Valdis Dombrovskis: Jaunajai valdībai būs jādomā par taupību

Par Latvijas un Eiropas ekonomisko izaugsmi, Itālijas vēlmi tērēt un Eiropas Komisijas vēlmi taupīt, jaunās valdības izredzēm tērēt naudu priekšvēlēšanu solījumu izpildei, banku situāciju, kā arī Jaunās Vienotības iesaisti valdībā un paša izredzēm saņemt nomināciju eirokomisāra amatam uz nākamo termiņu saruna ar Eiropas Komisijas viceprezidentu, Eiropas Savienības komisāru ar atbildību par eiro un sociālo dialogu, arī Finanšu stabilitātes, finanšu pakalpojumu un kapitāla tirgus savienības jomā Valdi Dombrovski (Vienotība).

- Ir nācis klajā Eiropas Komisijas ziņojums par ekonomisko izaugsmi Eiropas Savienības dalībvalstīs. Kāds ir jūsu komentārs par šo dokumentu un tā secinājumiem? Kādi ir riska faktori Latvijas izaugsmei?

- Tiek prognozēts, ka šogad Latvijā saglabāsies salīdzinoši augsta ekonomiskā izaugsme 4,1 procenta apmērā, nākamgad - 3,2% izaugsme. Pamatā tā ir balstīta uz iekšzemes pieprasījumu, saglabājoties salīdzinoši straujam algu pieaugumam un samazinoties bezdarbam, vienlaikus tā balstās uz salīdzinoši nozīmīgu investīciju pieplūdi, ko tajā skaitā nodrošina ES fondu līdzfinansējums. Ja runājam par fiskālo politiku - tad redzam, ka, neraugoties uz straujo ekonomisko izaugsmi, budžeta deficīts nemazinās. Tiek prognozēts, ka budžeta deficīts pat nedaudz pieaug - pērn tas bija 0,6% no IKP, šogad - 0,8%, nākamgad - ja nekas nemainās budžetā - 1% no IKP. Svarīgi būtu tomēr pie tik labiem izaugsmes rādītājiem samazināt budžeta deficītu. Jā, it kā budžeta deficīts - 0,8% no IKP - nav liels, bet tajā pašā laikā Igaunijā un Lietuvā ir 0,5% no IKP budžeta pārpalikums.

- Latvijas IKP struktūrā un izaugsmes rādītājos ļoti liela nozīme ir būvniecībai, kas lielā mērā balstās uz ES fondu piešķirto naudu. Kādas izaugsmes iespējas saglabāsies, ja nav vēl īstas skaidrības par ES fondu piešķīruma apjomiem?

- Attiecībā uz nākamo budžeta plānošanas periodu EK priekšlikums 2020.-2027. gadam ir zināms: kohēzijas politika tiek turpināta - Latvijai piešķīrums faktiskajās cenās būtu līdzšinējā līmenī, bet reālajās cenās, ņemot vērā inflācijas ietekmi, tad ir zināms samazinājums. Taču Latvijai ir iespēja sarunās cīnīties par labāku iznākumu. Jāsaprot arī, ka šis EK priekšlikums ir tapis sarežģītos apstākļos - Lielbritānijas izstāšanās no ES atstāj robu ES budžetā, ko nācās nosegt, gan palielinot dalībvalstu iemaksu līmeni, gan daļēji mazinot esošās politikas finansējuma apjomus kohēzijas un kopējās lauksaimniecības politikas jomās. Attiecībā uz kopējo lauksaimniecības politiku gan jāteic, ka, neraugoties uz kopējo samazinājumu, Latvijai gan finansējumu nākamajā periodā tiek piedāvāts palielināt. Tas saistīts ar lauksaimniecības tiešmaksājumu izlīdzināšanu starp dalībvalstīm, tuvinot tiešmaksājumus valstīs, kur tie līdz šim bijuši zemāki, ES vidējam līmenim.

- Vai jūs nedara bažīgu izaugsmes kontekstā inflācijas pieaugums? Latvijā nupat bija zīmīgs gadījums - reālā cenu pieauguma un inflācijas rezultātā Veselības ministrija atzina par pamatotu Stradiņu slimnīcas jaunā korpusa būvniecības izmaksu sadārdzinājumu par 30%, savukārt Centrālā statistikas pārvalde ziņo, ka inflācija nav pat 3%.

- Inflācijas rādītājiem ir daudz dažādu komponenšu. Latvijā tā šogad tiek prognozēta 2,7% apmērā, taču tālāk tā tiek vērtēta pa dažādiem sektoriem - būvniecības cenu indekss varētu būt lielāks. Problēma ir tāda, ka būvniecības cenu indekss strauji pieaug, bet par 30% pieaugumu tur, protams, runa nevarētu būt. Tātad konkrētajā gadījumā būtu jāmeklē citi cēloņi šādam sadārdzinājumam.

