Par pārmaiņu solītāju lomu veco politiķu valdībā, tās potenciālajiem konfliktiem un reformu iespējām, kā arī paša KPV LV premjera amata kandidāta Alda Gobzema neizdošanos un dīvaino statusu potenciālajā koalīcijā Neatkarīgās intervija ar Gobzemu.
Neatkarīgā: - Atšķirībā no jums un Jāņa Bordāna, Krišjānis Kariņš nominēts valdības veidošanai nevis pirms, bet pēc tam, kad savācis valdības izveidei nepieciešamo balsu vairākumu. Solīts makā kritīs, vai kaut kas vēl var noiet greizi līdz balsojumam Saeimā?
- Šis ir mans personiskais viedoklis, nevis frakcijas. KPV LV frakcija vēl skatīsies, kāda būs valdības deklarācija, bet personiski esmu pateicis, ka neatbalstīšu šo valdību, jo tā jau nebūs Kariņa valdība, bet būtībā būs Solvitas Āboltiņas valdība.
- Kādā veidā?
- Pirms vēlēšanām saviem vēlētājiem solīju, ka, ja es nonākšu pie varas, Āboltiņa varētu būt viena no tām valsts amatpersonām, kuras statuss būtu jāpārskata, jo veids, kā viņa tika iecelta par vēstnieci, bija nepieņemams. Kam vēl tāds pensijas nodrošinājums tiek piedāvāts!
- Tā ir cita tēma. Jautājums, vai Āboltiņa joprojām ietekmē politiku Latvijā un Kariņa valdību?
- Domāju, ka jā.
Manuprāt, šo valdību apstiprinās, bet nedomāju, ka ar milzīgu balsu pārsvaru un ka tā būs stabila. Valdība piedzīvos daudzus iekšējus kariņus, kuri jau ir sākušies, piemēram, ar Nacionālās apvienības (NA) uzstāšanu uz demogrāfijas lietu risināšanu.
- Jums par to būtu jāpriecājas, ņemot vērā KPV LV programmā uzsvērto «Latvijas tautas izmiršanu» un gaidāmo «demogrāfisko katastrofu». Cits jautājums, vai problēma jārisina ar ministra amatu, uz ko arī NA neuzstāj. Vai arī jūs domājat, ka pietiks ar varas maiņu, programmā piesaukto komunistu patriekšanu, lai tauta atkal laimē vairotos?
- Esmu pārliecināts, ka demokrātiskā sabiedrībā valsts var attīstīties, ja tiek ievērota tautas griba, un tā šajās vēlēšanās bija nepārprotama: 55 jauni Saeimas deputāti, labēji centrisko partiju blokā uzvarēja jaunie spēki, kuri tika deleģēti vadīt valdību. Arguments, ka jāsastiķē valdība sastiķēšanas pēc, nevar būt arguments tautas gribas neievērošanai. Lielbritānijā Brexit atbalstītāju pārsvars referendumā arī bija neliels, bet tautas griba tika ņemta vērā, lai kādas grūtības pēc šī lēmuma nesekotu. Pasaules praksē nebūs piemēru, kad partija, kas zaudējusi vēlēšanās, nevis vienkārši piedalās valdībā, bet to veido un vada! Es, mēģinot veidot valdību, ņēmu vērā faktu, ka tauta ir nobalsojusi arī par citiem politiskajiem spēkiem, nekādas līnijas nevilku, respektēju tautas gribu.
- Atskaitot Saskaņu, par kuru nobalsoja visvairāk. Tad jau arī attiecībā uz to varam runāt par tautas gribas neievērošanu.
- Te līnijas ir vilkuši citi politiskie spēki, neesmu īstais adresāts.
- Gribējāt ņemt Saskaņu valdībā?
- Uzskatu, ka attīstītā demokrātijā izslēgt no politiskā procesa partijas ar pietiekami lielu politisko atbalstu īsti demokrātiski nav. Objektīvā realitāte Latvijā ir tāda, ka Saskaņa nav spējīga izveidot valdību. Bet mana pārliecība ir, ka Latvija ir spējīga uzplaukt tikai saliedētā sabiedrībā, nevis pretnostatītā.
- Jaunajiem bija iespējas, bet, tostarp jūs, neizveidojāt valdību! Lomu nospēlēja arī kaut kāda jauno savstarpējā konkurence un greizsirdība?
