar koncertiem plašākam lokam, varam veikt arī producēšanas pakalpojumus un tamlīdzīgi. Varētu būt arī audiomārketings. Jebkurš medijs taču primāri ir tehnoloģiju uzņēmums.
- Kā konkurējat ar komercradio? Jums drīz vairs nebūs reklāmu, līdz ar to naudas būs mazāk - ja valsts nepiešķirs...
- Mums jau patlaban ir vairāki kanāli, kuri nekonkurē ar komercradio - klasiskā izpratnē. Radio 1 ir sociālpolitikas kanāls, komercsektors šai jomai faktiski nepievēršas, jo tas ir dārgi un laikietilpīgi. Tāpat arī Radio 3, kas ir klasikas kanāls, tur mēs nekonkurējam ne ar vienu citu kanālu. Tam ir maza niša, un tas ir ekselents produkts. Arī Radio 4 - mazākumtautību kanāls, kas vairāk ir runājošais. Mums kā sabiedriskajam medijam ir jānosedz tie laukumi, kurus komerckanāli nesedz.
- Vai mums ir vajadzīgs kanāls krievu valodā?
- Domāju, ka ir vajadzīgs. No žurnālistikas viedokļa, saturiski tas krasi atšķiras no latviešu kanāliem, un šī atšķirība bagātina mūsu Radio. Pateikšu vēl vairāk: mums jādomā par to, ka ir nepieciešams vai nu radio, vai interneta kanāls, kurā runājam angliski, jo Latvijā arvien vairāk ieplūst cilvēki, kuri nerunā ne latviski, ne krieviski, vai vismaz ne tik labi, lai varētu izzināt sociālpolitiskās problēmas, kādas sastopamas Latvijā. Šādu pasākumu neviens cits - izņemot Latvijas Radio - nevarēs pacelt.
- Mūsu lasītāju rosināts jautājums: kad Muzikālā banka atjaunosies pienācīgā apjomā un formātā? Šis pasākums Ventspilī kādreiz bija viens no gada jaukākajiem muzikālajiem notikumiem. Taču pavadīt Muzikālās bankas noslēguma koncertu, ēdot rasolu Radiomājas gaiteņos - vai tas bija cienīgi pret mūziķiem un klausītājiem?
- Tas bija tikai ātrais risinājums, lai nepazaudētu šo tradīciju un kaut mazliet radītu noslēguma sajūtu. Patlaban mums ir sarunas ar vairākām pašvaldībām, un mēs ceram, ka pasākums notiks. Būtu labi, ja pašvaldības izrādītu vairāk aktivitātes un katru gadu šis pasākums notiktu citviet. Patlaban mēs cenšamies atrast finansējumu, savukārt par saturu domāsim, kad būs skaidrs, no kurienes nāks nauda.
- Vai politiskie spēki mēģina jūs iespaidot?
- Mani noteikti ne. Nav bijuši nekādi politiķu zvani. Pirms vēlēšanām, protams, bija politisko partiju reklāmas kampaņas, bet viss tika organizēts atbilstoši likumdošanai.
- Bet jums pašai taču ir kādas politiskās simpātijas vai viedoklis?
- Valde ļoti strikti norobežojas no politisko simpātiju paušanas. No mūsu puses nebija nekādu politisko uzstādījumu satura veidošanā nedz pirms vēlēšanām, to nav arī tagad. Mēs nopietni uztveram to, ka valde nedrīkst jaukties saturā. Mēs runājam tikai par to, ka turpmāk jāveido raidījumi par tematiku, kuras mums nav - par ekonomiku, par tehnoloģijām, bet ne politikas tēmas mēs rediģējam.
- Tad jau politikas vērtējums var aiziet pa saviem, pa personisko simpātiju ceļiem...
- Attiecībā uz vēlēšanām - mēs skatījāmies, lai visām partijām ir vienādas iespējas un lai klausītājiem ir iespēja izdarīt savus vērtējumus. Tomēr sabiedriskā medija lielais aptvērums rada risku žurnālistiem kļūt paštaisniem, uzskatot, ka, lūk, mans viedoklis ir pareizāks par visiem citiem viedokļiem. Bet šādi riski eksistē jebkuras valsts sabiedriskajos medijos.
- Vai tiek domāts arī par klausītāju muzikālās gaumes veidošanu? Ja paklausāmies Latvijas populārāko radiovilni - Latvijas Radio 2, manuprāt, pārāk lielu daļu mūzikas aizņem, piedodiet, čimčidrilkas līmeņa «gabali». Bet latviešu muzikālajā pūrā taču ir tik daudz izcilas mūzikas, un es runāju tikai par populārās mūzikas klāstu. Varbūt jāveic kāda aptauja par to, ko vēlas dzirdēt klausītāji?
- Muzikālās aptaujas ir ļoti dārgas. Taču ikvienā kanālā ir muzikālie redaktori, kuri rūpējas par konkrētajam kanālam piemērotāko mūziku. Protams, var domāt arī par sistēmiskiem uzlabojumiem, taču tie nebija jaunās valdes pirmā gada prioritārie uzdevumi. Par Radio 2 - šā kanāla klausītāju auditorija ir ļoti stabila un plaša, līdz ar to radikālus pārveidojumus diez vai tur būtu jāveic...
- Radikālus ne, bet vairāk labas latviešu rokmūzikas kanālam netraucētu. Varbūt Latvijas Radio 93. jubilejā klausītāji varētu sagaidīt tādu mazu dāvaniņu rokmūzikas skaņās? Ja runājam par jubileju - svinēsiet?
- Būs svinīgs pasākums ar kūkām un ilggadējo darbinieku sveikšanu.
- Ko novēlēsiet Latvijas Radio jubilejā?
- Es gribu, lai Latvijas Radio ir paraugs visiem. Lai kolēģi, kas nāk uz darbu, ir priecīgi. Gribu, lai mēs lepojamies ar savu darbavietu. Lai cilvēki mūs mīl un uzticas mums arī turpmāk. Lai Latvijas Radio ir iedvesmas avots visiem medijiem un visiem cilvēkiem Latvijā.