- Nesen skandālu Eiropā izraisīja tas, ka Eiropas Komisija noraidīja Itālijas budžetu. Tas ir pirmais gadījums ES vēsturē, kad EK noraida kādas valsts budžetu. Ko EK vispār var iesākt, ja kāda no dalībvalstīm izveido budžetu ar milzīgu deficītu un valsts ārējais parāds ir ļoti liels?

- Jā, EK ir pieprasījusi Itālijai pārstrādāt tās budžeta projektu, jo tas paredz būtisku novirzi no Stabilitātes un izaugsmes pakta prasībām jeb Eiropas fiskālajām prasībām. Itālijas valdība pati ir prognozējusi, ka budžeta deficīts pieaugs līdz 2,4%, bet tas, ko parāda EK prognozes, - Itālijas valdības viedoklis ir balstīts pārlieku optimistiskās prognozēs par makroekonomisko attīstību. Pēc EK uzskatiem, budžeta deficīts varētu būt pat vēl lielāks - 2,9% no IKP. Itālijai līdz 13. novembrim ir jāiesniedz koriģētais budžeta projekts. Ja tas netiek darīts, tad paralēli EK izskata iespēju atklāt pret Itāliju pārmērīga budžeta deficīta procedūru saistībā ar valsts parādu. Šī procedūra attiecas uz valstīm, kurām valsts ārējais parāds ir virs 60% no IKP, un Itālijai tas ir 131% no IKP - otrais augstākais parāda līmenis pēc Grieķijas. Ja Itālija turpinās ignorēt ES fiskālās normas, tas potenciāli varētu novest arī pie sankcijām.

Redziet, viens arguments pret šādu budžeta deficītu ir tas, ka tas ir pretrunā ar ES normatīviem, bet otrs - tas ir pretproduktīvi Itālijas ekonomikai. Jau tagad ir redzams, ka Itālijas valdības budžeta politika ir būtiski paaugstinājusi procentu likmes valsts parādam - tās ir 1-1,5 procentpunktus augstākas, nekā tās bija pirms gada. Tas izpaužas arī kā kredītu pieejamības mazināšanās un kredītu dārdzība uzņēmumiem, privātpersonām, tas samazina investīcijas Itālijas ekonomikā. Itālijas izaugsmes prognoze ir tikai 1,1% no IKP apmērā, kas ir ļoti zems rādītājs un mazāk, nekā iepriekš tika prognozēts.

- Kādas sankcijas EK var piemērot pret Itāliju?

- Sankcijas būtu tikai nākamie soļi, vēl nav ne tuvu izsmeltas visas iespējas šo problēmu risināt bez finansiālām sankcijām.

- Ja Itālija nepārstrādās budžetu - kādu iespaidu tas var atstāt uz eirozonu, tajā skaitā - uz Latviju?

- Pagaidām būtisku ietekmi uz eirozonu Itālijas problēmu dēļ EK nesaskata. Lielāku iespaidu tās var atstāt uz kaimiņvalstīm, kam ir ciešāki ekonomiskie sakari ar Itāliju.

Kopumā ES un eirozonā turpinās stabila ekonomiskā izaugsme aptuveni 2,1% apmērā. Ekonomiskā izaugsme ir visās 28 ES dalībvalstīs, bet redzam, ka ir pieauguši arī riska faktori - starptautiskie tirdzniecības konflikti, kas saistīti ar ASV valdības protekcionistisko politiku, gan nestabilitāte vairākās attīstības ekonomikās - ES no tām vairāk ietekmē ekonomiskā nestabilitāte Turcijā. Līdz ar to ir virkne faktoru, lai šajā ekonomiskā cikla labvēlīgajā posmā valstīm būtu jāveido fiskālie buferi, lai varētu sekmīgi pārvarēt nākotnes ekonomiskos satricinājumus.

- Itālijas valdība, starp citu, budžeta deficītu ir plānojusi palielināt arī tādēļ, ka pilda solījumus saviem vēlētājiem - garantēt katram Itālijas pilsonim minimālo ienākumu 870 eiro apmērā. Tas taču ir vēlētājiem simpātisks solījums - un tagad iznāk, ka EK grib valdību sodīt par to, ka tā pilda šo apņemšanos. Arī Latvijas vēlēšanās no partijām izskanēja dažādi solījumi par minimālo pensiju paaugstināšanu utt. Tagad iznāks, ka vēlētāju acīs EK būs sliktā, kas neļauj garantēt cilvēkiem normālus ienākumus.