- Bija pilnīgi skaidrs, ka Jānis Bordāns neizveidos valdību. Arī kad tiku nominēts es, bija jau skaidrs, ka arī mana valdības veidošana tiks torpedēta. Mums valdības izveidei tika dotas tikai divas nedēļas. Jaunās Vienotības (JV) valdība faktiski tiek oficiāli stiķēta jau mēnesi un neoficiāli vēl ilgāk.
- Domājat, laiks bija izšķirošais faktors? No Bordāna valdības partijas aizgāja jau pēc nedēļas.
- Laiks ir ļoti būtisks faktors. Ja man tiktu dots mēnesis un divas nedēļas, esmu pārliecināts, ka es izveidotu vairākuma valdību. Politiska kļūda bija dot iespēju torpedēt pirmos valdības izveides mēģinājumus, paredzot, ka ir vairāki potenciālie premjera kandidāti. Nevienam nav intereses atbalstīt pirmo vai otro, zinot, ka būs arī trešā iespēja, tāpēc pirmie mēģinājumi objektīvi nevarēja beigties savādāk.
Esmu pārliecināts, ka vēl šajā sasaukumā atgriezīsimies pie šī jautājuma, jo valdība ar tās vadītāju, kuram ir astoņas balsis parlamentā, noteikti nebūs spējīga īstenot reformas, tā ir pakļauta iekšējiem kariņiem, un jau tuvākajā laikā parādīsies daudz domstarpību šajā koalīcijā, kuras partneri ir ideoloģiski ļoti atšķirīgi.
- Kuras ir bīstamās vietas, runājot par programmatiskajiem punktiem, vēlētājiem dotajiem solījumiem vai personiskām nesaskaņām?
- Atsevišķs stāsts būtu arī par Kariņu, kāpēc es viņu nevarētu atbalstīt premjera postenī. Viņš ir bijis Jaunā laika dibinātājs 2002. gadā. 17 gadu laikā Kariņš ir piedalījies visās afērās, kurās roku pielikusi arī Jaunā laika mantiniece Vienotība - Citadeles bankas pārdošana, Liepājas metalurga izsaimniekošana, OIK afēra. Kariņa kungs nekādi uz to nav reaģējis, tajā skaitā uz Āboltiņas izgājieniem. Ja viņš 17 gadus ir bijis pasīvs, man nav nekāda pamata uzskatīt, ka viņš būs ļoti aktīvs OIK apkarotājs tagad.
- Tamlīdzīgus grēkus var pievilkt visām partijām, kas jau kādu laiku bijušas politikā. Tad tas nozīmētu, ka ideālā valdība būtu trīs jaunās partijas un Saskaņa, kas nekad nav bijusi valdībā. Bet jūs tādu neizveidojāt!
- Pasaulē jūs neatradīsiet nevienu piemēru, ka vēlēšanās zaudējusi partija veido valdību. Ideālā valdība attīstītā valstī ir valdība, kura ievēro tautas gribu. Mums ir pierasts, ka to var neievērot.
Pabeidzot par Kariņu - viņš ir dubultpilsonis, dzimis un audzis citā valstī. Nedomāju, ka, piemēram, par ASV vadītāju varētu kļūst persona, kurai, piemēram, būtu Latvijas pilsonība vai dubultpilsonība. ASV ir mūsu stratēģiskais partneris, bet ko mēs darītu situācijā, ja Latvijas intereses tiktu pretnostatītas ASV interesēm? Domāju, katram pilsonim, kurš ir zvērējis uzticību šai valstij, var rasties dilemma.
- Tad jau jums vajadzētu rosināt grozīt Satversmi, ka par augstākajām valsts amatpersonām nedrīkst kļūt dubultpilsoņi!
- Atsevišķos jautājumos var rasties problēmas. Esmu pārliecināts, ka Latvija ir jāvada personai, kura ir ieinteresēta aizstāvēt nacionālas valsts intereses un ne tikai izpildīt no ārpuses dotus norādījumus.
Kariņa kungs turklāt nestartēja vēlēšanās un ne ar ko neriskēja - eiroparlamentārieša krēsls ir pietiekami silts. Tādējādi, arī vadot valdību, Kariņam nav jāriskē ar reformām, jo, krītot valdībai, kas kaut kad notiks, Kariņam būs nodrošināta silta vieta.