- EK uzsver, ka visas ekspektācijas ir jābalsta ekonomiskajā realitātē. Arī Grieķijā 2015. gadā nāca pie varas valdība, kas teica - nekādas taupības politikas. Beidzās viss ar to, ka Grieķija tika atsviesta atpakaļ recesijā, uz laiku bija slēgtas visas bankas un plosījās finanšu krīze. Ekonomisko realitāti ignorēt nevar. Itālijā šādu Grieķijas scenāriju gan neprognozējam, bet jau tagad ir redzams, ka faktiski tie pasākumi, ko Itālija īsteno, lai it kā veicinātu ekonomisko izaugsmi, ir īstenībā šo izaugsmi bremzējoši.

Mēs, protams, atbalstām, ka ES dalībvalstīs tiek veidotas sociālas programmas ienākumu nevienlīdzības mazināšanai, bet tas ir jādara saistībā ar reālajām budžeta iespējām.

- 500 eiro pensiju solījumi no partiju puses Latvijas pensionāriem tātad jāizmet vēstures mēslainē kā nereāli.

- EK nekomentēs partiju priekšvēlēšanu solījumus. Mēs gaidām no Latvijas valdības nākamā gada jauno budžeta projektu, jo līdz šim mums ir ticis iesniegts projekts, kas balstīts uz līdzšinējās politikas turpināšanas scenāriju, bez jaunām iniciatīvām. To tad EK arī vērtēs. Es jau minēju, ka valdībai būtu uzmanīgi jāizturas pret budžeta deficīta palielināšanu, būtu svarīgi to mazināt. Vēlmes ir jāsabalansē ar iespējām.

- Apcirtāt spārnus jaunajai vadībai tagad.

- Es neko jaunu nepateicu ne no EK puses, ne no tās politikas puses, ko es pats savulaik īstenoju, būdams Latvijas valdības vadītājs.

- Vai Latvijas nodokļu reforma, ko Saeima pieņēma pagājušajā gadā, ir sevi attaisnojusi?

- EK detaļās nejaucas, bet rekomendācijās uzsvars bija, ka nodokļu politikas rezultātā jāmazinās ienākumu nevienlīdzībai. Šis mērķis ar realizēto nodokļu reformu ir sasniegts tikai daļēji.

- Kāda šobrīd ir situācija Brexit sarunās?

- Sarunas par Lielbritānijas izstāšanās līgumu ir noslēguma stadijā. Būtiskākais problēmjautājums ir par Īrijas robežu - Īrijas Republiku un Ziemeļīriju, kas ir daļa no Apvienotās Karalistes. Ideālā variantā šo jautājumu vajadzētu atrisināt šomēnes, bet obligāti - līdz gada beigām, jo tad ir vajadzīgi trīs mēneši izstāšanās vienošanās ratifikācijai, kas jāveic visām ES dalībvalstīm, tajā skaitā pašai Lielbritānijai un arī Eiropas Parlamentam. EK strādā, lai izstāšanās sarunas tiktu sekmīgi pabeigtas līdz gada beigām.

- ES valstu pilsoņiem, kuri strādā Lielbritānijā, ne no kā nav jābīstas - viņu situācija nepasliktināsies?

- Viens no galvenajiem EK uzstādījumiem izstāšanās sarunās ir, ka jārespektē ES pilsoņu tiesības Lielbritānijā un attiecīgi - šīs valsts pilsoņu tiesības ES.

- Londonas kā liela finanšu centra atrašanās ārpus ES ietekmēs situāciju Eiropas Savienības banku sektorā?

- Protams, ka tas ietekmē situāciju banku sektorā. Tas, ka Lielbritānija ir nolēmusi izstāties gan no ES, gan no ES vienotā tirgus, nozīmē, ka britu bankām nav automātiskas pieejas ES tirgum, ES klientiem. Līdz ar to jāmeklē citi principi, kā darboties. Panākta vienošanās, ka tas notiks uz ekvivalences lēmumu pamatiem, atzīstot Lielbritānijas normatīvo bāzi, atbilstoši ES prasībām. ES sagaida līdzīgus lēmumus no Lielbritānijas. Ja Lielbritānija uzsāks finanšu sektora deregulāciju, kā tas reizumis izskan no kaislīgiem breksitieriem, tad šie ekvivalences lēmumi nebūs spēkā.

- Nesen ASV prasības Latvijas bankām nerezidentu kontu apkalpošanā ļoti nozīmīgi ietekmēja banku sektoru. ECB anulēja ABLV bankas licenci. Vai ir signāli, ka ASV turpinās papildu prasību izvirzīšanu Latvijas banku sektoram, sagādājot papildu problēmas?

- ES banku sektoram šī ASV rīcība bija nozīmīgs signāls, un ar nelegālo naudas atmazgāšanu saistītie skandāli jau ir bijuši daudzās valstīs - Igaunijā ar Danske Bank, nesen Eiropas Centrālā banka anulēja licenci Pilatus Bank Maltā, ir bijuši skandāli citās valstīs. Ir skaidrs, ka Eiropas līmenī ir jāpastiprina cīņa ar naudas atmazgāšanu, bet normu piemērošana ir atstāta dalībvalstu ziņā. Kā redzam, dalībvalstis ne vienmēr savlaicīgi identificē un novērš problēmas. Tas, ko esam piedāvājuši kā likumdošanas iniciatīvu Eiropas Banku institūcijai - lielākas pilnvaras reaģēt, ja dalībvalstu atbildīgās iestādes savlaicīgi nereaģē uz kādām ar naudas atmazgāšanu saistītām problēmām.

- Vai jums šķiet, ka bumba ir, tā teikt, tikai Eiropas un arī Latvijas banku sistēmas pusē? ASV rīcība neatgādina vienkārši parastu nerezidentu apkalpošanas biznesa pārdali?

- ASV politika ir vērsta uz savu interešu ievērošanu, un jau pieminēju, ka varbūt ir izdevies mazināt starptautiskā tirgus spriedzi attiecībās starp ES un ASV, bet konflikts ar Ķīnu joprojām gruzd. ASV ir ļoti nozīmīga loma pasaules finanšu sistēmā, un viņu lēmumi liegt pieeju dolāru norēķiniem ir būtisks trieciens bankām, kas rada ķēdes reakciju attiecībā uz banku, kurai šāds liegums pastāv. Tā ir realitāte. Taču realitāte ir arī tā, ka bankām vairākās ES dalībvalstīs ir problēmas ar naudas atmazgāšanu, un pēdējo mēnešu laikā mēs tās esam redzējuši. Ir tikai viens gadījums, kad uz problēmu šajā jomā norādīja ASV finanšu uzraugi, pārējos gadījumos problēmas identificēja jau Eiropas līmenī.

- Eiropas banku Vienotā noregulējuma valde turpmāk palīdzēs līganāk pārvarēt banku krīzes Eiropā?

- Jā, tā būs. Vienotā banku noregulējuma valde lems, vai bankas noregulējums ir sistēmiski svarīgs attiecīgai dalībvalstij un vai tam ir sistēmiska ietekme uz eirozonu un Eiropas banku sistēmu kopumā. Ja tā tas ir, tad tiek pieņemts lēmums par šo noregulējumu, kur pirmām kārtām tiek piesaistīti banku īpašnieku un kreditoru līdzekļi. Tātad nevis nodokļu maksātāji glābtu banku, bet paši īpašnieki un kreditori. Tagad ir jaunas prasības, ka bankām ir jābūt līdzekļiem noregulējuma nepieciešamībai un tālāk, pēc vajadzības, var tikt piesaistīti Vienotā noregulējuma fonda līdzekļi. Šobrīd notiek sarunas par to, lai arī šim fondam būtu papildu drošības mehānismi, ja nu tajā aptrūkstas naudas.

Ja Vienotā noregulējuma valde lemj, ka bankai nav sistēmiskas ietekmes attiecīgajā dalībvalstī, tad banka tiek nodota maksātnespējai atbilstoši attiecīgās dalībvalsts maksātnespējas likumdošanai un procedūrai, kā tas bija, piemēram, ar ABLV banku.

- Jūs aktīvi piedalījāties Jaunās Vienotības priekšvēlēšanu kampaņā. Esat apmierināts ar sasniegto rezultātu?

- Vienotība iepriekšējos gados bija gājusi cauri ļoti nopietnai iekšējai krīzei - ļoti daudz domstarpību, daudz problēmu, būtisks reitingu kritums. Pirms vēlēšanām ļoti daudzi eksperti un arī politiskie konkurenti runāja par to, ka Vienotība nemaz netiks pāri 5% barjerai. Redzam, ka negatīvais scenārijs nav piepildījies - JV ir Saeimā, gatava sarunām par dalību nākamajā valdībā. Es domāju, ka tas dod atspēriena punktu, lai nākamajās vēlēšanās sasniegtu vēl labākus rezultātus.

- Cik būtiska jūsu partijas nākotnei būtu dalība nākamajā valdībā?