- Vasarā jau ir nākamās Eiroparlamenta vēlēšanās, pēc kurām viņam šī vieta vairs nebūs garantēta.
- Ar ASV, EP sociālajām garantijām viņš varēs dzīvot mierīgi. Neredzu ieinteresētību Kariņam pieņemt nepopulārus, bet mūsu valstij vajadzīgus lēmumus īstenot nopietnas reformas.
- Sanāk, ka lielākā daļa KPV LV frakcijas neievēros tautas gribu, balsojot par Kariņa valdību?
- Mūsu frakcijā viedoklis nav viennozīmīgs, pietiekami liels deputātu skaits ir teikuši, ka, pirms balsot par Kariņa valdību, vispirms jāredz valdības deklarācija. Tās tapšanas laikā tuvākajās divās nedēļās varētu būt interesanti pavērsieni. Ja deklarācijā tiks ietverti mūsu frakcijas priekšlikumi, tad var veidoties viens scenārijs, ja ne - cits. Katrā ziņā frakcijas balsojums pirms nedēļas nebija par to, ka tiek pieņemts galējais lēmums par iešanu Kariņa valdībā, bet par sarunu turpināšanu.
- Cik no 16 KPV LV deputātiem atbalstīs šo valdību? Bez jums vēl kāds nebalsos par to?
- Domāju, ka es varētu nebūt vienīgais, bet cik konkrēti, būs atkarīgs no darba pie valdības deklarācijas.
- Būsiet opozīcijā valdībai, paliekot KPV LV frakcijā?
- Jā, protams. Mūsu frakcijā ir demokrātiska atmosfēra, citkārt uzvar viena ideja, citkārt - cita, notiek balsojumi par idejām. Mēs cienām viedokļu dažādību.
- Pat tādā fundamentālā jautājumā kā dalība valdībā?
- Pirms vēlēšanām vēlētājiem solītie ideāli bija ieviest jaunu politiku, kas šobrīd tiek ievesta vecās politikas pavadā. Es atceros solījumus saviem vēlētājiem, man ir ļoti aktīva komunikācija ar vēlētajiem sociālajos tīklos, un mani vēlētāji viennozīmīgi daudzos simtos, pat tūkstošos gadījumu ir norādījuši, ka neatbalstītu mani, ja es balsotu par Kariņa valdību.
- Jums lielā mērā ir tas pats vēlētājs, kas Artusam Kaimiņam, vai cits?
- Daļēji viens, daļēji atšķirīgs. Katrā ziņā es savu vēlētāju gribu neesmu aizmirsis un esmu nācis politikā, lai ievērotu vēlētāju gribu.
- Jums ir kādas domstarpības ar Kaimiņu vai vēl kādiem KPV LV deputātiem? Kāpēc Kaimiņš un vēl daži neatbalstīja jūs iekšlietu ministra amatam?
- Ģimenēs parasti pieklājīgi cilvēki neiznes savstarpējās attiecības uz ārpusi, un man gribas ticēt, ka esmu pieklājīgs cilvēks. Atsevišķos jautājumos mums ar Artusu ir pretēji viedokļi, bet tas ir normāli demokrātiskā procesā. Frakcijas vairākums balsojumā atbalstīja manis izvirzīšanu iekšlietu ministra amatam, vēlāk es pats atsaucu savu kandidatūru. Te nav jāvērpj sazvērestības teorijas, ka frakcija ir sašķēlusies, vienkārši cilvēkiem atšķiras viedokļi.
- Jūsu atraidījuma iemesls iekšlietu ministra amatam, jūsuprāt, ir problēmas vai neziņa par pielaidi darbam ar valsts noslēpumu, vai kas cits?
- Protams, ka nē. Tā ir politiska manipulācija, jo skaidrs, ka agrāk vai vēlāk man pielaide būs.
- Kāds tad ir iemesls?
- Esmu pietiekami liels konkurents, esmu ienācis politikā strauji un ieguvis lielu atpazīstamību. Politikā vienmēr pastāv zināma politiska greizsirdība. Nekādu argumentu pret manu iespējamo nekompetenci iekšlietu jomā nebija, bet ir acīmredzama cilvēciska greizsirdība par to, ka mans politiskais kapitāls pieņemas spēkā.
- Ja jau partijā tāda demokrātija, tad sanāk, ka KPV LV par visiem jautājumiem Saeimā būs tikai brīvais balsojums?
- Satversmē rakstīts, ka deputātam jābalso pēc sirdsapziņas un nevar balsojumus ierobežot - ja kāds no malas to dara, tajā brīdī beidzas demokrātija. Pašlaik, kamēr nav apstiprināta jaunā valdībā, parlamentā daudzi balsojumi notiek pēc sirdsapziņas, un bieži vienas frakcijas deputāti balso dažādi. Šajā laikā beidzot esam ieraudzījuši, ko nozīmē īsta demokrātija un labāko ideju uzvara, nevis to vai citu ideju atbalstīšana vai noraidīšana atkarībā no tās autora esamības opozīcijā vai pozīcijā.
- Sabiedrība, jūsuprāt, arī vērtēs šīs valdības labās idejas, izdarītos darbus, vai tomēr paredzama vilšanās par vecās politikas turpināšanu, veco ministru vairākumu valdībā, turklāt arī tādu, kas nav baudījuši vēlētāju uzticību? Piemēram, viena no AP! sarakstā visvairāk svītrotajām politiķēm ir Ilze Viņķele, vispār nekandidēja gan Kariņš, gan zemkopības ministra amata kandidāts Kaspars Gerhards.
- Sākotnēji daļa sabiedrības piedzīvos vilšanos, tostarp mani vēlētāji un atbalstītāji. Kad 30. decembrī sociālajos tīkos ieliku paziņojumu, ka balsošu pret Kariņa - Vienotības valdību, ar to dalījās apmēram 2000 reizes, savukārt 100 000 reižu tika skatīts manis ievietotais video, kurā redzams, ka Kariņš nespēj nosaukt trīs viņa valdības prioritātes, kamēr viņam netiek atnesta lapiņa.
- Pirms vēlēšanām KPV LV līdzpriekšsēdētāja Linda Liepiņa ķidāja «viņķeļu jautājumu», minot, ka «Viņķeļi ir Latvijas politikas dinozauri, kuri roku rokā strādājuši ar visiem oligarhiem pēc kārtas jau kopš deviņdesmitajiem». Un KPV LV frakcija un konkrēti Liepiņa neiebildīs pret šādu valdības sastāvu?
- Es personīgi pateicu, ka es balsošu pret, bet mūsdienīgam politiķim ir arī jāprot pacelties virs katra valdības sastāvā esoša ministra pagātnes analizēšanas, paceļoties ideju līmenī - vai šī valdība, kas pēc būtības ir vecā valdība, mēģinās īstenot jauno politiku un vai tā būs vēlētāju griba. Šaubos, vai šī JV valdība, kuras politiķi, tostarp arī Kariņš kā ekonomikas ministrs, ir izsnieguši visvairāk obligātās iepirkumu komponentes (OIK) atļauju, būs OIK likvidētāja. Arī Kariņa neiebilšanu pret OIK atļauju dalīšanu citu Vienotības ministru laikā tulkoju kā piekrišanu.
- Kā jurists ticat jūsu ekonomikas ministra amata kandidāta Didža Šmita solījuma iespējamībai OIK atcelt jau pēc pusgada bez būtiskiem valsts zaudējumiem tiesu prāvās?
- Tiešām ceru, ka viņam tas izdosies, bet esmu skeptisks, ka to varēs izdarīt šādā valdības salikumā, kur varētu nebūt pietiekams premjera atbalsts. Mani nebaida tiesvedības riski. Ja jāizvēlas tiesāties ar tiem apmēram 200 OIK saņēmēju, kas, faktiski neko nedarot, nopelnījuši lielu naudu, vai sabiedrību, kas ir cietusi no OIK, es labāk pārstāvu cietušos. Tiesvedība iespējama no abām pusēm. Potenciālie tiesvedības riski varētu būt pusmiljarda eiro apmērā, bet OIK šajā pašā laikā jāizmaksā pie 700 miljoniem. Vissliktākā scenārija gadījumā, pat ja valsts visu zaudē, kas nekad nenotiks, vēl būs 200 miljonu eiro ieguvums valstij. Tiesiskā paļāvība var veidoties tikai no tiesiskām darbībām, bet jau Eiropas Komisija atzinusi, ka šis ir prettiesisks valsts atbalsts.