- Dalība valdībā nav obligāts priekšnoteikums partijas nākotnei, bet no JV puses noskaņojums ir, ka esam gatavi strādāt jaunajā valdībā. Es domāju, ka JV pieredze var dot ievērojamu pienesumu valdības darba kvalitātei. JV ir gatava strādāt valdībā ar visām Saeimā ievēlētajām partijām, izņemot Saskaņu.

- Jūs savulaik kā premjers strādājāt vienā valdībā ar šobrīd premjera amatam nominēto Jāni Bordānu. Kāds ir jūsu priekšstats par viņa piemērotību šim amatam?

- Jānis Bordāns bija tieslietu ministrs manā trešajā valdībā. Neapšaubāmi profesionāls kolēģis. Ja atceraties, toreiz bija izraisījies konflikts starp Jāni Bordānu un Nacionālo apvienību par maksātnespējas jomas reformām, kuras Bordāns bija uzsācis, bet NA lēma, ka ir steigšus jāpieprasa viņa demisija.

Es domāju, ka Bordāns ir pietiekami pieredzējis un profesionāls, lai varētu uzņemties valdības veidošanu.

- Ja ne konflikts ar NA, tad jūs toreiz kā premjers nebūtu prasījis Bordāna demisiju?

- Tieši tā bija konflikta būtība - es kā premjers nepieprasīju Bordāna demisiju un vēlējos, lai NA ļauj viņam īstenot pieteiktās reformas.

- Vai jūs uzskatāt par pareizu Valsts prezidenta rīcību, uzliekot laika limitu valdības izveidei? Tas ir pirmais gadījums Latvijas vēsturē, kad nomināciju sasaista ar noteiktu laiku, līdz kuram tā tiek atsaukta, ja neizveido valdību.

- Manis teikto nevajag uztvert kā JV partijas viedokli, jo neesmu ne partijas valdē, ne arī piedalos valdības sarunās. Šoreiz situācija valdības veidošanā atšķiras no citiem gadījumiem, jo parasti, izņemot 1995. gadu, valdības tika apstiprinātas līdz ar jaunās Saeimas darbības sākšanu. Parasti Valsts prezidentam bija, nominējot kandidātu, visai liela pārliecība, ka viņš arī tiks Saeimā apstiprināts, jo viņam ir Saeimas vairākuma atbalsts. Tas, ka tiek noteikts laika limits, ir pieļaujami, jo nevienam no partiju nosauktajiem premjera kandidātiem nebija skaidra Saeimas vairākuma atbalsta. Jācer, ka viņš šo atbalstu arī savāks, bet tas nevar notikt bezgalīgi. Tāpēc Valsts prezidenta pieeja ir samērā loģiska.

- Ja jaunā valdība jūs nākamgad nominēs Eiropas komisāra amatam, jūs būsiet gatavs kandidēt vēlreiz? Kaut kā pats veicināsiet iespējamo nomināciju?

- Es esmu gatavs kandidēt. JV jau iezīmēja šo nomināciju savā kongresā šā gada augustā. Skaidrs, ka iespējamā izvirzīšana eirokomisāra amatam ir jau nākamās valdības un nākamā premjera rokās.

- Jums šobrīd ir augsts - viceprezidenta - amats Eiropas Komisijā. Vai, nominējot jūs atkārtoti, Latvijai ir lielākas iespējas iegūt augstu amatu arī nākamajā EK, kas veidosies pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām nākamā gada maijā?

- Tas, vai izdosies iegūt tik augstu amatu, ir atkarīgs no vairākiem faktoriem: pirmkārt, tā ir nākamā EK prezidenta izvēle. Jo valstis nominē komisāra kandidātus, un jaunievēlētais EK prezidents ir tas, kas lemj par amatu sadalījumu, kā arī kandidātiem vēl ir jāiztur noklausīšanās Eiropas Parlamentā. Ir svarīgi, kādus kandidātus dalībvalstis virza - jo spēcīgāks kandidāts, jo lielākas izredzes iegūt ietekmīgu portfeli Komisijā.

- Un ja Latvijas valdība nolemj virzīt kādu spožu dāmu uz šo amatu? Cerības uz nopietnu portfeli EK būs mazākas?

- Negribu iegrimt spekulācijās vai apspriest citus kandidātus, jo pats esmu viens no viņiem.

- Kā jūs vērtējat Eiropas Tautas partijas kandidāta izredzes ieņemt EK prezidenta amatu nākamgad?

- Domāju, ka izredzes ir reālas, jo kandidāts - Manfrēds Vēbers - ir spēcīgs kandidāts. ETP ir labas izredzes saglabāt lielākās frakcijas statusu Eiropas Savienībā un iegūt iespēju vadīt EK.