- Kā vērtējat valdības apstiprināto EM konceptuālo ziņojumu par pasākumiem OIK atcelšanai no 2022. gada?
- Tas patiesībā bija ziņojums nevis par OIK atcelšanu, bet par OIK neatcelšanu. Zinot, ka jau tiek plānots OIK turpinājums pēc 2022. gada, to tikai pārsaucot citādi, esmu pārliecināts, ka šajā valdībā to atcelt būs ļoti sarežģīti.
- Ašeradena izstrādātais plāns, jūsuprāt, ir darbības imitācija, lai esošie OIK saņēmēji būtiski neciestu, bet sabiedrībai tiktu rādīts, ka kaut kas tiek darīts?
- Protams! 40 cilvēku darba grupa tiek sasaukta nevis tādēļ, lai atrisinātu problēmu, bet lai to neatrisinātu. Problēmas atrisināšanai pietiek ar drosmīgu, vienpersonisku ministra lēmumu! Bet tam vajag mugurkaulu!
- Vides un reģionālās attīstības ministra amata kandidāts Juris Pūce (AP!) runājis par pašvaldību skaita samazināšanu uz pusi, kamēr KPV LV, kura punktu par reģionālo reformu iekļāva koalīcijas prasību sarakstā, proponē deviņu otrā līmeņa pašvaldību izveidi ar ieceltiem prefektiem. Varēsiet vienoties?
- Premjeram ar astoņām balsīm parlamentā būs grūti panākt kompromisu par reģionālo reformu. Bet mehāniska pašvaldību skaita samazināšana, varas centralizēšana pati neatrisinās problēmas, ar kurām saskaras pašvaldības. Vai problēmas Alsungā tiks atrisinātas, ja tajā vairs nebūs pašvaldības un tās centrs būs, piemēram, Kuldīgā? Vai tāpēc Alsungā būs labāka izglītība, veselības aprūpe, tā būs labāk finansiāli nodrošināta? Sabiedrībai jādod iespēja pašai pārvaldīt savu teritoriju. Cilvēki, kas dzīvo Rojā, noteikti labāk zina par katru māju, ielu, tās problēmām nekā Talsos. Bet problēma ir tā, ka mazās pašvaldības objektīvi nespēj veikt visas saimnieciskās un valsts deleģētās funkcijas, kuras tām jāizpilda. Tāpēc mēs piedāvājam divu līmeņu organizāciju, kur otrais līmenis ir nevis jauna pašvaldība, bet valsts funkciju realizēšanas līmenis. Vairāku līmeņu pašvaldību sistēma ir visā pasaulē. Šobrīd katra pašvaldība sacenšas ar to, kur vajadzētu nevis sacensties, bet kooperēties.
- Tātad KPV LV un jūs iebildīsiet pret Pūces iecerēto būtisko pašvaldību skaita samazināšanu?
- Arguments par pašvaldību skaita samazināšanu kā tādu neiztur kritiku - pirms dzirdēti skaidrojumi, kā tas atrisinās esošās problēmas, es drīzāk teiktu, ka KPV LV būtu pret. Skaidrs, ka par šo jautājumu būs plašas diskusijas.
- Cik ilgu mūžu dodat Kariņa valdībai?
- Ir skaidrs, ka šī valdība nenostrādās visu šā parlamenta sasaukumu. Viens no nestabilitātes iemesliem ir ideoloģiskas pretrunas valdības kodolā, kurā ir galēji liberāli un galēji konservatīvi spēki. Otrs - valdību vada vismazākā frakcija, premjers nevarēs uzsist kulaku galdā un pateikt: «To darīsim!», lai kā to gribētos JV, kurai valdības vadīšana ir vienīgā izdzīvošanas iespēja. Neviens cits šajā valdībā neiegūs tik daudz kā JV - gan no amatu, gan reitinga, gan ietekmes viedokļa. Šajā valdībā mēs tuvākā pusgada laikā nepiedzīvosim krasu situācijas uzlabošanos Latvijā, kariņi laika gaitā tikai pastiprināsies.
